1. Ievads

Ar lielu gandarījumu piedāvāju iepazīties ar Eiropas Ombuda ziņojumu par 2022. gadu.

Šogad birojs no jauna pievērsās sabiedrības tiesībām piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē, kurā būtisku vietu ieņem pārredzama lēmumu pieņemšana un iespēja savlaicīgi piekļūt ES dokumentiem.

Tāpēc es aicināju Eiropas Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība var viegli izsekot līdzi tam, kā tiek tērēti līdzekļi, kas paredzēti, lai palīdzētu ES ekonomikai atgūties no pandēmijas.

Es arī uzsāku sabiedrisko apspriešanu par lēmumu pieņemšanas pārredzamību vides jomā. Iedzīvotājiem ir plašas līdzdalības tiesības un tiesības piekļūt informācijai attiecībā uz lēmumu pieņemšanu vides jomā, un ir svarīgi novērtēt, vai ES pārvalde pilnībā ievēro šīs tiesības.

Manam birojam adresētās sūdzības atspoguļo cilvēku neapmierinātību ar to, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai ES iestādes izskatītu pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, neraugoties uz iepriekš nospraustajiem termiņiem. Lai noskaidrotu šo kavēšanos iemeslus, es uzsāku divas izmeklēšanas, lai sīkāk izpētītu, kā šādi pieprasījumi tiek apstrādāti.

Es arī publicēju pamatnostādnes par to, kas ir relatīvi jauns ES pārvaldes iestāžu aspekts šajā jautājumā — kā un kad reģistrēt ar darbu saistītas īsziņas. Šīs pamatnostādnes palīdzēs saskaņot ES administratīvo praksi ar mūsdienu saziņas metodēm.

Visu 2022. gadu es turpināju koncentrēties uz “virpuļdurvju efektu”, tostarp lūdzot Eiropas Centrālo banku būt īpaši piesardzīgai attiecībā uz darbinieku pāreju uz darbu finanšu sektorā un ierosinot Eiropas Investīciju bankai pastiprināt tās noteikumu īstenošanu šajā jomā. Ar gandarījumu konstatēju, ka pēc manas plašās izmeklēšanas šajā jautājumā Komisija veica pasākumus, lai novērstu virpuļdurvju prakses izplatību.

Pēdējo gadu laikā esmu iekšēji reformējusi biroju, lai tas varētu efektīvāk strādāt ar sūdzību izskatīšanu un sistēmisku problēmu risināšanu ES pārvaldē. Iepriekš minētās iniciatīvas ir nodrošinājušas īsākus sūdzību izskatīšanas termiņus un devušas pozitīvus rezultātus ES pārvaldē vairākās jomās. Lai apkopotu idejas biroja kā vērtīgas pārraudzības struktūras saglabāšanai, es organizēju akadēmisku semināru ar Eiropas Universitātes institūta Tiesību katedru un Transnacionālās pārvaldības skolu Florencē par Eiropas Ombuda lomas attīstību. Es plānoju turpināt izpētīt vairākas diskusijās radušās idejas.

Visbeidzot, ikgadējā Eiropas ombudu tīkla (ENO) konferencē tika risinātas dažas no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras ombudi, piemēram, to personu tiesību aizstāvēšana, kuras bēg no kara Ukrainā. Es priecājos oficiāli sveikt Ukrainas un Moldovas ombudu birojus tīklā pēc tam, kad jūnijā abas valstis saņēma ES kandidātvalsts statusu.

Gads noslēdzās uz drūmas nots ar apsūdzībām korupcijā Eiropas Parlamentā. Tas pievērsa uzmanību nepietiekami stingrajiem ētikas noteikumiem Parlamentā, kā arī plašāk ES iestādēs. ES kā globālas regulējošas, tirdzniecības un politiskas varas statuss padara to par dabisku mērķi lobistiem, nozarei un ārvalstīm, kas cenšas ietekmēt tās lēmumu pieņemšanu. Mums ir jānodrošina, lai ES ētika un korupcijas novēršanas noteikumi spētu izturēt šo spiedienu.

Lai ES pārvaldi padarītu spēcīgāku šajā jomā, ir jānorāda, kur ir pazeminājušies standarti un ko var uzlabot. Mans birojs kā neatkarīga ētikas uzraudzības struktūra turpinās to darīt arī 2023. gadā.

Emīlija O’Reilija

2. 2022. gads īsumā

3. Galvenās tēmas

Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām saskarsmē ar ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. Problēmu loks ir plašs — lēmumu pieņemšanas procesa nepārredzamība, atteikums nodrošināt piekļuvi dokumentiem, pamattiesību pārkāpumi, kā arī līgumiski jautājumi. Nākamajās sadaļās ir sniegts pārskats par galvenām lietām, kas saistītas ar konkrētu jomu.

3.1. Ētikas jautājumi

Augstu ētikas standartu uzturēšana ES pārvaldē ir galvenā ombudes darba joma. Tas attiecas uz “virpuļdurvju efekta” novēršanas noteikumu īstenošanu, interešu konfliktiem un sanāksmēm ar lobistiem. Ombude arī paredz iespējamās problēmas un proaktīvi lūdz ES iestādes sniegt informāciju par to, kā tās ievēro ētikas standartus, jo īpaši jomās, kas ir ļoti svarīgas sabiedrībai.

Pievēršot galveno uzmanību tam, kā ES pārvalde mijiedarbojas ar lobistiem un ieinteresētajām personām, ombude lūdza Komisiju sniegt informāciju par to, kā tā nodrošina pārredzamību un līdzsvarotu interešu pārstāvību saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Ombude izteica vairākus apsvērumus, tostarp to, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātam kā vadošajam departamentam šajā jautājumā būtu pēc iespējas vairāk jāapspriež KLP ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām, kā arī ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem. Viņa arī mudināja Komisiju proaktīvi publicēt vairāk informācijas par dalībvalstu “stratēģisko plānu” apstiprināšanu, kuros detalizēti izklāstīts, kā tiks sasniegti KLP mērķi.

Ombude uzsāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai novērtētu, kā Komisija nodrošina, ka tās mijiedarbība ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem ir pārredzama. Izmeklēšana ir turpinājums iepriekšējām izmeklēšanām šajā jomā, tostarp tai, kurā 2016. gadā tika secināts, ka Komisija nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.

Eiropas Ombuda uzdevums ir arī paredzēt sabiedrības interešu jautājumus un jau iepriekš lūgt informāciju ES pārvaldes iestādēm. Ņemot to vērā, ombude lūdza Komisiju sniegt sīkāku informāciju par to, kā tā nodrošina, lai ārējiem ekspertiem, kas iesaistīti Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu priekšlikumu novērtēšanā, nerastos interešu konflikti. Ombude atzīmēja, ka ekspertu saraksts netiek publiskots, tāpēc jo svarīgāk ir stingri īstenot saistības attiecībā uz ētiku.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu grozīt Finanšu regulu, iekļaujot tajā iespēju noraidīt pretendentus, ja tiem ir profesionāls interešu konflikts. Grozījumi tika pieņemti, reaģējot uz ombudes konstatējumiem par Komisijas lēmumu piešķirt BlackRock Investment Management izpētes līgumu jomā, kas Komisijai rada regulatīvas un finansiālas intereses.

3.2. “Virpuļdurvju efekts”

Pēc plašas izmeklēšanas, kas aptver 100 lietas, par to, kā Komisija pārvalda darbinieku pāreju darbā uz privāto sektoru, ombude lūdza, lai Komisija uz laiku aizliedz šādus amatus, ja tie rada riskus, ko nevar novērst ar ierobežojumiem, vai ja ierobežojumus nevar ticami uzraudzīt un īstenot. Komisiju arī lūdza ātrāk publicēt lēmumus par darbinieku jaunajiem amatiem, lai varētu savlaicīgi veikt publisko kontroli.

Savā atbildē Komisija norādīja, ka gadījumos, kad Komisijai ir reputācijas risks, tā lūdz bijušos darbiniekus ziņot par to, kā viņi ievēro jebkurus ierobežojumus, piemēram, par bijušo kolēģu lobēšanu. Komisija arī paziņoja, ka ātrāk nekā iepriekš tā publicēs ikgadējo pārskatu par vadošajiem darbiniekiem, kuri lūdz atļauju pāriet uz jaunu darbu, un šo pieprasījumu novērtējumu. Turklāt darbiniekiem, kuri atrodas bezalgas atvaļinājumā, tagad ir aizliegts pieņemt darbu jomās , kurās pastāv interešu konflikta risks. Ombude atzinīgi novērtēja uzlabojumus un teica, ka turpinās uzraudzīt, kā Komisija risina šo jautājumu.

Pēc savas iniciatīvas veiktās izmeklēšanas par to, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) pārvalda “virpuļdurvju efektu”, ombude lūdza banku piemērot stingrākus noteikumus darbinieku pārejai uz privāto sektoru un jo īpaši finanšu sektoru. Ombude pieprasīja, lai lielākam skaitam darbinieku tiktu piemērotas stingrākas nogaidīšanas prasības un lai aizliegums bijušajiem ECB augstākā līmeņa darbiniekiem lobēt savus bijušos kolēģus tiktu pagarināts līdz vienam gadam.

Ombude sniedza vairākus ierosinājumus Eiropas Investīciju bankai (EIB) striktāk vērtēt tās pārvaldības komitejas locekļu pārcelšanu darbā uz privāto sektoru. Tas notika pēc tam, kad EIB pieņēma lēmumu apstiprināt bijušā priekšsēdētāja vietnieka pāreju darbā uz komunālo pakalpojumu uzņēmumu, kas bija saņēmis aizdevumus no bankas.

3.3. Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā

ES līgumos ir noteikts, ka visi ES lēmumi ir jāpieņem cik vien iespējams atklāti un tuvināti iedzīvotājiem. Pārredzamība un līdzdalība palīdz uzlabot ES lēmumu pieņemšanas leģitimitāti. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar vidi.

Septembrī ombude uzsāka sabiedrisko apspriešanu, lai novērtētu, vai iedzīvotājiem ir pieejama jaunākā informācija šajā jomā. Jautājumu mērķis bija noskaidrot, cik viegli sabiedrībai ir iegūt dokumentus vai informāciju saistībā ar vidi un kā iedzīvotājus varētu vairāk iesaistīt zaļās politikas sagatavošanā un īstenošanā. Uz apspriešanai nodotajiem jautājumiem tika saņemtas 18 atbildes, un ombude 2023. gadā turpinās rīkoties. Lai palīdzētu sagatavot šo darbu, Ombuda birojs sazinājās ar Orhūsas konvencijas atbilstības komitejas sekretariātu, lai uzzinātu vairāk par tā lomu sūdzību izskatīšanā vides jautājumos.

Trīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) sūdzējās ombudei par to, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) publicē pārāk maz informācijas par tās finansētajiem projektiem un, ka tas notiek pārāk vēlu. Ombude lūdza Banku veikt vairākus pasākumus, lai sabiedrībai būtu pietiekami daudz laika paust bažas par vidi saistībā ar EIB finansētiem projektiem. Šie soļi ietver tādu projekta dokumentu sarakstu publicēšanu, kas satur vides informāciju, un projektu kopsavilkumu publicēšanu tiešsaistē attiecīgās valsts valodā. EIB veiktie turpmākie pasākumi līdz šim ir bijuši nepietiekami, un ombude plāno pastiprināti pārbaudīt bankas darbības.

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir daļa no vēl nebijušas ES finansētas stimulēšanas paketes, lai palīdzētu dalībvalstu ekonomikai atgūties no Covid-19 pandēmijas. Ombude jautāja Komisijai, kā tā nodrošinās pārskatatbildību attiecībā uz atveseļošanas līdzekļu izdevumiem, lai sabiedrība varētu viegli saprast, kuri projekti tiek finansēti un vai ir sasniegti solītie starpposma mērķi. Ombude arī saņēma sūdzības par atteiktu piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atveseļošanas plāniem. Savā analīzē ombude uzsvēra, ka ANM nozīmei ir jāatbilst augstiem pārredzamības standartiem.

PSO un asociāciju grupa vērsās pie Ombuda pēc tam, kad Komisija uzskaitīja gandrīz 123 000 individuālās atbildes (kas tika iesniegtas vienā dokumentā) sabiedriskajā apspriešanā par Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības iniciatīvu tikai kā vienu atbildi ar vairākiem parakstītājiem. Tajā arī netika savlaicīgi un atbilstoši apkopotas kampaņas laikā paustās galvenās bažas. Ombude pauda nožēlu par šo pieeju un lūdza, lai turpmāk Komisija sniedz labāku informāciju par atbildēm, kas saņemtas no pilsoņiem, izmantojot kampaņu platformas.

Komisija paskaidroja, kā tā vāc informāciju par ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas īstenošanu Īrijā, ņemot vērā izteiktās bažas, ka tā nav savākusi pietiekami daudz informācijas, lai varētu novērtēt, kā tiesību akti tiek piemēroti. Ombude uzskatīja, ka paskaidrojumi ir apmierinoši, taču mudināja Komisiju noteikt stingrākas prasības attiecībā uz informācijas vajadzībām, lai tā varētu pienācīgi uzraudzīt šo svarīgo jomu.

Atsaucoties uz stingrajām un leģitīmajām sabiedrības interesēm, ombude pieprasīja Padomei, vai tā varētu proaktīvi publiskot vairāk dokumentu, kas saistīti ar sankciju pieņemšanu pret Krieviju. Padome sniedza detalizētu un pārliecinošu skaidrojumu par to, kāpēc šajā jomā pašlaik ir grūti panākt pat nelielu papildu pārredzamību.

3.4. Piekļuve dokumentiem

ES pilsoņiem ir plašas tiesības piekļūt ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem. Viņi var vērsties pie ombudes, ja saskaras ar grūtībām saistībā ar piekļuvi šiem dokumentiem.

Ombude publicēja praktisku ieteikumu kopumu ES pārvaldes iestādēm par ar darbu saistītu īsziņu un mirkļsaziņas reģistrēšanu. Ieteikumos minēts, ka ar darbu saistītas īsziņas un mirkļziņojumi būtu jāatzīst par ES dokumentiem, būtu jāievieš tehnoloģiski risinājumi, lai šādi ziņojumi būtu viegli uztverami, un darbiniekiem vajadzētu būt skaidriem norādījumiem par to, kā šādas ziņas būtu jāreģistrē. Šī problēma ES pārvaldei ir samērā jauna, un tā radās, kad žurnālists pieprasīja piekļuvi īsziņām starp Komisijas priekšsēdētāju un farmācijas uzņēmuma izpilddirektoru. Ombude konstatēja administratīvu kļūmi attiecībā uz to, kā Komisija risināja šo jautājumu, jo tā nenoteica, vai īsziņas pastāv, un norādīja, ka tās prakse nav reģistrēt īsziņas. Atbildot uz to, Komisija norādīja, ka tā izdos turpmākas norādes par moderniem saziņas rīkiem, piemēram, īsziņām.

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) piekrita, sākot no 2015. gada, publicēt savā tīmekļa vietnē plašu informāciju par atklāto iespējamo naftas noplūžu gadījumiem. Ombude uzslavēja EMSA darbību, kas sekoja pēc sūdzības saņemšanas no pētnieciskas žurnālistikas platformas.

Sūdzību iesniedzējiem galvenais ir savlaicīgi saņemt pieprasīto informāciju, jo informācija parasti ar laiku noveco.

Pēc izmeklēšanas Padome piešķīra piekļuvi dalībvalstu sākotnējām piezīmēm un jautājumiem par Digitālo tirgu akta projektu — svarīgu ES tiesību aktu, bet tikai pēc tam, kad bija pabeigtas likumdošanas apspriedes par šo likumu. Tāpat Komisija gandrīz divus gadus pēc sākotnējā pieprasījuma piešķīra piekļuvi dokumentiem par 1,5 miljonu medicīnisko masku iegādi.

Ņemot vērā pieaugošo kavēšanās skaitu, izskatot pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, ombude uzsāka divas izmeklēšanas, lai izskatītu šo jautājumu. Viens no tiem attiecās uz laikposmu, kas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu publiskās piekļuves pieprasījumus; otrs attiecās uz to, kā Eiropas Robežu un krasta aģentūra (Frontex) apstrādā šādus pieprasījumus.

3.5. Pamattiesības

Ombude lūdza Frontex uzlabot savu pārskatatbildību pēc tam, kad tika veikta stratēģiska izmeklēšana par to, kā aģentūra pilda savus pienākumus pamattiesību jomā atbilstoši paplašinātajām pilnvarām. Izmeklēšanā tika pārbaudīta Frontex kopīgo operāciju ar valstu iestādēm pie ES robežām pārredzamība, kā tā identificē problēmas ar pamattiesību ievērošanu un kā tā uzrauga patvēruma meklētāju atgriešanu.

Ombude apzināja vairākas jomas, kurās Frontex varētu uzlabot savu praksi, tostarp publicējot operatīvo plānu kopsavilkumus un turpinot pamattiesību uzraudzības speciālistu apmācību. Atsevišķā izmeklēšanā ombude sniedza ierosinājumus, kā uzlabot Frontex sūdzību izskatīšanas mehānisma pieejamību cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņu pamattiesības ir pārkāptas.

Pēc izmeklēšanas ombude kritizēja Komisijas kavēšanos izveidot uzraudzības mehānismu tam, kā Horvātijas iestādes īsteno robežu pārvaldību. Viņa lūdza Komisiju sniegt atjauninātu informāciju par to, kā darbojas uzraudzības mehānisms un vai tas ir neatkarīgs un efektīvs. Ombude arī lūdza Komisiju līdz 2023. gada sākumam ziņot par pasākumiem, ko tā ir veikusi, lai stiprinātu pamattiesību ievērošanu Horvātijas robežu operācijās, kas saņem ES līdzekļus.

Atbildot uz jautājumiem par to, kā tā nodrošina cilvēktiesību ievērošanu starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, Komisija atzīmēja, ka kopš 2020. gada galvenais tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugs pārrauga ES tirdzniecības nolīgumu izpildi un pārvalda sūdzības no dažādām ieinteresētajām personām, izmantojot tiešsaistes portālu. Ombude pieprasīja, lai Komisija izveido jaunu un atsevišķu sūdzību izskatīšanas portālu par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pārbauda, kā to var padarīt pieejamu, lai iesniegtu ar cilvēktiesībām saistītas sūdzības, ko iesniedz pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas valstīs, ar kurām ES ir tirdzniecības nolīgumi.

Pēc pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) grupas sūdzības ombude konstatēja, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi to projektu ietekmi uz cilvēktiesībām, kuriem ir potenciālas novērošanas spējas un kurus finansē Ārkārtas trasta fonds Āfrikai. Viņa pieprasīja, lai nākotnē katru projektu izvērtētu, pamatojoties uz cilvēktiesību apsvērumiem.

Ombuds 2020. gadā publicēja praktisku ieteikumu kopumu par ES oficiālo valodu lietošanu saziņā ar sabiedrību. Tie ietvēra skaidras politikas piemērošanu par oficiālo valodu lietošanu, šīs politikas publicēšanu un konsekventu piemērošanu. ES aģentūru tīkls 2022. gada rudenī paziņoja, ka, pamatojoties uz Ombuda ieteikumiem, tas ir vienojies par pamatnostādnēm un daudzvalodu politikas veidni.

3.6. Dotācijas, līgumi un konkursi

Starptautiska vides aizsardzības organizācija, kas īstenoja ES finansētu projektu par vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību Āfrikas ragā, vērsās pie ombudes pēc tam, kad Komisija bija mēģinājusi atgūt izmaksas pēc revīzijas ziņojuma konstatējumiem. Izmeklēšanas gaitā Komisija atteicās no lēmuma atgūt līdzekļus, kas piešķirti par vienu no izmaksām, un apmierinoši izskaidroja savu argumentāciju par citas izmaksu daļas atgūšanu.

Pēc Ombuda iejaukšanās Komisija pārskatīja savu nostāju attiecībā uz izmaksām, kas radušās ES dotācijas saņēmējam ūdens infrastruktūras projektam Libānā. Tā piekrita pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegtās personāla izmaksas kā attiecināmās izmaksas.

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT) mainīja iepirkuma procedūrās izmantotās dokumentācijas formulējumu, lai pēc Ombuda izmeklēšanas nodrošinātu lielāku skaidrību pretendentiem. Sūdzības iesniedzēja bija vērsusies Birojā pēc tam, kad CdT bija noraidījis viņas pieteikumu sniegt rediģēšanas pakalpojumus, pamatojoties uz to, ka viņa nebija iesniegusi pierādījumus par savu profesionālo pieredzi.

Pēc Ombuda izmeklēšanas Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atzina, ka ir pieļāvis tehnisku kļūdu, atsakot sūdzības iesniedzējam atmaksu, ko tas bija pieprasījis. Pēc tam tas veica maksājumu.

4. Sūdzības un izmeklēšanas — kā mēs palīdzam sabiedrībai

Eiropas Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, kam ir problēmas saskarsmē ar ES pārvaldi, izskatot viņu iesniegtās sūdzības, kā arī cenšoties veicināt labu administratīvo praksi un proaktīvi risinot plašākus sistēmiskus jautājumus saistībā ar ES iestādēm.

Ombude pastāvīgi tiecas uzlabot iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka birojs veic izmeklēšanu pēc iespējas efektīvāk un lai sūdzību iesniedzēji gūtu optimālu reuzltātu. Lai uzlabotu izmeklēšanu efektivitāti un konsekvenci, “tematiskās grupas” Izmeklēšanas direktorātā turpināja uzlabot savu uz sadarbību vērsto salīdzinošās izvērtēšanas pieeju lietu izskatīšanai. Zināšanu pārvaldības rīku un ekspertu resursu pilnveidošana un paplašināšana palīdzēja izmeklēšanas darbiniekiem risināt lietas, kas aptver plašu jautājumu loku.

Ombude arī ieviesa papildu uzlabojumus attiecībā uz to, kā izmeklēšanas tiek publicētas tiešsaistē, lai sabiedrībai būtu vieglāk tām sekot līdzi. Izmeklēšanas tagad ir sagrupētas pēc tēmas vai temata; tas nozīmē, ka tīmekļa vietnes apmeklētāji var viegli atrast visas izmeklēšanas, kas saistītas ar konkrētu darba jomu. Tīmekļa lapās ir arī skaidrojums par ombuda lomu un pilnvarām katrā jomā, lai potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem būtu plašāka informācija par to, kā tiek izskatītas sūdzības.

Ombude turpināja popularizēt biroja darbu kā tiesiskās aizsardzības mehānisms personām, kuras pieprasa publisku piekļuvi dokumentiem. Pamatojoties uz biroja pieredzi šajā jomā, ombude publicēja sīki izstrādātu rokasgrāmatu par tiesībām uz publisku piekļuvi ES dokumentiem. Šajā tiešsaistes rīkā ir iekļauti plašākai sabiedrībai paredzēti jautājumi un atbildes, kā arī padziļināti norādījumi ieinteresētajiem speciālistiem un pārredzamības aktīvistiem. Rokasgrāmatā ir sniegta visaptveroša informācija par publiskās piekļuves tiesību praktiskajiem un juridiskajiem aspektiem.

Biroja daudzveidīgā lietu izmeklētāju komanda un daudzvalodu tīmekļa vietne atspoguļo Ombuda apņemšanos palīdzēt tiem, kuri lūdz palīdzību, visās 24 ES oficiālajās valodās.

Lai gan Ombuds ne vienmēr var izmeklēt visas saņemtās sūdzības, birojs tomēr cenšas palīdzēt visiem, kuri lūdz palīdzību, piemēram, sniedzot padomus par citām tiesiskās aizsardzības iespējām.

4.1. Sūdzību veids un avots

4.1.1. Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām

Ombude var sākt izmeklēšanu tikai par sūdzībām, kas ietilpst viņas pilnvaru jomā un atbilst vajadzīgajiem “pieņemamības kritērijiem”, piemēram, sūdzības iesniedzējs iepriekš ir mēģinājis atrisināt lietu tieši ar iesaistīto iestādi.

Biroja darba temati izriet no ombudes pilnvarām un saņemtajām sūdzībām, kas attiecas uz lielāko daļu gadījumu. Tomēr papildus pamatdarbam ar sūdzībām ombude veic arī plašākas stratēģiskās izmeklēšanas un iniciatīvas par sistēmiskiem jautājumiem ES iestādēs.

4.1.2. Sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras

Eiropas Ombuds 2022. gadā apstrādāja vairāk nekā 1 500 sūdzību, kas neietilpa Ombuda pilnvarās, galvenokārt tāpēc, ka sūdzības nebija saistītas ar ES pārvaldes darbu. Vairāk nekā 40 % no šīm sūdzībām bija no Spānijas, Polijas un Vācijas, no kurām puse bija tikai no Spānijas.

Pārsvarā cilvēki vērsās pie Ombuda ar jautājumiem saistībā ar tiesas lietām, vienlīdzīgu attieksmi vai diskrimināciju, veselības politiku un aprūpi, administratīvo pārredzamību un patērētāju aizsardzību. Šīs sūdzības, kuras neietilpa pilnvarās, galvenokārt bija saistītas ar problēmām ar valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādēm, kā arī valdībām un valsts pārvaldes iestādēm, un valsts vai starptautiskajām tiesām (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesu). Arī pilsoņi daudzas sūdzības bija adresējuši privātām struktūrām, tostarp bankām, tiešsaistes uzņēmumiem, platformām un aviosabiedrībām.

Ombude arī saņēma daudzas sūdzības, kas neietilpa viņas pilnvarās, un bija saistītas ar humanitāro krīzi Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma.

Ombude turpināja saņemt lielu skaitu sūdzību, kas neietilpa viņas pilnvarās, un bija saistītas ar Covid-19 pandēmiju. Tās galvenokārt attiecās uz pasākumiem, ko valsts iestādes īstenoja, reaģējot uz pandēmiju, un tiesībām brīvi pārvietoties ES teritorijā.

Citas sūdzības, kas neietilpst ombudes pilnvarās, attiecās uz ES iestādēm, bet bija saistītas ar politisko vai likumdošanas darbu.

Ombude atbildēja visām personām, kuras meklēja palīdzību, iesniegtās sūdzības valodā, vai valodā, kura bija norādīta kā vēlamā. Šajās atbildēs tika izskaidrotas Ombuda pilnvaras un, cik vien iespējams, ieteikts sūdzību iesniedzējiem vērsties pie citām struktūrām, kas varētu palīdzēt. Lai gan tās ietvēra galvenokārt valsts un reģionālās Ombuda iestādes, ombude arī ieteica sūdzību iesniedzējiem vērsties ES iestādēs (galvenokārt Komisijā un Parlamentā) un tīklos, piemēram, SOLVIT un Eiropas patērētāju centros.

Sūdzību iesniedzējiem, kuri nebija apmierināti ar konkrētiem ES tiesību aktiem, ombude parasti ieteica vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. Tiem, kuri uzdeva jautājumus par ES tiesību aktu īstenošanu, ombude ieteica vērsties valsts vai reģionālajās Ombuda iestādēs vai pie ES tīkliem, piemēram, Europe Direct.

Lai palīdzētu izskatīt šīs lietas pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, ombude ir pilnveidojusi to izskatīšanu, izmantojot jaunās veidnes, kuras ieviesa maijā. Atsauksmes par to lietošanu līdz šim ir bijušas pozitīvas.

4.2. Pret ko?

4.3. Par ko?

4.4. Sasniegtie rezultāti

4.5. Ietekme un sasniegumi

Viens no Eiropas Ombuda vispārējiem mērķiem ir panākt reālus uzlabojumus sūdzību iesniedzējiem un sabiedrībai saskarsmē ar ES pārvaldi. Ombude to panāk, sniedzot priekšlikumus risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu veidā. Ombude var arī sekmēt uzlabojumus, izmantojot stratēģiskas iniciatīvas, kas nav oficiālas izmeklēšanas. Viņa var arī mudināt iestādi atrisināt kādu jautājumu vēl pirms oficiāla risinājuma priekšlikuma vai ieteikuma izteikšanas.

4.5.1. Akceptēšanas rādītājs

Akceptēšanas rādītājs ir pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no kopējā ombudes iesniegto priekšlikumu (risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu) skaita. Tā kā ombude dod iestādēm laiku līdz sešiem mēnešiem turpmāko pasākumu īstenošanai saistībā ar priekšlikumiem, kas izteikti viņas lēmumos par izmeklēšanas slēgšanu, 2022. gada akceptēšanas rādītājs attiecas uz 2021. gadā slēgtajām lietām.

ES iestāžu sadarbība ar ombudi 2021. gadā bija apmierinoša 79 % gadījumu. No 33 priekšlikumiem, ko ombude iesniedza, lai labotu vai uzlabotu iestāžu administratīvo praksi, ES iestādes ir pozitīvi reaģējušas uz 26 no tiem.

4.5.2. Plašāka ietekme

Akceptēšanas rādītājs atspoguļo iestāžu reakciju uz priekšlikumiem noteiktā brīdī un pilnībā neatspoguļo ombudes darba ietekmi laika gaitā.

Ombude katru gadu uzsāk aptuveni 350 izmeklēšanas. Pozitīvas pārmaiņas, kas izriet no šīm izmeklēšanām, bieži rodas pakāpeniski, ES iestādēm pielāgojoties jaunām normām par labu pārvaldību. Pozitīvu rezultātu sasniegšanu palīdz panākt arī aktīva sadarbība ar ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kā arī sūdzību iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļu, pilsoniskās sabiedrības, Eiropas Parlamenta deputātu un ES tiesu iestāžu spiediens uz ES pārvaldi.

Turpmāk ir minēti daži piemēri, kas liecina par pēdējo gadu laikā notikušajām pozitīvajām pārmaiņām galvenajās Ombuda izmeklēšanas jomās.

SITUĀCIJA IEPRIEKŠ	SITUĀCIJA TAGAD
Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā
Sabiedrībai ir grūti rūpīgi pārbaudīt Eurogrupas lēmumu pieņemšanu.	Sīkāka informācija par Eurogrupas sanāksmēm ir sniegta kopsavilkumā. Publiski pieejamu Eurogrupas dokumentu tiešsaistes repozitorijs.
Vajadzīga lielāka skaidrība par to, kā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs pieņem lēmumus.	ECDC paskaidro lēmumu pamatojumu un apņemas nodrošināt pieejamāku saziņu ar sabiedrību.
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes lēmumu pieņemšanas pārredzamības trūkums.	EIOPA publicē savas Uzraudzības padomes balsošanas rezultātus par regulatīvo standartu projektiem.
Iespējamie uzlabojumi Eiropas Centrālās bankas saziņā ar ieinteresētajām personām.	ECB veica pasākumus, lai novērstu risku, ka potenciāli sensitīva tirgus informācija, tiek kopīgota ar ierobežotām auditorijām.
Lobēšanas pārredzamība un ētika
Rīcības kodekss komisāriem: paziņošanas termiņš attiecībā uz nodarbinātību pēc termiņa beigām ir pārāk īss. Ētikas komitejas novērtējums par komisāru jaunajām amatiem nav publicēts.	Stiprināts Rīcības kodekss: pagarināti paziņošanas termiņi, stingrāki noteikumi par finanšu interešu deklarēšanu. Proaktīvi publicēts vērtējums par komisāru nodarbinātību pēc pilnvaru termiņa beigām.
Informētība par lobēšanu: ierobežota apmācība vai pamatnostādnes par kontaktiem ar lobistiem. Nav ziņu par neformālām tikšanām starp komisāriem un lobistiem.	Komisijas izmantotais saraksts ar “Ko darīt un ko nē” ES amatpersonām, kuras mijiedarbojas ar lobistiem. Publiskas ziņas par tikšanos starp komisāriem un lobistiem.
Virpuļdurvju efekts: neinformētība par potenciāliem interešu konfliktiem un negatīva ietekme uz sabiedrības uzticību.	EK katru gadu publicē augstākā līmeņa personāla vārdus un jaunos amatus, pārceļoties uz struktūrām, kas potenciāli aktīvi darbojas lobēšanas un interešu aizstāvības jomā.
Piekļuve dokumentiem
Nepietiekama prioritāšu noteikšana pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem.	Daudzas ES iestādes piekrīt Eiropas Omobuda (EO) Paātrinātajai procedūrai, ļaujot EO izdot konstatējumus 40 darba dienu laikā.
Pārredzamības trūkums attiecībā uz zāļu klīnisko pētījumu rezultātiem.	Eiropas Zāļu aģentūra piešķir piekļuvi klīnisko pētījumu dokumentiem.
Komisāra ceļa izdevumi un citas ar komandējumiem saistītas izmaksas nav publicētas.	Komisija proaktīvi publicē komisāra ceļa izdevumus un dažādas izmaksas par komandējumiem.
Likumdošanas pārredzamība
Trialogi: iestāžu sarunās par tiesību aktu projektiem nav pieejama informācija par datumiem, darba kārtību un sarunu vedējiem.	Trialoga kalendāri un darba kārtības bieži tiek publicētas iepriekš, un tiek nosaukti vadošie sarunu vedēji. Notiek darbs pie kopīgas tiesību aktu datubāzes izveides.
Padomes likumdošanas pārredzamība: maz informācijas par tiesību aktu projektu attīstību ar Padomes starpniecību.	Padome proaktīvi publicē ziņojumu par sarunām par tiesību aktu projektiem, kā arī savas pilnvaras likumdošanas sarunām ar Parlamentu.
Pamattiesības
Tiesiskās aizsardzības trūkums migrantiem un bēgļiem, kuri uzskatīja, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības.	Frontex un ES Patvēruma aģentūra ir izveidojušas sūdzību izskatīšanas mehānismus iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem.
Personu ar invaliditāti tiesības: iespējas uzlabot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu.	Komisija uzlabo savas tīmekļa vietnes un tiešsaistes rīku pieejamību personām ar invaliditāti.

Plašāks pārskats par Eiropas Ombuda darba ietekmi ir pieejams šajā tīmekļa vietnē: https://europa.eu/!vQ6937

5. Ombuda lomas attīstība

17.–18. novembrī Eiropas Ombuds un Eiropas Universitātes institūta Tieslietu departaments un Starpvalstu pārvaldības skola Florencē, Itālijā, organizēja konferenci, lai redzētu, kā Eiropas Ombuds ir attīstījies, nodrošinot neatkarīgu, pārredzamu un atbildīgu ES pārvaldi. Pasākumā tika apkopoti dažādi redzējumi, raugoties no akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, ES pārvaldes un paša Eiropas Ombuda biroja skatupunkta.

Dažādās paneļdiskusijās tika apspriests, kā gadu gaitā ir attīstījusies Ombuda loma, kā Ombuda “maigā vara” var veicināt pozitīvas pārmaiņas un pārredzamības loma pārskatatbildības sasniegšanā ES iestādēs. Pamatojoties uz aicinājumu iesniegt akadēmiskos darbus, notika arī diskusija par jauniem Ombuda izaicinājumiem un iespējām konkrētu politikas jomu vai konkrētu ES struktūru uzraudzībā.

Galvenā diskusiju tēma piecās paneļdiskusiju grupās bija ES iestāžu pāreja no reaģējošas uz proaktīvu pārredzamību, ko Ombuds ir centies veicināt gadu gaitā. Dalībnieki runāja arī par ombudes regulāro dialogu ar ES iestādēm un pilsonisko sabiedrību, par to, kā ombude izmanto savas plašās pilnvaras, lai veicinātu labu pārvaldību un augstākos ētikas standartus, un par to, kā jaunie statūti, kas reglamentē ombudes darbu, ir nostiprinājuši iestādi.

Dažas no dalībnieku minētajām problēmām bija ombudes plašās pilnvaras un nelielais birojs, kā arī tas, kā novērtēt ombudes darba ietekmi laika gaitā.

Attiecībā uz Ombuda kā iestādes nākotni dalībnieki ierosināja, ka iespējamās darba jomas varētu būt ombuda kā ētikas principu ievērošanas uzrauga lomas turpmāka attīstīšana, Eiropas ombudu tīkls, kā arī izmeklēšana par nepietiekami pārbaudītām un jaunizveidotām aģentūrām.

6. Komunikācija un sadarbība

6.1. Komunikācija

Birojs turpināja centienus popularizēt Eiropas ombuda darbu pēc iespējas plašākai auditorijai. Tas veicināja sabiedrības izpratni par konkrētām izmeklēšanām, kā arī ombudes vispārējo lomu augstu pārskatatbildības un pārredzamības standartu uzturēšanā ES pārvaldē.

Lai palīdzētu labāk izprast ombudes lomu, tika izveidota virkne video, lai sniegtu pārskatu par biroja darbu un izskaidrotu trīs galvenās darba jomas – ES lēmumu pieņemšanas pārredzamību, publisku piekļuvi ES dokumentiem un ētikas standartu ievērošanu.

Maijā ombude iepazīstināja ar jauno logotipu un vizuālo identitāti. Logotips atgādina putnu lidojumā, savukārt tā skata punkts norāda uz Ombuda skatījumu uz ES pārvaldi. ES karoga klātbūtne skaidri norāda, ka Ombuds ir ES iestāžu un struktūru kopienas daļa.

Papildus publikācijām sociālajos plašsaziņas līdzekļos, paziņojumiem presei un ziņu izlaidumiem 2022. gadā tika sākta EO express — regulārs informatīvais biļetens —, kurā sniegts pārskats par jaunākajām ombudes svarīgākajām izmeklēšanām, darbībām, pasākumiem un runām.

Ombude iepazīstināja ar Biroja darbu savā ikgadējā preses konferencē, kas notika maijā. Preses konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta ombudes veiktās izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz to, kā Komisija pārvalda "virpuļdurvju efektu", kā arī iepriekšējā gada ziņojuma galvenajiem aspektiem.

Kopējais preses rakstu skaits salīdzinājumā ar 2021. gadu ir palielinājies par 60%, un 72 % no atspoguļojuma plašsaziņas līdzekļos bija no ES dalībvalstīm.

2022. gadā sociālo mediju sekotāju pieaugums bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados. Šo pieaugumu būtiski veicināja vairākas plašu rezonansi guvušas lietas un logotipa maiņa, kas Ombudu kā ES struktūru padarīja atpazīstamāku. Ombuda Instagram kontā sekotāju kopskaits palielinājās par 92 % (3 472 jauni sekotāji salīdzinājumā ar 1 195 sekotājiem, kas iegūti 2021. gadā). LinkedIn sekotāju skaits palielinājās par 50 % (+ 2 990 salīdzinājumā ar 1 148 jauniem sekotājiem 2021. gadā). Vietnē Twitter, kur Ombudam ir vislielākā auditorija starp sociālo mediju kanāliem, sekotāju skaits 2022. gada decembrī sasniedza 34 431, kas ir 10 % pieaugums (+ 3 089). Ievērojami uzlabojās arī iesaistes līmenis, kā arī ievērojami palielinājās pieminēšanas biežums. 2022. gadā mēs bijām pieminēti 63 218 reizes (2021. gadā — 16 300) un iesaistes rādītājs bija — 188 488 (2021. gadā — 41 500). Tas veidoja attiecīgi 118 % un 128 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Kopš 2022. gada aprīļa Eiropas Ombuds piedalās publiskā izmēģinājuma projektā, ko vada Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Komisija un kura mērķis ir nodrošināt ES iestāžu piekļuvi bezmaksas, atvērtā pirmkoda sociālo mediju tīkliem, kuru pamatā ir Mastodon programmatūra.

Visbeidzot ombude un viņas biroja darbinieki turpināja izpratnes veicināšanas pasākumus, sniedzot intervijas presei, uzstājoties lielākajās akadēmiskajās un juridiskajās konferencēs un runājot ar apmeklētāju grupām.

6.2. Attiecības ar ES iestādēm

6.2.1. Eiropas Parlaments

Ciešas attiecības ar Eiropas Parlamentu ir sevišķi svarīgas Eiropas ombudei, kuru parlamenta deputāti ievēl ik pēc pieciem gadiem. Visu 2022. gadu Eiropas ombude turpināja uzturēt ciešu sadarbību un uzticēšanās pilnas attiecības ar Eiropas Parlamentu, jo viņa bija uzaicināta komiteju sanāksmēs iesniegt galvenos izmeklējumus un piedalīties parlamenta uzklausīšanā un semināros par tēmām, kas saistītas ar ES administrāciju, pamattiesībām un piekļuvi dokumentiem. Šogad ombude arī uzstājās plenārsēdē, rīkoja pirmo sanāksmi ar jaunievēlēto Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un turpināja tikties ar vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas pārstāv visu politisko spektru.

6.2.2. Lūgumrakstu komiteja

Lai gan Eiropas Ombudam un Parlamenta Lūgumrakstu komitejai (PETI) ir atšķirīgs mērķis un pilnvaras, tās cenšas risināt problēmas, kas sabiedrībai var rasties saistībā ar ES un tās politiku. Tāpēc ombudes birojs augstu vērtē attiecības ar komiteju un tās locekļiem. 2022. gadā ombude piedalījās dažādos komitejas organizētos pasākumos un sanāksmēs, piemēram, seminārā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Viņa tikās arī ar Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāju Doloru Monseratu, lai apspriestu turpmāku sadarbību atbildot uz pilsoņu izvirzītajiem problēmjautājumiem. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī ikgadējās viedokļu apmaiņas laikā par ombuda darbību PETI komiteja izrādīja starppartiju atbalstu ombuda darbam un stratēģijai.

6.2.3. Eiropas Komisija

Komisijas kā ES izpildvaras iestādes administratīvajam darbam tiek pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, lielākā daļa ombudes saņemto sūdzību bija par Komisijas darbu. Darba attiecības ar Komisiju un jo īpaši ar tās ģenerālsekretariātu joprojām bija ļoti konstruktīvas. Komisijas amatpersonas novembrī piedalījās konferencē par Ombuda lomas attīstību. Turklāt Ombuda Izmeklēšanas direktorāts tikās ar Komisijas Ētikas, labas pārvaldības un attiecību ar Eiropas Ombudu nodaļu, lai apmainītos ar informāciju par darba procesiem.

6.2.4. Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Kā paredzēts ombudes stratēģijā “Pretī 2024. gadam”, viņa uztur konstruktīvu dialogu ar dažādiem ES pārvaldes dalībniekiem, lai nodrošinātu pastāvīgu administratīvās prakses uzlabošanu. 2022. gadā ombude cita starpā tikās ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) izpilddirektoru, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) direktoru, Vienotās noregulējuma valdes (VNV) priekšsēdētāju, kā arī ar Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) darbiniekiem.

6.2.5. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Eiropas Savienība ir parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), kas ir saistošs starptautisks cilvēktiesību instruments, kura mērķis ir “veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu”.

Konvencijas ievērošanu saskaņā ar UNCPRD ES uzrauga, ievērojot ES tiesisko regulējumu, kas ir saistīts ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru 2022. gadā vadīja Eiropas forums personām ar invaliditāti. Kā šīs tiesiskā regulējuma loceklis Ombuds pievērš lielu uzmanību tam, kā ES pārvalde īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šis tiesiskais regulējums sniedza ieguldījumu, tostarp ombudes ieguldījumu, ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību komitejā, kas veic periodisku pārskatu par ES veikumu saistībā ar konvenciju. Pēc tam ANO komiteja publicēja savu jautājumu sarakstu. Periodiskās pārskatīšanas process turpināsies visu 2023. gadu.

Turklāt ombude 2022. gadā veica svarīgas izmeklēšanas saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām. Aprīlī pēc savas iniciatīvas viņa noslēdza izmeklēšanu par to, kā Eiropas Komisija uzrauga ES strukturālos un investīciju fondus, lai nodrošinātu, ka tie tiek izmantoti, lai veicinātu personu ar invaliditāti tiesības uz neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā. Piedaloties vairākiem Eiropas ombudu tīkla (ENO) birojiem un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumam, izmeklēšana noslēdzās ar virkni ieteikumu par uzlabojumiem Komisijā, kurus tā ņēma vērā savos politikas projektos.

Ombude 2022. gada oktobrī arī rīkoja hibrīdsemināru ENO biedriem, lai apmainītos ar informāciju un pieredzi saistībā ar ES Tīmekļa pieejamības direktīvas standartiem un tās īstenošanu.

Visbeidzot, Ombuda birojs visu gadu vairākos pasākumos prezentēja savu darbu saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām.

6.3. Sadarbība ar ESAO

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) sadarbībā ar Eiropas Ombuda biroju 2022. gadā izstrādāja politikas dokumentu. Dokumentā ir sniegti norādījumi valdībām par to, kā nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz Covid-19 atveseļošanas līdzekļu izmantošanu.

Šajā dokumentā, kurā īpaša uzmanība pievērsta finansējumam, ko nodrošina ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) starpniecību, ir apzināti veidi, kā vietējās, valstu un ES pārvaldes iestādes var veicināt piekļuvi informācijai, uzlabot publisko komunikāciju un stiprināt iedzīvotāju un ieinteresēto personu līdzdalību un pārraudzību atveseļošanas finansējuma īstenošanas posmos.

Visbeidzot, tajā ir uzsvērta reģionālo, valsts un pārvalstisku organizāciju loma, veicinot atvērtās valdības pārredzamības, pārskatatbildības un ieinteresēto personu līdzdalības principus visā publisko lēmumu pieņemšanas un izdevumu ciklā to attiecīgo pilnvaru ietvaros.

6.4. Eiropas ombudu tīkls

Eiropas ombudu tīkls (ENO) ir neformāls tīkls, ko koordinē Eiropas Ombuds, kurā ietilpst vairāk nekā 95 biroji 36 Eiropas valstīs, kā arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

Krievijas iebrukumam Ukrainā un no tā izrietošajai bēgļu krīzei 2022. gadā bija ievērojama ietekme uz ombudu darbu visā Eiropā, jo tie centās nodrošināt labu attieksmi pret bēgļiem un uzraudzīt, kā valdības īsteno ES Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tādējādi 2022. gada Eiropas ombudu tīkla (ENO) ikgadējā konferencē, kas notika Strasbūrā, galvenā uzmanība tika pievērsta “ombudu lomai krīzes laikā.” Pirmajā sesijā ombudi apmainījās ar pieredzi un paraugpraksi palīdzības sniegšanā bēgļiem. Ikgadējā konferencē tika rīkota arī sanāksme par sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas ietekmi uz pilsoņu tiesībām. Šajās diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik lielā mērā pārvaldes iestādes ir ņēmušas vērā iedzīvotāju vajadzības digitalizācijas procesā un ko var darīt, lai nodrošinātu, ka cilvēki, kuriem nav digitālo prasmju, netiktu atstāti novārtā.

2022. gada oktobrī Eiropas ombude organizēja ENO tīmekļa semināru par tīmekļa pieejamības uzlabošanu un vaicājumu procedūru. Tā ļauj ENO locekļiem uzdot jautājumus par ES tiesību aktiem, kuri rodas viņu izmeklēšanas gaitā. Pēc tam Eiropas ombude saņem ekspertu atbildes no ES iestādēm. 2022. gadā aptaujas tēmas ietvēra ES energoefektivitātes noteikumus, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu saistībā ar ES finansētiem projektiem un ES digitālo COVID sertifikātu izsniegšanu cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret Covid-19 medicīnisku iemeslu dēļ.

2022. gada otrajā pusē pievienojās arī divi jauni ENO locekļi: Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs un Moldovas Republikas Tiesībsarga birojs.

7. Resursi

7.1. Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus citus darbības izdevumus. 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. Budžeta apropriācijas 2022. gadā bija 12 222 108 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas un Biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām iestādēm, arī Ombudam ir piemērojama Eiropas Revīzijas palātas pārbaude, kurā netika konstatētas konkrētas problēmas saistībā ar ārējās revīzijas darbu.

7.2. Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuds pieņem gada pārvaldības plānu, kurā nosaka konkrētas darbības, kas birojam jāveic, lai īstenotu Ombuda piecu gadu stratēģijā “Ceļā uz 2024. gadu” noteiktos mērķus un prioritātes. 2022. gada pārvaldības plāns ir otrais plāns, kas tiks izstrādāts, pamatojoties uz minēto stratēģiju.

Ombuda birojā strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka birojs var izskatīt sūdzības 24 ES oficiālajās valodās un vairot informētību par ombudes darbu visā ES. Biroja hibrīddarba politika, kas ir orientēta uz rezultātiem un balstīta uz uzticēšanos, atbalsta ombudes mērķi veicināt modernu, digitālu un elastīgu darba vidi.

2022. gadā Ombuda štatu sarakstā bija 73 amata vietas, turklāt papildus birojā vēl strādāja vidēji seši līgumdarbinieki. Gada laikā astoņpadsmit praktikanti arī ieguva darba pieredzi Ombuda birojā.

Sīkāka informācija par Ombuda biroja struktūru un dažādo nodaļu uzdevumiem ir pieejama Ombuda tīmekļa vietnē.

8. Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Pasta adrese

Médiateur européen
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Tiešsaistē

• Tīmekļa vietne ombudsman.europa.eu
• Twitter twitter.com/EUombudsman
• Instagram instagram.com/euombudsman
• LinkedIn linkedin.com/company/272026
• YouTube youtube.com/user/eotubes

Mūsu biroji

Strasbūra

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Václav Havel (HAV)
Allée Spach
F-67000 Strasbourg

Brisele

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Froissart (FRS)
Rue Froissart 87
B-1000 Bruxelles

---

© Eiropas Savienība, 2023

Ja vien nav norādīts citādi, visas fotogrāfijas un attēli: © Eiropas Savienība, izņemot attēlu uz vāka (© artpluskr / Adobe Stock and © Lulla / Adobe Stock).
Reproducēšana ir atļauta izglītības un nekomerciālos nolūkos un norādot avotu.
Izveidots FrutigerNext.

HTML	ISBN 978-92-9483-345-7	ISSN 1830-6896	doi: 10.2869/090020	QK-AA-23-001-LV-Q