- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums par to, kā Eiropas Komisija pārvalda savu darbinieku “virpuļdurvju efektu” (OI/1/2021/KR)
Lēmums
Lieta OI/1/2021/KR - Uzsākta Trešdiena | 03 februāris 2021 - Lēmums par Pirmdiena | 16 maijs 2022 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav pamatojuma turpmakai izmeklešanai ) - Valsts Francija
Tā kā ES arvien vairāk tiek uzticētas lielākas pilnvaras tādās jomās kā aizsardzība un veselības aprūpe, būtiska ir sabiedrības uzticēšanās administrācijai. Tāpēc jebkāda uztvere par to, ka valsts ierēdņi īsteno privātas intereses, kas ir pretrunā viņu sabiedriskajam darbam, ir ļoti kaitīga. Eiropas Ombuds jau sen ir konstatējis “virpuļdurvju efekta” fenomenu kā tādu, kas var kaitēt sabiedrības uzticībai, ja to pienācīgi nepārvalda. Pat neliels skaits augsta profila kustību var radīt ievērojamu sabiedrības satraukumu un kaitēt reputācijai. Šajā stratēģiskajā izmeklēšanā tika aplūkotas 100 Eiropas Komisijas “virpuļdurvju efekta” lietas, lai noteiktu jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un sniegtu norādījumus pārējai ES administrācijai nākotnē.
Ombuda izmeklēšanā tika konstatēti patiesi uzlabojumi, kopš viņa pēdējo reizi bija izskatījusi šo jautājumu, tostarp norādījumi par to, kā veikt stingrākas pārbaudes par katru pārcelšanos.
Tomēr dažos gadījumos Komisija apstiprināja bijušo augstākā līmeņa darbinieku pieprasījumus sākt darbību, neraugoties uz atrunām par to, vai pārcelšanās nosacījumi mazinātu iespējamos riskus (piemēram, interešu konfliktus un piekļuvi zināšanām vai kontaktiem administrācijā). Ombuds uzskata, ka šāda pārcelšana būtu jāatļauj tikai tad, ja uz darbību var attiecināt ierobežojumus, kas pienācīgi mazina riskus un ko var ticami uzraudzīt un īstenot.
Ja šādi ierobežojumi un izpilde nav iespējama, Komisijai būtu uz laiku jāaizliedz bijušajiem darbiniekiem ieņemt paredzēto amatu. To nedarot, pastāv risks par zemu novērtēt kodīgo ietekmi laika gaitā, kad šādas amatpersonas nodod savas zināšanas un tīklus saistītās jomās privātajā sektorā, un ar to saistīto kaitējumu ES reputācijai.
Apstiprinot darbību ar ietekmes mazināšanas pasākumiem, Komisijai būtu jāizpēta viss pieejamo pasākumu klāsts. Piemēram, Komisija varētu apstiprināt jaunu darbu ar nosacījumu, ka darbinieks no jaunā darba devēja saņem apņemšanos, ka Komisijas noteiktie ierobežojumi tiks publiskoti jaunā darba devēja tīmekļa vietnē. Komisijai būtu jāpieprasa, lai (bijušais) darbinieks iesniedz pierādījumus vismaz par to, ka noteiktie ierobežojumi ir darīti zināmi jaunajam darba devējam.
Grūtības, ar kurām Komisija saskārās, uzraugot atbilstību, lika ombudei atkārtot savu ierosinājumu Komisijai savlaicīgāk publiskot informāciju par visām tās novērtētajām bijušo augstākā līmeņa darbinieku pēcdienesta darbībām. Tas uzlabotu sabiedrības kontroli pār šiem lēmumiem, kas ir būtiski uzraudzības nolūkā.
Vispārīga informācija
1. Kad valsts amatpersonas atstāj administrāciju, lai ieņemtu amatus privātajā sektorā, tās tiek raksturotas kā “virpuļdurvis”. Lai gan bijušajiem darbiniekiem ir pamattiesības iesaistīties darbā pēc aiziešanas no ES administrācijas, tas ir jālīdzsvaro ar riskiem, ko šāda pārcelšana var radīt ES iestādes interesēm un sabiedrības interesēm. Ir jāņem vērā arī sabiedrības priekšstats par šādiem pasākumiem ES administrācijas reputācijas dēļ.
2. Lai risinātu virpuļdurvju efekta problēmu, ES administrācijai ir īpaši noteikumi, kas reglamentē šādu pārvietošanos. Tie ir izklāstīti ES Civildienesta noteikumos [1].
3. Ja darbinieki plāno sākt darbību divu gadu laikā pēc aiziešanas no ES administrācijas vai bezalgas atvaļinājuma laikā, viņiem ir jālūdz atļauja to darīt. ES Civildienesta noteikumos ir noteikts, ka tad, ja pastāv interešu konflikta risks, Komisija var vai nu aizliegt plānoto darbu, vai nolemt jaunajā darbā paredzēt nosacījumus vai ierobežojumus bijušo darbinieku darbībai [2]. Šādiem ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem, lai sasniegtu leģitīmas sabiedrības intereses, un tiem jābūt samērīgiem.[3] Noteikumi ietver arī īpašu aizliegumu uz vienu gadu augstākajām amatpersonām iesaistīties lobēšanas darbībās pret savu bijušo ES iestādi jautājumos, par kuriem tās bijušas atbildīgas pēdējo trīs dienesta gadu laikā [4].
4. Eiropas Komisijai kā lielākajai ES iestādei, kuras darbam ir plašs un arvien sensitīvāks tvērums, būtu jānosaka standarti šajā jomā. Komisija 2018. gadā pieņēma lēmumu [5], kurā izklāstīti tās iekšējie noteikumi par to, kā tā rīkojas virpuļdurvju efekta gadījumā [6].
Izmeklēšana
5. Iepriekšējā izmeklēšanā [7] par to, kā Komisija pārvalda virpuļdurvju efektu, ombude norādīja, ka viņa turpmāk izskatīs, kā šis jautājums tiek risināts konkrētos Komisijas departamentos.
6. Ombuds 2021. gada februārī sāka [8] šo izmeklēšanu, lai izpētītu, kā Komisija izskatīja (pašreizējo un bijušo) darbinieku pieprasījumus apstiprināšanai: a) uzsākt profesionālo darbību pēc aiziešanas no Komisijas un b) uzsākt šādu darbību, atrodoties bezalgas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ [9].
7. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja 100 lēmumu izlasi, kurus Komisija pieņēma 2019., 2020. un 2021. gadā. Lai noteiktu, kuras lietas jāizskata, ombuds vispirms lūdza Komisiju uzskaitīt, cik pieprasījumu iesaistīties profesionālajā darbībā tā pēdējo divu gadu laikā ir izskatījusi saskaņā ar šādiem ES Civildienesta noteikumu noteikumiem: 16. pants, kas attiecas uz “darbību pēc aiziešanas no Komisijas”, un 12.b pants kopā ar 40. pantu (turpmāk “12.b40. pants”), kas attiecas uz “bezalgas atvaļinājumu ārējas darbības uzsākšanai”. Pamatojoties uz šo statistikas pārskatu, ombude iesniedza pārbaudes pieprasījumus [10].
8. Ombuda izmeklēšanas grupa arī divas reizes tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu jautājumus, kas radās, pārbaudot lietas materiālus par lēmumiem [11] un par Komisijas turpmākajiem pasākumiem pēc iepriekšējās izmeklēšanas [12].
|
Izmeklēšana aptvēra 100 Komisijas pieņemto lēmumu izlasi. a) Izmeklēšana aptvēra 80 lietas (kas attiecās uz 87 darbībām) saistībā ar bijušo Komisijas darbinieku pieprasījumiem saņemt atļauju iesaistīties pēcdienesta profesionālajā darbībā. Komisija noraidīja vienu no šiem pieprasījumiem. Pārējie pieprasījumi tika apstiprināti, bieži vien ar ierobežojumiem. Viena trešdaļa pieprasījumu attiecās uz darbu privātajā sektorā. Šīs darbības var iedalīt šādās kategorijās: 30 privātais sektors (tostarp pieci juridiskie biroji un 13 konsultāciju uzņēmumi); 19 izglītība/akadēmiskās aprindas; 15 bezpeļņas organizācijas/ideju ģeneratori/pilsoniskā sabiedrība; 13 uzstāšanās/piedalīšanās konferencēs; 10 publiskais sektors. Lielākā daļa attiecīgo bijušo darbinieku bija ES civildienesta pastāvīgie darbinieki (“ierēdņi”). Pārbaudītajās lietās bija iekļauti arī trīs bijušie pagaidu darbinieki un divi līgumdarbinieki, kuru līgumi ir ierobežoti laikā. b) Izmeklēšana attiecās uz 20 lēmumiem, kas pieņemti par pieprasījumiem atļaut profesionālo darbību darbiniekiem, kuri atrodas bezalgas atvaļinājumā. Dažas lietas attiecās uz pieprasījumiem atjaunot apstiprinājumu notiekošajām darbībām. Lēmumus var iedalīt šādās kategorijās: seši lēmumi, kas saistīti ar pieprasījumiem strādāt privātajā sektorā, un četri pieprasījumi atjaunot apstiprinājumu notiekošajām darbībām privātajā sektorā; pieci lēmumi, kas saistīti ar pieprasījumiem strādāt publiskajā sektorā (tostarp starptautiskās organizācijās), un četri pieprasījumi atjaunot apstiprinājumu notiekošajām darbībām publiskajā sektorā; viens lēmums, kas saistīts ar pieprasījumu apgūt universitātes kursu. Šie 20 lēmumi ietvēra vienu noraidījumu, kas bija saistīts ar pagarināšanas pieprasījumu. Pārējie lēmumi bija labvēlīgi, un dažos gadījumos tika izvirzīti nosacījumi. |
Komisijas prakse kopš ombudes iepriekšējās izmeklēšanas pabeigšanas
Komisijas lēmumi par pēcdienesta profesionālo darbību
9. Kad darbinieki aiziet no darba Komisijā, Komisija lūdz viņus parakstīt deklarāciju, kas apstiprina, ka viņi ir informēti par saviem pienākumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumiem attiecībā uz iesaistīšanos pēcdienesta darbībās divu gadu laikā pēc aiziešanas no darba un par nepieciešamību informēt Komisiju 30 darba dienas pirms jebkāda nodoma šajā sakarā [13].
10. Komisija izskata pēcdienesta profesionālo darbību pieprasījumus 30 darba dienu laikā. Komisijas Cilvēkresursu ģenerāldirektorāts apstrādā šos pieprasījumus, apspriežoties ar citiem Komisijas dienestiem (piemēram, ģenerāldirektorātu, kurā attiecīgā persona strādāja, un Komisijas Juridisko dienestu), lai sagatavotu pieprasījumu novērtējumu.
11. Lai noteiktu interešu konflikta risku, ko var radīt (bijušo) ierēdņu pēcdienesta profesionālā darbība, Komisija ņem vērā precīzus uzdevumus, ko (bijušais) ierēdnis veic Komisijā, paredzēto darbību, saikni starp abiem un jebkāda reāla, potenciāla vai šķietama interešu konflikta risku [14].
12. Ņemot vērā ombudes ierosinājumus saistībā ar viņas iepriekšējo izmeklēšanu par to, kā Komisija pārvalda “virpuļdurvju efekta” situācijas [15], Komisija ir sniegusi vadlīnijas visiem saviem departamentiem, kas izmantojamas, novērtējot iespējamos interešu konfliktus starp bijušā darbinieka ´s pieprasījumu iesaistīties pēcdienesta darbībā un uzdevumiem, kas veikti pēdējo trīs dienesta gadu laikā. Sanāksmē ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisija norādīja, ka šāda prakse ir veicinājusi pamatotākus novērtējumus par interešu konflikta riskiem, ko var radīt pieprasījumi.
13. Komisija norādīja, ka laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam tā noraidīja desmit bijušo darbinieku pieprasījumus iesaistīties pēcdienesta darbībā, tostarp vienu no augstākā līmeņa vadītājiem [16]. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju tas atspoguļo tās darbu darbinieku informētības palielināšanā, tostarp “iepriekšēju konsultāciju” sniegšanā pirms pieprasījumu iesniegšanas.
14. Komisija norādīja, ka tā izmanto iespēju aizliegt pēcpakalpojumu darbību, kas ir tālejošākais pasākums, tikai kā galējo līdzekli, ja konstatēto risku nevar mazināt ar citiem līdzekļiem, piemēram:
- Ierobežot pieprasītās darbības jomu un aizliegt darbiniekam risināt jautājumus, kas saistīti ar darbu, kurš veikts pēdējo trīs darba gadu laikā (turpmāk “norobežošana”).
- Noteiktu laiku liegt bijušajam darbiniekam (noteiktus) profesionālus kontaktus ar bijušajiem kolēģiem vai pārstāvēt pretējās puses (turpmāk “nogaidīšanas periods”).
Komisija arī norādīja, ka tā stingri piemēro lobēšanas un aizstāvības aizliegumu [17].
15. Bijušajiem darbiniekiem nav atļauts sniegt konsultācijas saviem jaunajiem darba devējiem, kolēģiem vai klientiem par jautājumiem, kuros viņiem nav jāstrādā (ievērojot norobežojošus ierobežojumus). Šādi rīkojoties, tiktu pārkāpti noteiktie ierobežojumi.
16. Komisija piebilda, ka ir vairāki veidi, kā tā nodrošina savu lēmumu par (bijušo) darbinieku pēcdienesta darbībām konsekvenci. Notiek apspriešanās ar Apvienoto komiteju [18], kā arī ar Juridisko dienestu un Ģenerālsekretariātu, lai garantētu, ka katrs lēmuma projekts ir precīzs un atbilst līdzīgiem gadījumiem. Turklāt par (bijušiem) augstākā līmeņa darbiniekiem atzinumu sniedz arī atbildīgā komisāra personālais birojs. Visbeidzot, lai gan katru gadījumu izvērtē atsevišķi, Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts (Cilvēkresursu un drošības ĢD) ņem vērā arī iepriekšējos ierobežojumus, kas noteikti līdzīgās lietās.
Komisijas procedūra (bijušo) darbinieku pēcdienesta darbību apstiprināšanas pieprasījumu izskatīšanai, pamatojoties uz ES Civildienesta noteikumu 16. pantu
Komisijas lēmumu izpildes uzraudzība un izpilde
17. Komisija uzskata, ka tās bijušie darbinieki ievēro visaugstākos ētikas standartus, un paļaujas, ka viņi ievēros viņiem noteiktos nosacījumus un ierobežojumus, kā arī viņu vispārējos pienākumus, kas izriet no ES Civildienesta noteikumiem, par kuriem viņiem tiek atgādināts, aizejot no civildienesta.
18. Lai gan Komisija aicina bijušos darbiniekus informēt savu jauno darba devēju par ierobežojumiem, tā to neprasa. Komisija uzskata, ka tā nevar iejaukties attiecībās starp bijušajiem darbiniekiem un viņu jauno darba devēju. Tāpēc tā neprasa pierādījumus, ka noteiktie ierobežojumi tiek darīti zināmi jaunajam darba devējam.
19. Komisija paskaidroja dažādos veidus, kā tā uzrauga ierobežojumus:
- Tā dala lēmumus ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, ja tie ir pieejami darbiniekiem, uz kuriem lēmumi attiecas.
- Ārēja pārbaude, ko veic citas iestādes, sabiedrība un trešās personas, tostarp, uzraugot plašsaziņas līdzekļu ziņojumus. Tiem, kas vēlas veikt šādu ārēju pārbaudi, ir dažādi veidi, kā piekļūt nepieciešamajai informācijai. To var atrast: i) iepazīties ar Komisijas gada pārskatiem par augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta [19]; pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem; un iii) Eiropas Parlamenta deputātu jautājumi.
- Pienācīga Komisijas turpmākā rīcība attiecībā uz katru iespējamo atbilstības pārkāpumu. Šajā kontekstā Komisijas ´s Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam (IDOC) ir pilnvaras veikt izmeklēšanu. Disciplinārlietas beigās Komisija var piemērot bijušajam darbiniekam sankcijas, piemēram, samazināt tiesības uz pensiju [20].
Komisija uzskata, ka šie iekšējie un ārējie kontroles līdzekļi kopā ar disciplināro pasākumu preventīvo ietekmi [21] ir piemēroti un samērīgi ar konstatētajiem riskiem.
20. Tomēr interešu konflikta risks var īstenoties. Visbiežākie riski ir saistīti ar to, ka bijušie darbinieki, iespējams, ļaunprātīgi izmanto profesionālos kontaktus, kas izveidoti aktīvā dienestā, lai iegūtu privileģētu piekļuvi Komisijai. Tomēr Komisija uzskata, ka šie riski tiek efektīvi mazināti ar pagaidu aizliegumiem attiecībā uz šiem profesionālajiem kontaktiem apvienojumā ar to darbinieku informētības palielināšanu, uz kuriem aizliegums attiecas.
21. Komisija piebilda, ka, tiklīdz tā uzzina, ka risks ir īstenojies, tā nekavējoties sazinās ar attiecīgo bijušo darbinieku. Komisija norādīja, ka tās pienākums ir pierādīt, ka ir notikusi pienākumu neizpilde.
22. Komisija publisko gada ziņojumu par augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta [22] Šajā ziņojumā ir sniegta sīkāka informācija par gadījumiem, kad tika piemērots viena gada lobēšanas un aizstāvības aizliegums (sk. 14. punktu). 2019. un 2020. gada ziņojumos ir iekļauta arī statistikas informācija par bijušo augstākā līmeņa ierēdņu veikto profesionālo darbību jomām.
Komisijas lēmumi par to darbinieku ārējo darbību pieprasījumiem, kuri ir atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ
23. Darbiniekiem, kuri atvaļinājuma laikā personisku iemeslu dēļ [23] plāno iesaistīties ārējā darbībā, jāsaņem iepriekšēja atļauja no Komisijas saskaņā ar ES Civildienesta noteikumu 12.b pantu (sk. 1. zemsvītras piezīmi) un Komisijas noteikumiem par ārējām darbībām un uzdevumiem [24]. Šādi apstiprinājumi ir jāatjauno katru gadu un jānovērtē no jauna kopā ar katru atjaunošanas pieprasījumu. Atjaunošanas pieprasījumu kontekstā var noteikt jaunus ierobežojumus, ja Komisija uzzina par riskiem, kas jāmazina.
24. Kad darbinieks iesniedz pieprasījumu, Komisija norāda, ka tā veic pieprasītās darbības visaptverošu riska novērtējumu. Šis novērtējums ietvertu apspriešanos ar darbinieku, lai novērtētu, vai pastāv interešu konflikta risks saistībā ar pieprasīto ārējo darbību. Turklāt Komisija veic pati savu izmeklēšanu, tostarp iepazīstas ar publiski pieejamo informāciju par potenciālo jauno darba devēju.
25. Komisija norādīja, ka tā parasti pieprasa papildu informāciju no darbinieka, tā uzraudzītāja vai citām personām, kad vien tas ir nepieciešams. Ņemot vērā ombudes ierosinājumus lēmumā par iepriekšējās stratēģiskās izmeklēšanas slēgšanu, uzraudzītājiem tagad ir jāsniedz detalizēta analīze par iespējamiem interešu konfliktiem.
26. Komisija paskaidroja, ka tā piemēro stingrus kritērijus, pieņemot lēmumu par pieprasījumiem iesaistīties ārējā darbībā juridiskajos birojos, sabiedrisko lietu/attiecību konsultāciju uzņēmumos un organizāciju sabiedrisko lietu departamentos tajā pašā kompetences jomā, kurā darbinieks strādā Komisijā. Šī pieeja tiek ievērota arī attiecībā uz pieprasījumiem, kas saistīti ar konsultāciju un sabiedrisko lietu departamentiem organizācijās, kurās Komisija darbojas kā līdzvērtīga regulatīvai iestādei šajā jomā, un jo īpaši gadījumos, kad darbinieki plāno pārstāvēt savu jauno darba devēju attiecībās ar Komisiju.
27. Komisija uzsvēra, ka ārējo darbību pieprasījumi nav atļauti, ja darbības ir saistītas ar lobēšanu vai aizstāvību attiecībā uz Komisiju un var radīt interešu konfliktu risku.
28. Komisija paskaidroja, ka attiecībā uz pieprasījumiem par juridiskajiem birojiem interešu konflikta risks lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai darbinieks pievienosies juridiskajam birojam, kas strādā tajā pašā kompetences jomā. Tādā gadījumā Komisija lūgs darbiniekam papildu informāciju par darba jomām un potenciālajiem klientiem novērtēt, vai pastāv riski. Komisija uzskata, ka riski ir zemāki gadījumos, kad darbinieki pieprasa strādāt advokātu birojos dažādās tiesību jomās, nevis tajās, kurās viņi strādāja Komisijā vai, piemēram, nodarbojas ar valsts tiesību aktiem. Šajā kontekstā Komisija savā novērtējumā ņem vērā arī attiecīgā darbinieka personiskos apstākļus (piemēram, ja darbiniekam ģimenes apstākļu dēļ ir jāsāk strādāt citā valstī).
Komisijas procedūra to darbinieku pieprasījumu izskatīšanai, kuri atrodas bezalgas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, lai apstiprinātu ārējas darbības, pamatojoties uz ES Civildienesta noteikumu 12.b un 40. pantu
Ierobežojumu ievērošanas uzraudzība un izpilde
29. Komisija norādīja, ka ierobežojumu ievērošana tiek nodrošināta tādā pašā veidā kā attiecībā uz pēcdienesta profesionālo darbību. Komisija cer, ka darbinieki, kas ir pilnvaroti veikt ārēju darbību atvaļinājuma laikā personisku iemeslu dēļ, informēs savus jaunos darba devējus par viņiem noteiktajiem ierobežojumiem un ievēros tos.
30. Komisija ar attiecīgajiem dienestiem sistemātiski dalās ierobežojumos, ko tā nosaka darbinieku ārējai darbībai, piemēram, gadījumos, kad ierobežojumi ietver profesionālo kontaktu aizliegumu.
31. Komisija arī cieši uzrauga publiski pieejamo informāciju. Gadījumos, kad Komisija uzzina par iespējamu pārkāpumu, tā nekavējoties sazinās ar attiecīgo bijušo darbinieku. Turklāt IDOC ir pilnvaras veikt izmeklēšanu un vajadzības gadījumā ieteikt disciplinārus pasākumus. Komisija uzskata, ka šie iekšējie un ārējie kontroles līdzekļi apvienojumā ar disciplinārlietu preventīvo ietekmi ir piemēroti un samērīgi ar apzinātajiem riskiem.
Ombuda novērtējums
Lēmumi par darbībām pēc pakalpojumu sniegšanas
32. Bijušajiem ES darbiniekiem joprojām ir pienākums rīkoties diskrēti un godprātīgi attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu pēc aiziešanas no civildienesta. Ombuds uzskata, ka šis pienākums nozīmē arī to, ka, apsverot iespējamās pēcdienesta profesionālās darbības, (bijušajiem) augstākā līmeņa darbiniekiem būtu jāņem vērā, vai tas varētu radīt kaitējumu ES administrācijas reputācijai, jo īpaši, ja attiecīgās darbības ir saistītas ar viņu darbu ES administrācijā un seko neilgi pēc aiziešanas.
33. Ja (bijušie) darbinieki lūdz atļauju sākt jaunu darbu, Komisijai būtu jāveic riska novērtējums saistībā ar šo paredzēto darbu, ņemot vērā darbinieka uzdevumus un pienākumus, kamēr viņš strādā Komisijā. Tam būtu jāietver novērtējums par:
i. iespējamas pretrunas ar Komisijas likumīgajām interesēm;
ii) informācijas, kas nav publiska, iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu vai izpaušanu;
iii. aktīvā dienestā izveidoto profesionālo kontaktu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu.
34. Augstāko amatpersonu gadījumā risks nonākt konfliktā ar iestādes likumīgajām interesēm, iespējams, ir lielāks, ņemot vērā viņu pienākumus aktīvā dienestā un informācijas un kontaktu līmeni, kas viņiem ir pieejams. Tas jo īpaši atspoguļojas iepriekš minētajā viena gada lobēšanas aizliegumā (sk. 14. punktu).
35. Saskaņā ar ES judikatūru [25] iestādes, kas pieņem darbā, pilnvaras neļaut (bijušajam) ierēdnim veikt pēcdienesta darbību divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta ir pakļautas diviem nosacījumiem, proti, ka paredzētā darbība:
1) jebkādā veidā ir saistīta ar ierēdņa darbību pēdējo trīs dienesta gadu laikā, un
2. varētu radīt konfliktu ar iestādes leģitīmajām interesēm.
36. Saskaņā ar ES judikatūru pietiek ar to, ka paredzēto darbību var uztvert kā tādu, kas rada interešu konfliktu (vai tā risku)[26].
37. Ombuds atzīst plašo rīcības brīvību, kāda ir ES iestādēm, lemjot par šiem nosacījumiem.
38. Ombuds arī atzīst, ka katrs pieprasījums atļaut pēcnodarbinātības darbību būtu jāizvērtē atsevišķi, cita starpā ņemot vērā personas pamattiesības strādāt. Jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz bijušo ES darbinieku tiesībām strādāt privātajā sektorā jābūt nepieciešamiem, lai sasniegtu likumīgas sabiedrības intereses, un tiem jābūt samērīgiem. Komisija informēja ombudu, ka tā aizliegs bijušajam darbiniekam iesaistīties darbībā tikai tad, ja tā konstatēs, ka risku nevar mazināt ar citiem līdzekļiem. Kā liecina šī izmeklēšana, Komisija to izdarīja tikai divos no 100 pārbaudītajiem gadījumiem.
39. Ombuda izmeklēšanas grupa konstatēja, piemēram, vienu lietu, kurā augstākā līmeņa vadītājs bija pilnvarots iesaistīties pēcdienesta darbībā, neraugoties uz tiešu saikni ar darbu, kas veikts pēdējos trīs dienesta gados, un neraugoties uz to, ka bija grūti pārbaudīt, vai noteiktie ierobežojumi tiks ievēroti. Paredzētais darbs sākās tikai trīsarpus mēnešus pēc tam, kad bijušais augsta līmeņa ierēdnis bija aizgājis no darba Komisijā. Atzīstot Komisijas plašo rīcības brīvību, ombuds mudina to turpmāk izmantot stingrāku pieeju.
40. Ombuda izmeklēšanas mērķis ir gūt pārskatu par to, kā Komisija rīkojas saistībā ar savu (bijušo) darbinieku virpuļdurvju efekta gadījumiem. Lai to izdarītu, ombuds izskatīja 100 Komisijas lēmumus. Ombuds to nedarīja, lai konstatētu administratīvas kļūmes atsevišķās lietās, bet gan lai noteiktu, vai ir nepieciešami sistēmiski uzlabojumi.
41. Ombuds uzskata, ka tad, ja bijušā augstākā līmeņa darbinieka plānotais darbs ir saistīts ar viņa darbu pēdējo trīs dienesta gadu laikā un varētu radīt konfliktu ar Komisijas likumīgajām interesēm un ja šādas darbības atļaušanai nevar piemērot ierobežojumus, kas pienācīgi mazina riskus un ko var ticami uzraudzīt un izpildīt, Komisijai būtu jāizmanto sava plašā rīcības brīvība un (uz laiku) jāaizliedz plānotais darbs sabiedrības interesēs. Neizvēloties šādos apstākļos (uz laiku) aizliegt bijušo augstākā līmeņa ierēdņu paredzētās pēcdienesta darbības, var tikt nopietni apdraudēti Civildienesta noteikumos paredzētie noteikumi. Ombuds turpmāk sniegs ieteikumu Komisijai, lai tā attiecīgi rīkotos.
42. Lai ilustrētu, kad ir vajadzīga stingrāka pieeja, ombuds sniegs hipotētiskus gadījumu piemērus.[27] Šie piemēri ir vispārīgi norādījumi par to, vai ES administrācijas interešu aizsardzībai ir nepieciešams (uz laiku) aizliegt darbību pēc pakalpojumu sniegšanas.
- Komisijai būtu jāapsver (pagaidu) aizliegums, ja bijušie augstākā līmeņa ierēdņi vēlas sākt pēcdienestu darbības, kas saistītas ar jautājumiem, pie kuriem viņi strādāja pirms aiziešanas no darba vai pensionēšanās.
|
- Komisijai būtu jāapsver arī (pagaidu) aizliegums, ja bijušie augsta līmeņa horizontālie ierēdņi vēlas pāriet uz privāto sektoru, jo tas var arī būt pretrunā Komisijas likumīgajām interesēm iespējamu interešu konfliktu vai to uztveres dēļ, kas savukārt var kaitēt Komisijas reputācijai.
|
- Visbeidzot, ja ierēdnis ir bijis iesaistīts liela līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā uzņēmumam pēdējā gada laikā pirms aiziešanas no Komisijas, pastāv augsts interešu konfliktu risks [28] un kaitējums ES administrācijas neatkarības reputācijai. Tāpēc Komisijai būtu arī jāaizliedz šāda rīcība (uz laiku).
43. Ombuds mudina Komisiju, kad tā izvēlas apstiprināt pēcpakalpojumu darbību, uz kuru attiecas ierobežojumi, izpētīt un attiecīgā gadījumā izmantot visu tai pieejamo ierobežojumu un nosacījumu klāstu, lai aizsargātu savas likumīgās intereses. Piemēram, Komisija varētu noteikt, ka tās apstiprinājums jaunam amatam ir atkarīgs no tā, vai darbinieks saņem apņemšanos no jaunā darba devēja, ka Komisijas noteiktie ierobežojumi (piemēram, ierobežojumi attiecībā uz to, ko bijušais ierēdnis var risināt) tiek publiskoti jaunā darba devēja tīmekļa vietnē. Šāds nosacījums var būt īpaši pamatots, ja ir zināms vai sagaidāms, ka bijušās augstākās amatpersonas pārcelšanās būs redzama jaunā darba devēja tīmekļa vietnē (ko sarunvalodā sauc par “veikala logu”). Ir svarīgi, lai visi ierobežojumi būtu skaidri redzami jaunā darba devēja tīmekļa vietnē, piemēram, kopā ar bijušā darbinieka profilu. Ombude iesniegs Komisijai atbilstošu ierosinājumu.
44. Komisijai būtu vismaz jāpieprasa, lai tās bijušie darbinieki informētu jaunos darba devējus par visiem lēmumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz viņu pēcdienesta profesionālo darbību, un tai būtu jāpieprasa bijušajiem darbiniekiem sniegt pierādījumus, ka viņi ir informējuši jaunos darba devējus. Tas nav pārmērīgs pasākums, kas jāveic, un tas būtu svarīgs aizsardzības pasākums.[29] Ombuds šo jautājumu aplūkos tālāk sniegtajā uzlabojumu ierosinājumā.
45. Ombuds izdeva “Praktiskus ieteikumus valsts amatpersonu mijiedarbībai ar interešu pārstāvjiem”, kurus Komisija apstiprināja un izmanto apmācības nolūkos.[30] Viens praktisks ieteikums darbiniekiem ir “[v]eportēt lobēšanas praksi, kas tiek uzskatīta par nepieņemamu, jo īpaši ņemot vērā ES Pārredzamības reģistra Rīcības kodeksu interešu pārstāvjiem”. ES Pārredzamības reģistra rīcības kodekss paredz, ka: “nodarbinot [..] Savienības iestāžu darbiniekus, pienācīgi ņem vērā konfidencialitātes prasības un noteikumus, kas piemērojami šīm personām pēc aiziešanas no attiecīgās iestādes, lai novērstu interešu konfliktus.”[31] Komisija savus lēmumus par bijušo darbinieku darbībām pēc dienesta beigām dala ar attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām, ja tie ir pieejami darbiniekiem, uz kuriem lēmumi attiecas. Ombuds aicina Komisiju atgādināt saviem darbiniekiem, ka ir jāziņo par jebkādu lobēšanu, ko veic bijušie darbinieki, kuriem ir piemēroti ierobežojumi saistībā ar lobēšanu. Komisija varētu nodrošināt saviem darbiniekiem īpašu veidlapu, ko var izmantot, lai ziņotu par jebkādiem iespējamiem pārkāpumiem, kā arī norādījumus par to, kam ziņot.
46. Pamatojoties uz pārbaudi, Ombuds norāda, ka vairākos gadījumos darbinieki novēloti (mazāk nekā 30 darba dienas pirms aiziešanas no dienesta) informēja Komisiju par pēcdienesta darbību, ko viņi plāno sākt. Tas nozīmē, ka Komisijas ´s lēmumu bieži pieņem pēc tam, kad attiecīgais darbinieks jau ir aizgājis no darba. Komisija varētu apsvērt, vai ir iespējams darīt vairāk, lai palielinātu savu darbinieku informētību par to, ka pieprasījumi par pēcdienesta darbības apstiprināšanu būtu jāiesniedz savlaicīgi. Tajā pašā laikā Komisijai būtu jācenšas šādus pieprasījumus izskatīt pēc iespējas ātrāk.
Lēmumi par ārējām darbībām atvaļinājuma laikā personisku iemeslu dēļ
47. Ombuda veiktajā pārbaudē atklājās, ka Komisijas novērtējumi attiecībā uz pieprasījumiem atjaunot notiekošos apstiprinājumus ārējai darbībai nebija tik stingri kā attiecībā uz sākotnējiem pieprasījumiem. Vairākos gadījumos apstiprināšanas lēmumos nebija skaidri norādīts, ka ir veikts pilnīgs novērtējums. Lai gan tas ir nožēlojami, ombuda izmeklēšanas gaitā atklājās, ka Komisija ir apņēmusies piemērot stingrāku pieeju nekā līdz šim attiecībā uz sākotnējiem pieprasījumiem apstiprināt to darbinieku ārējās darbības, kuri atrodas bezalgas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ (sk. 26. punktu). Tas ir apsveicami. Kad Komisija novērtē pieprasījumus atjaunot apstiprinājumu ārējai darbībai, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā jaunus faktus (piemēram, sākotnējā pārvietojuma negatīvu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos). Dažas Ombuda izmeklēšanas grupas pārbaudītās lietas liecina, ka Komisija strādā šajā virzienā.
48. Izvērtējot darbinieka, kas atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, lūgumu atļaut iesaistīties ārējā darbībā, kas nav saderīga ar Komisijas interesēm, Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to, vai aizliegt šo darbību vai noteikt ierobežojumus. Ombuds uzskata, ka, ja darbība rada riskus, kurus nevar efektīvi mazināt ar ierobežojumiem vai kurus nevar ticami uzraudzīt un izpildīt, Komisijai būtu jāizmanto sava plašā rīcības brīvība un jāatsakās apstiprināt ārējo darbību. Šis jautājums ir aplūkots arī turpmāk sniegtajā ierosinājumā.
|
Vienā no pārbaudītajām lietām Komisija pieņēma lēmumu neatjaunot pieprasījumu par darbinieka, kurš atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, ārēju darbību privātajā sektorā. Kā vienu no iemesliem, kas pamato šo lēmumu, Komisija minēja būtisko negatīvo uzmanību, ko darbinieka darbība bija piesaistījusi, tostarp rakstus presē. Tas apstiprina vajadzību pēc stingras pieejas. |
Lēmumu publicēšana
49. Uzraugot, kā bijušie darbinieki ievēro tiem noteiktos ierobežojumus, Komisija daļēji paļaujas uz sabiedrības veiktu ārēju pārbaudi.
50. Komisija turpina publicēt informāciju par virpuļdurvju efektu ziņojuma veidā (sk. 22. punktu), ko publicē tikai reizi gadā. Šajā ziņojumā ir iekļauti tikai tie gadījumi, kad tika noteikts lobēšanas un aizstāvības aizliegums uz vienu gadu, nevis visi novērtētie gadījumi.
51. Kā iepriekš mudinājis ombuds, Komisija nepublisko informāciju par atsevišķiem gadījumiem neilgi pēc lēmumu pieņemšanas.
52. Ombude joprojām uzskata, ka pastāv būtiski trūkumi attiecībā uz to, kā Komisija publisko informāciju par savu novērtējumu par bijušo darbinieku pieprasījumiem pēc dienesta beigām. Piemēram, Komisija 2020. gada 21. decembrī un 2021. gada 9. decembrī publiskoja savus gada ziņojumus par lēmumiem, kas pieņemti attiecīgi 2019. un 2020. gadā. No 12 lēmumiem, kas tika apkopoti šajos divos ziņojumos, deviņi attiecās uz pārbaudes jomu. Visi šie deviņi lēmumi tika pieņemti vairāk nekā gadu pirms publiskā ziņojuma, bet daži — gandrīz divus gadus pirms tā publicēšanas. Tas ievērojami samazina gada ziņojumu kā publiskās kontroles instrumenta lietderību (sk. 19. punktu). Ombuds jau ir vērsis Komisijas uzmanību uz to [32].
53. Ombuds ņem vērā Komisijas argumentus par to, ka informācija ir jāpublisko tikai reizi gadā, proti, ka ES Civildienesta noteikumi paredz tikai ikgadēju publicēšanu [33] un ka savlaicīgāka tās lēmumu publicēšana varētu būt pretrunā datu aizsardzības noteikumiem [34].
54. Lai gan ES Civildienesta noteikumos ir skaidri noteikta prasība publicēt gada ziņojumu, šī prasība būtu jālasa, ņemot vērā juridiskā pienākuma mērķi. Informācijas publiskošanas par darbībām pēc dienesta beigām mērķis ir nodrošināt pārredzamību, lai uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sabiedrība būtu informēti par jebkādiem ierobežojumiem un varētu uzraudzīt, vai tie tiek ievēroti.[35] Publiska informācija var kalpot arī tam, lai atturētu bijušās augstākās amatpersonas no iesaistīšanās šajās aizliegtajās darbībās. Tādējādi savlaicīgāka informācijas publiskošana būtu efektīvāka kā preventīvs līdzeklis un kā uzraudzības līdzeklis, ja lēmums tiek ievērots.
55. Ombuds nesaskata, kā savlaicīgāka šīs informācijas publicēšana mainītu nolūku, kādā sākotnēji tika apstrādāti bijušo augstākā līmeņa ierēdņu personas dati. Izstrādājot ES Civildienesta noteikumus, ES likumdevēji līdzsvaroja intereses aizsargāt personas datus ar to publicēšanas mērķi un nolēma, ka personas dati, kas saistīti ar bijušo augstākā līmeņa ierēdņu pieprasījumiem iesaistīties profesionālajā darbībā, būtu jāpublisko.
56. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude atkārto savu ierosinājumu, ka Komisijai būtu jāpublisko informācija par visām izvērtētajām lietām [36] un ka tā to dara pēc lēmumu pieņemšanas, nevis jāpublicē gada ziņojums, kurā iekļauta informācija tikai par dažām konkrētām lietām.
Apvienotā komiteja
57. ES Civildienesta noteikumi paredz, ka iecēlējinstitūcija apspriežas ar Apvienoto komiteju, pirms tā pieņem lēmumu par lūgumu iesaistīties pēcdienesta darbībā [37]. Apvienotā komiteja parasti pieņem lēmumu par pieprasījumiem veikt pēcpakalpojumu darbības, izmantojot “rakstisko procedūru”, bet tā klātienē apspriež visus lēmumu projektus par darbības aizliegšanu. Diskusijas notiks arī klātienē, ja to pieprasīs vismaz trīs tās locekļi. Tomēr, ja klātienes sanāksmes apmeklējuma kvorums [38] nav sasniegts, atzinums netiks pieņemts. Ombuds uzskata, ka atzinumu nepieņemšana šādos gadījumos mazina Apvienotās komitejas apspriešanās efektivitāti, kā noteikts ES Civildienesta noteikumos.
Secinājums
Komisijai būtu jāpiemēro stingrāka pieeja attiecībā uz tās augstākā līmeņa darbinieku virpuļdurvju efekta pārcelšanu uz privātā sektora darbvietām neilgi pēc aiziešanas no darba vai pensionēšanās saistībā ar jautājumiem, kuros viņi strādāja Komisijā.
Ierosinājumi uzlabojumiem
Pamatojoties uz šīs stratēģiskās izmeklēšanas konstatējumiem, ombuds sniedz Komisijai šādus ierosinājumus uzlabojumiem:
1. Ja Komisija uzskata, ka pieprasījums sākt darbību rada riskus, kurus nevar pienācīgi mazināt ar ierobežojumiem, vai ja ierobežojumus nevar efektīvi uzraudzīt vai izpildīt, tai būtu (uz laiku) jāaizliedz (bijušajiem) darbiniekiem ieņemt šādus amatus vai veikt šādas darbības pēc aiziešanas no darba vai atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ.
2. Apstiprinot darbību ar ietekmes mazināšanas pasākumiem, Komisijai būtu jāizpēta viss tai pieejamais pasākumu klāsts. Piemēram, Komisija varētu noteikt, ka tās apstiprinājums jaunam amatam ir atkarīgs no tā, vai (bijušais) darbinieks saņem apņemšanos no jaunā darba devēja, ka Komisijas noteiktie ierobežojumi (piemēram, ierobežojumi attiecībā uz to, ko (bijušais) darbinieks var risināt) tiek skaidri publiskoti jaunā darba devēja tīmekļa vietnē, piemēram, kopā ar (bijušā) darbinieka profilu. Komisijai būtu jāpieprasa, lai (bijušais) darbinieks iesniedz pierādījumus vismaz par to, ka noteiktie ierobežojumi ir darīti zināmi jaunajam darba devējam.
3. Komisijai būtu jāpublisko informācija par bijušo augstākā līmeņa darbinieku pēcdienesta profesionālo darbību neilgi pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu atļaut šādu darbību.
Ombuds aicina Komisiju sešu mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas informēt viņu par visām darbībām, ko tā ir veikusi vai plāno veikt saistībā ar iepriekš minētajiem ierosinājumiem.
Emily O'Reilly
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2022. gada 16. maijā
[1] Regula Nr. 31 (EEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“Civildienesta noteikumi”). Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501
[2] Izklāstīts Civildienesta noteikumu 16. panta 1. un 2. punktā.
[3] Skatīt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. pantu.
[4] Izklāstīts Civildienesta noteikumu 16. panta 3. punktā.
[5] Komisijas 2018. gada 29. jūnija Lēmums par ārējām darbībām un uzdevumiem un profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta, C(2018) 4048 final, kas pieejams šeit: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/3/2018/EN/C-2018-4048-F1-EN-MAIN-PART-1.PDF
[6] Detalizēts pārskats par attiecīgajiem noteikumiem un to, kā Komisija piemēro šos noteikumus, ir atrodams lēmumā par Ombuda izmeklēšanu OI/3/2017/NF: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/110608
[7] Lieta OI/3/2017/NF. Lēmums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/110608.
[8] Atklāšanas vēstule ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://europa.eu/!rnYJbC.
[9] Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 12. panta b) punktu kopā ar 40. pantu.
[10] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/141660 un https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/144021.
[11] Sanāksmes ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/152861.
[12] Eiropas Komisijas atbilde par to, kā tiek īstenoti Eiropas Ombuda ieteikumi, kas izriet no pašiniciatīvas izmeklēšanas par virpuļdurvju efektu OI/3/2017/NF, ir pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/152862. Tā kā viedokļu apmaiņa šajā sanāksmē lielā mērā ir ietverta Komisijas prezentācijā, atsevišķa sanāksmes ziņojuma nav.
[13] Skatīt 21. panta 1. punktu Komisijas lēmumā par ārējām darbībām un uzdevumiem un par profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta.To var novērtēt šeit: https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=C(2018)4048&lang=en
[14] Sk. Ombuda ´s ziņojumu par tikšanos ar Komisiju, kas pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/152861.
[15] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/110608.
[16] Trīs gadījumi 2019. gadā, trīs gadījumi 2020. gadā un četri gadījumi 2021. gadā. Lai to ņemtu vērā, Komisija 2019. gadā pieņēma 363 labvēlīgus lēmumus attiecībā uz paziņojumiem par darbinieku pēcnodarbinātības darbībām. Tāpēc nelabvēlīgu lēmumu īpatsvars 2019. gadā bija mazāks par vienu procentu. Skatīt: https://www.asktheeu.org/de/request/8376/response/28244/attach/10/03%20FINAL%20REPLY%20GESTDEM%202020%204871%20Ethics%203.pdf?cookie_passthrough=1
[17] Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. panta 3. punktu.
[18] Apvienotā komiteja ir iekšēja struktūra, kas izveidota saskaņā ar Civildienesta noteikumu II pielikuma 2. pantu. Komisija katru gadu ieceļ komitejas priekšsēdētāju. Komitejas locekļus un viņu aizstājējus ieceļ vienlaikus, Komisijai izraugoties septiņus locekļus un Personāla komitejai izraugoties septiņus locekļus. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu apspriešanās ar Apvienoto komiteju ir obligāta.
[19] Šo ziņojumu publicēšana ir paredzēta Civildienesta noteikumu 16. panta 4. punktā. Komisijas gada ziņojumi par bijušo augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību ir pieejami šeit: https://ec.europa.eu/info/publications/occutional-activities-former-senior-officials-annual-report_en.
[20] Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pants.
[21] Kā paredzēts Civildienesta noteikumu 86. pantā.
[22] Skatīt: https://ec.europa.eu/info/publications/occutional-activities-former-senior-officials-annual-report_en.
[23] Civildienesta noteikumu 40. panta 1. punktā ir paredzēts, ka atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ piešķir tikai “ārkārtējos apstākļos [..]”. Atvaļinājuma pieprasījumus personisku iemeslu dēļ vienlaikus apstiprina uz vienu gadu, un tos var pagarināt līdz 12 gadiem. Atvaļinājuma pieprasījumus personisku iemeslu dēļ (kas ir atsevišķi no pieprasījuma iesaistīties ārējā darbībā) izskata cita iecēlējinstitūcija: par cilvēkresursiem atbildīgais komisārs attiecībā uz pieprasījumiem, ko iesnieguši vadošie darbinieki; attiecībā uz pārējiem darbiniekiem iecēlējinstitūcija ir attiecīgais ģenerāldirektors. Kabineta vadītāji ir iecēlējinstitūcija personāla locekļiem, kas strādā kabinetā.
[24] Skatīt: https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=C(2018)4048&lang=en.
[25] Sk. ES Civildienesta tiesas 2014. gada 15. oktobra spriedumu lietā F 86/13 Van de Water / Parlaments, 46., 48. un 51. punkts. Pieejams šeit: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=158611&pageIndex=0&doclang=EN&m
[26] Sk. ES Civildienesta tiesas 2019. gada 28. novembra spriedumu lietā T-667/18 Pinto Teixeira / EĀDD, 51. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=6C1D5AEBC52907DAE330A0EFB649D561?text=&docid=221105&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=20653927.
[27] Šie piemēri nav saistīti ar dokumentu pārbaudi, ko ombuds veica izmeklēšanā un ko Komisija uzskata par konfidenciālu. Nākotnes lietas, protams, ir jāizvērtē individuāli.
[28] Sk. 104. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Skatīt: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R1046&from=EN
[29] Komisija iekļāva šo atbildību mīkstinošo pasākumu lēmumā par bijušā komisāra darbību pēc pilnvaru termiņa beigām, kuram bija pienākums “oficiāli, rakstiski, nosūtīt viņam individuāli piemērotā Komisijas lēmuma kopiju” potenciālajiem darba devējiem un apstiprināt to Komisijai.
Skatīt: commission-decision-arias-canete_en.pdf
https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/commission-decision-arias-canete_en.pdf
[30] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/publication/en/79435.
[31] Skatīt: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501. Skatīt: https://ec.europa.eu/transparencyregister/public/staticPage/displayStaticPage.do?locale=en&reference=CODE_OF_CONDUCT.
[32] Sk. 52. punktu Ombuda lēmumā lietā OI/3/2017/NF (7. zemsvītras piezīme).
[33] Civildienesta noteikumu 16. pants.
[34] Proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A32018R1725
[35] Šis pārredzamības princips ir nostiprināts LESD 15. panta 1. punktā, kurā noteikts: “Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti.[..]”
[36] Tas nozīmē visus gadījumus, par kuriem paziņojis (bijušais) vadošais darbinieks 12 mēnešu laikā pēc aiziešanas no dienesta.
[37] Sk. Civildienesta noteikumu 16. panta 2. punktu. Apvienotā komiteja cenšas pieņemt atzinumu ar konsensu vai balsu vairākumu. Atzinumus pieņem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ņemot vērā to, ka Apvienotās komitejas priekšsēdētājam nav balsstiesību. Ja balsu skaits ir vienāds (7–7), Apvienotās komitejas atzinumu uzskata par dalītu (“avis partagé”).
[38] Civildienesta noteikumu II pielikuma 3. pantā ir paredzēts, ka “Komitejas darbs ir spēkā tikai tad, ja piedalās visi pilntiesīgie locekļi vai viņu prombūtnes laikā viņu aizstājēji”, proti, septiņi locekļi vai viņu aizstājēji, kas pārstāv vadību, kā arī septiņi personāla pārstāvji vai viņu aizstājēji.