FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Ieteikums par Eiropas Komisijas atteikumu nodrošināt publisku piekļuvi īsziņām starp Komisijas priekšsēdētāju un farmācijas uzņēmuma izpilddirektoru par Covid-19 vakcīnas iegādi (lieta 1316/2021/MIG)

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Komisijai publisku piekļuvi īsziņām un citiem dokumentiem par diskusijām starp Komisijas priekšsēdētāju un farmācijas uzņēmuma izpilddirektoru par Covid‑19 vakcīnu iegādi. Komisija norādīja, ka tā nevar nodrošināt piekļuvi īsziņām, jo šādas ziņas nav reģistrētas.

Ombuda veiktās izmeklēšanas kontekstā izrādījās, ka Komisija neuzskata, ka īsziņas parasti ietilpst tās iekšējos dokumentu reģistrēšanas kritērijos, jo to saturs esot “īslaicīgs”. Izskatot pieprasījumu, tā lūdza Komisijas priekšsēdētāja personīgo biroju (kabinetu) identificēt tikai tos dokumentus, kas atbilst tās reģistrēšanas kritērijiem. Tādējādi Komisijas priekšsēdētāja personīgais birojs nemēģināja identificēt īsziņas, un tāpēc Komisija nenovērtēja, vai šādas īsziņas būtu jāizpauž.

Ombuds uzskata, ka tā ir administratīva kļūme. Lai risinātu šo jautājumu, viņa ieteica Komisijai lūgt Komisijas priekšsēdētājas personīgo biroju vēlreiz meklēt attiecīgās īsziņas, skaidri norādot, ka meklēšana nebūtu jāattiecina tikai uz reģistrētiem dokumentiem vai dokumentiem, kas atbilst tās reģistrēšanas kritērijiem. Ja pēc tam tiek identificētas īsziņas, Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 būtu jāizvērtē, vai sūdzības iesniedzējam var piešķirt publisku piekļuvi tām.

Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 4. panta 1. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. New York Times 2021. gada aprīlī publicēja rakstu [2], kurā ziņoja, ka Komisijas priekšsēdētājs un farmācijas uzņēmuma izpilddirektors (CEO) ir apmainījušies ar tekstiem un aicinājumiem saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu un ka “minētajai personiskajai diplomātijai [bija] liela nozīme darījumā, kurš jāpabeidz [tajā] nedēļā un kurā [ES] bloķēs 1,8 miljardus devu (..)”.

2. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2021. gada 4. maijā lūdza Komisijai publisku piekļuvi [3] New York Times rakstā minētajiem “t ext ziņojumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar apmaiņu starp [Komisijas priekšsēdētāju] un [izpilddirektoru]”.

3. Komisija identificēja trīs dokumentus, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā: e-pasts, vēstule un paziņojums presei. Tas nodrošināja sūdzības iesniedzējam plašu piekļuvi šiem dokumentiem, aizklājot tikai ierobežotus personas datus.

4. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada 28. maijā lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot atkārtotu pieteikumu). Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, ka Komisija nav identificējusi īsziņas.

5. 2021. gada jūlijā Komisija pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tā norādīja, ka ir veikusi atkārtotu rūpīgu meklēšanu, un apstiprināja, ka tās rīcībā nav papildu dokumentu, kas atbilstu sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumam.

6. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

7. Ombuds 2021. gada septembrī sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka Komisija nav identificējusi un izpaudusi īsziņas, kurām viņš vēlas piekļūt.

8. Izmeklēšanas gaitā ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai iegūtu papildu informāciju par lietu. Pēc tam izmeklēšanas grupa sagatavoja sanāksmes ziņojumu (pieejams turpmāk)[4], kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, kurš pēc tam iesniedza savas piezīmes. Ombuda izmeklēšanas grupa arī izskatīja dokumentus, kuros sīki izklāstīts, kā Komisija ir apstrādājusi pieprasījumu par publisku piekļuvi.

Iesniegtie argumenti

9. Sūdzības iesniedzējs būtībā norādīja, ka īsziņas būtu jāuzskata par dokumentiem saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija nav atklājusi, vai attiecīgās īsziņas pastāv vai ir pastāvējušas. Ņemot vērā New York Times rakstu, viņš uzskatīja, ka ir iespējams, ka attiecīgā informācijas apmaiņa patiešām ir notikusi. Tāpēc viņš apgalvoja, ka Komisija nav identificējusi visus dokumentus, uz kuriem attiecas viņa piekļuves pieteikums.

10. Savā atbildē Komisija norādīja, ka tiesības uz publisku piekļuvi attiecas tikai uz iestādes rīcībā esošiem dokumentiem. Komisija arī norādīja, ka tai “nav pienākuma saglabāt katru dokumentu”. Komisija atsaucās uz savu lēmumu par reģistru pārvaldību, kurā noteikts, ka “apsvērumus reģistrē, ja tie satur svarīgu informāciju, kas nav īslaicīga, vai ja tie var būt saistīti ar Komisijas vai kādas tās struktūrvienības rīcību vai turpmākiem pasākumiem”. Komisija uzskatīja, ka “īsziņa vai cita veida tūlītējā ziņojumapmaiņa pēc savas būtības ir īslaicīgs dokuments, kurā principā nav ietverta svarīga informācija par jautājumiem, kas saistīti ar Komisijas politiku, darbībām un lēmumiem, un tāpēc tas parasti nav uzskatāms par dokumentu, kas atbilst reģistrācijas kritērijiem. Šajā sakarā Komisijas uzskaites politika principā izslēgtu tūlītējo ziņojumapmaiņu.”

11. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisija norādīja, ka līdz šim tā savā dokumentu pārvaldības sistēmā nav reģistrējusi īsziņas. Tas ir loģiski, ņemot vērā, ka teksti parasti ir īslaicīgi un netiek izmantoti Komisijas formālajā lēmumu pieņemšanā un neuzliek saistības iestādei.

12. Komisija arī norādīja, ka tās darbinieki, kas izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, apspriedās ar priekšsēdētāja personīgo biroju (kabinetu), kas apstiprināja, ka nav papildu dokumentu, kuri atbilstu Komisijas iekšējiem reģistrēšanas kritērijiem.

13. Sūdzības iesniedzējs piezīmēs par sanāksmes ziņojumu norādīja, ka joprojām nav skaidrs, vai ir attiecīgas īsziņas, vai šādas īsziņas ir dzēstas vai nekad nav pastāvējušas.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sniegts ieteikums

14.  Ombudam ir skaidrs, ka uz īsziņām attiecas ES tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001)[5]. Saskaņā ar regulu dokuments ir: “jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas skar iestādes politiku, darbību un lēmumus” [6].

15. Tāpat ir skaidrs, ka Regula 1049/2001 attiecas uz visiem dokumentiem, kas ir ES iestādes rīcībā, proti, “dokumentiem, kurus tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā un skar visas Eiropas Savienības darbības jomas” [7].

16. Šis formulējums skaidri norāda, ka dokumenta izšķirošais elements nav tā pasniegšanas veids. Nav nozīmes arī tam, vai dokuments ir reģistrēts iestādes dokumentu pārvaldības sistēmā. Svarīgi ir dokumenta saturs un tas, vai tas attiecas uz “politiku, darbībām un lēmumiem”, par kuriem iestāde ir atbildīga. Attiecībā uz satura esību ES tiesas ir konstatējušas, ka dokumenta definīcija Regulas 1049/2001 izpratnē galvenokārt ir balstīta uz saturu, ko var “saglabāt, kopēt vai aplūkot pēc tam, kad tas ir radīts”[8]. Tāpēc īsziņas ir dokumenti, un sabiedrība var pieprasīt piekļuvi tiem, ja tie attiecas uz iestādes darbu un ja tie ir iestādes rīcībā [9].

17. Tam, vai īsziņas pēc tam tiek reģistrētas attiecīgās iestādes dokumentu pārvaldības sistēmā, juridiski nav nozīmes, definējot “dokumentu” saskaņā ar Regulu 1049/2001. Dokumenta reģistrēšana ir dokumenta pastāvēšanas sekas, nevis tā pastāvēšanas priekšnoteikums.

18. Jautājums par to, vai īsziņas būtu jāreģistrē, ir svarīgs, un ombude to risina savā pašreizējā stratēģiskajā iniciatīvā (SI/4/2021/MIG) par to, kā ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras reģistrē īsziņas un tūlītējās ziņas, ko nosūta/saņem darbinieki, pildot savus profesionālos pienākumus.[10] Informācijas reģistrēšana iestādes dokumentu pārvaldības sistēmā ievērojami atvieglo publisku piekļuvi dokumentiem, atvieglojot iestādēm dokumentu meklēšanu un identificēšanu. ES judikatūrā ir atzīts, ka ES iestādēm ir pienākums sagatavot un glabāt dokumentus, kas attiecas uz to darbību, un darīt to, cik vien iespējams, nepatvaļīgā un paredzamā veidā [11].

19. Tomēr šajā lietā nav runas par to, vai attiecīgās īsziņas bija vai bija jāieraksta. Lieta drīzāk ir par to, vai gadījumā, ja paziņojumi attiecas uz Komisijas darbu un ja tie ir tās rīcībā, Komisijai būtu vajadzējis tiem piešķirt publisku piekļuvi. Tas, kā Komisija risināja šo jautājumu, neļāva atbildēt uz šiem jautājumiem. Ombuds uzskata, ka tā ir administratīva kļūme turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

20. Sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumā bija skaidri norādīts, ka viņš lūdz publisku piekļuvi informācijas apmaiņai starp Komisijas priekšsēdētāju un farmācijas uzņēmuma izpilddirektoru. Viņš atsaucās uz rakstu plašsaziņas līdzekļos, kura pamatā bija intervija ar Komisijas priekšsēdētāju un kurā viņa esot norādījusi, ka attiecīgā informācijas apmaiņa ir notikusi. Viedokļu apmaiņa notika saistībā ar sarunām par vakcīnu iepirkuma līgumu, kas vēlāk tika noslēgts.

21. Tas, vai īsziņas bija daļa no formālas procedūras vai arī tās jebkādā veidā bija saistošas Komisijai, var ietekmēt to, vai tās bija jāreģistrē Komisijas dokumentu pārvaldības sistēmā, bet neietekmē to, vai uz tām attiecas noteikumi par publisku piekļuvi.

22. Pieprasījumā priekšsēdētāja kabinetam par dokumentiem, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja publiskās piekļuves pieprasījums, Komisija pieprasīja dokumentus, kas atbilst tikai tās iekšējiem reģistrēšanas kritērijiem. Pēc tam priekšsēdētāja kabinets apstiprināja, ka šādu papildu dokumentu nav. Neraugoties uz sūdzības iesniedzēja skaidri izteikto pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi “teksta ziņojumiem”, Komisija neprecizēja, vai šie dokumenti faktiski pastāvēja. Tā vietā tā lūdza iesniegt tikai tos dokumentus, kurus kabinets uzskatīja par atbilstošiem reģistrācijas kritērijiem. Tādējādi netika izvērtēts, vai pastāv kādi citi dokumenti un vai tie būtu jāizpauž saskaņā ar Regulu 1049/2001 [12].  

Ieteikums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz Komisijai šādu ieteikumu:

Komisijai būtu jālūdz priekšsēdētāja kabinetam vēlreiz meklēt attiecīgās īsziņas, skaidri norādot, ka meklēšana nebūtu jāattiecina tikai uz reģistrētiem dokumentiem vai dokumentiem, kas atbilst tās reģistrēšanas kritērijiem.

Ja paziņotās īsziņas pastāv un tiek identificētas, Komisijai būtu jānovērtē, vai tām var piešķirt publisku piekļuvi saskaņā ar Regulu 1049/2001.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikumu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 4. panta 2. punktu Komisija līdz 2022. gada 26. aprīlim nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds


Strasbūrā, 2022. gada 26. janvārī

 

[1] Pieejams šeit:  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.253.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2021%3A253%3ATOC

[2] Pieejams šeit: https://www.nytimes.com/2021/04/28/world/europe/european-union-pfizer-von-der-leyen-coronavirus-vaccine.html.

[3] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001R1049&from=EN.

Piekļuves pieprasījums tika iesniegts vietnē AskTheEU.org, un tas ir pieejams vietnē https://www.asktheeu.org/en/request/exchange_starp_priekšsēdētāju_von_d.

[4] Sanāksmes ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/150175.

[5] Ombuds ņem vērā Komisijas neseno atbildi uz Parlamenta jautājumu, ka uz īsziņām neattiecas ES noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001). Skatīt: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/P-9-2021-005139-ASW_EN.html. Šajā ieteikumā izklāstīto iemeslu dēļ ombuds nepiekrīt šādai tiesību akta interpretācijai.

[6] Regulas 1049/2001 3. panta a) punkts (izcēlums pievienots).

[7] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 2. panta 3. punktu.

[8] Vispārējās tiesas 2015. gada 22. februāra spriedums Breyer / Komisija, T-188/12, 42. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=162573&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=165954.

[9] Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) nesen publiskoja šādus ziņojumus pēc pieprasījuma par publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001: https://fragdenstaat.de/anfrage/whatsapp-nachrichten-an-die-libysche-kustenwache/.

[10] Stratēģiskā iniciatīva SI/4/2021/MIG par to, kā ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras reģistrē īsziņas un tūlītējās ziņas, ko darbinieki nosūtījuši/saņēmuši, pildot savus profesionālos pienākumus: https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/59322.

[11] Sk. Pirmās instances tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā WWF / ES Padome, 61. punkts:

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=61308&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5501506.

[12] Šajā kontekstā būtisks ir ombudes novērtējums, kas sniegts viņas lēmuma lietā 1050/2018/DL 19.–23. punktā. Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/da/decision/en/127386.

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!