FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Emily O'Reilly runa EUI akadēmiskajā seminārā par Eiropas Ombuda lomu

Paldies un labu rītu visiem. Šī konference ir bijusi ilgs plānošanas laiks, kas liecina par to, cik lielu nozīmi mani kolēģi un es tai piešķiram, un par mūsu vēlmi atkāpties no šīm divām dienām, kas atkal iedvesmoja un no jauna aktivizēja Eiropas Ombuda nākotnes plānošanu.

Jūsu akadēmiskajam darbam ir izšķiroša nozīme, sniedzot ieguldījumu biroja intelektuālajā pamatojumā un palīdzot mūsu pārdomās par mūsu lomu, un es pateicos jums visiem par tik entuziasmu un dāsnu iesaistīšanos šajā iniciatīvā. 

Šorīt es izklāstīšu, no kurienes es kā ombuds iedvesmu guvu, domājot par stratēģiju, ko birojs ir īstenojis kopš manas pirmās ievēlēšanas par ombudu 2013. gadā, un kur es saskatu turpmāku potenciālu biroja attīstībai.

Mums stāsta, ka trimdā esošais Zviedrijas karalis 1713. gadā tika iecelts par pirmo ombudu, lai nodrošinātu, ka viņa administratori mājās necieš no sliktas izturēšanās pret viņa priekšmetiem. Stāsts ir nedaudz sarežģītāks, bet impulss, kas noveda pie tādas iestādes izveides, kura laika gaitā izplatītos visā pasaulē, gandrīz nav mainījies — ombuda uzdevums ir novērst, atklāt un labot varas ļaunprātīgu izmantošanu vai, kā mēs to vispārīgāk izsakām, administratīvas kļūmes.

Kritiski svarīgi ir tas, ka administratīva kļūme var ne vienmēr būt pretrunā likumam, bet gan vispārīgākiem principiem, kas galvenokārt attiecas uz taisnīgumu un taisnīgumu, citiem vārdiem sakot, pareizi rīkoties ne tikai saskaņā ar likumu, bet arī principiem un vērtībām, kas vada un ir administrācijas pamatā.

Es uzskatu ombudu par struktūru, kas nodrošina līdzsvaru starp valsts lielo varu un to personu tiesībām, kurām ir maza izpildvara vai jebkāda cita veida vara. Viņi to dara, aizdodot savus resursus, speciālās zināšanas, savu statusu personai vai struktūrai, kurai, iespējams, nodarīts kaitējums, lai būtībā rīkotu taisnīgu konkursu. 

Tādēļ ombuds sūdzības iesniedzējam sniedz informāciju par to, kas jau ir administrācijas rīcībā; vara, statuss, zināšanas un līdz ar to spēja izteikt savu viedokli un spēlēt uz līdzena lauka.

Taču būtiski ir tas, ka tas nenozīmē, ka ombuds ir sūdzības iesniedzēja pusē. Ombuds ir neieinteresēta puse, tikai no iedibināto labas pārvaldības noteikumu un principu puses, un tāpēc tas nav starpnieks tādā nozīmē, ka tas meklē risinājumu, kas visus dara laimīgus.

Vienā piemērā par to, kā mēs līdzsvarojam jaudas vienādojumu, bijušais stažieris sūdzējās, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta stažieri nesaņem nekādu atalgojumu vai palīdzību ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas nav taisnīgi, jo tas radīja karjeras konkurences priekšrocības tiem, kuru ģimenes varēja atļauties viņus subsidēt.

Nebija īpaša likuma, kas liktu EĀDD maksāt praktikantiem, bet mēs drīzāk skatījāmies uz augstākajiem tiesību aktiem — Līgumiem un ES nediskriminācijas vērtību — un atsaukāmies uz to mūsu gadījumā EĀDD, kurš sākotnēji atteicās. Taču Eiropas Parlaments un Padome atbalstīja budžeta nodrošināšanu, tāpēc tagad tiek maksāts vairāk nekā 800 EĀDD praktikantiem visā pasaulē. Pati par sevi šī jaunā sieviete nebūtu spējusi neko mainīt; Ombude pastiprināja savu viedokli un argumentus, apvienoja atbalsta koalīciju un panāca taisnīgu un vienlīdzīgu risinājumu.

Es daudz lietoju vārdus "taisnīgs" un "taisnīgs", kad runāju par savu darbu. Bieži vien var būt diezgan vienkārši kaut ko raksturot kā likumīgu vai nelikumīgu, un jo īpaši valstīs, kurās valsts pārvaldes procedūras ir stingri reglamentētas, bet administrācijās, piemēram, ES, kur nav administratīvā procesa likuma, kas varētu palīdzēt nostiprināt vai kodificēt “taisnīgumu”, rodas problēmas, mēģinot pārliecināt administrāciju, ka kaut kas vienkārši nav “taisnīgs” vai nav gluži pareizs, jo īpaši, ja tas arī nav “nelikumīgs”.

Ombuda jutīgums pret šīm niansēm ir kritisks. Nesenā lietā, kas bija saistīta ar Komisijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu BlackRock ieguldījumu brokeru sabiedrībai, mēs konstatējām, ka, lai gan Finanšu regula un tās pamatnostādnes par interešu konfliktu tika ievērotas, tās tomēr neaptvēra šajā lietā aplūkotā interešu konflikta veidu — smalku, bet kritisku atšķirību.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav pareizi, ka uzņēmums, kura klienti lielā mērā pieder fosilā kurināmā nozarei, būtu iesaistīts bankām paredzētu ilgtspējīgu ieguldījumu noteikumu izstrādē.

Mēs savukārt neuzskatījām, ka būtu pareizi konstatēt administratīvu kļūmi, jo iesaistītie ierēdņi pareizi ievēroja Finanšu regulu un šaurās pamatnostādnes. Tā vietā mēs lūdzām likumdevējus izskatīt šo jautājumu, kā rezultātā tagad tiek pārskatīts konkrētais Finanšu regulas pants un pamatnostādnes par interešu konfliktu.

Dalībvalstu līmenī var būt vieglāk pamanīt pilnvaru nepareizu izmantošanu — administratīvas kļūmes. Kaitējums ir acīmredzamāks un konkrētāks, jo lielākā daļa sūdzību ir saistītas ar ikdienas dzīves jautājumiem — mājokli, veselību vai sociālo aizsardzību kopumā.

ES līmenī sūdzību būtība ir ļoti atšķirīga. Līdztekus strīdiem par dotācijām un līgumiem, darbinieku lietām, atbildes nesniegšanu, pārsūdzībām par piekļuvi dokumentiem mēs saņemam daudzas sūdzības par interešu konfliktiem, virpuļdurvju efektu, slepenību saistībā ar likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesu, ietekmes līdzsvaru saistībā ar šo likumdošanas procesu un citiem jautājumiem, kurus ne vienmēr var atrisināt ar algoritmiem.

Bet tas, kas nav atšķirīgs, ir vienkāršs jautājums, ko mēs uzdodam par katru sūdzību? Vai tas, par ko tiek apgalvots, ka tas ir noticis, ir atbilstošs un pareizs, vai arī tas ir varas ļaunprātīga izmantošana, vai tā ir administratīva kļūme?

Vai informācija, kas būtu jāpublisko, netiek publicēta?  Vai konsultācijas par ierosinātajiem tiesību aktiem nesamērīgi ietekmē vienas vai šauras intereses? Vai valsts ierēdņiem ir pārāk viegli ieņemt amatus privātā sektora uzņēmumos, kas lielā mērā ir saistīti ar darbu, ko šie paši valsts ierēdņi veica administrācijā?

Vai administratīvām darbībām vai bezdarbībai tiek norādīti pienācīgi iemesli? Vai, pieņemot lēmumus par piekļuvi dokumentiem, tiek pilnībā ņemtas vērā sabiedrības intereses?

Mēs esam risinājuši daudzus no šiem jautājumiem, vai nu iesniedzot sūdzības, vai pēc savas iniciatīvas veicot izmeklēšanu, kuras pilnvaras tika pastiprinātas, pagājušajā gadā pārskatot Ombuda statūtus, kas liecina par to efektivitāti.

Visu šo jautājumu centrā ir Līgumā noteiktās pilsoņu tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, kas ir pašas ES leģitimitātes pamatā.

Pilsoņi var piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē tikai tad, ja viņi ar pārredzamas pārvaldes starpniecību zina, kas notiek šajā dzīvē. ES leģitimitātes atzīšana nozīmē uzticēšanos tam, ka lēmumi tiek pieņemti tikai sabiedrības interesēs.

Tāpēc, strādājot pie trialogu pārredzamības, Padomes pārredzamības, virpuļdurvju efekta, lobēšanas pārredzamības, ekspertu grupu līdzsvara un citiem jautājumiem, mēs esam centušies nodrošināt pilsoņiem to, kas ir likumīgi viņu ziņā, spēju izmantot tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, padarot pārredzamāku likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesu un ietekmi uz to.

Tagad es vēlētos kaut ko pateikt par stratēģiju, ko esam īstenojuši kopš pirmās ievēlēšanas 2013. gadā, un par savas izcelsmes ietekmi uz lomu.

Neviens ombuds neiestājas amatā, neiegūstot nospiedumu no savas iepriekšējās profesionālās dzīves, no advokāta – pirmā ombuda gadījumā, no akadēmiskā darbinieka – otrā ombuda gadījumā un no žurnālista un autora – manā lietā.

Eiropas Savienībā, kurā lielākā daļa dalībvalstu ombudu ir vai nu juristi, bijušie tiesneši, vai abi, daži manu pieredzi varētu uzskatīt par izlecošu, lai gan es atzīmēju, ka 1713. gada ombuds acīmredzot bija militārais līderis, nevis arī advokāts.

Tomēr, būdams žurnālists un autors, es daudzējādā ziņā biju tajā pašā telpā, kurā esmu šodien – un pēdējos divdesmit gadus – kā ombuds.  Abās lomās esmu bijis šīs telpas novērotājs un dalībnieks starp tiem, kas valda, un tiem, kas valda.

Kā rakstnieks es novēroju un analizēju pārvaldes varas lomu, to, kā tiek veidota politika, kā pret iedzīvotājiem izturas tie, kuriem ir vara pār savu dzīvi, ētisko mīnu lauku, kas ir politika, mijiedarbību starp ietekmētājiem un izpildvaru — visu šo informāciju un pieredzi es iesniedzu ombudam gan šeit, gan Īrijā. Un man ir brīnišķīgi kolēģi, kuri ļoti pārliecinoši atbalsta mani šajā lomā.

Kad mani pirmo reizi ievēlēja 2013. gadā, man bija ļoti skaidrs priekšstats par to, ko es vēlos panākt ar savām pilnvarām. Es zināju biroju ar ombudu tīkla starpniecību, zināju ne tikai par tā panākumiem, bet arī par to, kur varētu veikt uzlabojumus.

Es biju dzirdējis, ka cilvēki, lielā mērā nezinot, ko tā darīja, to aprakstīja kā “dekorāciju uz administrācijas sejas”, “vietu, kur darbinieki dodas sūdzēties” vai vienā gadījumā kā “vietu, kur cilvēki dodas, kuri nevar atļauties advokātu”.

Taču birojs jau bija sācis risināt vairāk sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, un tāpēc es kopā ar saviem kolēģiem sāku izstrādāt stratēģiju, kā uz to balstīties.

Es uzskatīju, ka, būdams ombuds, es varētu pilnībā pieņemt būtisko lomu, kas tai piešķirta Līgumos un Hartā, ja pamattiesības vai es varētu izvēlēties to uztvert kā burtiski niecīgu biroju un rīkoties niecīgā veidā.  Es izvēlējos neiet mazs.

Patiesībā tikai dažiem cilvēkiem kādreiz būs jāizmanto vai pat jāzina par Eiropas ombudu, jo lielākā daļa viņu bažu tiek risinātas dalībvalstu līmenī. Es nekad neizliekos citādi. Tas, ko es gribēju darīt, bija iesaistīties darbā, kas, ja tas būtu veiksmīgs, nāktu par labu pat tiem, kas nekad nav dzirdējuši par biroju. Es vēlējos lielāku Biroja pamanāmību, bet mērķtiecīgu un stratēģisku pamanāmību, nevis visaptverošu.

Trīs savstarpēji pastiprinošie vārdi, ko izmantoju savos pirmajos stratēģiskajos plānos, bija “redzamība, ietekme, atbilstība”. 

Mēs izveidojām stratēģiskās izmeklēšanas vienību un veicām virkni izmeklēšanu sabiedrības interesēs. Pirmais attiecās uz ES tirdzniecības sarunu pārredzamību un veicināja Komisijas tirdzniecības pārredzamības politikas pamatīgu pārskatīšanu.

Pēdējā laikā mēs kopā ar ESAO esam strādājuši pie tā, kā Atveseļošanas un noturības fondu sadalījumu un izdevumus var padarīt redzamākus un atbildīgākus iedzīvotāju priekšā, un esam veikuši izmeklēšanu par to, kā Komisija un ECB pārvalda virpuļdurvju efekta jautājumu.

Laika gaitā mūsu darba ietekme palīdzēja pievērst lielāku uzmanību birojam, un tagad mēs saņemam daudzas sūdzības ar spēcīgu sabiedrības interesi. Tomēr šis darbs veido tikai piecus procentus no kopējā darba apjoma, un attiecībā uz mūsu standarta darbu mēs esam ļoti veiksmīgi strādājuši, lai paātrinātu sūdzības izskatīšanas laiku.

Piemēram, 2013. gadā mazāk nekā gada laikā tika slēgti tikai 59 procenti lietu. 2021. gadā šis rādītājs bija 93 %. 2013. gadā vairāk nekā 41 % gadījumu pagāja 18 mēneši vai vairāk. 2021. gadā šis skaitlis bija samazinājies līdz septiņiem procentiem.

Esmu arī saplacinājis vadības struktūru, piešķirot lielāku atbildību jaunākajiem kolēģiem, un šīs izmaiņas, kas saistītas ar vispārējo stratēģiju, ir padarījušas Biroju, manuprāt, par daudz lielāku spēku administrācijā.

ES laiku pa laikam iepazīstina ar iniciatīvām, kas tiek dēvētas par iedzīvotājiem draudzīgām iniciatīvām, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvu vai neseno konferenci par Eiropas nākotni, taču dažkārt šīm iniciatīvām netiek dots nepieciešamais impulss, lai nodrošinātu panākumus.  Un tas var notikt ar apzinātu izvēli.

Ombuds patiešām varēja būt nenozīmīgs rotājums administrācijas sejā.  Balstoties uz savu priekšgājēju panākumiem, arī es izvēlējos noraidīt šo nabadzīgo aprakstu, un tagad es ar nepacietību gaidu, kas būs priekšā šim mazajam birojam ar tā lielajām pilnvarām.

Šajā posmā es pārāk daudz neteikšu par biroja nākotni, jo vispirms vēlos uzklausīt jūsu viedokli. Birojs joprojām ir mazs, bet vai to varētu palielināt un, ja to palielinātu, kādus papildu izmantošanas veidus tas varētu izmantot?

Tāpēc pateicos par jūsu uzmanību un klātbūtni šeit šodien, un es ar nepacietību gaidu jūsu apspriedes un pārdomas par tām.

 

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!