FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par to, kā Eiropas Komisija veic bijušā komisāra profesionālo darbību pēc aiziešanas no amata (OI/2/2014/PD)

Bijušajiem komisāriem ir pienākums kādu laiku pēc aiziešanas no amata iepriekš informēt Eiropas Komisiju par jebkuru profesionālo darbību, ko viņi plāno uzsākt. Pēc tam Komisijai ir jāpārbauda, vai ierosinātā darbība nerada interešu konfliktu saistībā ar iepriekšējo Eiropas komisāra amatu. Veicot šo pārbaudi, Komisija var ņemt vērā padomus, ko sniedz tās ad hoc ētikas komiteja, kuras sastāvā ir trīs neatkarīgi eksperti.

2013. gada maijā ombuds ar anonīmu paziņojumu tika informēts, ka bijušais komisārs ir ieņēmis atalgotu amatu uzņēmumā, acīmredzot neinformējot Barroso Komisiju. Pēc sazināšanās ar ombudu Komisija lūdza padomu tās ad hoc ētikas komitejai.

Komiteja norādīja, ka, ja ar to iepriekš būtu notikusi apspriešanās par šo jautājumu, tā būtu uzskatījusi, ka līgums (kura kopija ir nosūtīta ombudam) nesniedz pietiekamas garantijas, ka bijušā komisāra darbība atbildīs Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 245. pantam. Tas prasa, lai komisāri rīkotos godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu vai priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt amata pienākumus. Komiteja piebilda, ka tā būtu ieteikusi Komisijai pieprasīt bijušajam komisāram uzņemties papildu saistības, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumam paredzētā darba apjomu.

Pēc tam Ž. M. Barrozu vadītā Komisija pieprasīja paziņojumu no bijušā komisāra, kurš atbildēja, ka līgums ļauj atteikties no uzdevumiem, kas būtu pretrunā bijušā komisāra pienākumiem saskaņā ar LESD 245. pantu. Attiecīgais uzņēmums iesniedza paziņojumu par to pašu. Pēc tam, pamatojoties uz šiem paziņojumiem, Ž. M. Barrozu vadītā Komisija ar atpakaļejošu spēku pieņēma lēmumu, ka, lai gan bijušajam komisāram vajadzēja to informēt pirms ierosinātā līguma, šo līgumu tomēr varētu "uzskatīt par saderīgu ar LESD 245. panta 2. punktu".

Ombude nolēma izmeklēt šo situāciju pēc savas iniciatīvas. Ombuds uzskata, ka Barroso vadītās Komisijas veiktie pasākumi nebija pietiekami. Jo īpaši ombuds uzskata, ka Komisijas rīcība neatspoguļo to, cik nopietni bijušais komisārs ir pārkāpis pienākumu iepriekš informēt Komisiju par profesionālo darbību. Šī neveiksme rada risku, ka parastie ES pilsoņi sajutīs, ka, nonākot pie bijušajiem kolēģiem, Barroso vadītā Komisija bija nepamatoti saudzīga. Parastie pilsoņi varēja uzskatīt, ka Barrozu vadītā Komisija pietiekami nopietni neuztvēra nepieciešamību nodrošināt, lai bijušie komisāri pildītu savus pienākumus un lai faktiski viņi varētu izturēties nesodīti. Tas var mazināt uzticēšanos ES iestādēm kopumā. Attiecīgi ombuds uzskata, ka Barrozu vadītās Komisijas rīcība šajā jautājumā bija administratīva kļūme. Ombuds arī konstatē, ka Ž. M. Barrozu vadītās Komisijas retrospektīvais lēmums par līguma saderību ar LESD 245. pantu bija balstīts uz faktu nepietiekamu izmeklēšanu un tādējādi bija uzskatāms par administratīvu kļūmi. Visbeidzot, ombuds ierosina Ž. K. Junkera vadītajai Komisijai pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, lai padarītu tā noteikumus skaidrākus un vieglāk īstenojamus.

Vispārīga informācija

1. Ombuds 2013. gada 6. maijā no anonīma avota saņēma aploksni ar kopiju no līguma par profesionālo pakalpojumu sniegšanu, par ko bija vienojušies privāts uzņēmums un bijušais Eiropas komisārs ("bijušais komisārs"). Līgums, kas paredzēja atlīdzību bijušajam komisāram, tika noslēgts 2010. gada februārī, un tam bija jāilgst četrus gadus. Līgumā nebija ietverti riska mazināšanas noteikumi, kas attiektos uz iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar bijušā komisāra portfeli.

2. Ombuds 2013. gada 4. jūlijā nosūtīja Komisijai līguma kopiju un lūdza tai ziņot par jebkādiem turpmākiem pasākumiem, ko tā varētu veikt saistībā ar šo līgumu. Komisija 2013. gada 19. jūlijā informēja ombudu a) par to, ka bijušais komisārs nekad nav paziņojis Komisijai par šo līgumu, un b) par to, ka Komisija tagad ir rakstījusi bijušajam komisāram, "lai pieprasītu informāciju par dokumentu". Komisija no bijušā komisāra bija saņēmusi iepriekšējus paziņojumus par citām ierosinātajām profesionālajām darbībām.

3. Komisija 2014. gada 25. februārī informēja ombudu, ka tā ir izmeklējusi jautājumu par bijušā komisāra līgumu un ir izdarījusi secinājumu par šo jautājumu. Izmeklēšanas gaitā Komisija lūdza atzinumu Ad hoc ētikas komitejai [1] un sazinājās ar bijušo komisāru un attiecīgo uzņēmumu. Barrozu vadītās Komisijas vispārējais secinājums bija tāds, ka turpmāka rīcība no tās puses nav nepieciešama. Detalizētās vēstules galvenie punkti ir izklāstīti turpmāk.

4. Kad tika apstiprināts, ka ombudam iesniegtais dokuments ir bijušā komisāra un attiecīgā uzņēmuma līguma kopija, Komisija lūdza tās ad hoc ētikas komitejas atzinumu. Minētā komiteja sniedza atzinumu 2013. gada 1. oktobrī. Ad hoc ētikas komiteja uzskatīja, ka par līgumu bija jāpaziņo Komisijai "savlaicīgi". Attiecībā uz jautājumu par to, vai līgumā paredzētās darbības ir saderīgas ar bijušā komisāra Līgumā noteiktajām saistībām, Komiteja uzskatīja, ka dažas no šīm darbībām “varētu būt grūti savienojamas ar LESD 245. panta 2. punktu”. Komiteja jo īpaši būtu nobažījusies, ja bijušā komisāra konsultatīvā loma būtu ietvērusi vairāk nekā tikai stratēģiskus un vispārējus padomus. Komiteja norādīja, ka, ja ar to būtu notikusi iepriekšēja apspriešanās, tā būtu ieteikusi Komisijai pirms ierosinātā pasākuma apstiprināšanas pieprasīt bijušajam komisāram “papildu saistības”[2].

5. Pēc tam Komisija pieprasīja papildu informāciju gan no bijušā komisāra, gan no attiecīgā uzņēmuma. Bijušais komisārs šajā posmā informēja Komisiju, ka līgums tika izbeigts 2012. gada februārī. (Līgums faktiski beidzās 2013. gada 27. februārī [3]) Turklāt bijušais komisārs centās apliecināt Komisijai, ka līgums atbilst Komisāru rīcības kodeksam (Kodekss) un ka bijušais komisārs ir centies rīkoties saskaņā ar līgumu tā, lai tiktu ievērota minētā kodeksa saderības klauzula. Attiecīgais uzņēmums atsevišķi rakstīja Komisijai, lai atbalstītu bijušā komisāra sniegto pārskatu. Pēc tam Komisija secināja, ka saistībā ar šo jautājumu nav nepieciešama nekāda turpmāka rīcība. Komisija paskaidroja, ka, pieņemot šo lēmumu, tā ir ņēmusi vērā turpmāk minēto. Pirmkārt, bijušajam komisāram bija savlaicīgi jāpaziņo par attiecīgo līgumu, kā to paredz Kodekss. Otrkārt, ņemot vērā bijušā komisāra un attiecīgā uzņēmuma sniegtos precizējumus, līgumu varētu "uzskatīt par saderīgu ar LESD 245. panta 2. punktu". Treškārt, starplaikā līgums tika izbeigts. Šo Ž. M. Barrozu vadītās Komisijas lēmumu parastā veidā publiskoja Komisijas sanāksmes protokolā.

6. Pēc šīs atbildes rūpīgas izskatīšanas ombude 2014. gada 10. aprīlī nolēma pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par to, kā Komisija, pamatojoties uz attiecīgo līgumu, rīkojās saistībā ar bijušā komisāra darbībām pēc amata pienākumu pildīšanas beigām.

Izmeklēšana

7. Ombuds pārbaudīja Komisijas konfidenciālos dokumentus par šo jautājumu, tostarp Ad hoc ētikas komitejas atzinumu un saraksti ar bijušo komisāru un attiecīgo uzņēmumu. Pēc šīs pārbaudes ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu. Minētais atzinums tika saņemts 2015. gada 8. jūlijā; tajā Komisija apgalvoja, ka tā ir rūpīgi izskatījusi šo jautājumu. Ombuds arī aicināja bijušo komisāru sniegt apsvērumus saistībā ar izmeklēšanu un saņēma šos apsvērumus 2016. gada 13. aprīlī. Aicinot bijušo komisāri sniegt apsvērumus, ombude ļoti skaidri norādīja, ka darbības, par kurām viņa interesējās, bija Komisijas darbības, nevis bijušās komisāres darbības.

8. Bijušais komisārs iesniedza sūdzību [4] Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) par ombuda veikto personas datu apstrādi ombuda izmeklēšanas gaitā. Savā lēmumā EDAU izklāstīja, kāda veida identificējošu informāciju nevajadzētu iekļaut nevienā ombuda lēmuma publikācijā; EDAU arī izklāstīja sekundārās informācijas veidu, ko likumīgi varētu iekļaut jebkurā ombuda lēmuma publikācijā. Bijušais komisārs lūdza EDAU pārskatīt viņa lēmumu. Ar šo pārskatīšanu tika apstiprināts sākotnējais EDAU lēmums. Bijušais komisārs uzsāka tiesvedību pret EDAU, un šī tiesvedība vēl nav pabeigta. Šādos apstākļos ombuds ir nolēmis neievērot EDAU lēmumu par to, kāda veida informāciju varētu likumīgi iekļaut šā lēmuma publikācijā. Ombuds ir nolēmis, ka lēmumā, tostarp tā publicētajā formā, nebūtu negodīgi jāatklāj nekādi bijušā komisāra personas dati. Lai nodrošinātu bijušā komisāra personas datu aizsardzību, šajā lēmumā par izmeklēšanu nav skaidri aplūkotas dažas būtiskas detaļas. Tomēr ombuda izmeklēšanas pamatā ir pilnīgākas zināšanas par faktiem, nekā izriet no šā publicētā lēmuma.

Ombuda novērtējums

9. LESD 245. pantā Komisijas locekļiem ir noteikts pienākums "izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu vai priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt amata pienākumus ". Šā pienākuma neizpildei var būt nopietnas sekas. LESD 245. pantā ir noteikts, ka "šo pienākumu neizpildes gadījumā Tiesa pēc Padomes … vai Komisijas pieteikuma var nolemt, ka attiecīgo locekli atkarībā no apstākļiem vai nu piespiedu kārtā atlaiž no amata …, vai arī viņam atņem tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām ".

10. Komisāru rīcības kodeksa [5] mērķis ir nodrošināt 245. pantā noteikto pienākumu procesuālo iedarbību. Attiecībā uz bijušajiem komisāriem Kodeksā ir noteikts: “Ikreiz, kad komisāri plāno iesaistīties kādā profesijā gada laikā pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt amata pienākumus, neatkarīgi no tā, vai tas notiek pilnvaru termiņa beigās vai pēc atkāpšanās no amata, viņi par to savlaicīgi informē Komisiju. Komisija pārbauda plānotās nodarbošanās būtību. Ja tas ir saistīts ar komisāra portfeļa saturu viņa pilnvaru laikā, Komisija lūdz ad hoc ētikas komitejas atzinumu. Ņemot vērā komitejas konstatējumus, tā lems, vai plānotā nodarbošanās ir saderīga ar Līguma [245.] panta pēdējo daļu.” No šā noteikuma un kodeksa kopumā ir skaidrs, ka Līgumā noteiktais pienākums rīkoties godprātīgi un apdomīgi jo īpaši attiecas uz nepieciešamību izvairīties no interešu konflikta situācijas.

11. Lai saglabātu ES iedzīvotāju uzticēšanos Komisijai un ES kopumā, ir ļoti svarīgi, lai Komisija nodrošinātu, ka tiek ievērota iepriekš izklāstītā procedūra. Absolūti kritiska iezīme ir tā, ka Komisijas novērtējums tiek pabeigts, pirms bijušais komisārs sāk profesionālo darbību. Tai, izmantojot šo procedūru, ir rūpīgi jākonstatē fakti, lai katrā atsevišķā gadījumā varētu veikt rūpīgu novērtējumu. Pēc tam tai ar ad hoc ētikas komitejas palīdzību šie fakti ir rūpīgi jāizvērtē. Komitejas loma ir svarīga. Tas, ka tajā ir trīs neatkarīgi eksperti, palīdz nodrošināt, ka novērtējums ir objektīvs un neatkarīgs. Kad šis novērtējums ir pabeigts, Komisijai ir jāizdara vajadzīgie secinājumi un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka bijušais komisārs pilda savas Līgumā noteiktās saistības. Šajā sakarā atbilstīgi pasākumi varētu ietvert prasību bijušajam komisāram vispār nesākt šo darbību; pieprasīt, lai daži ierosinātās darbības aspekti tiktu izslēgti; vai lūdzot bijušajam komisāram piekrist noteiktu nosacījumu piemērošanai attiecībā uz to, kā līgums (vai tā aspekti) tiek īstenots. Ja bijušais komisārs atsakās atbildēt uz šādu pieprasījumu, Komisijai būtu jāizlemj, vai lieta ir jānodod izskatīšanai Tiesā.

12. Tiklīdz Komisija uzzināja par līguma esamību šajā lietā, tā veica pasākumus, lai konstatētu faktus. Kad fakti bija noskaidroti, jautājums, kas Komisijai bija jāizskata vispirms, bija par to, ka bijušais komisārs to iepriekš (vai vispār) neinformēja par šo konkrēto līgumu. Turklāt, neraugoties uz to, ka jau bija par vēlu veikt jebkādus preventīvus pasākumus, Komisija arī centās novērtēt, vai līgums vai kāds tā aspekts nav nesaderīgs ar bijušā komisāra Līgumā noteikto pienākumu pēc Eiropas komisāra amata atstāšanas rīkoties godprātīgi un apdomīgi. Ja Komisija secinātu, ka ar līgumu ir pārkāpti bijušā komisāra pienākumi, kas izriet no LESD 245. panta, tai būtu bijusi iespēja vērsties Tiesā, lūdzot piemērot sodu.

Komisijas neinformēšana

13. Tas ir fakts, ka bijušais komisārs ne pirms līguma noslēgšanas, ne tā darbības laikā nepaziņoja Komisijai par attiecīgo līgumu. Šķiet ļoti iespējams, ka Komisija nekad nebūtu bijusi informēta par līgumu, ja ombuds (pamatojoties uz anonīmi iesniegtu līguma kopiju) nebūtu to brīdinājis par šo jautājumu. Komisija piekrīt, ka bijušajam komisāram vajadzēja to informēt par līgumu un ka bezdarbība bija kodeksa pārkāpums. Atbildot uz Komisijas pieprasījumiem, tiek ziņots, ka bijušais komisārs ir piekritis, ka par līgumu, iespējams, būtu bijis jāpaziņo Komisijai. Faktiski Komisija ziņo, ka bijušais komisārs ir paudis nožēlu par "neveiksmīgo situāciju", kas radās šīs neveiksmes dēļ. Konstatējot, ka bijušais komisārs ir pārkāpis šo konkrēto pienākumu, rodas jautājums, kā Komisijai būtu bijis jārisina šis pārkāpums. Šis jautājums ir būtisks neatkarīgi no tā, vai pats līgums bija vai nebija saderīgs ar bijušā komisāra Līgumā noteiktajām saistībām.

14. Atbildot uz konkrētu ombuda jautājumu, Komisija piekrita, ka "[jebkāda] nepaziņošana par darbību pēc pilnvaru termiņa beigām ir to pienākumu pārkāpums, kas noteikti Komisāru rīcības kodeksā (CCC), un ka jebkāda šāda nepaziņošana būtu attiecīgi jākontrolē, lai saglabātu sistēmas "effet utile " . Šajā gadījumā Komisijas veiktā pēckontrole bija vērsta uz retrospektīvu novērtējumu par to, vai līgums bija saderīgs ar bijušā komisāra Līgumā noteiktajiem pienākumiem rīkoties "godprātīgi un diskrēti attiecībā uz … piekrišanu konkrētiem amatiem vai priekšrocībām". Ombuds uzskata, ka līguma nepaziņošana Komisijai pati par sevi un neatkarīgi no tā, vai līgums ir saderīgs ar Līgumā noteiktajām saistībām, bija nopietns jautājums. Ombuds uzskata, ka Komisijai bija pienākums apsvērt, vai sankcija ir pamatota. Nekas neliecina par to, ka Komisija būtu nopietni izvērtējusi pienākuma tai paziņot par līgumu pārkāpumu un ka tā būtu apsvērusi, vai būtu lietderīgi šajā ziņā piemērot kādu sankciju.

15. Ombuds piekrīt, ka, apsverot, kā rīkoties gadījumā, ja bijušais komisārs nav paziņojis par līgumu, Komisijai bija jādod bijušajam komisāram iespēja izskaidrot šo trūkumu. Komisija bijušajam komisāram deva šo iespēju, un ombuds ir uzklausījis bijušā komisāra lietu par attiecīgā līguma nepaziņošanu. Šādā gadījumā bijušais komisārs galu galā piekrita, ka Komisijai bija jābūt informētai par līgumu, un piedāvāja iespēju iepriekš izlemt, vai līgums ir saderīgs ar Līgumā noteiktajiem bijušo komisāru pienākumiem. Tomēr bijušais komisārs minēja vairākus iemeslus, kāpēc tas neinformēja Komisiju par līgumu. Ombuds ir pilnībā informēts par bijušā komisāra izvirzītajiem iemesliem [6], bet nesaprot, kāpēc Komisija neuzskatīja par vajadzīgu sīkāk iztaujāt šos iemeslus. Kodeksa 1.1.1. punkts ir skaidrs un nepārprotams; sīka informācija par ierosināto profesionālo darbību ir jāpaziņo Komisijai, "ja komisāri plāno iesaistīties kādā profesijā gada laikā pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt savus amata pienākumus ...". Nav ticams, ka to varētu nepareizi interpretēt kā kaut ko citu, nevis obligātu prasību.

16. Ja bijušais komisārs iepriekš neinformē Komisiju par ierosināto profesionālo darbību, Komisijai tiek liegta iespēja nodrošināt, ka bijušais komisārs, uzsākot šo profesionālo darbību, faktiski rīkosies godprātīgi un apdomīgi. Šajā gadījumā četrus gadus pēc līguma noslēgšanas un vienu gadu pēc līguma termiņa beigām Ž. M. Barrozu vadītā Komisija ar atpakaļejošu spēku nolēma, vai attiecīgā līguma noteikumi ir saderīgi ar bijušā komisāra Līgumā noteiktajām saistībām. Ir skaidrs, ka Komisijas situācija bija ļoti neapmierinoša. Ja tā konstatēja, ka līguma noteikumi (vai daži no tiem) nav saderīgi ar bijušā komisāra pienākumiem, jau bija par vēlu censties novērst rīcību, kas varētu apdraudēt Līguma pamatvērtību. Pat ja tā konstatētu, ka līguma noteikumi nav problemātiski un ka tie ir saderīgi ar komisāra pienākumiem, šis iznākums būtu bijis nejaušības vai laimes jautājums, nevis Komisijas Rīcības kodeksa pareizas darbības rezultāts.

17. Iedzīvotāju uzticēšanās ES un jo īpaši Eiropas Komisijai ir atkarīga no tā, vai viņi ir apmierināti ar to, ka visi, kas ieņem ļoti augstus amatus, izturēsies nevainojami gan amatā, gan pēc tam. Jo īpaši Eiropas komisāriem ir apgrūtinoši pienākumi, par kuriem viņi saņem labu atalgojumu. Pēc aiziešanas no amata bijušajiem komisāriem ir pievilcīgas pensiju un pabalstu paketes, kas kompensē jebkādus pagaidu ierobežojumus viņu profesionālajai darbībai. ES pilsoņiem ir tiesības sagaidīt, ka visi bijušie komisāri šajā ziņā rīkosies pienācīgi un ka pretējā gadījumā pašreizējā Komisija rīkosies saskaņā ar plašākām ES interesēm kā savu prioritāti. J. M. Barroso vadītajai Komisijai pirmām kārtām vajadzēja apzināties lielo risku, ka ES pilsoņi negatīvi uztvers jebkuru neveiksmi šajā jomā, tādējādi mazinot uzticēšanos ES iestādēm. Risks it īpaši bija tāds, ka parastie pilsoņi uzskatīja, ka pret bijušajiem komisāriem izturas privileģēti, ka no viņiem tiek sagaidīts zemāks pienākumu izpildes standarts nekā parasti. Ombudam nav īpaša ieskata par tās anonīmās personas motivāciju, kura iesniedza bijušā komisāra līguma kopiju. Tomēr ir saprātīgi pieņemt, ka šī persona zināja par bijušā komisāra pienākumiem, atstājot amatu, un bija nobažījusies, ka bijušais komisārs šos pienākumus nav izpildījis.

18. Pamatojoties uz šīs lietas faktiem, būtu saprātīgi, ja parastais pilsonis secinātu, ka Barrozu vadītā Komisija nav pienācīgi izskatījusi bijušā komisāra pienākumu neizpildi. Būtu saprātīgi, ja parastais pilsonis secinātu, ka līdzīgus pienākumu pārkāpumus nākotnē var risināt līdzīgi. LESD 245. pantā paredzētās sankcijas šī panta pārkāpuma gadījumā ir formulētas plaši. Šim Līguma noteikumam ir piešķirtas procesuālas sekas ar Komisāru rīcības kodeksu. Ombuds apzinās, ka pašreizējais kodekss ir neatbilstošs un tam trūkst saskaņota pasākumu kopuma tā īstenošanai.[7] Ombuds uzskata, ka kodeksa noteikumi būtu jāpārskata, lai tos padarītu skaidrākus un uzlabotu īstenošanu. Piemēram, pārskatītajā kodeksā varētu iekļaut neizsmeļošu to apstākļu vai darbību veidu sarakstu, kuru rezultātā varētu tikt celta prasība Tiesā vai piemērotas mazākas sankcijas administratīvā līmenī.

19. Lai gan Kodekss būtu jāpārskata nākotnē, tas nenozīmē, ka attiecīgajā laikā spēkā esošais Kodekss vai tā pašreizējā forma liedza Komisijai pienācīgi rīkoties, jo bijušais komisārs bija pārkāpis Kodeksu. Ja būtu vēlme veikt atbilstošus pasākumus, ombuds uzskata, ka Komisija būtu varējusi atrast piemērotu veidu, kā risināt šo situāciju.

20. Rūpīgi apsvēris šo jautājumu un tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, ombuds konstatē, ka Barroso vadītā Komisija nav pienācīgi novērsusi bijušā komisāra pieļauto kodeksa 1.1.1. punkta pārkāpumu. Tā bija Barrozu vadītās Komisijas administratīva kļūme.

Līguma saderība ar Līgumu

21. Ņemot vērā to, ka līgums jau bija beidzies dažus mēnešus pirms tam, kad tas uzzināja par tā pastāvēšanu, jebkuram Komisijas veiktam līguma noteikumu izvērtējumam bija jābūt retrospektīvam. Šis retrospektīvais pasākums informētu Komisiju par to, kādas darbības tai būtu jāveic saistībā ar Kodeksā paredzēto pienākumu neizpildi, proti, par to, ka Komisija nav iepriekš informēta par līgumu. Šajā vēlajā posmā Komisija nevarēja ne atteikt atļauju šai darbībai vai tās daļām, ne arī censties noteikt nosacījumus. Tomēr Komisija būtu varējusi vērsties Tiesā, ja tā uzskatītu, ka bijušā komisāra profesionālā darbība saskaņā ar līgumu ir pretrunā LESD 245. pantā noteiktajiem pienākumiem.

22. Ir būtiski, ka Ad hoc ētikas komiteja no sava retrospektīvā vērtējuma secināja, ka, ja līgums tai būtu paziņots laikus, tā būtu uzskatījusi, ka tā nesniedz pietiekamas garantijas par tā saderību ar LESD 245. pantu. Komiteja jo īpaši bija nobažījusies par to pakalpojumu apjomu, ko bijušais komisārs sniegs uzņēmumam. Ad hoc ētikas komitejas atzinums ir gan pamatots, gan pārliecinošs. Acīmredzams secinājums ir tāds, ka, ja par līgumu tai būtu paziņots, pirms bijušais komisārs bija pieņēmis darba piedāvājumu, Komisijai būtu bijis jālūdz bijušajam komisāram ierobežot līgumā paredzēto darbību jomu. Tas būtu mazinājis risku, ka dažas bijušā komisāra darbības saskaņā ar līgumu būtu pārkāpušas LESD 245. pantu.

23. Ņemot vērā ad hoc ētikas komitejas paustos viedokļus, Komisija 2013. gada novembrī nosūtīja vēstuli bijušajam komisāram, lūdzot papildu informāciju par līguma noteikumu atbilstību LESD 245. pantam. Savā atbildē bijušais komisārs norādīja, ka līgumā ir klauzula, kas atspoguļo nepieciešamību izvairīties no interešu konflikta, un ka bijušais komisārs to ir interpretējis 245. panta garā. Pamatojoties uz to, bijušais komisārs varēja atteikties veikt uzdevumu vai misiju, kas nav saderīga ar LESD 245. pantā noteiktajiem pienākumiem. Šo viedokli pauda arī attiecīgais uzņēmums tā paša datuma (2013. gada 18. decembra) vēstulē Komisijai. Pamatojoties uz to un acīmredzot bez papildu informācijas, Komisija nolēma, ka bijušā komisāra līguma ar attiecīgo uzņēmumu darbības jomu "var uzskatīt par saderīgu ar 245. panta 2. punktu". Komisija informēja ombudu, ka "tieši pamatojoties uz paskaidrojumiem, kas saņemti no bijušā komisāra un [uzņēmuma], Komisija varēja secināt, ka pakalpojumu līguma darbības joma ir saderīga ar LESD 245. panta 2. punktu, jo īpaši ņemot vērā veidu, kādā tas faktiski tika īstenots".

24. Ad hoc ētikas komitejas ieteikumi bija formulēti tā, kā tā būtu ieteikusi, ja ar to būtu notikusi iepriekšēja apspriešanās . Laikā, kad notika apspriešanās ar Komisiju, jau bija par vēlu Komisijai veikt atbilstošus ietekmes mazināšanas pasākumus; bet nebija par vēlu vērsties Tiesā vai piemērot administratīvu sodu. Ad hoc ētikas komitejas nostāja bija tāda, ka līgums ir problemātisks attiecībā uz atbilstību LESD 245. pantam, tomēr Komisija savā retrospektīvajā lēmumā konstatēja, ka līgums ir saderīgs ar Līgumu. Acīmredzot Komisijas lēmums ir pretrunā komitejas ieteikumam. Ombuds piekrīt, ka komitejas ieteikumi Komisijai nebija saistoši. Tomēr, ja Komisija izvēlas atkāpties no šiem ieteikumiem, tai ir jāspēj pamatot šo lēmumu. Šajā gadījumā ombuds nav pārliecināts, ka Komisija ir pamatojusi savu lēmumu pieņemt pretēju nostāju.

25. Faktiski šķiet, ka Ž. M. Barrozu vadītajai Komisijai bija diezgan ierobežota sadarbība ar bijušo komisāru saderības jautājumā. Komisija nelūdza detalizētu informāciju par konkrētajiem uzdevumiem, kas veikti saskaņā ar līgumu, lai noteiktu, vai šie konkrētie uzdevumi atbilst LESD 245. pantam. Drīzāk tas aprobežojās ar lūgumu bijušajam komisāram iesniegt rakstiskus apstiprinājumus, ka līgums ļauj bijušajam komisāram katrā atsevišķā gadījumā atteikties veikt konkrētu uzdevumu vai uzdevumu, kas nebūtu saderīgs ar LESD 245. pantā prasīto integritāti un rīcības brīvību. Ombuds uzskata, ka šāds solis neatbilst Komisijas rūpības pienākumam. Komisijas pieņemtā nostāja nozīmē, ka bijušajam komisāram bija jāveic pašnovērtējums par to, vai pastāv interešu konflikts attiecībā uz konkrētu bijušā komisāra uzdevumu vai misiju. Ja Komisija vēlējās noteikt, vai līguma uzdevumi visos gadījumos ir saderīgi ar 245. pantu, tai bija jāmeklē daudz sīkāka informācija par faktiski veiktajiem uzdevumiem un pēc tam jāveic sava analīze par to saderību ar 245. pantu. Jo īpaši ombuds uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis ļoti rūpīgi apsvērt acīmredzamo pretrunu starp vienu rakstiskā līguma klauzulu un paskaidrojumu, ko Komisijai sniedza bijušais komisārs (ko atbalstīja uzņēmums) par to, kā līgums darbojās praksē. Vienā no līguma klauzulām bijušais komisārs apliecina, ka nekas neliedz bijušajam komisāram veikt nepieciešamos pienākumus. Tomēr, atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu, bijušais komisārs atsaucās uz vienošanos, kas ļāva bijušajam komisāram atteikties no pienākumiem, ja tie ir pretrunā LESD 245. pantam.

26. Ombuds uzskata, ka Barroso vadītās Komisijas veiktie pasākumi šajā sakarā bija nepietiekami un neapmierinoši. Pamatojoties uz ierobežoto informāciju, ko tā saņēma par bijušā komisāra veiktajiem uzdevumiem, Komisijai nebija pietiekami daudz informācijas, lai paustu viedokli vienā vai otrā veidā. Lēmuma pieņemšana, pamatojoties uz ierobežotu sadarbību ar bijušo komisāru, nebija pamatota. Tas vēl jo vairāk attiecas uz gadījumu, kad bijušajam komisāram gandrīz tika dota iespēja veikt pašnovērtējumu. Visos apstākļos ombuds uzskata, ka Barrozu Komisijas lēmums par līguma saderību ar LESD 245. pantu nebija balstīts uz faktu pienācīgu izmeklēšanu un ka tādējādi tas ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds sniedz šādus konstatējumus un ierosinājumus:

(1) Ombuds uzskata, ka Barroso vadītā Komisija nav pienācīgi risinājusi bijušā komisāra 2004. gada Komisāru rīcības kodeksa 1.1.1. punkta pārkāpumu. Tā bija Komisijas administratīva kļūme.

(2) Ombuds uzskata, ka Ž. M. Barrozu vadītās Komisijas lēmums par bijušā komisāra līguma atbilstību LESD 245. pantam nebija balstīts uz faktu pienācīgu izmeklēšanu un tādējādi bija uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Ombuds ierosina, ka gadījumā, ja nākotnē Komisijai ir jārisina bijušā komisāra nespēja savlaicīgi informēt to par profesionālo darbību, tai būtu jānodrošina, ka tās rīcība attiecībā uz šo bijušo komisāru atspoguļo attiecīgās nespējas smagumu. Jo īpaši tai būtu jānodrošina, ka tās darbības no jauna pārliecinās ES pilsoņus, ka Komisija ir gatava veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai ievērotu LESD 245. pantu.

Ombuds ierosina Komisijai pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, lai noteikumus padarītu skaidrākus. Lai uzlabotu īstenošanu, pārskatītajā kodeksā varētu iekļaut virkni sankciju, kas jāpiemēro administratīvā līmenī, ja pienākumu nav izpildījis vai nu amatā esošais, vai bijušais komisārs. Pārskatītajā kodeksā varētu arī precizēt, kādos apstākļos Komisija piemēros minētās sankcijas.

Eiropas Komisija tiks informēta par šo lēmumu.

 

Strasbūrā, 2016. gada 30. jūnijā

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

 

[1] Ad hoc ētikas komitejas[1] sastāvā ir trīs neatkarīgi eksperti, kas konsultē Komisiju ētikas jautājumos, jo īpaši par bijušo komisāru paredzēto pēcbiroja darbību atbilstību Līgumiem.

Sk. http://ec.europa.eu/transparency/ethics-for-commissioners/ad-hoc-ethical-Committee_en.htm.

[2] Šķiet, ka tā ir atsauce uz līguma klauzulu, kurā bijušais komisārs apliecināja, ka nekas neliedz bijušajam komisāram pildīt nepieciešamos pienākumus. Komiteja, ja ar to iepriekš būtu notikusi apspriešanās, būtu ieteikusi Komisijai uzņemties papildu saistības, tostarp šaurāk definēt veicamo uzdevumu apjomu (sk. turpmāk 25. punktu).

[3] Ombuds to jautāja Komisijai, un, atbildot uz Komisijas jautājumu, bijušais komisārs šo jautājumu izlaboja.

[4] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. panta a) punktu.

[5] Lēmums SEC(2004)1487/2, kas kopš tā laika ir aizstāts ar Lēmumu C(2011)2904.

[6] Ombuds ir nolēmis nepublicēt sīku informāciju par bijušā komisāra norādītajiem iemesliem — sk. 8. punktu iepriekš.

[7] Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta 2014. gada pētījumu, kas pieejams http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2014/490697/IPOL_STU%282014%29490697_EN.pdf

Strasbūrā, 2015. gada 13. maijā

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!