Pamatinformācija

1. Ar Regulu 2019/1896 ^[1] (“Frontex regula”) tika paplašinātas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) pilnvaras.

2. Frontex regulā ir iekļauts noteikums, ar ko izveido vienotu tiesībaizsardzības dienestu, par kuru atbild Frontex (“pastāvīgais korpuss”)^[2] un kuru var izvietot pie ES ārējām robežām. Pastāvīgais korpuss veic uzdevumus, kas saistīti ar robežu pārvaldību, migrācijas pārvaldību, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem un atgriešanas operācijām, un tam ir noteiktas izpildpilnvaras ^[3] veikt šo darbu.

3. Frontex arī organizē un koordinē operācijas pie ES ārējām robežām, kurās piedalās Frontex un valstu iestādes, izvietojot tehnisko aprīkojumu, robežsargus vai abus (“kopīgas operācijas”).

4. Sīkāka informācija par šīm darbībām ir iepriekš izklāstīta “darbības plānos”.^[4] Šie plāni ietver visu dalībnieku uzdevumu un pienākumu aprakstu, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu. Tiem ir pievienotas “operatīvo plānu rokasgrāmatas”, kurās ietvertas pamatnostādnes un papildu informācija par operacionālajām darbībām, pakalpojumiem un produktiem, ziņošanas platformām un citiem jautājumiem. Frontex nepublicē operatīvos plānus vai rokasgrāmatas.

5. Frontex regula arī apstiprina Frontex lomu visu ES piespiedu atgriešanas pasākumu koordinēšanā un pilnvaro Frontex darbiniekus piespiedu atgriešanas laikā rīkoties gan kā “pavadoņiem”, gan kā “pamattiesību uzraudzītājiem”. Frontex ir atbildīga arī par brīvprātīgu atgriešanos.

6. Frontex regulā šī paplašinātā loma ir līdzsvarota ar papildu pārredzamības pienākumiem un pamattiesību aizsardzības pasākumiem. Visām savām darbībām Frontex ir jāpiemēro augsti pārredzamības standarti, kas ļauj veikt sabiedrības kontroli, un jānodrošina pilnīga pamattiesību ievērošana ^[5].

7. Frontex regulā ir iekļauti vairāki pamattiesību aizsardzības pasākumi: pamattiesību stratēģija un rīcības plāns ^[6]; procedūra ziņošanai par nopietniem incidentiem ^[7]; pastiprināts sūdzību izskatīšanas mehānisms ^[8]; un spēka lietošanas uzraudzības mehānismu ^[9].

8. Frontex izpilddirektoram ir pienākums apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu jebkurai Frontex darbībai, ja viņš uzskata, ka pastāv pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumu risks, kas ir nopietns vai, visticamāk, turpināsies.^[10] Izpilddirektors var arī nolemt nesākt ^[11] darbību, ja viņš uzskata, ka var būt nopietni iemesli apturēt vai izbeigt darbību pēc tās sākšanas nopietnu pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumu dēļ.

9. Šie lēmumi būtu jāpamato ar pienācīgi pamatotiem iemesliem ^[12], un tos var pieņemt tikai pēc apspriešanās ar Frontex pamattiesību amatpersonu (FRO). Pamattiesību amatpersona izstrādāja pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru. Izmantojot šo procedūru, FRO sniedz padomus izpilddirektoram, pirms viņš pieņem lēmumus par jaunas darbības sākšanu vai lēmumus par notiekošas darbības apturēšanu, atsaukšanu vai izbeigšanu.

10. Katra Frontex organizētā vai koordinētā atgriešanas operācija būtu jāuzrauga, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem ^[13].

11. Atgriešanas operācijas ietver gan eskortu, kas veic atgriešanu, gan uzraudzību, kas uzrauga pamattiesību ievērošanu. Attiecībā uz atgriešanu, ko organizē dalībvalstis, eskorts ir tās valsts struktūras loceklis, kura veic atgriešanas operāciju, savukārt novērotāji ir citas valsts struktūras vai citas organizācijas locekļi. Frontex organizētās un koordinētās atgriešanas uzrauga valstu uzraudzības struktūras ^[14] saskaņā ar Atgriešanas direktīvu ^[15]. Frontex ir arī izveidojusi piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi ^[16], kurus izraugās no valstu struktūrām, bet kuri ietver arī Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistus (pašlaik pieci)^[17]. Saskaņā ar Frontex regulu atgriešanas gadījumos, ko koordinē/organizē Frontex, gan eskorts, gan uzraugi var būt Frontex darbinieki. Frontex regulā ir noteikts, ka visiem uzraugiem, tostarp Frontex “pamattiesību uzraugiem”, būtu jāziņo par šādām darbībām.

12. Ja personas neatbilstīgi šķērso vai mēģina šķērsot ES ārējo robežu, tām pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas var piemērot “pārbaudes” procedūras, jo īpaši tad, ja tām nav dokumentu. Frontex darbinieki var palīdzēt dalībvalstīm identifikācijas procedūrās, veicot valstspiederības pārbaudi, iztaujāšanu ^[18], reģistrāciju un pirkstu nospiedumu noņemšanu. Frontex darbinieki arī sniedz speciālās zināšanas par migrantu iesniegto dokumentu izcelsmi un patiesumu. Skrīninga intervijas var notikt tāda eksperta klātbūtnē, kurš pārzina intervējamās personas kultūras prasības (“kultūras eksperts”^[19]), taču tas ne vienmēr tā ir.

Izmeklēšana

13. Šīs izmeklēšanas gaitā ombude novērtēja, kā Frontex ievēro savus pārredzamības pienākumus un kā tā īsteno dažus pamattiesību aizsardzības pasākumus saskaņā ar Frontex regulu ^[20].

14. Saistībā ar šo izmeklēšanu Ombuds lūdza Frontex atbildēt uz vairākiem jautājumiem par dažādiem tās darba aspektiem ^[21], tostarp par:

• kopīgo operāciju operatīvo plānu un rokasgrāmatu pārredzamību,
• bažas par pamattiesībām un izpilddirektora loma,
• atgriešanas uzraudzību un noteikumiem attiecībā uz neaizsargātām personām, un
• norādījumus “migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām”, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību, jo īpaši migrantu skrīninga laikā.

Ombuds nosūtīja Frontex atbildi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas patvēruma un migrācijas jomā, komentāru sniegšanai. Viņu atbildes tika publicētas ombuda tīmekļa vietnē ^[22]. Ombuds pārbaudīja arī attiecīgos Frontex rīcībā esošos dokumentus ^[23].

Šā lēmuma 1. pielikumā ir iekļauts detalizēts pārskats par izmeklēšanu, tostarp Ombuda jautājumi, Frontex atbildes, pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri un Ombuda detalizēts novērtējums.

Pārskats par Ombuda novērtējumu

Kopīgo operāciju operatīvo plānu un rokasgrāmatu publicēšana

15. Frontex kopīgajām operācijām piemērojamie pārskatatbildības mehānismi var būt efektīvi tikai tad, ja Frontex nodrošina pietiekamu pārredzamību, lai varētu veikt neatkarīgu pārbaudi. Kopīgajās operācijās ir iesaistīti vairāki dalībnieki, kuriem ir atšķirīgi pienākumi un kuri var attiekties uz dažādām jurisdikcijām. Pārkāpumu gadījumā šo darbību raksturs apgrūtina galīgās atbildīgās personas noteikšanu.

16. Pamatojoties uz Frontex atbildi ^[24], Ombuds uzskata, ka precīzu, detalizētu, savlaicīgu un visaptverošu kopsavilkumu publicēšana par iepriekšējo un pašreizējo operāciju darbības plāniem varētu atbilst pārredzamības prasībām, atvieglot kontroli un pārskatatbildību un galu galā nodrošināt operāciju lielāku leģitimitāti. Informācija, kas ir būtiska, lai novērtētu atbilstību pamattiesībām, no šādiem kopsavilkumiem būtu jāizslēdz tikai tad, ja tās publicēšana kaitētu Frontex uzdevumiem un jo īpaši konkrētās operācijas mērķim.

17. Tāpat Frontex varētu publicēt pārskatu par dažādu operāciju dalībnieku kategoriju pienākumiem ^[25], kas ir iekļauti darbības plānu rokasgrāmatās ^[26].

Pamattiesību problēmu apzināšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļi pamattiesību pārkāpumu gadījumā

18. Ombude uzskata, ka pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra ir piemērots preventīvs instruments, jo īpaši, ja izpilddirektors to pienācīgi ņem vērā, pieņemot lēmumus par to, vai apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām ^[27]. Tajā ir izklāstīts pamattiesību amatpersonas atzinumu grafiks un noteikti skaidri kritēriji, saskaņā ar kuriem pamattiesību amatpersona var sniegt negatīvu atzinumu ^[28]. Tajā ir sniegtas darbības pamatnostādnes par to, kā novērtēt pamattiesību riskus, izmantojot kontrolsarakstus. Informācija, ko ņem vērā pamattiesību amatpersona, ietver pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus. Tomēr pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūrā nav noteikts, ka pamattiesību amatpersonas novērtējumā būtu jāņem vērā valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu ^[29], ziņojumi. Tas būtu jānovērš.

Atgriešanas uzraudzība un noteikumi neaizsargātām personām

19. Ombude uzskata, ka uzraugiem, kas uzrauga ne tikai konvojus no konkrētas dalībvalsts, bet arī Frontex konvojus, vajadzētu būt no neatkarīgas struktūras. Frontex varētu mudināt dalībvalstis ar valdes starpniecību izraudzīties pastāvošās neatkarīgās uzraudzības struktūras par piespiedu atgriešanas uzraudzības iestādēm un pēc iespējas paplašināt to uzraudzības pilnvaras ^[30].

20. Turklāt, lai nodrošinātu to Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistu neatkarību, kuri uzrauga atgriešanu, Frontex būtu jānodrošina, ka citi Frontex darbinieki viņiem nesniedz norādījumus. Viņiem vajadzētu būt iespējai netraucēti iesniegt savus apsvērumus katrā atgriešanas operācijas posmā. Tas būtu jāprecizē darbības plānos.

21. Ombuds norāda, ka gadījumos, kad ombudi darbojas kā uzraugi, viņi attiecīgos konstatējumus iekļauj savos gada ziņojumos, kurus iesniedz valstu parlamentiem. Tās var arī publicēt ziņojumus par konkrētu atdevi anonimizētā versijā. Frontex varētu apsvērt tādas pašas prakses pieņemšanu attiecībā uz operācijām, kurās uzraugi (valstu uzraugi no rezerves un pamattiesību uzraugi, kas darbojas kā atgriešanas uzraugi) iesniedz savus ziņojumus tai un pamattiesību amatpersonai.

Norādījumi “migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām”, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību, jo īpaši migrantu skrīninga laikā

22. Skrīninga procesam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai nodrošinātu, ka var identificēt svarīgu informāciju ne tikai par personu identitāti, bet arī par iespējamo neaizsargātību. Ņemot vērā šādu situāciju jutīgumu, migrantiem ir jādod pietiekami daudz laika, un viņiem var būt nepieciešama psiholoģiska palīdzība, lai varētu pienācīgi sazināties šādu procedūru laikā [31]. Šajā sakarā varētu būt skaidrāk formulētas pamatnostādnes par skrīninga darbībām, kas ir iekļautas operatīvo plānu rokasgrāmatās. Tie varētu būt arī detalizētāki attiecībā uz īpašajām vajadzībām, kas jāņem vērā, reģistrējot nepilngadīgos ^[32].

23. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka skrīninga laikā Frontex darbiniekiem būtu jāsniedz migrantiem pamatinformācija par starptautisko aizsardzību. Šajā nolūkā ombuds uzskata, ka būtu lietderīgi skrīninga vietās pēc iespējas vairākās valodās darīt pieejamas bukletus, brošūras un citu informāciju par patvēruma meklētāju tiesībām un pienākumiem. Pamatnostādnēs to varētu precizēt un noteikt, ka Frontex darbiniekiem būtu jālūdz valstu iestādēm to nodrošināt ^[33].

Secinājums

Izmeklēšanā tika apzinātas jomas, kurās Frontex varētu veikt uzlabojumus.

Ierosinājumi uzlabojumiem

I. Frontex būtu jānodrošina proaktīvāka pieeja pārredzamībai, tostarp jāpublicē dokumenti, kas vajadzīgi, lai izprastu tās operācijās iesaistīto dalībnieku attiecīgās lomas un pienākumus. Tas ietver operatīvo plānu kopsavilkumus un operatīvo plānu rokasgrāmatu daļu kopsavilkumus.

II. Veicot pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru, pamattiesību amatpersonai būtu jāņem vērā attiecīgie valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu, ziņojumi. Frontex savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē kopsavilkums par pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru un – pēc pieņemšanas – par tās noteikumiem par to, kā izpilddirektors pieņem lēmumus apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām. Frontex būtu arī jāpublicē izpilddirektora atbilde uz katru pamattiesību amatpersonas negatīvo atzinumu par plānoto darbību. FRO gada pārskatā būtu jāiekļauj informācija par turpmākiem pasākumiem pēc FRO ierosinātajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem saistībā ar iepriekšējām darbībām.

III. Frontex, izmantojot apmācību un citus pieejamos līdzekļus, būtu skaidri jānorāda, ka piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem no tās rezerves būtu jāziņo par visiem novērotajiem incidentiem neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz darbiniekiem no dalībvalsts, kurai viņiem uzticēta uzraudzība, citas dalībvalsts vai Frontex. Frontex būtu jālūdz dalībvalstu piekrišana, lai to īstenotu. Frontex pamattiesību uzraudzības speciālisti, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, būtu jāapmāca, kā piemērot visaugstāko objektivitātes līmeni. Viņiem nevajadzētu būt atbildīgiem par ziņošanu par Frontex eskorta rīcību, ja var pastāvēt objektivitātes trūkuma risks. Frontex pēc katras atgriešanas operācijas savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu ziņojumu anonimizēta versija.

IV. Pamatnostādnēs “pārbaudes veicējiem” būtu jānorāda “pārbaudes procesa” grafiks un jāsniedz sīkāka informācija par to, kā reģistrēt nepilngadīgos un dokumentēt atbildes uz pārbaudes procesā uzdotajiem jautājumiem. Frontex darbiniekiem būtu jāpieprasa “kultūras eksperta” klātbūtne skrīninga laikā un tas, lai uzņēmēja dalībvalsts pēc iespējas vairākās valodās darītu pieejamu informāciju par piemērojamajām procedūrām.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2022. gada 17. janvārī

 

PIELIKUMI:

1. pielikums

Šajā pielikumā ir sniegts pārskats par Ombuda izmeklēšanu un konstatējumiem. Katra iedaļa ir strukturēta šādi:

• Ombuda jautājumi Frontex
• Frontex atbildes
• Pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri
• Ombuda analīze (tostarp ierosinājumi uzlabojumiem)

Kopīgo operāciju operatīvo plānu un rokasgrāmatu pārredzamība

Ombuda jautājumi

1. Ombude jautāja, vai Frontex varētu publicēt kopīgo operāciju operatīvos plānus un rokasgrāmatas, lai sabiedrība varētu saprast, kurš ir atbildīgs par kādiem šo operāciju aspektiem.

Frontex atbilde

2. Frontex paskaidroja, ka katrs operatīvais plāns sastāv no vispārīgas daļas un “īpaša darbības plāna”.

3. Vispārīgajā daļā, kas parasti ir vienāda visām darbībām, ir aprakstīti pienākumi attiecībā uz pamattiesībām. Tajā ir iekļauti norādījumi par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību. Īpašajos darbības plānos ir iekļauti noteikumi par katru kopīgo darbību.

Frontex norādīja, ka “darbības rakstura dēļ nevar izpaust visu notiekošo kopīgo operāciju operatīvo plānu saturu”. Frontex savai atbildei pievienoja vispārīgās daļas izvilkumus, divus rīcības kodeksus, kas kā pielikumi ir iekļauti vispārīgajā daļā ^[34], un “operatīvā plāna rokasgrāmatas” piemēru (kas kā pielikums ir iekļauts arī plāna vispārīgajā daļā). Frontex norādīja, ka rokasgrāmata būtu jāuzskata par konfidenciālu.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri

4. Meijers komiteja norādīja, ka operatīvos plānus pat daļēji neatklāj notiekošo kopīgo operāciju laikā. Attiecībā uz pabeigtām operācijām Frontex nekad nav publicējusi šos plānus pēc savas iniciatīvas. Tomēr tā pēc pieprasījuma ir atklājusi būtiski rediģētas darbības plānu kopijas.

Ombuda novērtējums

5. Frontex tīmekļa vietnes attiecīgajās sadaļās, kas attiecas uz tās dokumentu reģistru un galvenajiem dokumentiem ^[35], nav atsauces uz operatīvajiem plāniem, kopīgo operāciju novērtējuma ziņojumiem vai to kopsavilkumiem. Frontex publicē tikai rīcības kodeksus ^[36], kas ir pievienoti operatīvajiem plāniem.

6. Dažās darbības plānu daļās ir precīzi noteikta visa Frontex kopīgajās operācijās iesaistītā personāla loma un uzdevumi.^[37] Šīs daļas ir būtiskas, lai noteiktu, cik lielā mērā darbinieki ir atbildīgi par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem.

7. Frontex kopīgajām operācijām piemērojamie pārskatatbildības mehānismi var būt efektīvi tikai tad, ja Frontex nodrošina pietiekamu pārredzamību, lai varētu veikt neatkarīgu pārbaudi. Kopīgajās operācijās ir iesaistīti vairāki dalībnieki, kuriem ir atšķirīgi pienākumi un kuri var attiekties uz dažādām jurisdikcijām. Pārkāpumu gadījumā šo darbību raksturs apgrūtina galīgās atbildīgās personas noteikšanu.

8. Frontex regulā ^[38] ir noteikts, ka Frontex nevar izpaust operatīvo informāciju, kas, ja to publisko, varētu apdraudēt operāciju mērķu sasniegšanu. Tomēr Frontex regulā ^[39] ir arī noteikts, ka Frontex būtu jāpublicē “visaptveroša informācija par iepriekšējām un pašreizējām kopīgajām operācijām”.

9. Pamatojoties uz Frontex atbildi ^[40], Ombuds uzskata, ka precīzu, detalizētu, savlaicīgu un visaptverošu kopsavilkumu publicēšana par iepriekšējo un pašreizējo operāciju darbības plāniem varētu atbilst pārredzamības prasībām, atvieglot kontroli un pārskatatbildību un galu galā nodrošināt operāciju lielāku leģitimitāti. Informācija, kas ir būtiska, lai novērtētu atbilstību pamattiesībām, no šādiem kopsavilkumiem būtu jāizslēdz tikai tad, ja tās publicēšana kaitētu Frontex uzdevumiem un jo īpaši konkrētās operācijas mērķim.

10. Tāpat Frontex varētu publicēt pārskatu par dažādu operāciju dalībnieku kategoriju pienākumiem ^[41], kas ir iekļauti darbības plānu rokasgrāmatās ^[42].

11. Ombude ierosina, ka Frontex būtu jānodrošina proaktīvāka pieeja pārredzamībai, tostarp jāpublicē dokumenti, kas vajadzīgi, lai izprastu tās operācijās iesaistīto dalībnieku attiecīgās lomas un pienākumus. Tas ietver operatīvo plānu kopsavilkumus un operatīvo plānu rokasgrāmatu daļu kopsavilkumus.

Pamattiesību problēmu apzināšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļi pamattiesību pārkāpumu gadījumā

Ombuda jautājumi

12. Ombude jautāja Frontex i) par procedūrām un kritērijiem, ko Frontex izmanto, lai identificētu situācijas, kurās darbība varētu izraisīt nopietnus pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumus, un ii) par to, vai valsts tiesas spriedumi vai ombuda/valsts cilvēktiesību iestādes viedokļi arī kalpo kā kritērijs pārkāpumu identificēšanai.^[43] Ombude arī jautāja, kādus citus pasākumus Frontex plāno veikt, lai palīdzētu novērst konstatētos pamattiesību un/vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumus, ja izpilddirektors ir nolēmis apturēt vai izbeigt operāciju.

Frontex atbilde

13. Frontex norādīja, ka 2020. gadā pamattiesību amatpersona izstrādāja pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru. Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra ir izstrādāta tā, lai Frontex pamattiesību amatpersona (FRO) varētu sniegt padomus izpilddirektoram, pirms viņš pieņem lēmumus par jaunas darbības sākšanu vai lēmumus apturēt, atsaukt vai izbeigt notiekošu darbību. FRO novērtējuma pamatā ir starptautisko organizāciju, ES iestāžu ^[44] informācija, valstu tiesu spriedumi un valstu cilvēktiesību iestāžu lēmumi vai informācija. FRO arī izskata “ziņojumu par nopietniem incidentiem”^[45] un konkrētajā darbības jomā iesniegto sūdzību būtību un turpmākos pasākumus. Pamattiesību amatpersona ieteiks izbeigt, atsaukt vai apturēt darbību, ja iespējamie pamattiesību pārkāpumi ir pastāvīgi vai nopietni ^[46], tostarp darbības, attiecībā uz kurām valstīm ir pienākums (saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju) sākt kriminālvajāšanu.

14. Frontex norādīja, ka pamattiesību amatpersona ir izstrādājusi pasākumu katalogu, lai mazinātu pamattiesību riskus, ko tā identificē savā novērtējumā. Šie pasākumi ietver īpaši pielāgotu apmācību pamattiesību jomā un izpratnes veicināšanu par pamattiesību jautājumiem Frontex. Izpilddirektors var piemērot pasākumus, kas nav iekļauti katalogā, bet viņam jāinformē valde par šādiem pasākumiem un tie jāpamato.

15. Frontex regulā nav precizēts, kā izpilddirektors var atsākt operāciju, kas ir apturēta vai izbeigta. Tomēr tajā ir noteikts ^[47], ka izpilddirektors ir tiesīgs pirms jebkādas operacionālas darbības novērtēt, vai ir notikuši pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir nopietni vai, visticamāk, turpināsies. Darbību var atjaunot, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ darbība tika apturēta vai izbeigta. Tādējādi Frontex ir pastāvīgi jāuzrauga un jānovērtē pamattiesību situācija dalībvalstī vai trešā valstī, kurā notiek darbība.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri

16. Eiropas Padome bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE) pauda bažas par pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūras efektivitāti. Lai efektīvi cīnītos pret pamattiesību pārkāpumiem, šādai procedūrai ir jādarbojas ātri un pārredzami, taču nav skaidrs, vai tas tā ir. Informācija par to, kādos apstākļos varētu sākt pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru, būtu jādara publiski pieejama. ECRE un Meijers komiteja uzskatīja, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtajai informācijai un pierādījumiem būtu jāsniedz informācija gan par to, vai procedūra ir uzsākta, gan par to, kā tā tiek īstenota, jo šī informācija bieži vien var būt savlaicīgāka un uzticamāka nekā citi avoti.

17. Ja izpilddirektors un valde nerīkojas pēc pamattiesību amatpersonas ieteikuma ^[48], izpilddirektoram būtu jāatbild pamattiesību amatpersonai konkrētā termiņā, jāpaskaidro ieteikuma noraidīšanas iemesli un jāuzaicina pamattiesību amatpersona uz viedokļu apmaiņu par šo jautājumu. FRO varētu informēt Eiropas Parlamentu, ja tā nav apmierināta ar iemesliem.

18. Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra būtu jāpiemēro visu veidu darbībām, ko veic Frontex, tostarp atbalsta darbībām no gaisa un atbalsta darbībām trešās valstīs.

Ombuda novērtējums

19. Frontex regulā ^[49] ir noteikts, ka izpilddirektors apspriežas ar pamattiesību amatpersonu pirms lēmumu pieņemšanas par darbību apturēšanu, izbeigšanu vai neuzsākšanu. Tomēr tajā nav precizēts, kāda loma šajā ziņā ir pamattiesību amatpersonai. Turklāt sabiedrībai būtu jādara zināmi šādu lēmumu un izskatīto pierādījumu iemesli un iebildumi pret tiem.

20. Ombude atzīst, cik svarīga ir rakstiska procedūra, saskaņā ar kuru pamattiesību amatpersona sniedz padomu izpilddirektoram par iespējamiem pamattiesību riskiem Frontex operācijās ^[50].

21. Ombude uzskata, ka pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra ir piemērots preventīvs instruments, ja to pienācīgi ņem vērā Frontex noteikumos par to, kā izpilddirektors pieņem lēmumus apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām ^[51]. Tajā ir izklāstīts pamattiesību amatpersonas atzinumu grafiks un noteikti skaidri kritēriji, saskaņā ar kuriem pamattiesību amatpersona var sniegt negatīvu atzinumu [52]. Tajā ir sniegtas darbības pamatnostādnes par to, kā novērtēt pamattiesību riskus, izmantojot kontrolsarakstus. Informācija, ko ņem vērā pamattiesību amatpersona, ietver pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus. Tomēr pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūrā nav noteikts, ka pamattiesību amatpersonas novērtējumā būtu jāņem vērā valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu, ^{ziņojumi [53].} Tas būtu jānovērš.

22. Turklāt ombude uzskata, ka pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūras apraksts būtu jāpublicē Frontex tīmekļa vietnes FRO sadaļā. Šajā aprakstā būtu jāiekļauj kritēriji, uz kuriem pamattiesību amatpersona balsta negatīvus atzinumus, kā aprakstīts pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūrā, kā arī procedūras posmi.

23. Turklāt, ja izpilddirektors nolemj sākt vai neapturēt vai neizbeigt operāciju, neraugoties uz pamattiesību amatpersonas atzinumu, kurā konstatēts nopietnu pamattiesību pārkāpumu risks, izpilddirektoram būtu jāsniedz un jāpublicē atbilde, kurā paskaidrots šis lēmums. Ombude norāda, ka 2020. gada ziņojumā pamattiesību amatpersona atsaucas uz savu atzinumu, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu uzsākšana Evrā varētu radīt nopietnus pamattiesību riskus.^[54] Tomēr ECRE norādīja, ka šī operācija turpinās.

24. Ombuds ierosina, ka, veicot pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru, pamattiesību amatpersonai būtu jāņem vērā attiecīgie valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu, ziņojumi. Frontex savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē kopsavilkums par pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru un tās noteikumiem par to, kā izpilddirektors pieņem lēmumus apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām. Frontex būtu arī jāpublicē izpilddirektora atbilde uz katru pamattiesību amatpersonas negatīvo atzinumu par plānoto darbību.

25. FRO novērtējuma rezultātā konstatētie pamattiesību risku mazināšanas pasākumi var atšķirties. Šie pasākumi ir iekļauti dažādos pamattiesību amatpersonas sniegtajos atzinumos un apsvērumos, piemēram, “izteikumos par bažām”^[55], apsvērumos par pamattiesību uzraudzības speciālistu izvietošanu, ieguldījumos darbības plānos un pamattiesību amatpersonas ziņojumos valdei. Ombude uzskata, ka pamattiesību amatpersonas gada pārskatā būtu jāiekļauj informācija par pamattiesību amatpersonas ierosināto riska mazināšanas pasākumu pēcpārbaudi saistībā ar iepriekšējām darbībām ^[56].

Atgriešanas uzraudzība un noteikumi neaizsargātām personām

Neaizsargātu personu aizsardzība brīvprātīgas atgriešanās gadījumā

Ombuda jautājumi

26. Ombude jautāja, vai attiecībā uz tās jauno lomu palīdzības sniegšanā brīvprātīgi atgriežamām personām posmā “pēc ierašanās” / “pēc atgriešanās”^[57] Frontex ir īstenošanas noteikumi, kuros ņemtas vērā neaizsargātas personas.

Frontex atbilde

27. Atbildot uz to, Frontex norādīja, ka tikai dalībvalstu iestādes ir atbildīgas par to, lai norādītu, kam ir tiesības saņemt “reintegrācijas atbalstu” pēc viņu atgriešanās, kā arī to, kāds formāts būtu jāizmanto šim atbalstam. Frontex cieši sadarbojas ar pamattiesību amatpersonu, lai izstrādātu pamatnostādnes un instrumentus, kas īpaši attiecas uz atbalstu, ko Frontex piedāvā dalībvalstīm brīvprātīgas atgriešanās jomā.

28. Frontex ar Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) apspriež, kā izpētīt iespējamās sadarbības jomas atgriešanas procesa pirmsatgriešanas, atgriešanas, pēcierašanās un pēcatgriešanas posmos. Frontex izveidoja īpašu darba grupu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jautājumos.

Frontex uzraudzītāju neatkarība Frontex vadītajās atgriešanas operācijās

Ombuda jautājumi

29. Paturot prātā, ka Frontex darbinieki piespiedu atgriešanas laikā var darboties kā “pavadoņi”, ombude jautāja, kā Frontex nodrošinās neatkarīgu uzraudzību, ja uzraudzību veic tās darbinieki.

Frontex atbilde

30. Frontex norādīja, ka tās organizētās un koordinētās atgriešanas operācijas uzrauga valstu uzraudzības struktūras saskaņā ar Atgriešanas direktīvu ^[58]. Frontex ir arī izveidojusi piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi no šādām struktūrām. Frontex pati sniegs ieguldījumu rezervē ar pieciem pamattiesību uzraudzības speciālistiem, kurus pamattiesību amatpersona norīkojusi atgriešanas operācijām.^[59] Ja šie pamattiesību uzraudzības speciālisti tiks izvietoti atgriešanas operācijā, ko organizē pēc dalībvalsts/Šengenas asociētās valsts pieprasījuma ^[60], viņi “joprojām darbosies kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu, tādējādi iekļaujoties piemērojamajā dalībvalsts uzraudzības sistēmā”.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri

31. ECRE pauda bažas par Frontex darbinieku veiktās uzraudzības neatkarību attiecībā uz atgriešanas operācijām, kurās piedalās Frontex darbinieki. Tā norādīja, ka papildus Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistiem būtu jāpiedalās arī citiem piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem. Apmācība varētu palīdzēt, bet var būt nepieciešams vairāk monitoru. Ideālā gadījumā šiem uzraugiem vajadzētu būt no neatkarīgas struktūras, kuras uzraudzības pilnvaras neaprobežojas tikai ar konkrētu dalībvalsti vai Frontex.

32. Meijers komiteja norādīja, ka, lai nodrošinātu pamattiesību uzraudzības speciālistu neatkarību, viņiem nevajadzētu dot norādījumus citiem Frontex darbiniekiem un viņiem būtu jādod brīvība netraucēti iesniegt savus apsvērumus katrā atgriešanas operācijas posmā. Tas būtu jāprecizē darbības plānos. Pietiekamam finansējumam vajadzētu būt pieejamam arī pamattiesību uzraudzības speciālistiem.

Valstu atgriešanas un Frontex koordinētas atgriešanas uzraudzība

Ombuda jautājumi

33. Ombude jautāja, ko Frontex var darīt, lai uzlabotu pašreizējo situāciju, jo valstu atgriešanas uzraudzība ir ievērojami zemāka nekā Frontex koordinētās atgriešanas uzraudzība. Saistībā ar Frontex koordinēto atgriešanu viņa arī lūdza Frontex paskaidrot, cik salīdzinoši mazs ir to “uzraudzības ziņojumu” īpatsvars, kurus pamattiesību amatpersona saņēma 2019. gada pirmajā pusgadā, un ko Frontex var darīt, lai uzlabotu situāciju.

Frontex atbilde

34. Frontex atsaucās uz diviem pasākumiem, kurus tā mudina dalībvalstis īstenot. Pirmkārt, tā mudina dalībvalstis uzlabot saziņas kanālus starp iestādēm, kas nodrošina atgriešanu, un valstu uzraudzības struktūrām. Otrkārt, tā mudina tās palielināt valsts pārraudzības struktūru cilvēkresursu spējas, lai tās varētu fiziski piedalīties lielākā skaitā darbību. Tā kā Frontex uzraudzības speciālistu rezervi veido galvenokārt piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, kurus rezervē iecēlušas dalībvalstu/Šengenas asociēto valstu uzraudzības struktūras, ierobežotais valstu uzraudzības iestāžu skaits ietekmē rezerves sastāvu. Rezerves spējas ir palielinātas, piedaloties pieciem pamattiesību uzraudzības speciālistiem no Frontex.

35. Frontex norādīja, ka “īstenošanas plānos” katrai atgriešanas operācijai ir iekļauts pienākums piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem iesniegt ziņojumu izpilddirektoram, pamattiesību amatpersonai un visu attiecīgajā operācijā iesaistīto dalībvalstu iestādēm.^[61] Frontex regulāri atgādina par atgriešanu atbildīgajām valstu kontaktpersonām par šo pienākumu periodisko sanāksmju laikā. Frontex ir informējusi dalībvalstis, ka ziņojumus var iesniegt Frontex to oriģinālvalodā (un ne obligāti angļu valodā).

36. Frontex norādīja, ka FRO regulāri dalās novērojumos par atgriešanu (FRO pusgada ziņojumos) ar organizētāju un iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestādēm. FRO arī mudina dalībvalstis/Šengenas asociētās valstis iesniegt Frontex savus valsts ziņojumus. Frontex pašlaik izstrādā savu dokumentu reģistru, kas jāpublicē tās tīmekļa vietnē ^[62]. Frontex publicēja daudzus uzraudzības iestāžu ziņojumus, atbildot uz individuāliem pieteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri

37. ECRE ierosināja, ka Frontex varētu slēgt nolīgumus, lai saņemtu ziņojumus vai kopsavilkumus no visām struktūrām, kas piedalās uzraudzības pasākumā. Frontex būtu arī jānodrošina, ka uzraugu apmācībā tiek uzsvērts, ka Frontex būtu jāsaņem ziņojumi. Meijers komiteja ierosināja, ka Frontex būtu jāapsver iespēja noteikt skaidrus termiņus ziņojumu iesniegšanai un neatbilstības gadījumā būtu jāparedz sekas. Vajadzības gadījumā Frontex būtu jāinformē valde un Komisija par ziņojuma neiesniegšanu.

Ombuda novērtējums

38. Ombude atzinīgi vērtē FRO iesaistīšanos Frontex pamatnostādņu par brīvprātīgu atgriešanos izstrādē. Brīvprātīga atgriešanās bieži vien ir brīvprātīga tikai pēc izraudzīšanās ^[63], un darbības var būt sensitīvas. Tāpēc būtiski ir ekspertu norādījumi par to, kā nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un jo īpaši atgriežamo personu cieņas ievērošanu.

39. Dalībvalstu organizētās piespiedu atgriešanas gadījumā eskorts ir valsts struktūras locekļi, kas ir pilnvaroti veikt piespiedu atgriešanas operāciju. Uzraugi ir citas valsts struktūras vai citas organizācijas locekļi, kas ir pilnvaroti novērot un ziņot par to, vai atgriešanas operācija pilnībā atbilst Pamattiesību hartai un citiem pienākumiem, kas raksturīgi šīm operācijām ^[64]. Uzraugi uzrauga eskorta rīcību, piemēram, spēka un savaldīšanas līdzekļu izmantošanu.^[65] Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai starp eskortu un uzraugiem būtu pietiekama neatkarības pakāpe.^[66]

40. Saskaņā ar Frontex regulu atgriešanas gadījumos, ko koordinē/organizē Frontex, gan eskorts ^[67], gan uzraugi var būt Frontex darbinieki.

41. Ombuds norāda, ka pamattiesību uzraudzības speciālistiem, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti ^[68], būtu jāpaliek pamattiesību amatpersonas uzraudzībā un principā būtu jābūt neatkarīgiem, veicot savus pienākumus ^[69]. Frontex valde nodrošināja pamattiesību amatpersonas neatkarības aizsardzību ^[70].

42. Tomēr pamattiesību uzraudzības speciālisti ir daļa no Frontex iekšējās pamattiesību uzraudzības sistēmas.^[71] Citās Frontex operatīvajās darbībās viņi sadarbojas un sazinās ar Frontex kopīgo operāciju koordinatoru un sniedz viņam konsultācijas un palīdzību ^[72].

43. Tāpēc var būt grūti izvairīties no priekšstata, ka atgriešanas uzraudzība nav pilnībā neatkarīga, ja Frontex pamattiesību uzraudzības speciālisti pārrauga Frontex eskorta rīcību ^[73].

44. Frontex savā atbildē ^[74] norādīja, ka pamattiesību uzraudzības speciālisti, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, uzraudzīs valstu eskortu atbilstību. Frontex regulā nav noteikts, ka tad, kad šie pamattiesību uzraudzības speciālisti uzrauga piespiedu atgriešanu, viņiem ir jāuzrauga Frontex eskorta rīcība. Tomēr ir jārisina jautājums par to, kurš uzraudzīs Frontex eskortu piespiedu atgriešanas operāciju laikā.

45. Attiecībā uz kopīgām atgriešanas operācijām ar gaisa transportu, kurās ir personas, kas atgriežas un kuru izcelsme ir dažādās dalībvalstīs, un attiecīgie konvoji un novērotāji no dažādām dalībvalstīm, Ombuds jau ir vērsis uzmanību uz iespēju, ka novērotājiem būtu jāuzrauga ne tikai konvoja rīcība no novērotāja valsts, bet arī no valstīm, kas piedalās operācijā.^[75] Frontex šo ierosinājumu ir iekļāvusi savā rīcības kodeksā attiecībā uz atgriešanu ^[76].

46. Ombude uzskata, ka uzraugiem, kas uzrauga ne tikai konvojus no konkrētas dalībvalsts, bet arī Frontex konvojus, vajadzētu būt no neatkarīgas struktūras. Frontex varētu mudināt dalībvalstis ar valdes starpniecību izraudzīties pastāvošās neatkarīgās uzraudzības struktūras par piespiedu atgriešanas uzraudzības iestādēm un pēc iespējas paplašināt to uzraudzības pilnvaras ^[77].

47. Turklāt, lai nodrošinātu Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistu neatkarību, Frontex būtu jānodrošina, ka citi Frontex darbinieki viņiem nesniedz norādījumus. Viņiem vajadzētu būt iespējai netraucēti iesniegt savus apsvērumus katrā atgriešanas operācijas posmā. Tas būtu jāprecizē darbības plānos.

48. Ombuds norāda, ka gadījumos, kad ombudi darbojas kā uzraugi, viņi attiecīgos konstatējumus iekļauj savos gada ziņojumos, kurus iesniedz valstu parlamentiem. Tās var arī publicēt ziņojumus par konkrētu atdevi anonimizētā versijā. Frontex varētu apsvērt tādas pašas prakses pieņemšanu attiecībā uz operācijām, kurās uzraugi (valstu uzraugi no rezerves un pamattiesību uzraugi, kas darbojas kā atgriešanas uzraugi) iesniedz savus ziņojumus tai un pamattiesību amatpersonai.

49. Ombude ierosina, ka Frontex, izmantojot apmācību un citus pieejamos līdzekļus, būtu skaidri jānorāda, ka piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem no tās rezerves būtu jāziņo par visiem novērotajiem incidentiem neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz darbiniekiem no dalībvalsts, kurai viņiem ir uzticēta uzraudzība, citas dalībvalsts vai Frontex. Frontex būtu jālūdz dalībvalstu piekrišana, lai to īstenotu. Frontex pamattiesību uzraudzības speciālisti, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, būtu jāapmāca, kā piemērot visaugstāko objektivitātes līmeni. Viņiem nevajadzētu būt atbildīgiem par ziņošanu par Frontex eskorta rīcību, ja var rasties jautājumi par objektivitātes trūkumu. Frontex pēc katras atgriešanas operācijas savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu ziņojumu anonimizēta versija.

Norādījumi migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību, jo īpaši migrantu skrīninga laikā

Ombuda jautājumi

50. Ombude jautāja, vai Frontex sniedz savām migrācijas atbalsta vienībām konkrētus norādījumus par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību saistībā ar to “pārbaudes darbībām” pie robežām.

Frontex atbilde

51. Frontex atsaucās uz apmācību, ko FRO veica karstajos punktos Grieķijā un Itālijā gan jūras robežu uzraudzības darbiniekiem (jūras robežu operācijās), gan Frontex pastāvīgā korpusa locekļiem.

52. Operatīvie plāni ietver vispārīgus norādījumus par to, kā aizsargāt pamattiesības operatīvajās darbībās, savukārt Frontex pamattiesību stratēģijas rīcības plānā ir iekļauti praktiski pamattiesību aizsardzības pasākumi. Tie attiecas uz visiem vienību dalībniekiem (valsts darbiniekiem un Frontex darbiniekiem).

53. Frontex izdod īpašas pamatnostādnes par pārbaudes darbībām operatīvo plānu rokasgrāmatās.^[78] Kā minēts iepriekš, Frontex nosūtīja ombudam rokasgrāmatas versiju, bet klasificēja to kā konfidenciālu.

54. Ja personai, kas neatbilstīgi šķērso vai mēģina šķērsot ES ārējo robežu, nav dokumentu, skrīninga intervijas mērķis ir noteikt tās valstspiederību. Skrīningā attiecīgā gadījumā būtu jāreģistrē arī informācija par personas ierašanos un atgriešanos izcelsmes valstī. Frontex pastāvīgā korpusa izvietotie locekļi (informatīvie darbinieki un robežsargi) skrīninga interviju veic pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura uzņem operāciju. Ir divi skrīninga līmeņi: pamata skrīnings (lai noteiktu to personu valstspiederību, uz kurām attiecas iztaujāšana, ko veic izvietotie robežsargi); un progresīvi (lai identificētu valstspiederību, kā arī vāktu informāciju par migrācijas modeļiem un migrācijas profiliem saskaņā ar pamattiesībām). Padziļinātas intervijas veic iztaujāšanas amatpersonas.

55. Ieceļot iztaujāšanas amatpersonas vai robežsardzes amatpersonas par intervētājiem, Frontex ņem vērā intervētās personas vecumu un dzimumu. Viņi cieši sadarbojas ar tās dalībvalsts amatpersonām, kurā notiek operācija. Intervija var notikt tāda eksperta klātbūtnē, kurš pārzina intervējamās personas kultūras prasības (“kultūras eksperts”^[79]), taču ne vienmēr tā ir. Ja intervējamā persona var saprast intervētāju valodu, skrīninga laikā tulkam nav jābūt klāt.

56. Skrīnings ietver tādu paņēmienu un metožu izmantošanu, kuru mērķis ir atklāt precīzu informāciju par personām. Tas ietver jautājumu sagatavošanu, kā arī zināšanas par to, kā uzrunāt personas, kā noslēgt intervijas un kā novērtēt atbildes, lai varētu identificēt neatbilstības.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri

57. Médecins sans Frontières pauda bažas par skrīninga darbību nosacījumiem, par to, ka patvēruma meklētājiem netiek sniegta informācija par viņu tiesībām, un par to, ka netiek pievērsta uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka neaizsargāti cilvēki tiek novirzīti uz atbilstošiem dienestiem un organizācijām.

Ombuda novērtējums

58. Pie ES ārējām robežām Frontex darbinieki var palīdzēt dalībvalstīm identifikācijas procedūrās, veicot valstspiederības pārbaudi, iztaujāšanu ^[80], reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ņemšanu. Tas notiek pirms patvēruma pieteikumu iesniegšanas. Frontex darbinieki arī sniedz speciālās zināšanas par migrantu iesniegto dokumentu izcelsmi un patiesumu. Darbības plānu rokasgrāmatās ir iekļautas pamatnostādnes par visām šīm darbībām.

59. Lai gan pamatnostādnēs ir norādīts, cik ilgā laikā būtu jāveic iztaujāšanas darbības, tas neattiecas uz skrīninga darbībām. Skrīninga procesam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai nodrošinātu, ka var identificēt svarīgu informāciju ne tikai par personu identitāti, bet arī par iespējamo neaizsargātību. Ņemot vērā šādu situāciju jutīgumu, migrantiem ir jādod pietiekami daudz laika, un viņiem var būt nepieciešama psiholoģiska palīdzība, lai viņi varētu pienācīgi sazināties šādu procedūru laikā ^[81]. Pamatnostādnes šajā sakarā varētu būt skaidrākas. Tie varētu būt arī detalizētāki attiecībā uz īpašajām vajadzībām, kas jāņem vērā, reģistrējot nepilngadīgos ^[82].

60. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka skrīninga laikā Frontex darbiniekiem būtu jāsniedz migrantiem pamatinformācija par starptautisko aizsardzību. Šajā nolūkā ombuds uzskata, ka būtu lietderīgi skrīninga vietās pēc iespējas vairākās valodās darīt pieejamas bukletus, brošūras un citu informāciju par patvēruma meklētāju tiesībām un pienākumiem. Pamatnostādnēs to varētu precizēt un noteikt, ka Frontex darbiniekiem būtu jālūdz valstu iestādēm to nodrošināt ^[83].

61. Nav prasības, ka skrīningā būtu jāiekļauj eksperts, kas pārzina intervējamās personas kultūras prasības. Tomēr, ņemot vērā sarežģītos apstākļus, ar kuriem bieži saskaras personas, uz kurām attiecas skrīnings ^[84], ombuds uzskata, ka ideālā gadījumā skrīninga laikā varētu būt klāt “kultūras eksperts”, lai cita starpā nodrošinātu, ka personas pilnībā izprot procedūru un tās nozīmi.

62. Izsmeļošs apraksts par to, kā dokumentēt atbildes uz jautājumiem izvērtēšanas procesā, ir būtisks, lai nodrošinātu jebkura turpmāka tiesiskās aizsardzības procesa, piemēram, sūdzības pamattiesību amatpersonai, precizitāti. Ombude saprot, ka iztaujāšanas skrīninga darbinieki (kas atbild par padziļināto skrīningu) un robežsargi (kas atbild par pamata skrīningu) izmanto “skrīninga bukletus” un aizpilda “skrīninga veidlapas”, lai dokumentētu to personu iespējamo valstspiederību, uz kurām attiecas skrīnings. Šie bukleti un veidlapas ir pieejamas Frontex vienas pieturas aģentūras platformā (FOSS). Tomēr pamatnostādnēs nav izklāstīti vispārīgi principi par to, kā ziņot par skrīninga procedūrām, savukārt tās attiecas uz ziņošanu par iztaujāšanu un pirkstu nospiedumu ņemšanu.

63. Ombude ierosina, ka pamatnostādnēs skrīninga darbiniekiem būtu jānorāda skrīninga procesa grafiks un jāsniedz sīkāka informācija par to, kā reģistrēt nepilngadīgos un dokumentēt atbildes uz skrīninga procesā uzdotajiem jautājumiem. Frontex darbiniekiem būtu jāpieprasa “kultūras eksperta” klātbūtne skrīninga laikā un tas, lai uzņēmēja dalībvalsts pēc iespējas vairākās valodās darītu pieejamu informāciju par piemērojamajām procedūrām.

2. PIELIKUMS

Frontex rakstiskajā atbildē sniegtais pamatnostādņu kopsavilkums par skrīninga interviju veikšanu

1. Pirms intervijas iztaujāšanas darbiniekam ir jāzina, kur intervija notiks (vietas izvēlei ir jānodrošina privātums). Intervētajai personai jābūt pieejamam ūdenim un sausai pārtikai.

2. Iztaujāšanas darbiniekam būtu jāveic savas darbības saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi vai modeli, kas ietver: rūpīgu intervijas sagatavošanu; intervētā migranta mantu un pieejamās provizoriskās informācijas pārbaude un dokumentēšana; intervijas norise; un ziņošanas prasības.

3. Iztaujāšanas darbinieks nevar pats pārbaudīt migrantu mantas, bet var sniegt padomu uzņēmējas dalībvalsts atbildīgajam darbiniekam par to, kur dokumenti var būt paslēpti, kā atrast pierādījumus par cilvēku tirdzniecību un kā nodrošināt intervējamās personas privātumu un cieņu. 

4. Iztaujāšanas darbinieka rīcībā ir skrīninga buklets par to, kā aizpildīt skrīninga veidlapu un noteikt personas valstspiederību.

5. Intervijas sākumā iztaujāšanas darbiniekam jāiepazīstina intervējamā persona ar sevi un visiem klātesošajiem. Viņiem būtu jāpaskaidro procedūra, intervijas iemesli un tulka loma, ja tāds ir. Informācijas sniegšana jāveic tādā veidā, kas atbilst intervējamās personas vecumam un dzimumam.

6. Iztaujāšanas darbiniekam būtu jāinformē potenciālie patvēruma meklētāji par patvēruma procedūru. Tām būtu jāvēršas attiecīgajā valsts iestādē pie visām pārbaudītajām personām, kuras jebkādā veidā pauž bailes no kaitējuma, ja tās tiek atgrieztas savā izcelsmes valstī vai iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā vai ja tās lūdz vai pieprasa patvērumu vai jebkāda cita veida starptautiskās aizsardzības procedūru, vai ja tās ir bezvalstnieki. Tie, kuri vēlas sūdzēties par savu pamattiesību pārkāpumiem, ir jāinformē par Frontex sūdzību izskatīšanas mehānismu.

7. Ja intervijas laikā atklājas informācija par to, ka intervējamā persona ir neaizsargāta, iztaujāšanas darbiniekam intervijas laikā vai tūlīt pēc tās būtu jāinformē uzņēmējas dalībvalsts iestāde. Amatpersonām ir pieejams “neaizsargātības” saraksts, kas varētu tikt atklāts pārbaudes procesā.

8. Robežprocedūrās, tostarp skrīningā, prioritāte tiek piešķirta ģimenēm ar maziem bērniem un nepavadītiem bērniem.

9. Nepilngadīgo skrīnings ir jāpielāgo viņu brieduma līmenim. Tas var ietvert intervētāja augstuma pielāgošanu (piemēram, nometoties ceļos, lai uzrunātu viņu acu līmenī), tulka uzaicināšanu palīdzēt vai vizuālu saziņas veidu izmantošanu, lai pārliecinātos, ka bērni saprot jautājumus.

10. Ja intervētājam ir aizdomas, ka persona, kas apgalvo, ka ir pieaugušais, ir nepilngadīga, par to nekavējoties jāziņo valsts iestādei, lai varētu sākt atbilstošu procedūru. Tikmēr pret personu jāizturas kā pret nepilngadīgu personu.

11. Rokasgrāmatā par cilvēku tirdzniecības riska profiliem aprakstīti objektīvi kritēriji un rādītāji cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai un tas, kā viņus nosūtīt uz valsts iestādi viņu aizsardzībai.

 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj

[2] Pastāvīgajā korpusā ir Frontex darbinieki, kā arī darbinieki no ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu (Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lihtenšteinas) valsts struktūrām.

[3] Tie ietver personu identitātes un valstspiederības pārbaudi, ieceļošanas atļaušanu vai atteikšanu, spiedoga iespiešanu ceļošanas dokumentos, vīzu izsniegšanu vai atteikšanu pie robežas, robežuzraudzību, tostarp patrulēšanu starp robežšķērsošanas vietām, lai novērstu neatļautu robežu šķērsošanu, un to personu pirkstu nospiedumu reģistrēšanu, kuras aizturētas saistībā ar robežu nelikumīgu šķērsošanu; skat. Regulas 2019/1896 55. panta 7. punktu.

[4] Darbības plānos būtu jāiekļauj dalībnieku pienākumu apraksts, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, kā arī norādījumi par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību.

[5] Regulas 2019/1896 10. panta 2. punkts un 80. panta 1. punkts.

[6] Piemērs: Regulas 2019/1896 80. pants.

[7] Regulas 2019/1896 38. panta 3. punkta h) apakšpunkts.

[8] Regulas 2019/1896 111. pants

[9] Regulas 2019/1896 55. panta 5. punkta a) apakšpunkts un V pielikums.

[10] Regulas 2019/1896 46. pants

[11] Regulas 2019/1896 46. pants

[12] Publiski pieejama informācija par to, kā šie iemesli tiek noteikti, nav pieejama.

[13] Regulas 2019/1896 50. panta 5. punkts.

[14] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 50. panta 3. punktu Frontex organizētajās “savākšanas atgriešanas operācijās” eskortu nodrošina atgriešanas valsts.

[15] Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 8. panta 6. punkts

[16] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 51. pantu.

[17] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 110. pantu.

[18] Tas ietver “iztaujāšanu intervijās ar migrantiem, lai apkopotu informāciju riska analīzei par neatbilstīgu migrāciju un citiem pārrobežu noziegumiem, tostarp cilvēku tirdzniecību un terorismu(...), lai profilētu neatbilstīgos migrantus un identificētu jaunus darbības veidus un migrācijas tendences, ko izmanto neatbilstīgie migranti un koordinatori/noziedznieku tīkli (...), lai identificētu iespējamos aizdomās turētos, kas iesaistīti cilvēku kontrabandā vai citos pārrobežu noziegumos, tostarp terorismā (...).” https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/MB_Decision/2020/MB_Decision_1_2020_adopting_the_profiles_to_be_made_available_to_the_EBC....pdf

[19] Mutisko tulkošanu var nodrošināt arī kultūras eksperti. Viņi ir jutīgi pret valodas un kultūras faktoriem, kas var ietekmēt nopratināšanas virzienu.

[20] Pašiniciatīvas izmeklēšanā, kas tika pabeigta 2021. gadā, ombude jau pētīja, kā Frontex piemēro savus pienākumus, kas izriet no Regulas 2019/1896 attiecībā uz sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonas lomu. Sk. OI/5/2020/MHZ par Frontex sūdzību izskatīšanas mehānisma darbību saistībā ar iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem un pamattiesību amatpersonas lomu: https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/57955.

[21] Ombuda vēstule Frontex ir pieejama vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/138914.

[22] Eiropas Padome bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE), Meijers komiteja, Médecins Sans Frontières (MSF), Platforma starptautiskajai sadarbībai nedokumentētu migrantu jomā (PICUM), Sea-Watch un SOS Mediterranee atbildēja. Atbildes ir pieejamas vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/58639.

[23] Ziņojums par inspekciju ir pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/151002

[24] Frontex savai atbildei ombudam pievienoja izvilkumus no operatīvā plāna, kurā ir uzskaitīti pienākumi un uzdevumi attiecībā uz pamattiesībām. Tomēr šie pienākumi attiecas uz visiem pastāvīgā korpusa locekļiem, kas piedalās operācijās (nenošķirot robežu pārvaldības vienības, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības un atgriešanas vienības). Visiem dalībniekiem ir arī īpaši norādījumi par sūdzību izskatīšanas mehānismu un ziņošanu par “nopietniem incidentiem”, kā arī norādījumi, kas piemērojami personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un citām neaizsargātām personām. Darbības plānu vispārīgajā daļā ir minēti arī daži trešo valstu novērotāju pamattiesību aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 78. panta 2. punktu Frontex pēc iepriekšējas apspriešanās ar dalībvalstu iestādēm un ar to piekrišanu var uzaicināt robežsargus/piekrastes apsargus/policijas darbiniekus no trešām valstīm izvietot kā trešo valstu novērotājus kopīgajās operācijās. To konkrētie uzdevumi ir aprakstīti īpašajos darbības plānos. Frontex savai atbildei pievienoja izrakstu no īpašā darbības plāna kopīgajai operācijai FOA Land 2021, kurā sīki izklāstīts, ko novērotāji no trešām valstīm var un ko nevar darīt.

[25] Cita starpā tas ietver šādus uzdevumus: amatpersonas, kas atbild par skrīningu, pirkstu nospiedumu noņemšanu un reģistrāciju; pamattiesību uzraudzības speciālisti; un preses sekretāri saistībā ar kopīgām operācijām.

[26] Frontex savai atbildei Ombudam pievienoja “darbības plāna rokasgrāmatas” piemēru (no 2021. gada janvāra). Šajā rokasgrāmatā ir ietvertas pamatnostādnes un papildu informācija par “Frontex operatīvajām darbībām, pakalpojumiem un produktiem, ziņošanas platformām un citiem ar operācijām saistītiem jautājumiem”. Frontex norādīja, ka rokasgrāmata būtu jāuzskata par konfidenciālu.

[27] Sk. iepriekš 8. punktu.

[28] Savā ziņojumā par Frontex faktu vākšanas izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem (2021. gada 14. jūlijs) Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa norādīja, ka “ir jānosaka skaidrāki kritēriji un procedūras 46. panta pienācīgai piemērošanai” un ka tā “atbalsta to, ka Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu ir izveidojusi pastāvīgas strukturētas debates, lai šajā sakarā izstrādātu pienācīgas pārbaudes procedūru un starpposma pasākumus. Šajos kritērijos būtu jāiekļauj vismaz ,, liela FRO loma, nepieciešamība ņemt vērā informāciju, kas saņemta no ārējiem dalībniekiem, riska rādītāji un objektīvi agrīnās brīdināšanas kritēriji ,, kā arī pamatojums lēmumam apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu un pārredzamība.” (https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en.pdf)

[29] Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa savā ziņojumā (15. lpp.) norādīja, ka, reaģējot uz ziņojumu par nopietnu incidentu, pamattiesību amatpersonai vai izpilddirektoram būtu jāpaļaujas arī uz informāciju, ko sniegušas kompetentās valstu cilvēktiesību struktūras un/vai iestādes, piemēram, valstu ombudi.

[30] Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par Atgriešanas direktīvas īstenošanu Komisija un dalībvalstis tika aicinātas izmantot esošās neatkarīgās uzraudzības struktūras, piemēram, valstu cilvēktiesību iestādes, sadarbojoties ar tām vai norīkojot tās par piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmām (35. punkts): https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0362_EN.html.

[31] Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegto informāciju patvēruma meklētāji ir “īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas un neaizsargātas iedzīvotāju grupas locekļi, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība”, par ko pastāv “plaša vienprātība starptautiskā un Eiropas līmenī”. (iepriekš minētais spriedums lietā M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju, 251. punkts; Tarakhelv. Šveice, 118. punkts; A.S. pret Šveici, 29. punkts; Tiesa: N. H. u.c. pret Franciju, 162. punkts)

[32] Saistībā ar lietu Eiropas Sociālo tiesību komitejā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos atsaucās uz Frontex un Grieķijas iestāžu nepilnībām nepavadītu bērnu reģistrēšanā pēc viņu ierašanās Grieķijā - Starptautiskā Juristu komisija (ICJ) un Eiropas Bēgļu un izsūtīto personu padome (ECRE) pret Grieķiju (sūdzība Nr. 173/2018)

[33] ES Tiesa spriedumā lietā C-36/20 PPU norādīja, ka, “lai atvieglotu piekļuvi pārbaudes procedūrai robežšķērsošanas vietās un aizturēšanas vietās, būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai” (76. punkts).

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=ecli:ECLI%3AEU%3AC%3A2020%3A495

[34] “Rīcības kodekss, kas piemērojams visām personām, kuras piedalās Frontex operatīvajās darbībās”, un “Rīcības kodekss atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām, ko koordinē un organizē Frontex”.

[35] Lietā 2273/2019/MIG ombude kā risinājumu ierosināja izveidot īpašu Frontex dokumentu reģistra tīmekļa vietni. Frontex piekrita šim priekšlikumam. https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/56157

[36] Regulas 2019/1896 114. panta 2. punktā ir skaidri paredzēta kodeksu publicēšana. https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Code_of_Conduct/Code_of_conduct_applicable_to_all_persons_particiating_in_Frontex_operational_activities.pdf

https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Code_of_Conduct/Code__of_Conduct_for_Return_Operations_and_Return_Interventions.pdf

[37] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 38. panta 3. punkta d) apakšpunktu

[38] Regulas 2019/1896 114. panta 2. punkts

[39] Regulas 2019/1896 114. panta 2. punkts

[40] Frontex savai atbildei ombudam pievienoja izvilkumus no operatīvā plāna, kurā ir uzskaitīti pienākumi un uzdevumi attiecībā uz pamattiesībām. Tomēr šie pienākumi attiecas uz visiem pastāvīgā korpusa locekļiem, kas piedalās operācijās (nenošķirot robežu pārvaldības vienības, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības un atgriešanas vienības). Visiem dalībniekiem ir arī īpaši norādījumi par sūdzību izskatīšanas mehānismu un ziņošanu par “nopietniem incidentiem”, kā arī norādījumi, kas piemērojami personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un citām neaizsargātām personām. Operatīvā plāna vispārīgajā daļā ir minēti daži trešo valstu novērotāju pamattiesību aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 78. panta 2. punktu Frontex pēc iepriekšējas apspriešanās ar dalībvalstu iestādēm un ar to piekrišanu var uzaicināt robežsargus/piekrastes apsargus/policijas darbiniekus no trešām valstīm izvietot kā trešo valstu novērotājus kopīgajās operācijās. To konkrētie uzdevumi ir aprakstīti īpašajos darbības plānos. Frontex savai atbildei pievienoja izrakstu no īpašā darbības plāna kopīgajai operācijai FOA Land 2021, kurā sīki izklāstīts, ko novērotāji no trešām valstīm var un ko nevar darīt.

[41] Cita starpā tas ietver šādus uzdevumus: amatpersonas, kas atbild par skrīningu, pirkstu nospiedumu noņemšanu un reģistrāciju; pamattiesību uzraudzības speciālisti; un preses sekretāri saistībā ar kopīgām operācijām.

[42] Frontex savai atbildei Ombudam pievienoja “darbības plāna rokasgrāmatas” piemēru (no 2021. gada janvāra). Šajā rokasgrāmatā ir ietvertas pamatnostādnes un papildu informācija par “Frontex operatīvajām darbībām, pakalpojumiem un produktiem, ziņošanas platformām un citiem ar operācijām saistītiem jautājumiem”. Frontex norādīja, ka rokasgrāmata būtu jāuzskata par konfidenciālu.

[43] Ombuds atzīmēja, ka Frontex lēmums pārtraukt darbību Ungārijā tika pieņemts pēc ES Tiesas sprieduma - C-808/18 Komisija/Ungārija: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=BF896CAB8F05CAFF145629DB5EE1EF0E?text=&docid=235703&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=17322728.

[44] Piemēram, gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē (no Eiropas Ārējās darbības dienesta) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja ziņojumi par valstīm.

[45] Frontex pamattiesību stratēģijā, ko valde pieņēma 2021. gada 14. februārī, ziņošana par nopietniem incidentiem ir aprakstīta šādi: “Jebkuram Aģentūras operatīvo darbību dalībniekam, kuram ir iemesls uzskatīt, ka ir noticis pamattiesību pārkāpums, par to ir jāziņo Aģentūrai, izmantojot izveidotos ziņošanas kanālus, piemēram, Frontex sistēmu ziņošanai par nopietniem incidentiem. Nopietnu incidentu ziņojuma Rīcības kodeksā un standarta darbības procedūrā visiem Aģentūras operatīvo darbību dalībniekiem ir noteikts pienākums ziņot par jebkādiem iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, izmantojot ziņojumu par nopietniem incidentiem (SIR).” https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Fundamental_Rights_Strategy/Fundamental_Rights_Strategy.pdf

Frontex izpilddirektora 2021. gada 19. aprīļa lēmuma “Standartoperācijas procedūra (SOP) – ziņošana par nopietniem incidentiem” 1. pantā ir noteikts: “Smags incidents (SI) ir notikums, ko izraisījusi personas darbība vai bezdarbība, vai dabas spēks un kas tieši vai netieši iesaista Frontex dalībniekus vai aktīvus un kas: ietver iespējamu ES vai starptautisko tiesību pārkāpumu, jo īpaši saistībā ar pamattiesībām un starptautiskās aizsardzības pienākumiem, un/vai ietver iespējamu Frontex rīcības kodeksu pārkāpumu, un/vai kam ir būtiska faktiska vai iespējama negatīva ietekme uz Frontex uzdevumiem vai darbībām un/vai nopietna potenciāla ietekme uz dalībnieka veselību, kas maina viņa dzīvi.” https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/SIR_SOP.pdf

[46] Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi, ko nozīmē pastāvīgs un nopietns raksturs: ECT 1978. gada 19. janvāra spriedums lietā Īrija pret Apvienoto Karalisti 5310/71, 159. punkts: https://www.cvce.eu/en/obj/judgement_of_the_european_court_of_human_rights_ireland_v_the_united_kingdom_18_january_1978-en-e07eaf5f-6d09-4207-8822-0add3176f8e6.html.

[47] Regulas 2019/1896 106. panta 4. punkta m) apakšpunkts

[48] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 46. pantu.

[49] Regulas 2019/1896 46. panta 4. un 5. punkts

[50] Frontex valdes izveidotā darba grupa pamattiesību un Egejas jūrā veikto operāciju juridisko operatīvo aspektu jautājumos (2021. gada 5. marta ziņojums) norādīja: “Pašreizējais tiesiskais regulējums piedāvā Frontex tikai ierobežotas rīcības iespējas ziņotu un konstatētu pārkāpumu gadījumā. Vissvarīgākais pasākums ir 46. pants, kas ir galējais līdzeklis. Proporcionalitātes nozīmē ir jāapspriež pasākumi un procedūras, kas nesasniedz 46. pantā noteikto robežvērtību.”

[51] Ombuds pārbaudīja dokumentu “Frontex pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra” ,, kas sagatavots 2021. gada 4. janvārī. Frontex klasificēja šo dokumentu kā konfidenciālu.

[52] Savā ziņojumā par Frontex faktu vākšanas izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem (2021. gada 14. jūlijs) Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa norādīja, ka “ir jānosaka skaidrāki kritēriji un procedūras 46. panta pienācīgai piemērošanai” un ka tā “atbalsta to, ka Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu ir izveidojusi pastāvīgas strukturētas debates, lai šajā sakarā izstrādātu pienācīgas pārbaudes procedūru un starpposma pasākumus. Šajos kritērijos būtu jāiekļauj vismaz ,, liela FRO loma, nepieciešamība ņemt vērā informāciju, kas saņemta no ārējiem dalībniekiem, riska rādītāji un objektīvi agrīnās brīdināšanas kritēriji ,, kā arī pamatojums lēmumam apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu un pārredzamība.” (https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en.pdf)

[53] Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa savā ziņojumā (15. lpp.) norādīja, ka, reaģējot uz ziņojumu par nopietnu incidentu, pamattiesību amatpersonai vai izpilddirektoram būtu jāpaļaujas arī uz informāciju, ko sniegušas kompetentās valstu cilvēktiesību struktūras un/vai iestādes, piemēram, valstu ombudi.

[54] https://frontex.europa.eu/media-centre/news/news-release/first-frontex-fundamental-rights-office-report-SswYWN 11. lpp.

[55] Ombuds pārbaudīja nesen paustās bažas, ko izdeva pamattiesību amatpersona. Frontex to klasificēja kā konfidenciālu.

[56] Sk. 8. ieteikumu Ombuda lēmumā OI/5/2020/MHZ: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/143108.

[57] Termins “posms pēc atgriešanas” attiecas uz laikposmu pēc piespiedu atgriešanas. Termins “posms pēc ierašanās” attiecas uz laikposmu pēc brīvprātīgas atgriešanās. Praksē abi termini tiek lietoti kā savstarpēji aizstājami.

[58] Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 8. panta 6. punkts

[59] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 110. panta 4. punktu.

[60] Šengenas asociētās valstis ir Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.

[61] Kā noteikts Regulā 2019/1896.

[62] Pēc Ombuda izmeklēšanas lietā 2273/2019/MIG: https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/56157.

[63] Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību iestāžu tīkla “darbības jomas dokumentu” “VCTI loma migrantu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību ievērošanā, ņemot vērā jaunākās norises ES” (publicēts 2021. gada jūlijā).

[64] Direktīva 2008/115/EK “Kopējās pamatnostādnes par drošības noteikumiem kopīgai izraidīšanai pa gaisu” - Padomes Lēmuma 2004/573/EK pielikums; Eiropas Komisijas Rokasgrāmata atgriešanas jautājumos (pielikums ES Komisijas Ieteikumam C(2017)6505: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32017H2338; Eiropas Padomes Ministru komitejas divdesmit pamatnostādnes par piespiedu atgriešanu https://www.coe.int/t/dg3/migration/archives/Source/MalagaRegConf/20_Guidelines_Forced_Return_en.pdf

[65] Eiropas Padomes Ministru komitejas Divdesmit pamatnostādnēs par piespiedu atgriešanu ir noteikts, ka piespiedu atgriešana būtu pilnībā jādokumentē, jo īpaši attiecībā uz visiem operācijas laikā izmantotajiem ierobežošanas līdzekļiem (58. lpp.). https://www.coe.int/t/dg3/migration/archives/Source/MalagaRegConf/20_Guidelines_Forced_Return_en.pdf

[66] Komisija savā 2017. gada Rokasgrāmatā atgriešanas jautājumos norādīja, ka uzraudzības sistēmās būtu jāiekļauj organizācijas/struktūras, kas ir neatkarīgas no iestādēm, kuras īsteno atgriešanu; valsts iestādes, piemēram, valsts ombuds vai neatkarīga vispārējās pārbaudes struktūra, var darboties kā uzraudzības iestādes. Tomēr šķiet problemātiski uzraudzības lomu piešķirt tās pašas administrācijas apakšiedaļai, kas veic arī atgriešanu/izraidīšanu.

[67] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 50. panta 3. punktu “savākšanas atgriešanas operācijās” eskortu nodrošina atgriešanas valsts.

[68] Regulas 2019/1896 54. panta 3. punkts

[69] Regulas 2019/1896 110. panta 5. punkts.

[70] Valdes 2021. gada 20. janvāra Lēmums 6/2021, ar ko pieņem īpašus noteikumus, lai garantētu pamattiesību amatpersonas un tās komandas neatkarību: https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/MB_Decision/2021/MB_Decision_6_2021_adopting_special_rules_to_guarantee_the_independence_of_the_FRO_and_his_or_her_staff_.pdf

[71] 8. panta 1. punkts valdes 2021. gada 20. janvāra Lēmumā Nr. 6/2021, ar ko pieņem īpašus noteikumus, lai garantētu pamattiesību amatpersonas un viņas komandas neatkarību: “Pamattiesību amatpersona ir daļa no Aģentūras administratīvās un pārvaldības struktūras.”

[72] Regulas 2019/1896 110. panta 2. punkta a) apakšpunkta c) punkts

[73] Bažas par Frontex veiktās piespiedu atgriešanas uzraudzības neatkarību ir paustas ziņojumā par piespiedu operāciju uzraudzību, ko Grieķijas Ombuds izstrādāja kā daļu no Starptautiskā Ombuda institūta vadītā projekta. Attiecībā uz Frontex uzraudzības speciālistu kopumu (Regulas 2019/1896 51. pants) ziņojumā teikts, ka Regulas 2019/1896 110. pantā noteiktā prasība visus rezerves uzraudzības speciālistus pakļaut FRO hierarhiskai uzraudzībai un pamattiesību uzraudzības speciālistu pieņemšana darbā internalizē Frontex uzraudzības sistēmu: https://www.synigoros.gr/resources/300521-ioi-monitoring-forced-returns-neo--2.pdf

[74] Skatīt Frontex paziņojuma I pielikuma 30. punktu.

[75] Sk. ombudes lēmumu viņas pašiniciatīvas izmeklēšanā OI/9/2014/MHZ (41. punkts): https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/59740.

[76] Frontex Rīcības kodeksa atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas pasākumiem 16. panta 4. punktā ir noteikts: “Ja tas ir iespējams un ja attiecīgās dalībvalstis par to iepriekš vienojas, piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti var veikt uzraudzību arī citas dalībvalsts vārdā, kura piedalās atgriešanas operācijā.” (https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Code_of_Conduct/Code___of_Conduct_for_Return_Operations_and_Return_Interventions.pdf

[77] Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par Atgriešanas direktīvas īstenošanu Komisija un dalībvalstis tika aicinātas izmantot esošās neatkarīgās uzraudzības struktūras, piemēram, valstu cilvēktiesību iestādes, sadarbojoties ar tām vai norīkojot tās par piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmām (35. punkts): https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0362_EN.html.

[78] Savā atbildē Frontex apkopoja šīs pamatnostādnes. Šis kopsavilkums ir sniegts šā lēmuma 2. pielikumā.

[79] Mutisko tulkošanu var nodrošināt arī kultūras eksperti. Viņi ir jutīgi pret valodas un kultūras faktoriem, kas var ietekmēt nopratināšanas virzienu.

[80] Tas ietver “iztaujāšanu intervijās ar migrantiem, lai apkopotu informāciju riska analīzei par neatbilstīgu migrāciju un citiem pārrobežu noziegumiem, tostarp cilvēku tirdzniecību un terorismu(...), lai profilētu neatbilstīgos migrantus un identificētu jaunus darbības veidus un migrācijas tendences, ko izmanto neatbilstīgie migranti un koordinatori/noziedznieku tīkli (...), lai identificētu iespējamos aizdomās turētos, kas iesaistīti cilvēku kontrabandā vai citos pārrobežu noziegumos, tostarp terorismā(...).” https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/MB_Decision/2020/MB_Decision_1_2020_adopting_the_profiles_to_be_made_available_to_the_EBC....pdf

[81] Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegto informāciju patvēruma meklētāji ir “īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas un neaizsargātas iedzīvotāju grupas locekļi, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība”, par ko pastāv “plaša vienprātība starptautiskā un Eiropas līmenī”. (iepriekš minētais spriedums lietā M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju, 251. punkts; Tarakhelv. Šveice, 118. punkts; A.S. pret Šveici, 29. punkts; Tiesa: N. H. u.c. pret Franciju, 162. punkts)

[82] Saistībā ar lietu Eiropas Sociālo tiesību komitejā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos atsaucās uz Frontex un Grieķijas iestāžu nepilnībām nepavadītu bērnu reģistrēšanā pēc viņu ierašanās Grieķijā - Starptautiskā Juristu komisija (ICJ) un Eiropas Bēgļu un izsūtīto personu padome (ECRE) pret Grieķiju (sūdzība Nr. 173/2018)

[83] ES Tiesa spriedumā lietā C-36/20 PPU norādīja, ka, “lai atvieglotu piekļuvi pārbaudes procedūrai robežšķērsošanas vietās un aizturēšanas vietās, būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai” (76. punkts).

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=ecli:ECLI%3AEU%3AC%3A2020%3A495

[84] Border Procedures Reception and Application for international protection, pētījums, ko 2020. gadā sagatavoja Grieķijas Ombuds IOI vajadzībām (11. lpp.: “Administratīvā aizturēšana ir robežprocedūru noteikums Grieķijā, Francijā, Spānijā, Slovēnijā un Nīderlandē”).