Vispārīga informācija

1. Ar Regulu 2019/1896 ^[1] (“Frontex regula”) tika paplašinātas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) pilnvaras.

2. Frontex regulā ir iekļauts noteikums, ar ko izveido vienotu tiesībaizsardzības dienestu, par kuru atbild Frontex (“pastāvīgais korpuss”)^[2] un kuru var izvietot pie ES ārējām robežām. Pastāvīgais korpuss veic uzdevumus, kas saistīti ar robežu pārvaldību, migrācijas pārvaldību, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem un atgriešanas operācijām, un tam ir noteiktas izpildpilnvaras ^[3], lai veiktu šo darbu.

3. Frontex arī organizē un koordinē operācijas pie ES ārējām robežām, kurās piedalās Frontex un valstu iestādes, izvietojot tehnisko aprīkojumu, robežsargus vai abus (“kopīgās operācijas”).

4. Sīkāka informācija par šīm darbībām ir iepriekš izklāstīta “darbības plānos”^[4] Šajos plānos ir iekļauts visu dalībnieku uzdevumu un pienākumu apraksts, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu. Tiem ir pievienotas “operatīvo plānu rokasgrāmatas”, kurās ietvertas pamatnostādnes un papildu informācija par operatīvajām darbībām, pakalpojumiem un produktiem, ziņošanas platformām un citiem jautājumiem. Frontex nepublicē operatīvos plānus vai rokasgrāmatas.

5. Frontex regula arī apstiprina Frontex lomu visu ES piespiedu atgriešanas pasākumu koordinēšanā un pilnvaro Frontex darbiniekus piespiedu atgriešanas laikā darboties gan kā “eskorta virsniekiem”, gan kā “pamattiesību uzraudzītājiem”. Frontex ir atbildīga arī par brīvprātīgu atgriešanos.

6. Frontex regulā šī paplašinātā loma ir līdzsvarota ar papildu pārredzamības pienākumiem un pamattiesību aizsardzības pasākumiem. Visās savās darbībās Frontex ir jāpiemēro augsti pārredzamības standarti, kas ļauj veikt publisku kontroli, un jānodrošina pilnīga pamattiesību ievērošana ^[5].

7. Frontex regulā ir iekļauti vairāki pamattiesību aizsardzības pasākumi: pamattiesību stratēģija un rīcības plāns ^[6]; procedūra ziņošanai par nopietniem incidentiem ^[7]; pastiprināts sūdzību izskatīšanas mehānisms ^[8]; un spēka lietošanas uzraudzības mehānismu ^[9].

8. Frontex izpilddirektoram ir pienākums apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu jebkurai Frontex darbībai, ja viņš uzskata, ka pastāv pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumu risks, kas ir nopietns vai varētu turpināties.^[10] Izpilddirektors var arī nolemt nesākt ^[11] darbību, ja viņš uzskata, ka var būt nopietni iemesli apturēt vai izbeigt darbību pēc tās sākšanas nopietnu pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumu dēļ.

9. Šo lēmumu pamatā vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem iemesliem ^[12], un tos var pieņemt tikai pēc apspriešanās ar Frontex pamattiesību amatpersonu. Pamattiesību amatpersona izstrādāja “Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru”. Izmantojot šo procedūru, FRO sniedz padomus izpilddirektoram, pirms tas pieņem lēmumus par jaunas darbības sākšanu vai lēmumus apturēt, atsaukt vai izbeigt notiekošu darbību.

10. Katra Frontex organizētā vai koordinētā atgriešanas operācija būtu jāuzrauga, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem ^[13].

11. Atgriešanas operācijas ietver gan eskortu, kas veic atgriešanu, gan uzraugus, kas uzrauga pamattiesību ievērošanu. Attiecībā uz dalībvalstu organizētu atgriešanu eskorti ir tās valsts struktūras locekļi, kas veic atgriešanas operāciju, savukārt uzraugi ir citas valsts struktūras vai citas organizācijas locekļi. Atgriešanu, ko organizē un koordinē Frontex, uzrauga valstu uzraudzības struktūras ^[14] saskaņā ar Atgriešanas direktīvu ^[15]. Frontex ir arī izveidojusi piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi ^[16], kas ir izraudzīti no valstu struktūrām, bet ietver arī Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistus (pašlaik pieci)^[17]. Saskaņā ar Frontex regulu Frontex koordinētajās/organizētajās atgriešanās gan eskorti, gan uzraugi var būt Frontex darbinieki. Frontex regulā ir noteikts, ka visiem uzraugiem, tostarp Frontex pamattiesību uzraugiem, būtu jāziņo par šādām darbībām.

12. Ja personas neatbilstīgi šķērso vai mēģina šķērsot ES ārējo robežu, tām pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas var piemērot “pārbaudes” procedūras, jo īpaši tad, ja tām nav dokumentu. Frontex darbinieki var palīdzēt dalībvalstīm identifikācijas procedūrās, izmantojot valstspiederības pārbaudi, iztaujāšanu ^[18], reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ņemšanu. Frontex darbinieki arī sniedz speciālās zināšanas par migrantu iesniegto dokumentu izcelsmi un patiesumu. Skrīninga intervijas var notikt tāda eksperta klātbūtnē, kurš pārzina intervējamās personas kultūras prasības (“kultūras eksperts”^[19]), bet tas ne vienmēr tā ir.

Izmeklēšana

13. Šīs izmeklēšanas gaitā ombuds novērtēja, kā Frontex pilda savus pārredzamības pienākumus un kā tā īsteno konkrētus pamattiesību aizsardzības pasākumus saskaņā ar Frontex regulu ^[20].

14. Saistībā ar šo izmeklēšanu ombuds lūdza Frontex atbildēt uz vairākiem jautājumiem par dažādiem tās darba aspektiem ^[21], tostarp par:

• kopīgo operāciju operatīvo plānu un rokasgrāmatu pārredzamību,
• bažas par pamattiesībām un izpilddirektora loma,
• atgriešanas uzraudzību un noteikumiem attiecībā uz neaizsargātām personām, un
• norādījumus “migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām”, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību, jo īpaši migrantu skrīninga laikā.

Ombuds nosūtīja Frontex atbildi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas patvēruma un migrācijas jomā, lai tās varētu sniegt komentārus. Viņu atbildes tika publicētas ombuda tīmekļa vietnē.^[22] Ombuds pārbaudīja arī attiecīgos Frontex rīcībā esošos dokumentus ^[23].

Šā lēmuma 1. pielikumā ir sniegts detalizēts pārskats par izmeklēšanu, tostarp Ombuda jautājumi, Frontex atbildes, pilsoniskās sabiedrības organizāciju komentāri un Ombuda detalizētais novērtējums.

Ombuda novērtējuma pārskats

Kopīgo operāciju operatīvo plānu un rokasgrāmatu publicēšana

15. Frontex kopīgajām operācijām piemērojamie pārskatatbildības mehānismi var būt efektīvi tikai tad, ja Frontex nodrošina pietiekamu pārredzamību, lai varētu veikt neatkarīgu pārbaudi. Kopīgajās operācijās ir iesaistīti vairāki dalībnieki, kuriem ir atšķirīgi pienākumi un kuri var aptvert dažādas jurisdikcijas. Ja notiek pārkāpumi, šo darbību rakstura dēļ ir grūti noteikt, kurš galu galā ir atbildīgs.

16. Pamatojoties uz Frontex atbildi ^[24], ombuds uzskata, ka precīzu, detalizētu, savlaicīgu un visaptverošu kopsavilkumu publicēšana par iepriekšējo un pašreizējo operāciju operatīvajiem plāniem varētu atbilst pārredzamības prasībām, atvieglot kontroli un pārskatatbildību un galu galā nodrošināt operāciju lielāku leģitimitāti. Informācija, kas ir būtiska, lai novērtētu atbilstību pamattiesībām, būtu jāizslēdz no šādiem kopsavilkumiem tikai tad, ja tās publicēšana kaitētu Frontex uzdevumiem un jo īpaši konkrētās operācijas mērķim.

17. Tāpat Frontex varētu publicēt pārskatu par dažādu operāciju dalībnieku kategoriju pienākumiem ^[25], kas ir iekļauti operatīvo plānu rokasgrāmatās ^[26].

Pamattiesību problēmu apzināšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļi pamattiesību pārkāpumu gadījumā

18. Ombuds uzskata, ka pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra ir piemērots preventīvs instruments, jo īpaši tad, ja izpilddirektors to pienācīgi ņem vērā lēmumos par to, vai apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām ^[27]. Tajā ir noteikts pamattiesību amatpersonas atzinumu sniegšanas grafiks un noteikti skaidri kritēriji, saskaņā ar kuriem pamattiesību amatpersonai jāsniedz negatīvs atzinums ^[28]. Tajā ir sniegtas darbības pamatnostādnes par to, kā novērtēt pamattiesību riskus, izmantojot kontrolsarakstus. Informācija, ko ņem vērā pamattiesību amatpersona, ietver pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus. Tomēr pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūrā nav noteikts, ka pamattiesību amatpersonas novērtējumā būtu jāņem vērā valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu, ^{ziņojumi [29].} Tas būtu jānovērš.

Atgriešanas uzraudzība un noteikumi attiecībā uz neaizsargātām personām

19. Ombuds uzskata, ka uzraugiem, kas uzrauga ne tikai konvojus no konkrētas dalībvalsts, bet arī Frontex konvojus, būtu jānāk no neatkarīgas struktūras. Frontex ar valdes starpniecību varētu mudināt dalībvalstis iecelt esošās neatkarīgās uzraudzības struktūras par piespiedu atgriešanas uzraudzītājiem un, cik vien iespējams, paplašināt to uzraudzības pilnvaras ^[30].

20. Turklāt, lai nodrošinātu to Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistu neatkarību, kuri uzrauga atgriešanu, Frontex būtu jānodrošina, ka citi Frontex darbinieki viņiem nesniedz norādījumus. Tām vajadzētu būt iespējai netraucēti iesniegt savus apsvērumus katrā atgriešanas operācijas posmā. Tas būtu jāprecizē darbības plānos.

21. Ombuds norāda, ka gadījumos, kad ombudi darbojas kā uzraudzītāji, viņi attiecīgos konstatējumus iekļauj savos gada ziņojumos, kurus iesniedz valstu parlamentiem. Tās var arī publicēt ziņojumus par konkrētu atgriešanu anonimizētā versijā. Frontex varētu apsvērt tādas pašas prakses pieņemšanu attiecībā uz operācijām, kurās uzraugi (valstu uzraugi no rezerves un pamattiesību uzraugi, kas darbojas kā atgriešanas uzraugi) iesniedz savus ziņojumus tai un pamattiesību amatpersonai.

Norādījumi “migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām”, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību, jo īpaši migrantu skrīninga laikā

22. Skrīninga procesam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai nodrošinātu, ka var identificēt svarīgu informāciju ne tikai par personu identitāti, bet arī par iespējamo neaizsargātību. Ņemot vērā šādu situāciju jutīgumu, migrantiem ir jādod pietiekami daudz laika, un viņiem var būt vajadzīga psiholoģiska palīdzība, lai varētu pienācīgi sazināties šādu procedūru laikā.^[31] Vadlīnijas par skrīninga darbībām, kas iekļautas operatīvo plānu rokasgrāmatās, šajā ziņā varētu būt skaidrākas. Tie varētu būt arī sīkāk izstrādāti attiecībā uz īpašajām vajadzībām, kas jāņem vērā, reģistrējot nepilngadīgos ^[32].

23. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka skrīninga laikā Frontex darbiniekiem būtu jāsniedz migrantiem pamatinformācija par starptautisko aizsardzību. Šajā nolūkā ombuds uzskata, ka būtu lietderīgi pārbaudes vietās pēc iespējas vairākās valodās darīt pieejamas brošūras, brošūras un citu informāciju par patvēruma meklētāju tiesībām un pienākumiem. Vadlīnijās to varētu precizēt un noteikt, ka Frontex darbiniekiem būtu jālūdz valstu iestādēm to nodrošināt ^[33].

Secinājums

Izmeklēšanā tika apzinātas jomas, kurās Frontex varētu veikt uzlabojumus.

Ierosinājumi uzlabojumiem

I. Frontex būtu jānodrošina proaktīvāka pieeja pārredzamībai, tostarp tādu dokumentu publicēšana, kas vajadzīgi, lai izprastu tās operācijās iesaistīto dalībnieku attiecīgās lomas un pienākumus. Tas ietver operatīvo plānu kopsavilkumus un operatīvo plānu rokasgrāmatu daļu kopsavilkumus.

II. Veicot “Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru”, pamattiesību amatpersonai (FRO) būtu jāņem vērā attiecīgie valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu, ziņojumi. Frontex savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūras kopsavilkums un pēc tās pieņemšanas – tās noteikumi par to, kā izpilddirektors pieņem lēmumus apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām. Frontex būtu arī jāpublicē izpilddirektora atbilde uz katru pamattiesību amatpersonas negatīvo atzinumu par plānoto darbību. FRO gada ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par turpmākiem pasākumiem saistībā ar FRO ierosinātajiem riska mazināšanas pasākumiem attiecībā uz iepriekšējām darbībām.

III. Frontex, izmantojot apmācību un citus pieejamos līdzekļus, būtu skaidri jānorāda, ka piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem no tās rezerves būtu jāziņo par visiem incidentiem, ko tie novēro, neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz darbiniekiem no dalībvalsts, kuras uzraudzība tiem ir uzticēta, no citas dalībvalsts vai Frontex. Frontex būtu jācenšas panākt dalībvalstu vienošanos, lai to īstenotu. Frontex pamattiesību uzraudzības speciālisti, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, būtu jāapmāca, kā piemērot visaugstāko objektivitātes līmeni. Viņiem nevajadzētu būt atbildīgiem par ziņošanu par Frontex konvoja rīcību, ja pastāv objektivitātes trūkuma risks. Frontex savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu ziņojumu anonimizēta versija pēc katras atgriešanas operācijas.

IV. Vadlīnijās par “skrīninga amatpersonām” būtu jānorāda “skrīninga procesa” grafiks un jāsniedz sīkāka informācija par to, kā reģistrēt nepilngadīgos un dokumentēt atbildes uz skrīninga procesā uzdotajiem jautājumiem. Frontex darbiniekiem būtu jāpieprasa, lai skrīninga laikā būtu klāt “kultūras eksperts” un lai uzņēmēja dalībvalsts pēc iespējas vairākās valodās darītu pieejamu informāciju par piemērojamajām procedūrām.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2022. gada 17. janvārī

 

PIELIKUMI:

1. pielikums

Šajā pielikumā ir sniegts pārskats par ombuda izmeklēšanu un konstatējumiem.  Katra sadaļa ir strukturēta šādi:

• Ombuda jautājumi Frontex
• Frontex atbildes
• Pilsoniskās sabiedrības organizāciju piezīmes
• Ombuda analīze (tostarp ierosinājumi uzlabojumiem)

Kopīgo operāciju operatīvo plānu un rokasgrāmatu pārredzamība

Ombuda jautājumi

1. Ombude jautāja, vai Frontex varētu publicēt operatīvos plānus un rokasgrāmatas kopīgām operācijām, lai sabiedrība varētu saprast, kurš ir atbildīgs par kuriem šo operāciju aspektiem.

Frontex atbilde

2. Frontex paskaidroja, ka katrs operatīvais plāns sastāv no vispārīgās daļas un “īpašā darbības plāna”.

3. Vispārīgajā daļā, kas parasti ir vienāda visām operācijām, ir aprakstīti pienākumi attiecībā uz pamattiesībām. Tajā ir iekļauti norādījumi par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību. Īpašie darbības plāni ietver noteikumus katrai kopīgajai operācijai.

Frontex norādīja, ka “darbības veida dēļ nevar izpaust notiekošo kopīgo operāciju operatīvo plānu pilnu saturu”. Frontex savai atbildei pievienoja izvilkumus no vispārīgās daļas, divus rīcības kodeksus, kas kā pielikumi ir iekļauti vispārīgajā daļā ^[34], un “operatīvā plāna rokasgrāmatas” piemēru (kas arī ir iekļauts kā pielikums plāna vispārīgajā daļā). Frontex precizēja, ka rokasgrāmata būtu jāuzskata par konfidenciālu.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju piezīmes

4. Meijers komiteja norādīja, ka notiekošo kopīgo operāciju laikā operatīvie plāni pat netiek izpausti daļēji. Attiecībā uz pabeigtām operācijām Frontex nekad nav publicējusi šos plānus pēc savas iniciatīvas. Tomēr tā pēc pieprasījuma ir izpaudusi ļoti rediģētas operatīvo plānu kopijas.

Ombuda novērtējums

5. Attiecīgajās Frontex tīmekļa vietnes  sadaļās, kas attiecas uz tās dokumentu reģistru un galvenajiem dokumentiem ^[35], nav atsauces uz operatīvajiem plāniem, kopīgo operāciju novērtējuma ziņojumiem vai to kopsavilkumiem. Frontex publicē tikai rīcības kodeksus ^[36], kas pievienoti operatīvajiem plāniem.

6. Atsevišķās operatīvo plānu daļās ir precīzi noteikta visa Frontex kopīgajās operācijās iesaistītā personāla loma un uzdevumi.^[37] Šīs daļas ir būtiskas, lai noteiktu, cik lielā mērā darbinieki ir atbildīgi par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem.

7. Frontex kopīgajām operācijām piemērojamie pārskatatbildības mehānismi var būt efektīvi tikai tad, ja Frontex nodrošina pietiekamu pārredzamību, lai varētu veikt neatkarīgu pārbaudi. Kopīgajās operācijās ir iesaistīti vairāki dalībnieki, kuriem ir atšķirīgi pienākumi un kuri var aptvert dažādas jurisdikcijas. Ja notiek pārkāpumi, šo darbību rakstura dēļ ir grūti noteikt, kurš galu galā ir atbildīgs.

8. Frontex regulā ^[38] ir noteikts, ka Frontex nevar izpaust operatīvo informāciju, kas, ja to publiskotu, varētu apdraudēt operāciju mērķu sasniegšanu. Tomēr Frontex regulā ^[39] ir arī noteikts, ka Frontex būtu jāpublicē “visaptveroša informācija par iepriekšējām un pašreizējām kopīgajām operācijām”.

9. Pamatojoties uz Frontex atbildi ^[40], ombuds uzskata, ka precīzu, detalizētu, savlaicīgu un visaptverošu kopsavilkumu publicēšana par iepriekšējo un pašreizējo operāciju operatīvajiem plāniem varētu atbilst pārredzamības prasībām, atvieglot kontroli un pārskatatbildību un galu galā nodrošināt operāciju lielāku leģitimitāti. Informācija, kas ir būtiska, lai novērtētu atbilstību pamattiesībām, būtu jāizslēdz no šādiem kopsavilkumiem tikai tad, ja tās publicēšana kaitētu Frontex uzdevumiem un jo īpaši konkrētās operācijas mērķim.

10. Tāpat Frontex varētu publicēt pārskatu par dažādu operāciju dalībnieku kategoriju pienākumiem ^[41], kas ir iekļauti operatīvo plānu rokasgrāmatās ^[42].

11. Ombuds ierosina, ka Frontex būtu jānodrošina proaktīvāka pieeja pārredzamībai, tostarp publicējot dokumentus, kas vajadzīgi, lai izprastu tās operācijās iesaistīto dalībnieku attiecīgās lomas un pienākumus. Tas ietver operatīvo plānu kopsavilkumus un operatīvo plānu rokasgrāmatu daļu kopsavilkumus.

Pamattiesību problēmu apzināšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļi pamattiesību pārkāpumu gadījumā

Ombuda jautājumi

12. Ombuds jautāja Frontex i) par procedūrām un kritērijiem, ko Frontex izmanto, lai noteiktu situācijas, kurās darbība varētu izraisīt nopietnus pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumus, un ii) vai valsts tiesas spriedumi vai ombuda/valsts cilvēktiesību iestādes viedokļi arī kalpo par kritēriju pārkāpumu konstatēšanai.^[43] Ombuds arī jautāja, kādus citus pasākumus Frontex plāno veikt, lai palīdzētu novērst konstatētos pamattiesību un/vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumus, ja izpilddirektors ir nolēmis apturēt vai izbeigt operāciju.

Frontex atbilde

13. Frontex norādīja, ka 2020. gadā pamattiesību amatpersona izstrādāja “Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru”. Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra ir paredzēta, lai Frontex pamattiesību amatpersona (FRO) varētu sniegt padomus izpilddirektoram, pirms tā pieņem lēmumus par jaunas darbības sākšanu vai lēmumus apturēt, atsaukt vai izbeigt notiekošu darbību. FRO novērtējuma pamatā ir informācija no starptautiskām organizācijām, ES iestādēm ^[44], valstu tiesu spriedumiem un valstu cilvēktiesību iestāžu lēmumiem vai informācija. FRO arī izskata “ziņojumu par nopietniem incidentiem”^[45] un konkrētā darbības jomā iesniegto sūdzību būtību un pēcpasākumus saistībā ar tiem. FRO ieteiks izbeigt, atsaukt vai apturēt darbību, ja iespējamie pamattiesību pārkāpumi ir pastāvīgi vai nopietni ^[46], tostarp darbības, attiecībā uz kurām valstīm ir pienākums (saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju) uzsākt kriminālvajāšanu.

14. Frontex norādīja, ka FRO ir izstrādājusi pasākumu katalogu, lai mazinātu pamattiesību riskus, ko tā identificējusi savā novērtējumā. Šie pasākumi ietver pielāgotu apmācību pamattiesību jomā un izpratnes veicināšanu par pamattiesību jautājumiem Frontex. Izpilddirektors var piemērot pasākumus, kas nav iekļauti katalogā, bet viņam par šādiem pasākumiem jāinformē valde un tie jāpamato.

15. Frontex regulā nav precizēts, kā izpilddirektors var no jauna aktivizēt operāciju, kas ir apturēta vai izbeigta. Tomēr tajā ir noteikts ^[47], ka izpilddirektoram ir tiesības pirms jebkuras operacionālās darbības novērtēt, vai notiek pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir nopietni vai varētu turpināties. Darbību var atjaunot, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ darbība tika apturēta vai izbeigta. Tādējādi Frontex ir pastāvīgi jāuzrauga un jānovērtē pamattiesību situācija dalībvalstī vai trešā valstī, kurā notiek darbība.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju piezīmes

16. Eiropas Padome bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE) pauda bažas par pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūras efektivitāti. Lai efektīvi vērstos pret pamattiesību pārkāpumiem, šādai procedūrai ir jādarbojas ātri un pārredzami, taču nav skaidrs, vai tas tā ir. Informācija par to, kādos apstākļos varētu sākt pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru, būtu jādara publiski pieejama. ECRE un Meijers komiteja uzskatīja, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtajai informācijai un pierādījumiem būtu jāsniedz informācija gan par to, vai procedūra tiek uzsākta, gan par to, kā tā tiek īstenota, jo šī informācija bieži vien var būt savlaicīgāka un uzticamāka nekā citi avoti.

17. Ja izpilddirektors un valde nerīkojas saskaņā ar pamattiesību amatpersonas ieteikumu ^[48], izpilddirektoram būtu jāatbild pamattiesību amatpersonai noteiktā termiņā, jāpaskaidro ieteikuma noraidīšanas iemesli un jāaicina pamattiesību amatpersona uz viedokļu apmaiņu par šo jautājumu. FRO varētu informēt Eiropas Parlamentu, ja tā nav apmierināta ar iemesliem.

18. Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra būtu jāpiemēro visu veidu darbībām, ko veic Frontex, tostarp atbalsta darbībām no gaisa un atbalsta darbībām trešās valstīs.

Ombuda novērtējums

19. Frontex regulā ^[49] ir noteikts, ka izpilddirektoram pirms lēmumu pieņemšanas par darbību apturēšanu, izbeigšanu vai neuzsākšanu ir jāapspriežas ar FRO. Tomēr tajā nav precizēts, kādu lomu šajā ziņā pilda pamattiesību amatpersona. Turklāt šādu lēmumu un vērā ņemto pierādījumu iemesli un pret tiem būtu jādara zināmi sabiedrībai.

20. Ombuds atzīst, cik svarīga ir rakstiska procedūra, saskaņā ar kuru pamattiesību amatpersona sniedz padomus izpilddirektoram par iespējamiem pamattiesību apdraudējumiem Frontex operācijās ^[50].

21. Ombuds uzskata, ka pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūra ir piemērots preventīvs instruments, ja to pienācīgi ņem vērā Frontex noteikumos par to, kā izpilddirektors pieņem lēmumus apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām ^[51]. Tajā ir noteikts pamattiesību amatpersonas atzinumu sniegšanas grafiks un noteikti skaidri kritēriji, saskaņā ar kuriem pamattiesību amatpersonai jāsniedz negatīvs atzinums ^[52]. Tajā ir sniegtas darbības pamatnostādnes par to, kā novērtēt pamattiesību riskus, izmantojot kontrolsarakstus. Informācija, ko ņem vērā pamattiesību amatpersona, ietver pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus. Tomēr Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūrā nav noteikts, ka pamattiesību amatpersonas novērtējumā būtu jāņem vērā valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu, ^{ziņojumi [53].} Tas būtu jānovērš.

22. Turklāt ombude uzskata, ka pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūras apraksts būtu jāpublicē Frontex tīmekļa vietnes FRO sadaļā. Šajā aprakstā būtu jāiekļauj kritēriji, uz kuriem pamattiesību amatpersona balsta negatīvus atzinumus, kā aprakstīts pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūrā, kā arī procedūras posmi.

23. Turklāt, ja izpilddirektors nolemj sākt vai neapturēt vai izbeigt operāciju, neraugoties uz FRO atzinumu, kurā konstatēts nopietnu pamattiesību pārkāpumu risks, izpilddirektoram būtu jāsniedz un jāpublicē atbilde, kurā paskaidrots šis lēmums. Ombude norāda, ka 2020. gada ziņojumā pamattiesību amatpersona atsaucas uz savu viedokli, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu uzsākšana Evrā varētu radīt nopietnus pamattiesību riskus.^[54] Tomēr ECRE norādīja, ka šī operācija turpinās.

24. Ombuds ierosina, ka, veicot “Pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru”, pamattiesību amatpersonai būtu jāņem vērā attiecīgie valstu cilvēktiesību struktūru, piemēram, ombudu, ziņojumi. Frontex savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē kopsavilkums par pamattiesību pienācīgas pārbaudes procedūru un tās noteikumiem par to, kā izpilddirektors pieņem lēmumus apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu Frontex darbībām, attiecībā uz kurām pastāv bažas par pamattiesībām. Frontex būtu arī jāpublicē izpilddirektora atbilde uz katru pamattiesību amatpersonas negatīvo atzinumu par plānoto darbību.

25. FRO novērtējuma rezultātā noteiktie pasākumi pamattiesību risku mazināšanai var atšķirties. Šie pasākumi ir iekļauti dažādos pamattiesību amatpersonas atzinumos un apsvērumos, piemēram, “izteikumos, kas rada bažas”^[55], apsvērumos par pamattiesību uzraudzības speciālistu izvietošanu, ieguldījumos darbības plānos un pamattiesību amatpersonas ziņojumos valdei. Ombuds uzskata, ka pamattiesību amatpersonas gada ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par turpmākiem pasākumiem pēc riska mazināšanas pasākumiem, ko pamattiesību amatpersona ierosinājusi saistībā ar iepriekšējām darbībām ^[56].

Atgriešanas uzraudzība un noteikumi attiecībā uz neaizsargātām personām

Neaizsargātu personu aizsardzība brīvprātīgas atgriešanās gadījumā

Ombuda jautājumi

26. Ombude jautāja, vai Frontex ir pieņēmusi īstenošanas noteikumus, kuros ņemtas vērā neaizsargātas personas, ņemot vērā tās jauno lomu palīdzības sniegšanā personām, kas brīvprātīgi atgriežas, posmā “pēc ierašanās” / “pēc atgriešanās”^[57].

Frontex atbilde

27. Atbildē Frontex norādīja, ka dalībvalstu iestādes ir vienīgās, kas ir atbildīgas par to, lai norādītu, kam ir tiesības saņemt “reintegrācijas atbalstu” pēc viņu atgriešanas, kā arī to, kāds formāts šim atbalstam būtu jāizmanto. Frontex cieši sadarbojas ar FRO, lai izstrādātu pamatnostādnes un instrumentus, jo īpaši attiecībā uz atbalstu, ko Frontex piedāvā dalībvalstīm saistībā ar brīvprātīgu atgriešanos.

28. Frontex ar Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) apspriež, kā izpētīt iespējamās sadarbības jomas atgriešanas procesa pirmsatgriešanas, atgriešanas, pēcierašanās un pēcatgriešanas posmos. Frontex izveidoja īpašu darba grupu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jautājumos.

Frontex novērotāju neatkarība Frontex vadītajās atgriešanas operācijās

Ombuda jautājumi

29. Paturot prātā, ka Frontex darbinieki piespiedu atgriešanas laikā var darboties kā eskorta darbinieki, ombude jautāja, kā Frontex nodrošinās neatkarīgu uzraudzību gadījumos, kad uzraudzību veic tās darbinieki.

Frontex atbilde

30. Frontex norādīja, ka tās organizētās un koordinētās atgriešanas operācijas uzrauga valstu uzraudzības struktūras saskaņā ar Atgriešanas direktīvu ^[58]. Frontex ir arī izveidojusi piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi no šādām struktūrām. Frontex pati sniegs ieguldījumu piecu pamattiesību uzraudzības speciālistu rezervē, kurus atgriešanai norīkojusi FRO.^[59] Ja šie pamattiesību uzraudzības speciālisti tiek izvietoti atgriešanas operācijā, kas tiek organizēta pēc dalībvalsts/Šengenas asociētās valsts pieprasījuma ^[60], viņi “joprojām darbosies kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu, tādējādi izmantojot piemērojamo dalībvalsts uzraudzības sistēmu”.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju piezīmes

31. ECRE pauda bažas par Frontex darbinieku veiktās uzraudzības neatkarību attiecībā uz atgriešanas operācijām, kurās piedalās Frontex darbinieki. Tā norādīja, ka papildus Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistiem vajadzētu būt klāt arī citiem piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem. Apmācība varētu palīdzēt, bet var būt nepieciešams vairāk uzraugu. Ideālā gadījumā šiem uzraugiem vajadzētu būt no neatkarīgas struktūras, kuras uzraudzības pilnvaras neaprobežojas tikai ar konkrētu dalībvalsti vai Frontex.

32. Meijers komiteja norādīja, ka, lai nodrošinātu pamattiesību uzraudzības speciālistu neatkarību, viņiem nevajadzētu dot norādījumus no citiem Frontex darbiniekiem un viņiem būtu jādod brīvība netraucēti iesniegt savus apsvērumus katrā atgriešanas operācijas posmā. Tas būtu jāprecizē darbības plānos. Pietiekamam finansējumam vajadzētu būt pieejamam arī pamattiesību uzraudzības speciālistiem.

Valstu atgriešanas un Frontex koordinētas atgriešanas uzraudzība

Ombuda jautājumi

33. Ombuds jautāja, ko Frontex var darīt, lai uzlabotu pašreizējo situāciju, kad valstu atgriešanas uzraudzība ir ievērojami zemāka nekā Frontex koordinētās atgriešanas uzraudzība. Saistībā ar Frontex koordinēto atgriešanu viņa arī lūdza Frontex izskaidrot salīdzinoši zemo “uzraudzības ziņojumu” īpatsvaru, ko FRO saņēma 2019. gada pirmajā pusgadā, un to, ko Frontex var darīt, lai uzlabotu situāciju.

Frontex atbilde

34. Frontex atsaucās uz diviem pasākumiem, kurus tā mudina dalībvalstis īstenot. Pirmkārt, tā mudina dalībvalstis uzlabot saziņas kanālus starp iestādēm, kas nodrošina atgriešanu, un valsts uzraudzības struktūrām. Otrkārt, tā mudina tās palielināt valsts uzraudzības struktūru cilvēkresursu kapacitāti, lai tās varētu fiziski piedalīties lielākā skaitā darbību. Tā kā Frontex uzraudzītāju rezervi galvenokārt veido piespiedu atgriešanas uzraudzītāji, kurus rezervē iecēlušas dalībvalstu/Šengenas asociēto valstu uzraudzības struktūras, ierobežotais valstu uzraudzības struktūru skaits ietekmē rezerves sastāvu. Rezerves kapacitāte ir palielināta, piedaloties pieciem pamattiesību uzraudzības speciālistiem no Frontex.

35. Frontex norādīja, ka “īstenošanas plāni” katrai atgriešanas operācijai ietver pienākumu piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem iesniegt ziņojumu izpilddirektoram, pamattiesību amatpersonai un visu attiecīgajā operācijā iesaistīto dalībvalstu valsts iestādēm.^[61] Frontex periodiskās sanāksmēs regulāri atgādina par šo pienākumu par atgriešanu atbildīgajām valstu kontaktpersonām. Frontex ir informējusi dalībvalstis, ka ziņojumus Frontex var iesniegt to oriģinālvalodā (un ne obligāti angļu valodā).

36. Frontex norādīja, ka FRO regulāri dalās novērojumos par atgriešanu (FRO pusgada ziņojumos) ar organizētājas dalībvalsts un iesaistītās dalībvalsts uzraudzības iestādēm. FRO arī mudina dalībvalstis/Šengenas asociētās valstis iesniegt Frontex savus valsts ziņojumus. Frontex pašlaik izstrādā savu dokumentu reģistru, kas jāpublicē tās tīmekļa vietnē.^[62] Frontex publicēja daudzu novērotāju ziņojumus, atbildot uz individuāliem pieteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju piezīmes

37. ECRE ierosināja, ka Frontex varētu slēgt nolīgumus, lai saņemtu ziņojumus vai kopsavilkumus no visām struktūrām, kas piedalās uzraudzības pasākumā. Frontex būtu arī jānodrošina, ka uzraudzības speciālistu apmācībā tiek uzsvērts, ka Frontex būtu jāsaņem ziņojumi. Meijers komiteja ierosināja, ka Frontex būtu jāapsver iespēja noteikt skaidrus termiņus ziņojumu iesniegšanai un ka neatbilstības gadījumā būtu jārodas sekām. Vajadzības gadījumā Frontex būtu jāinformē valde un Komisija par ziņojuma neiesniegšanu.

Ombuda novērtējums

38. Ombuds atzinīgi vērtē pamattiesību amatpersonas iesaistīšanos Frontex pamatnostādņu par brīvprātīgu atgriešanos izstrādē. Brīvprātīga atgriešanās bieži vien ir brīvprātīga tikai pēc apzīmējuma ^[63], un darbības var būt sensitīvas. Tāpēc būtiski ir ekspertu norādījumi par to, kā nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un jo īpaši atgriežamo personu cieņas ievērošanu.

39. Dalībvalstu organizētajā piespiedu atgriešanā eskorti ir valsts struktūras locekļi, kas ir pilnvaroti veikt piespiedu atgriešanas operāciju. Uzraugi ir citas valsts struktūras vai citas organizācijas locekļi, kas ir pilnvaroti novērot un ziņot par to, vai atgriešanas operācija pilnībā atbilst Pamattiesību hartai un citiem pienākumiem, kas attiecas uz šīm operācijām ^[64]. Uzraugi uzrauga eskorta darbību, piemēram, spēka un savaldīšanas līdzekļu izmantošanu [65] Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai eskorts un uzraugi būtu pietiekami neatkarīgi ^[66].

40. Saskaņā ar Frontex regulu Frontex koordinētajās/organizētajās atgriešanās gan eskorti ^[67], gan uzraugi var būt Frontex darbinieki.

41. Ombuds norāda, ka pamattiesību uzraudzības speciālistiem, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti ^[68], būtu jāpaliek pamattiesību amatpersonas uzraudzībā un principā vajadzētu būt neatkarīgiem savu pienākumu izpildē ^[69]. Frontex valde nodrošināja FRO neatkarības aizsardzības pasākumus ^[70].

42. Tomēr pamattiesību uzraudzības speciālisti ir daļa no Frontex iekšējās pamattiesību uzraudzības sistēmas.^[71] Citās Frontex operatīvajās darbībās viņi sadarbojas un uztur sakarus ar Frontex kopīgo operāciju koordinatoru un sniedz tiem konsultācijas un palīdzību ^[72].

43. Tāpēc var būt grūti izvairīties no priekšstata, ka atgriešanas uzraudzība nav pilnīgi neatkarīga, ja Frontex pamattiesību uzraudzības speciālisti pārrauga Frontex konvoja darbību ^[73].

44. Frontex savā atbildē ^[74] norādīja, ka pamattiesību uzraudzības speciālisti, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, uzraudzīs valsts eskorta atbilstību. Frontex regulā nav noteikts, ka tad, kad šie pamattiesību uzraudzītāji uzrauga piespiedu atgriešanu, tiem ir jāuzrauga Frontex konvoja rīcība. Tomēr ir jārisina jautājums par to, kurš uzraudzīs Frontex eskortu piespiedu atgriešanas operāciju laikā.

45. Saistībā ar kopīgām atgriešanas operācijām ar gaisa transportu, kurās ir atgriežamās personas no dažādām dalībvalstīm un atbilstošie eskorti un uzraugi no dažādām dalībvalstīm, ombuds jau ir vērsis uzmanību uz iespēju, ka uzraugiem būtu jāuzrauga ne tikai eskortu rīcība no uzraugošās valsts, bet arī no valstīm, kas ir daļa no operācijas.^[75] Frontex šo ierosinājumu ņēma vērā savā rīcības kodeksā attiecībā uz atgriešanu ^[76].

46. Ombuds uzskata, ka uzraugiem, kas uzrauga ne tikai konvojus no konkrētas dalībvalsts, bet arī Frontex konvojus, būtu jānāk no neatkarīgas struktūras. Frontex ar valdes starpniecību varētu mudināt dalībvalstis iecelt esošās neatkarīgās uzraudzības struktūras par piespiedu atgriešanas uzraudzītājiem un, cik vien iespējams, paplašināt to uzraudzības pilnvaras ^[77].

47. Turklāt, lai nodrošinātu Frontex pamattiesību uzraudzības speciālistu neatkarību, Frontex būtu jānodrošina, ka viņi nesaņem norādījumus no citiem Frontex darbiniekiem. Tām vajadzētu būt iespējai netraucēti iesniegt savus apsvērumus katrā atgriešanas operācijas posmā. Tas būtu jāprecizē darbības plānos.

48. Ombuds norāda, ka gadījumos, kad ombudi darbojas kā uzraudzītāji, viņi attiecīgos konstatējumus iekļauj savos gada ziņojumos, kurus iesniedz valstu parlamentiem. Tās var arī publicēt ziņojumus par konkrētu atgriešanu anonimizētā versijā. Frontex varētu apsvērt tādas pašas prakses pieņemšanu attiecībā uz operācijām, kurās uzraugi (valstu uzraugi no rezerves un pamattiesību uzraugi, kas darbojas kā atgriešanas uzraugi) iesniedz savus ziņojumus tai un pamattiesību amatpersonai.

49. Ombuds ierosina, ka Frontex, izmantojot apmācību un citus pieejamos līdzekļus, būtu skaidri jānorāda, ka piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem no tās rezerves būtu jāziņo par visiem incidentiem, ko tie novēro, neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz darbiniekiem no dalībvalsts, kuras uzraudzība tiem ir uzticēta, no citas dalībvalsts vai Frontex. Frontex būtu jācenšas panākt dalībvalstu vienošanos, lai to īstenotu. Frontex pamattiesību uzraudzības speciālisti, kas darbojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, būtu jāapmāca, kā piemērot visaugstāko objektivitātes līmeni. Viņiem nevajadzētu būt atbildīgiem par ziņošanu par Frontex konvoja rīcību gadījumos, kad var rasties jautājumi par objektivitātes trūkumu. Frontex savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu ziņojumu anonimizēta versija pēc katras atgriešanas operācijas.

Norādījumi migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību, jo īpaši migrantu skrīninga laikā

Ombuda jautājumi

50. Ombude jautāja, vai Frontex sniedz savām migrācijas atbalsta vienībām konkrētus norādījumus par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību saistībā ar to “pārbaudes darbībām” pie robežām.

Frontex atbilde

51. Frontex atsaucās uz apmācību, ko FRO veica karstajos punktos Grieķijā un Itālijā gan jūras robežu uzraudzības amatpersonām (jūras robežu operācijās), gan Frontex pastāvīgā korpusa locekļiem.

52. Operatīvie plāni ietver vispārīgus norādījumus par to, kā aizsargāt pamattiesības operatīvajās darbībās, savukārt Frontex pamattiesību stratēģijas rīcības plānā ir iekļauti praktiski pamattiesību aizsardzības pasākumi. Tie attiecas uz visiem vienību dalībniekiem (valstu darbiniekiem un Frontex darbiniekiem).

53. Frontex izdod īpašas pamatnostādnes par skrīninga darbībām operatīvo plānu rokasgrāmatās ^[78]. Kā minēts iepriekš, Frontex iesniedza Ombudam rokasgrāmatas versiju, bet klasificēja to kā konfidenciālu.

54. Ja persona, kas neatbilstīgi šķērso vai mēģina šķērsot ES ārējo robežu, nav dokumentēta, skrīninga intervijas mērķis ir noteikt tās valstspiederību. Skrīningā attiecīgā gadījumā būtu jāreģistrē arī informācija par personas ierašanos un atgriešanos izcelsmes valstī. Izvietoto Frontex pastāvīgā korpusa dalībnieku (informatīvo amatpersonu un robežsargu) intervija par skrīningu notiek pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā notiek operācija. Ir divi skrīninga līmeņi: pamata (lai noteiktu to personu valstspiederību, uz kurām attiecas intervija, ko veic izvietotie robežsargi); un progresīvi (lai identificētu valstspiederību, kā arī vāktu informāciju par migrācijas modeļiem un migrācijas profiliem, ievērojot pamattiesības). Padziļinātas intervijas veic informatīvie darbinieki.

55. Ieceļot iztaujātājus vai robežsardzes darbiniekus par intervētājiem, Frontex ņem vērā intervētās personas vecumu un dzimumu. Tās cieši sadarbojas ar tās dalībvalsts amatpersonām, kurā notiek operācija. Intervija var notikt tāda eksperta klātbūtnē, kurš pārzina intervējamās personas kultūras vajadzības (“kultūras eksperts”^[79]), bet tas ne vienmēr tā ir. Ja intervējamā persona saprot intervētāju valodu, skrīninga laikā tulkam nav jābūt klāt.

56. Skrīnings ietver tādu metožu un paņēmienu izmantošanu, kuru mērķis ir atklāt precīzu informāciju par personām. Tas ietver jautājumu sagatavošanu, kā arī zināšanas par to, kā vērsties pie personām, kā pabeigt intervijas un kā novērtēt atbildes, lai varētu konstatēt neatbilstības.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju piezīmes

57. Organizācija “Ārsti bez robežām” pauda bažas par skrīninga darbību nosacījumiem, par to, ka patvēruma meklētājiem netiek sniegta informācija par viņu tiesībām, un par to, ka netiek pievērsta uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka neaizsargātas personas tiek novirzītas uz atbilstošiem dienestiem un organizācijām.

Ombuda novērtējums

58. Pie ES ārējām robežām Frontex darbinieki var palīdzēt dalībvalstīm identifikācijas procedūrās, izmantojot valstspiederības skrīningu, iztaujāšanu ^[80], reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ņemšanu. Tas notiek pirms patvēruma pieteikumu iesniegšanas. Frontex darbinieki arī sniedz speciālās zināšanas par migrantu iesniegto dokumentu izcelsmi un patiesumu. Darbības plānu rokasgrāmatās ir iekļautas pamatnostādnes visām šīm darbībām.

59. Lai gan vadlīnijās ir norādīts, cik ilgi būtu jāveic iztaujāšanas darbības, tas neattiecas uz skrīninga darbībām. Skrīninga procesam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai nodrošinātu, ka var identificēt svarīgu informāciju ne tikai par personu identitāti, bet arī par iespējamo neaizsargātību. Ņemot vērā šādu situāciju jutīgumu, migrantiem ir jādod pietiekami daudz laika, un viņiem var būt vajadzīga psiholoģiska palīdzība, lai varētu pienācīgi sazināties šādu procedūru laikā.^[81] Pamatnostādnes šajā ziņā varētu būt skaidrākas. Tie varētu būt arī sīkāk izstrādāti attiecībā uz īpašajām vajadzībām, kas jāņem vērā, reģistrējot nepilngadīgos ^[82].

60. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka skrīninga laikā Frontex darbiniekiem būtu jāsniedz migrantiem pamatinformācija par starptautisko aizsardzību. Šajā nolūkā ombuds uzskata, ka būtu lietderīgi pārbaudes vietās pēc iespējas vairākās valodās darīt pieejamas brošūras, brošūras un citu informāciju par patvēruma meklētāju tiesībām un pienākumiem. Vadlīnijās to varētu precizēt un noteikt, ka Frontex darbiniekiem būtu jālūdz valstu iestādēm to nodrošināt [83].

61. Nav prasības, ka skrīningā būtu jāiekļauj eksperts, kas pārzina intervējamās personas kultūras prasības. Tomēr, ņemot vērā sarežģītos apstākļus, ar kuriem bieži saskaras personas, kurām veic skrīningu ^[84], ombuds uzskata, ka ideālā gadījumā skrīninga laikā varētu būt klāt “kultūras eksperts”, cita starpā, lai nodrošinātu, ka personas pilnībā izprot procedūru un tās nozīmi.

62. Izsmeļošs apraksts par to, kā izvērtēšanas procesā dokumentēt atbildes uz jautājumiem, ir būtisks, lai nodrošinātu jebkura turpmākā tiesiskās aizsardzības procesa, piemēram, sūdzības pamattiesību amatpersonai, precizitāti. Ombuds saprot, ka iztaujāšanas skrīninga amatpersonas (kas atbild par padziļināto skrīningu) un robežsargi (kas atbild par pamata skrīningu) izmanto “skrīninga brošūras” un aizpilda “skrīninga veidlapas”, lai dokumentētu to personu iespējamo valstspiederību, kurām veic skrīningu. Šīs brošūras un veidlapas ir pieejamas Frontex vienas pieturas aģentūras platformā (FOSS). Tomēr pamatnostādnēs nav izklāstīti vispārīgi principi par to, kā ziņot par skrīninga procedūrām, savukārt tās attiecas uz ziņošanu par iztaujāšanu un pirkstu nospiedumu ņemšanu.

63. Ombuds ierosina, ka pamatnostādnēs skrīninga amatpersonām būtu jānorāda skrīninga procesa grafiks un jāsniedz sīkāka informācija par to, kā reģistrēt nepilngadīgos un dokumentēt atbildes uz skrīninga procesā uzdotajiem jautājumiem. Frontex darbiniekiem būtu jāpieprasa, lai skrīninga laikā būtu klāt “kultūras eksperts” un lai uzņēmēja dalībvalsts pēc iespējas vairākās valodās darītu pieejamu informāciju par piemērojamajām procedūrām.

2. PIELIKUMS

Frontex rakstiskajā atbildē sniegto pamatnostādņu par skrīninga interviju veikšanu kopsavilkums

1. Pirms intervijas iztaujāšanas darbiniekam ir jāzina, kur notiks intervija (vietas izvēlei ir jānodrošina privātums). Intervētajai personai vajadzētu būt pieejamam ūdenim un sausai pārtikai.

2. Informatīvajam darbiniekam būtu jāveic sava darbība saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi vai modeli, kas ietver: rūpīga intervijas sagatavošana; iztaujātā migranta mantu un pieejamās provizoriskās informācijas pārbaude un dokumentēšana; intervijas norisi; un ziņošanas prasības.

3. Iztaujātājs nevar pats pārbaudīt migrantu mantas, bet var sniegt padomu uzņēmējas dalībvalsts atbildīgajam darbiniekam par to, kur dokumenti var būt slēpti, kā atrast pierādījumus par cilvēku tirdzniecību un kā nodrošināt iztaujājamās personas privātumu un cieņu. 

4. Iztaujāšanas darbinieka rīcībā ir skrīninga brošūra par to, kā aizpildīt skrīninga veidlapu un noteikt personas valstspiederību.

5. Intervijas sākumā par iztaujāšanu atbildīgajai amatpersonai ir jāiepazīstina ar sevi un jābūt klātesošai iztaujājamajai personai. Tiem būtu jāpaskaidro procedūra, intervijas iemesli un tulka loma, ja tāds ir. Informācijas sniegšana jāveic tādā veidā, kas atbilst intervējamās personas vecumam un dzimumam.

6. Informatīvajam darbiniekam būtu jāinformē potenciālie patvēruma meklētāji par patvēruma procedūru. Tām būtu jāinformē attiecīgā valsts iestāde par visām pārbaudītajām personām, kuras jebkādā veidā pauž bailes no kaitējuma, ja tās tiek atgrieztas savā izcelsmes valstī vai iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā vai ja tās lūdz vai pieprasa patvērumu vai jebkāda cita veida starptautiskās aizsardzības procedūru, vai ja tās ir bezvalstnieki. Tie, kas vēlas sūdzēties par savu pamattiesību pārkāpumiem, ir jāinformē par Frontex sūdzību izskatīšanas mehānismu.

7. Ja intervijas laikā atklājas informācija, ka intervējamais ir neaizsargāts, iztaujāšanas darbiniekam intervijas laikā vai tūlīt pēc tās būtu jāinformē uzņēmējas dalībvalsts iestāde. Darbiniekiem ir piekļuve “neaizsargātības” sarakstam, kas varētu tikt atklāts pārbaudes procesā.

8. Robežprocedūrās, tostarp skrīningā, prioritāte tiek piešķirta ģimenēm ar maziem bērniem un nepavadītiem bērniem.

9. Nepilngadīgo skrīnings ir jāpielāgo viņu brieduma līmenim. Tas var ietvert intervētāja augstuma pielāgošanu (piemēram, nolaižoties uz ceļiem, lai pievērstos viņiem acu līmenī), mutiskā tulka uzaicināšanu palīdzēt vai vizuālu saziņas formu izmantošanu, lai pārliecinātos, ka bērni saprot jautājumus.

10. Ja intervētājam ir aizdomas, ka persona, kas apgalvo, ka ir pieaugušais, ir nepilngadīga, par to nekavējoties jāziņo valsts iestādei, lai varētu uzsākt atbilstošu procedūru. Tikmēr pret personu būtu jāizturas kā pret nepilngadīgu personu.

11.  Rokasgrāmatā par cilvēku tirdzniecības riska profiliem ir aprakstīti objektīvi kritēriji un rādītāji cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai un to nosūtīšanai uz valsts iestādi viņu aizsardzībai.

 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj

[2] Pastāvīgajā korpusā ietilpst Frontex darbinieki, kā arī darbinieki no ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu (Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lihtenšteinas) valsts struktūrām.

[3] Tie ietver personu identitātes un valstspiederības pārbaudi, ieceļošanas atļaušanu vai atteikšanu, spiedogu iespiešanu ceļošanas dokumentos, vīzu izsniegšanu vai atteikšanu pie robežas, robežu uzraudzību, tostarp patrulēšanu starp robežšķērsošanas vietām, lai novērstu neatļautu robežas šķērsošanu, un to personu pirkstu nospiedumu reģistrēšanu, kuras aizturētas saistībā ar robežu neatbilstīgu šķērsošanu; sk. Regulas 2019/1896 55. panta 7. punktu.

[4] Operatīvajos plānos būtu jāiekļauj apraksts par dalībnieku pienākumiem, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, kā arī norādījumi par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību.

[5] Regulas 2019/1896 10. panta 2. punkts un 80. panta 1. punkts.

[6] Regulas 2019/1896 80. pants.

[7] Regulas 2019/1896 38. panta 3. punkta h) apakšpunkts.

[8] Regulas 2019/1896 111. pants

[9] Regulas 2019/1896 55. panta 5. punkta a) apakšpunkts un V pielikums.

[10] Regulas 2019/1896 46. pants

[11] Regulas 2019/1896 46. pants

[12] Publiski nav pieejama informācija par to, kā šie pamati tiek noteikti.

[13] Regulas 2019/1896 50. panta 5. punkts.

[14] Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 50. panta 3. punktu “savākšanas atgriešanas operācijās”, ko organizē Frontex eskorts, nodrošina atgriešanas valsts.

[15] Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 8. panta 6. punkts

[16] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 51. pantu.

[17] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 110. pantu.

[18] Tas ietver "iztaujāšanu ar migrantiem, lai apkopotu informāciju riska analīzei par neatbilstīgu migrāciju un citiem pārrobežu noziegumiem, tostarp cilvēku tirdzniecību un terorismu (..), lai identificētu neatbilstīgus migrantus un identificētu jaunus darbības veidus un migrācijas tendences, ko izmanto neatbilstīgi migranti un koordinatori/noziedzīgi tīkli (..), lai identificētu iespējamās aizdomās turētās personas, kas iesaistītas cilvēku kontrabandā vai citos pārrobežu noziegumos, tostarp terorismā (..)." https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/MB_Lēmums/2020/MB_Lēmums_1_2020_pieņemšana__profili_to_be_darīja_pieejamu___EBC....pdf

[19] Mutisko tulkošanu var nodrošināt arī kultūras eksperti. Viņi ir jutīgi pret valodas un kultūras faktoriem, kas var ietekmēt nopratināšanas virzienu.

[20] 2021. gadā pabeigtajā izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas ombude jau pētīja, kā Frontex piemēro savus pienākumus, kas izriet no Regulas 2019/1896 attiecībā uz sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonas lomu. Sk. OI/5/2020/MHZ par Frontex sūdzību izskatīšanas mehānisma darbību attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem un pamattiesību amatpersonas lomu: https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/57955.

[21] Ombuda vēstule Frontex ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: . https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/138914.

[22] Atbildēja Eiropas Padome bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE), Meijers komiteja, Médecins Sans Frontières (MSF), Platforma starptautiskajai sadarbībai migrantu bez dokumentiem jomā (PICUM), Sea-Watch un SOS Mediterranee. Atbildes ir pieejamas šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/58639

[23] Ziņojums par pārbaudi ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/151002

[24] Frontex savai atbildei uz ombudu pievienoja izvilkumus no operatīvā plāna, kurā uzskaitīti pienākumi un uzdevumi attiecībā uz pamattiesībām. Tomēr šie pienākumi attiecas uz visiem pastāvīgā korpusa dalībniekiem, kas piedalās operācijās (nenošķirot robežu pārvaldības vienības, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības un atgriešanas vienības). Visiem dalībniekiem ir arī īpaši norādījumi par sūdzību izskatīšanas mehānismu un ziņošanu par “nopietniem incidentiem”, kā arī norādījumi, kas piemērojami personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un citām neaizsargātām personām. Operatīvo plānu vispārīgajā daļā ir minēti arī daži trešo valstu novērotāju pamattiesību aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 78. panta 2. punktu Frontex pēc iepriekšējas apspriešanās un vienošanās ar dalībvalstu iestādēm var uzaicināt trešo valstu robežsargus/krasta apsardzi/policijas darbiniekus izvietot kopīgajās operācijās kā trešo valstu novērotājus. To konkrētie uzdevumi ir aprakstīti īpašajos darbības plānos. Frontex savai atbildei pievienoja izvilkumu no īpašā darbības plāna kopīgajai operācijai FOA Land 2021, kurā sīki izklāstīts, ko trešo valstu novērotāji var un nevar darīt.

[25] Cita starpā tas ietver šādus uzdevumus: darbinieki, kas atbild par skrīningu, pirkstu nospiedumu ņemšanu un reģistrāciju; pamattiesību uzraudzības speciālisti; un preses sekretāri saistībā ar kopīgām operācijām.

[26] Frontex savai atbildei ombudam pievienoja “operatīvā plāna rokasgrāmatas” piemēru (no 2021. gada janvāra). Šajā rokasgrāmatā ir ietvertas pamatnostādnes un papildu informācija par “Frontex operatīvajām darbībām, pakalpojumiem un produktiem, ziņošanas platformām un citiem ar operācijām saistītiem jautājumiem”. Frontex precizēja, ka rokasgrāmata būtu jāuzskata par konfidenciālu.

[27] Sk. iepriekš 8. punktu.

[28] Savā 2021. gada 14. jūlija ziņojumā par Frontex faktu vākšanas izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa norādīja, ka “ir jānosaka skaidrāki kritēriji un procedūras 46. panta pienācīgai piemērošanai” un ka tā: “atbalsta to, ka Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu ir izveidojusi pastāvīgas strukturētas debates, lai šajā sakarā izstrādātu pienācīgas rūpības procedūru un starpposma pasākumus. Šajos kritērijos , būtu jāiekļauj vismaz spēcīga FRO loma, nepieciešamība ņemt vērā informāciju, kas saņemta no ārējiem dalībniekiem, riska rādītāji un objektīvi agrīnās brīdināšanas kritēriji ,, kā arī pamatojums lēmumam apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu un pārredzamība.”(https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en.pdf)

[29] Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa savā ziņojumā (15. lpp.) norādīja, ka pēc ziņojuma par nopietnu incidentu FRO vai izpilddirektoram būtu jāpaļaujas arī uz informāciju, ko sniegušas kompetentās valstu cilvēktiesību struktūras un/vai iestādes, piemēram, valstu ombudi.

[30] Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par Atgriešanas direktīvas īstenošanu Komisija un dalībvalstis tika aicinātas izmantot esošās neatkarīgās uzraudzības struktūras, piemēram, valstu cilvēktiesību iestādes, sadarbojoties ar tām vai nosakot tās par piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmām (35. punkts): https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0362_EN.html.

[31] Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu patvēruma meklētāji ir “īpaši privileģētas un neaizsargātas iedzīvotāju grupas, kam nepieciešama īpaša aizsardzība, locekļi”, par kuriem pastāv “plaša vienprātība starptautiskā un Eiropas līmenī”. (M.S.S.v. Beļģija un Grieķija, 251. punkts; Tarakhelv. Šveice, 118. punkts; A.S. pret Šveici, 29. punkts; Pirmās instances tiesa: N.H. u.c. pret Franciju, 162. punkts)

[32] Saistībā ar lietu, ko izskata Eiropas Sociālo tiesību komiteja, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos norādīja uz Frontex un Grieķijas iestāžu nepilnībām nepavadītu bērnu reģistrācijā pēc viņu ierašanās Grieķijā – Starptautiskā Juristu komisija (ICJ) un Eiropas Bēgļu un izsūtīto personu padome (ECRE) pret Grieķiju (sūdzība Nr. 173/2018).

[33] ES Tiesa spriedumā lietā C-36/20 PPU norādīja, ka, “lai atvieglotu piekļuvi pārbaudes procedūrai robežšķērsošanas vietās un aizturēšanas vietās, būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai”.  (76. punkts)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=ecli:ECLI%3AEU%3AC%3A2020%3A495

[34] “Rīcības kodekss, kas piemērojams visām personām, kuras piedalās Frontex operatīvajās darbībās” un “Rīcības kodekss atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām, ko koordinē un organizē Frontex”.

[35] Lietā 2273/2019/MIG Ombuds kā risinājumu ierosināja Frontex izveidot īpašu tīmekļa vietni tās dokumentu reģistram. Frontex piekrita šim priekšlikumam. https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/56157

[36] Regulas 2019/1896 114. panta 2. punktā ir skaidri paredzēta kodeksu publicēšana. https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Code_of_Conduct/Code_of_conduct_piemērojams_visām_personām_dalība_Frontex_operatīvās _darbības.pdf

https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Code_of_Conduct/Code__of_Conduct_for_Return_Operations_and_Return_Interventions.pdf

[37] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 38. panta 3. punkta d) apakšpunktu

[38] Regulas 2019/1896 114. panta 2. punkts

[39] Regulas 2019/1896 114. panta 2. punkts

[40] Frontex savai atbildei uz ombudu pievienoja izvilkumus no operatīvā plāna, kurā uzskaitīti pienākumi un uzdevumi attiecībā uz pamattiesībām. Tomēr šie pienākumi attiecas uz visiem pastāvīgā korpusa dalībniekiem, kas piedalās operācijās (nenošķirot robežu pārvaldības vienības, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības un atgriešanas vienības). Visiem dalībniekiem ir arī īpaši norādījumi par sūdzību izskatīšanas mehānismu un ziņošanu par “nopietniem incidentiem”, kā arī norādījumi, kas piemērojami personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un citām neaizsargātām personām. Daži trešo valstu novērotāju pamattiesību aizsardzības pasākumi ir minēti darbības plāna vispārīgajā daļā. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 78. panta 2. punktu Frontex pēc iepriekšējas apspriešanās un vienošanās ar dalībvalstu iestādēm var uzaicināt trešo valstu robežsargus/krasta apsardzi/policijas darbiniekus izvietot kopīgajās operācijās kā trešo valstu novērotājus. To konkrētie uzdevumi ir aprakstīti īpašajos darbības plānos. Frontex savai atbildei pievienoja izvilkumu no īpašā darbības plāna kopīgajai operācijai FOA Land 2021, kurā sīki izklāstīts, ko trešo valstu novērotāji var un nevar darīt.

[41] Cita starpā tas ietver šādus uzdevumus: darbinieki, kas atbild par skrīningu, pirkstu nospiedumu ņemšanu un reģistrāciju; pamattiesību uzraudzības speciālisti; un preses sekretāri saistībā ar kopīgām operācijām.

[42] Frontex savai atbildei ombudam pievienoja “operatīvā plāna rokasgrāmatas” piemēru (no 2021. gada janvāra). Šajā rokasgrāmatā ir ietvertas pamatnostādnes un papildu informācija par “Frontex operatīvajām darbībām, pakalpojumiem un produktiem, ziņošanas platformām un citiem ar operācijām saistītiem jautājumiem”. Frontex precizēja, ka rokasgrāmata būtu jāuzskata par konfidenciālu.

[43] Ombuds norādīja, ka Frontex lēmums pārtraukt darbību Ungārijā tika pieņemts pēc ES Tiesas sprieduma lietā C-808/18 Komisija pret Ungāriju: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=BF896CAB8F05CAFF145629DB5EE1EF0E?text=&docid=235703&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=17322728.

[44] Piemēram, gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē (no Eiropas Ārējās darbības dienesta) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja ziņojumi par valstīm.

[45] Frontex Pamattiesību stratēģijā, ko valde pieņēma 2021. gada 14. februārī, ziņošana par nopietniem incidentiem ir aprakstīta šādi: “Jebkuram Aģentūras operatīvo darbību dalībniekam, kuram ir pamats uzskatīt, ka ir noticis pamattiesību pārkāpums, ir jāziņo par to Aģentūrai, izmantojot izveidotos ziņošanas kanālus, piemēram, Frontex sistēmu ziņošanai par nopietniem incidentiem. Nopietnu incidentu ziņojuma Rīcības kodekss un darbības standartprocedūra uzliek par pienākumu visiem Aģentūras operatīvās darbības dalībniekiem ziņot par jebkādiem iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, izmantojot ziņojumu par nopietniem incidentiem (SIR).” https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Fundamental_Rights_Strategy/Fundamental_Rights_Strategy.pdf

Frontex izpilddirektora 2021. gada 19. aprīļa lēmuma “Standarta darbības procedūra (SOP) – ziņošana par nopietniem incidentiem” 1. pantā ir noteikts: “Nopietns incidents (SI) ir notikums, ko izraisījusi personas darbība vai bezdarbība vai rakstura spēks, kurā tieši vai netieši iesaistīti Frontex dalībnieki vai aktīvi un kurš: ir saistīts ar iespējamu ES vai starptautisko tiesību pārkāpumu, jo īpaši saistībā ar pamattiesībām un starptautiskās aizsardzības pienākumiem, un/vai ir saistīts ar iespējamu Frontex rīcības kodeksu pārkāpumu, un/vai tam ir tikpat nopietna faktiska vai iespējama negatīva ietekme uz Frontex uzdevumiem vai darbībām, un/vai tam ir nopietna potenciāla dzīvību mainoša ietekme uz dalībnieka veselību.” https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/SIR_SOP.pdf

[46] Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi, ko nozīmē pastāvīgs un nopietns raksturs: ECT 1978. gada 19. janvāra spriedums lietā Īrija pret Apvienoto Karalisti 5310/71, 159. punkts: https://www.cvce.eu/en/obj/Judgement_ of_the_european_court_human_rights_ireland_/_united_kingdom_18_january_1978-en-e07eaf5f-6d09-4207-8822-0add3176f8e6.html.

[47] Regulas 2019/1896 106. panta 4. punkta m) apakšpunkts

[48] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 46. pantu.

[49] Regulas 2019/1896 46. panta 4. un 5. punkts

[50] Frontex valdes izveidotā darba grupa jautājumos par pamattiesībām un operāciju juridiskajiem operatīvajiem aspektiem Egejas jūrā (2021. gada 5. marta ziņojums) norādīja: “Pašreizējais tiesiskais regulējums Frontex piedāvā tikai ierobežotas rīcības iespējas ziņotu un konstatētu pārkāpumu gadījumā. Vissvarīgākais pasākums ir 46. pants, kas ir galējais līdzeklis. Proporcionalitātes nozīmē ir jāapspriež pasākumi un procedūras, kas nepārsniedz 46. pantā noteikto robežvērtību.”

[51] Ombuds pārbaudīja dokumentu “Frontex Fundamental Rights Due Diligence Procedure” ,, kas sagatavots 2021. gada 4. janvārī. Frontex šo dokumentu klasificēja kā konfidenciālu.

[52] Savā 2021. gada 14. jūlija ziņojumā par Frontex faktu vākšanas izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa norādīja, ka “ir jānosaka skaidrāki kritēriji un procedūras 46. panta pienācīgai piemērošanai” un ka tā: “atbalsta to, ka Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu ir izveidojusi pastāvīgas strukturētas debates, lai šajā sakarā izstrādātu pienācīgas rūpības procedūru un starpposma pasākumus. Šajos kritērijos , būtu jāiekļauj vismaz spēcīga FRO loma, nepieciešamība ņemt vērā informāciju, kas saņemta no ārējiem dalībniekiem, riska rādītāji un objektīvi agrīnās brīdināšanas kritēriji ,, kā arī pamatojums lēmumam apturēt, izbeigt vai atsaukt finansējumu un pārredzamība.”(https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en.pdf)

[53] Eiropas Parlamenta Frontex kontroles darba grupa savā ziņojumā (15. lpp.) norādīja, ka pēc ziņojuma par nopietnu incidentu FRO vai izpilddirektoram būtu jāpaļaujas arī uz informāciju, ko sniegušas kompetentās valstu cilvēktiesību struktūras un/vai iestādes, piemēram, valstu ombudi.

[54] Tīmekļa vietnes https://frontex.europa.eu/media-centre/news/news-release/first-frontex-fundamental-rights-office-report-SswYWN 11. lpp.

[55] Ombuds pārbaudīja neseno FRO pausto satraukumu. Frontex to klasificēja kā konfidenciālu.

[56] Sk. 8. ierosinājumu Ombuda lēmumā lietā OI/5/2020/MHZ: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/143108.

[57] Termins “posms pēc atgriešanas” attiecas uz laikposmu pēc piespiedu atgriešanas. Termins “posms pēc ierašanās” attiecas uz laikposmu pēc brīvprātīgas atgriešanās. Praksē abi termini tiek lietoti kā savstarpēji aizstājami termini.

[58] 8. panta 6. punkts Direktīvā 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi

[59] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 110. panta 4. punktu.

[60] Šengenas asociētās valstis ir Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.

[61] Kā noteikts Regulā 2019/1896.

[62] Pēc Ombuda izmeklēšanas lietā 2273/2019/MIG: https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/56157.

[63] Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību iestāžu tīkla darbības jomas dokumentu “VCTI loma migrantu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību ievērošanā, ņemot vērā nesenos notikumus ES” (publicēts 2021. gada jūlijā).

[64] Direktīva 2008/115/EK “Kopīgās pamatnostādnes par drošības noteikumiem attiecībā uz kopīgu izraidīšanu pa gaisa ceļu” – Padomes Lēmuma 2004/573/EK pielikums; Eiropas Komisijas Rokasgrāmata atgriešanas jautājumos (ES Komisijas Ieteikuma C(2017)6505 pielikums: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32017H2338; Eiropas Padomes Minsteru komitejas divdesmit pamatnostādnes par piespiedu atgriešanu https://www.coe.int/t/dg3/migration/archives/Source/MalagaRegConf/20_Pamatnostādnes_Forced_Return_en.pdf

[65] Eiropas Padomes Minsteru komitejas Divdesmit pamatnostādnēs par piespiedu atgriešanu ir noteikts, ka piespiedu atgriešana ir pilnībā jādokumentē, jo īpaši attiecībā uz visiem operācijas laikā izmantotajiem ierobežošanas līdzekļiem (58. lpp.). https://www.coe.int/t/dg3/migration/archives/Source/MalagaRegConf/20_Guidelines_Forced_Return_en.pdf

[66] Komisija savā 2017. gada Rokasgrāmatā atgriešanas jautājumos norādīja, ka uzraudzības sistēmās būtu jāiekļauj organizācijas/struktūras, kas ir neatkarīgas no iestādēm, kuras nodrošina atgriešanas izpildi; publiskas struktūras, piemēram, valsts ombuds vai neatkarīga vispārēja pārbaudes struktūra, var darboties kā uzraugi. Tomēr šķiet problemātiski piešķirt uzraudzības lomu tās pašas administrācijas apakšnodaļai, kas veic arī atgriešanu/izraidīšanu.

[67] Saskaņā ar Regulas 2019/1896 50. panta 3. punktu “savākšanas atgriešanas operācijās” eskortu nodrošina atgriešanas valsts.

[68] Regulas 2019/1896 54. panta 3. punkts

[69] Regulas 2019/1896 110. panta 5. punkts.

[70] Valdes 2021. gada 20. janvāra Lēmums Nr. 6/2021, ar ko pieņem īpašus noteikumus, lai garantētu pamattiesību amatpersonas un tās komandas neatkarību: https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/MB_Decision/2021/MB_Decision_6_2021_adopting_special_rules_to_guarantee_the_independence_of_the_FRO_and_his_or_her_staff_.pdf

[71] Valdes 2021. gada 20. janvāra Lēmuma Nr. 6/2021, ar ko pieņem īpašus noteikumus, lai garantētu pamattiesību amatpersonas un tās komandas neatkarību, 8. panta 1. punkts: “Pamattiesību amatpersona ir daļa no aģentūras administratīvās un pārvaldības struktūras.”

[72] Regulas 2019/1896 110. panta 2. punkta a) apakšpunkta c) punkts

[73] Bažas par Frontex neatkarību piespiedu atgriešanas uzraudzībā ir paustas ziņojumā par piespiedu operāciju uzraudzību, ko sagatavojis Grieķijas ombuds kā daļu no Starptautiskā ombuda institūta vadītā projekta. Attiecībā uz Frontex uzraugu rezervi (Regulas 2019/1896 51. pants) ziņojumā teikts, ka Regulas 2019/1896 110. panta prasība visus rezerves uzraugus pakļaut pamattiesību amatpersonas hierarhiskai uzraudzībai un pamattiesību uzraugu pieņemšana darbā internalizē Frontex uzraudzības sistēmu: . https://www.synigoros.gr/resources/300521-ioi-monitoring-forced-returns-neo--2.pdf

[74] Sk. Frontex paziņojuma I pielikuma 30. punktu.

[75] Sk. Ombuda lēmumu pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā OI/9/2014/MHZ (41. punkts): https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/59740.

[76] Frontex Rīcības kodeksa atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām 16.4. pantā ir noteikts: “Ja iespējams un ja attiecīgās dalībvalstis par to iepriekš vienojušās, piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti var veikt uzraudzību arī citas dalībvalsts vārdā, kura piedalās atgriešanas operācijā.” (https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/Code_of_Conduct/Code__of_Conduct_for_Return_Operations_un_Return_Interventions.pdf

[77] Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par Atgriešanas direktīvas īstenošanu Komisija un dalībvalstis tika aicinātas izmantot esošās neatkarīgās uzraudzības struktūras, piemēram, valstu cilvēktiesību iestādes, sadarbojoties ar tām vai nosakot tās par piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmām (35. punkts): https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0362_EN.html.

[78] Savā atbildē Frontex apkopoja šīs pamatnostādnes. Šis kopsavilkums ir iekļauts šā lēmuma 2. pielikumā.

[79] Mutisko tulkošanu var nodrošināt arī kultūras eksperti. Viņi ir jutīgi pret valodas un kultūras faktoriem, kas var ietekmēt nopratināšanas virzienu.

[80] Tas ietver “iztaujāšanu ar migrantiem, lai savāktu informāciju riska analīzei par neatbilstīgu migrāciju un citiem pārrobežu noziegumiem, tostarp cilvēku tirdzniecību un terorismu (..), lai identificētu neatbilstīgus migrantus un identificētu jaunus darbības veidus un migrācijas tendences, ko izmanto neatbilstīgi migranti un koordinatori/noziedzīgi tīkli (..), lai identificētu iespējamos aizdomās turētos, kas iesaistīti cilvēku kontrabandā vai citā pārrobežu noziedzībā, tostarp terorismā (..).” https://frontex.europa.eu/assets/Key_Documents/MB_Lēmums/2020/MB_Lēmums_1_2020_pieņemšana__profili_to_be_darīja_pieejamu___EBC....pdf

[81] Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegto informāciju patvēruma meklētāji ir “īpaši privileģētas un neaizsargātas iedzīvotāju grupas locekļi, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība”, par ko pastāv “plaša vienprātība starptautiskā un Eiropas līmenī”. (M.S.S.v. Beļģija un Grieķija, 251. punkts; Tarakhelv. Šveice, 118. punkts; A.S. pret Šveici, 29. punkts; Pirmās instances tiesa: N.H. u.c. pret Franciju, 162. punkts)

[82] Saistībā ar lietu, ko izskata Eiropas Sociālo tiesību komiteja, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos norādīja uz Frontex un Grieķijas iestāžu nepilnībām nepavadītu bērnu reģistrācijā pēc viņu ierašanās Grieķijā – Starptautiskā Juristu komisija (ICJ) un Eiropas Bēgļu un izsūtīto personu padome (ECRE) pret Grieķiju (sūdzība Nr. 173/2018)

[83] ES Tiesa spriedumā lietā C-36/20 PPU norādīja, ka, “lai atvieglotu piekļuvi pārbaudes procedūrai robežšķērsošanas vietās un aizturēšanas vietās, būtu jādara pieejama informācija par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai”.  (76. punkts)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=ecli:ECLI%3AEU%3AC%3A2020%3A495

[84] Robežprocedūras Uzņemšana un starptautiskās aizsardzības pieteikums, Grieķijas ombuda 2020. gadā sagatavotais pētījums IOI vajadzībām (11. lpp.: “Administratīva aizturēšana ir robežprocedūru noteikums Grieķijā, Francijā, Spānijā, Slovēnijā un Nīderlandē”).