Lieta attiecās uz laiku, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) bija vajadzīgs, lai lemtu par divām sūdzībām, kuras 2023. gadā iesniedza viens un tas pats sūdzības iesniedzējs par sūdzības iesniedzēja personas datu apstrādi.

Ombuda izmeklēšanas gaitā EDAU sniedza pamatotus paskaidrojumus par lietu izskatīšanu un kavēšanos. EDAU ir arī pabeidzis izvirzīto jautājumu sākotnējo novērtējumu.

Ombuds arī norādīja, ka EDAU ir veicis pasākumus, lai novērstu neizskatīto lietu uzkrāšanos un izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, un tādēļ slēdza lietu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. 

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA) izskatīja apgalvojumus par pamattiesību pārkāpumiem savās darbībās Grieķijas Samas salā. Sūdzības iesniedzēji pauda bažas par to, ka veids, kādā EUAA patvēruma atbalsta grupās norīkotie lietu izskatītāji veica intervijas ar neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, bija pretrunā ES tiesību aktiem un ka EUAA šo jautājumu nav risinājusi. Turklāt sūdzības iesniedzēji bija nobažījušies par to, kā EUAA izskatīja patvēruma meklētāju ziņojumus par atpakaļraidīšanu.

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniegšanas laikā EUAA nebija nodrošinājusi, ka tās patvēruma atbalsta grupās norīkotie lietu izskatītāji ir gatavi pienācīgi veikt intervijas ar neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, tostarp attiecībā uz to, kā ņemt vērā neaizsargātības rādītājus, kad tie pirmo reizi parādās patvēruma intervijas laikā. Ombude arī konstatēja, ka EUAA nav nodrošinājusi neaizsargātiem patvēruma meklētājiem atbilstošu procedūru, lai ziņotu par intervijās pieļautajām kļūdām, un nav nodrošinājusi, ka EUAA izskata šādus ziņojumus. Ombuds konstatēja, ka tā ir administratīva kļūme, un sniedza EUAA četrus ieteikumus nepilnību novēršanai.

Ombude arī nosūtīja šos ieteikumus saviem kolēģiem no Eiropas ombudu tīkla (ENO), lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā tiek nodrošināta pamattiesību ievērošana sadarbībā starp EUAA lietu izskatītājiem un valstu patvēruma jomas amatpersonām.

Turklāt ombude konstatēja būtiskus trūkumus saistībā ar to, kā EUAA risināja jautājumu par to, kā patvēruma meklētāji iztaujāšanas laikā atklāja atpakaļraidīšanas pieredzi. Tā kā EUAA Ombuda izmeklēšanas laikā sāka īstenot pasākumus, lai novērstu šos trūkumus, viņa nekonstatēja administratīvu kļūmi, bet tā vietā sniedza divus ieteikumus uzlabojumiem.

Šī lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja žurnālista pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Komisijas koordinatora antisemītisma apkarošanas un ebreju dzīvesvides atbalsta jautājumos darba braucienu uz Izraēlu. Komisija atteicās apstiprināt vai noliegt šādu dokumentu esību, atsaucoties uz ES datu aizsardzības noteikumiem. Tā apgalvoja, ka pat šādu dokumentu esamības atzīšana būtu uzskatāma par personas datu nosūtīšanu bez nepieciešamības pēc konkrēta nolūka sabiedrības interesēs, ko tā secināja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis.

Izmeklēšanas laikā Komisija Ombuda izmeklēšanas grupai apstiprināja, ka brauciens ir noticis un ka tas ir sedzis šā brauciena izmaksas, tādējādi novēršot galvenās sūdzības iesniedzēja paustās bažas par pārredzamību.

Ombuds konstatēja, ka pastāv sabiedrības interese par koordinatora profesionālās darbības publisko kontroli, ņemot vērā lomas pamanāmību un jautājuma sensitivitāti. Tomēr pēc tam, kad Komisija bija apstiprinājusi darba braucienu un segusi izmaksas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, ombuds uzskatīja, ka ir ievērotas sabiedrības intereses pārbaudīt koordinatora profesionālo darbību.

Tomēr ombude ierosināja Komisijai veikt uzlabojumus, proti, lai uzlabotu pārredzamību, tai būtu proaktīvi jāpublicē koordinatora oficiālo darbību kopsavilkumi, tostarp informācija par darba braucieniem.

Ombuds slēdza lietu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija nodrošina, ka Rumānija pilnībā īsteno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par nelikumīgu atteikumu izsniegt personas apliecības Rumānijas pilsoņiem, kuru domicils ir citās dalībvalstīs.

Ombuds konstatēja, ka šis jautājums, šķiet, attīstās valsts līmenī un ka Komisija ir aktīvi un saprātīgos intervālos uzraudzījusi situāciju.

Ombuds slēdza lietu, secinot, ka šajā posmā turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombude lūdza Komisiju sešu mēnešu laikā sniegt viņai jaunāko informāciju par tās novērtējumu attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda spriedumu, un par Komisijas veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem par informācijas apmaiņu ar Ungārijas valdību par tiesu iestāžu neatkarību saistībā ar Komisijas novērtējumu par Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus. Pēc apspriešanās ar Ungārijas iestādēm Komisija atteica piekļuvi dažiem dokumentiem, atsaucoties uz diviem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Konkrētāk, Komisija apgalvoja, ka izpaušana apdraudētu tās izmeklēšanas mērķi attiecībā uz Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus un tās lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Ja Komisija nesniedza atbildi noteiktajos termiņos, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tā saglabāja savu lēmumu liegt piekļuvi, bet atsaucās uz papildu izņēmumu, apgalvojot, ka Eiropas Parlaments pa šo laiku ir sācis tiesvedību par šo jautājumu un ka informācijas izpaušana varētu kaitēt šai notiekošajai tiesvedībai.

Ombuda veiktā pārbaude parādīja, ka pieprasītie dokumenti ietver Ungārijas pašnovērtējumu, oficiālas anketas, ko Komisija nosūtīja Ungārijas iestādēm, un attiecīgo Ungārijas iestāžu oficiālās atbildes uz šiem jautājumiem. Tādējādi pieprasītie dokumenti ir pamatā Komisijas lēmumam, par kuru Parlaments ir uzsācis tiesvedību. Tie netika sagatavoti konkrētajai tiesvedībai, un tajos visā tekstā nav ietvertas iekšējas juridiskas nostājas par strīdīgiem jautājumiem.

Ombuds uzskatīja, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi, kā dokumentu izpaušana varētu kaitēt attiecīgajai tiesvedībai. Ombudu nepārliecināja arī Komisijas arguments, ka izpaušana varētu kaitēt tās izmeklēšanai. Turklāt ombude uzsvēra, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Komisijas un Ungārijas iestāžu darbībām, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka Komisijas atteikums piešķirt plašu publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai pārskatīt savu nostāju par piekļuves pieprasījumu.

Atbildē Komisija apstiprināja savu nostāju, ka pieprasīto dokumentu publiskošana apdraudētu Parlamenta uzsākto tiesvedību mierīgumu un tā veikto izmeklēšanu attiecībā uz Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus. Tomēr ombuds konstatēja, ka Komisija nesniedza pārliecinošus paskaidrojumus par to, kāpēc šiem dokumentiem nevarēja piešķirt plašāku piekļuvi. Tāpēc ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi argumentētajam atzinumam, ko Eiropas Komisija nosūtīja Beļģijai saistībā ar pārkāpuma procedūru par Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas transponēšanu.

Komisija atteica piekļuvi dokumentam, kas ir daļa no lietas materiāliem saistībā ar notiekošu pārkāpuma procedūru. To darot, Komisija balstījās uz vispārēju prezumpciju par informācijas neizpaušanu, kas balstīta uz nepieciešamību aizsargāt notiekošas izmeklēšanas mērķi. Nebūdams apmierināts ar šo iznākumu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Lai gan ombude uzskatīja, ka trauksmes cēlēju pienācīga aizsardzība ir būtiska, viņa, pamatojoties uz attiecīgā dokumenta pārbaudi, konstatēja, ka Komisijai bija pamats atsaukties uz vispārējo prezumpciju par informācijas neizpaušanu, lai atteiktu piekļuvi dokumentam. Tāpēc viņa slēdza lietu.