Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija nodrošina, ka Rumānija pilnībā īsteno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par nelikumīgu atteikumu izsniegt personas apliecības Rumānijas pilsoņiem, kuru domicils ir citās dalībvalstīs.

Ombuds konstatēja, ka šis jautājums, šķiet, attīstās valsts līmenī un ka Komisija ir aktīvi un saprātīgos intervālos uzraudzījusi situāciju.

Ombuds slēdza lietu, secinot, ka šajā posmā turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombude lūdza Komisiju sešu mēnešu laikā sniegt viņai jaunāko informāciju par tās novērtējumu attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda spriedumu, un par Komisijas veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem par informācijas apmaiņu ar Ungārijas valdību par tiesu iestāžu neatkarību saistībā ar Komisijas novērtējumu par Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus. Pēc apspriešanās ar Ungārijas iestādēm Komisija atteica piekļuvi dažiem dokumentiem, atsaucoties uz diviem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Konkrētāk, Komisija apgalvoja, ka izpaušana apdraudētu tās izmeklēšanas mērķi attiecībā uz Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus un tās lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Ja Komisija nesniedza atbildi noteiktajos termiņos, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tā saglabāja savu lēmumu liegt piekļuvi, bet atsaucās uz papildu izņēmumu, apgalvojot, ka Eiropas Parlaments pa šo laiku ir sācis tiesvedību par šo jautājumu un ka informācijas izpaušana varētu kaitēt šai notiekošajai tiesvedībai.

Ombuda veiktā pārbaude parādīja, ka pieprasītie dokumenti ietver Ungārijas pašnovērtējumu, oficiālas anketas, ko Komisija nosūtīja Ungārijas iestādēm, un attiecīgo Ungārijas iestāžu oficiālās atbildes uz šiem jautājumiem. Tādējādi pieprasītie dokumenti ir pamatā Komisijas lēmumam, par kuru Parlaments ir uzsācis tiesvedību. Tie netika sagatavoti konkrētajai tiesvedībai, un tajos visā tekstā nav ietvertas iekšējas juridiskas nostājas par strīdīgiem jautājumiem.

Ombuds uzskatīja, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi, kā dokumentu izpaušana varētu kaitēt attiecīgajai tiesvedībai. Ombudu nepārliecināja arī Komisijas arguments, ka izpaušana varētu kaitēt tās izmeklēšanai. Turklāt ombude uzsvēra, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Komisijas un Ungārijas iestāžu darbībām, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka Komisijas atteikums piešķirt plašu publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai pārskatīt savu nostāju par piekļuves pieprasījumu.

Atbildē Komisija apstiprināja savu nostāju, ka pieprasīto dokumentu publiskošana apdraudētu Parlamenta uzsākto tiesvedību mierīgumu un tā veikto izmeklēšanu attiecībā uz Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus. Tomēr ombuds konstatēja, ka Komisija nesniedza pārliecinošus paskaidrojumus par to, kāpēc šiem dokumentiem nevarēja piešķirt plašāku piekļuvi. Tāpēc ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi argumentētajam atzinumam, ko Eiropas Komisija nosūtīja Beļģijai saistībā ar pārkāpuma procedūru par Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas transponēšanu.

Komisija atteica piekļuvi dokumentam, kas ir daļa no lietas materiāliem saistībā ar notiekošu pārkāpuma procedūru. To darot, Komisija balstījās uz vispārēju prezumpciju par informācijas neizpaušanu, kas balstīta uz nepieciešamību aizsargāt notiekošas izmeklēšanas mērķi. Nebūdams apmierināts ar šo iznākumu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Lai gan ombude uzskatīja, ka trauksmes cēlēju pienācīga aizsardzība ir būtiska, viņa, pamatojoties uz attiecīgā dokumenta pārbaudi, konstatēja, ka Komisijai bija pamats atsaukties uz vispārējo prezumpciju par informācijas neizpaušanu, lai atteiktu piekļuvi dokumentam. Tāpēc viņa slēdza lietu.