Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) atteikumu piešķirt publisku piekļuvi septiņiem dokumentiem par informācijas iegūšanu no migrantu sakaru ierīcēm. Atsakot publisku piekļuvi dokumentu daļām, Eurojust pamatojās uz diviem izņēmumiem, kas noteikti ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, proti, nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrisko drošību un nepieciešamību aizsargāt personas datus.

Pamatojoties uz attiecīgo dokumentu pārbaudi, Ombudu nepārliecināja Eurojust argumenti, ka plašāka dokumentu izpaušana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar sabiedrisko drošību. Ombude iesniedza risinājuma priekšlikumu, kurā viņa lūdza Eurojust pārskatīt savu nostāju attiecībā uz lūgumu, lai nodrošinātu plašāku sabiedrības piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem. To darot, viņa aicināja Eurojust koncentrēties uz trim attiecīgajiem dokumentiem, veicot turpmākus pielāgojumus diviem papildu dokumentiem.

Eurojust pieņēma ombuda priekšlikumu par risinājumu un piešķīra sūdzības iesniedzējam plašāku piekļuvi gandrīz visiem dokumentiem. Ombude atzinīgi novērtēja Eurojust pozitīvo atbildi uz viņas risinājuma priekšlikumu un slēdza izmeklēšanu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA) izskatīja apgalvojumus par pamattiesību pārkāpumiem savās darbībās Grieķijas Samas salā. Sūdzības iesniedzēji pauda bažas par to, ka veids, kādā EUAA patvēruma atbalsta grupās norīkotie lietu izskatītāji veica intervijas ar neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, bija pretrunā ES tiesību aktiem un ka EUAA šo jautājumu nav risinājusi. Turklāt sūdzības iesniedzēji bija nobažījušies par to, kā EUAA izskatīja patvēruma meklētāju ziņojumus par atpakaļraidīšanu.

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniegšanas laikā EUAA nebija nodrošinājusi, ka tās patvēruma atbalsta grupās norīkotie lietu izskatītāji ir gatavi pienācīgi veikt intervijas ar neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, tostarp attiecībā uz to, kā ņemt vērā neaizsargātības rādītājus, kad tie pirmo reizi parādās patvēruma intervijas laikā. Ombude arī konstatēja, ka EUAA nav nodrošinājusi neaizsargātiem patvēruma meklētājiem atbilstošu procedūru, lai ziņotu par intervijās pieļautajām kļūdām, un nav nodrošinājusi, ka EUAA izskata šādus ziņojumus. Ombuds konstatēja, ka tā ir administratīva kļūme, un sniedza EUAA četrus ieteikumus nepilnību novēršanai.

Ombude arī nosūtīja šos ieteikumus saviem kolēģiem no Eiropas ombudu tīkla (ENO), lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā tiek nodrošināta pamattiesību ievērošana sadarbībā starp EUAA lietu izskatītājiem un valstu patvēruma jomas amatpersonām.

Turklāt ombude konstatēja būtiskus trūkumus saistībā ar to, kā EUAA risināja jautājumu par to, kā patvēruma meklētāji iztaujāšanas laikā atklāja atpakaļraidīšanas pieredzi. Tā kā EUAA Ombuda izmeklēšanas laikā sāka īstenot pasākumus, lai novērstu šos trūkumus, viņa nekonstatēja administratīvu kļūmi, bet tā vietā sniedza divus ieteikumus uzlabojumiem.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas netiešu atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar paziņojumu par trešo valstu īstenotu migrācijas instrumentalizāciju politiskiem mērķiem un par to, kā vērsties pret šādiem hibrīduzbrukumiem.

Pēc Eiropas Ombuda iejaukšanās Komisija pieņēma skaidru apstiprinošu lēmumu. Tā sniedza plašu daļēju piekļuvi vairākām piezīmēm un paziņojuma projektam, neizpaužot tikai personas datus. Tomēr Komisija atteicās publiskot kopsavilkumu par paātrinātu starpdienestu apspriešanos, kuras laikā tika apspriesta paziņojuma izdošana. Atsakot piekļuvi “paātrinātajam kopsavilkumam”, Komisija atsaucās uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām un nepieciešamību aizsargāt tās turpmāko lēmumu pieņemšanu līdzīgās situācijās.

Pamatojoties uz paātrinātā kopsavilkuma pārbaudi un ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir ES iestādēm, nosakot, vai ir apdraudētas sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām, ombuds konstatēja, ka Komisijas lēmums atteikt piekļuvi nav acīmredzami nepareizs. Attiecīgās sabiedrības intereses nevar aizstāt ar citām sabiedrības interesēm, kas tiek uzskatītas par svarīgākām. Tā kā starptautisko attiecību izņēmums bija pamatoti minēts, ombudam nebija jāizvērtē Komisijas argumentu pamatotība attiecībā uz tās turpmākās lēmumu pieņemšanas aizsardzību. Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem par ES atbalstu migrācijas pārvaldībai Kiprā. Komisija identificēja četrus dokumentus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā: divi sanāksmju ziņojumi, brīfings un ātrās reaģēšanas ziņojums, bet tika piešķirta piekļuve tikai ātrās reaģēšanas ziņojuma daļām. Atsakot piekļuvi citiem dokumentiem, Komisija atsaucās uz izņēmumiem, kas paredzēti ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka publiskošana varētu kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar sabiedrisko drošību un starptautiskajām attiecībām, kā arī tās lēmumu pieņemšanas procesiem. Ja Komisija noteiktajā termiņā neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu (“atkārtots pieteikums”), sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu (pilnībā) izpaust pieprasītos dokumentus, un Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgos dokumentus. Pamatojoties uz pārbaudi, ombude piekrita Komisijas sākotnējam viedoklim, ka dokumentiem varētu piešķirt plašāku piekļuvi. Neilgi pēc tam, kad ombude nosūtīja savu sākotnējo viedokli, Komisija pieņēma apstiprinošu lēmumu par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu, kurā tā apstiprināja savu sākotnējo nostāju un atteica jebkādu turpmāku piekļuvi. Ombude pieprasīja tikšanos starp izmeklēšanas grupu un Komisijas pārstāvjiem, lai iegūtu papildu skaidrojumus par Komisijas nostāju.

Ombude pauda nožēlu, ka izmeklēšanas gaitā Komisija nav piešķīrusi plašāku piekļuvi sanāksmju ziņojumiem un brīfingam. Ņemot vērā to, ka Komisija apstiprināja savu nostāju apstiprinošajā lēmumā un tikšanās laikā ar ombuda izmeklēšanas grupu, ombuds uzskatīja, ka šīs lietas kontekstā lietas izskatīšana nebūtu lietderīga. Tomēr ombude sagaida, ka Komisija ņems vērā viņas detalizēto novērtējumu, kad tā izskatīs turpmākos pieprasījumus par publisku piekļuvi brīfingiem un sanāksmju ziņojumiem, piemēram, attiecīgajiem.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija nodrošina pamattiesību ievērošanu saistībā ar ES līdzekļiem, kas Grieķijai piešķirti robežu pārvaldībai. Sūdzības iesniedzēji, vairākas nevalstiskās organizācijas, pauda bažas par to, ka Komisija nav efektīvi uzraudzījusi un novērtējusi ES finansētās robežu pārvaldības darbības, ņemot vērā pastāvīgos apgalvojumus par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdarījušas Grieķijas iestādes.

Izmeklēšanā tika konstatētas jomas, kurās Komisijai būtu jāpievēršas, lai uzlabotu to, kā tā uzrauga un nodrošina pamattiesību ievērošanu šajā jomā. Tomēr, tā kā Komisija pašlaik gaida galīgo ziņojumu no Grieķijas iestādēm par vienu no atsevišķiem iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, kas minēti šajā izmeklēšanā, un tagad novērtēs Grieķijas izdevumus saskaņā ar attiecīgo programmu, ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas. Tomēr viņa sniedza dažus ierosinājumus Komisijai, lai risinātu izmeklēšanas gaitā konstatētās problēmas.

Jo īpaši ombude mudināja Komisiju ieviest pamatnostādnes pamattiesību ievērošanas novērtēšanai visā programmas īstenošanas laikā, jo īpaši attiecībā uz saistīto “veicinošo nosacījumu” piekļuvei līdzekļiem. Šo pamatnostādņu ietvaros Komisijai būtu jānosaka kritēriji, lai noteiktu, kādos apstākļos tā ieturēs vai apturēs ES līdzekļus par pamattiesību un ar tām saistītā finansēšanas nosacījuma neievērošanu, un jāpublicē šie kritēriji. Izvērtējot ticamas sūdzības par pamattiesību pārkāpumiem un Grieķijas vispārējo programmu, Komisijai būtu jāapsver, vai Grieķija joprojām izpilda pamattiesību nosacījumu saistībā ar attiecīgajiem līdzekļiem. Ombuds arī nāca klajā ar ierosinājumiem par uzraudzības procesa pārredzamību un pasākumiem pilsoniskās sabiedrības iesaistes stiprināšanai.