Meklēt izmeklēšanas

Ombude sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai izvērtētu, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) risina iespējamus pamattiesību pārkāpumus, izmantojot tās sūdzību izskatīšanas mehānismu, un lai apsvērtu Frontex pamattiesību amatpersonas uzdevumu un neatkarību šajā saistībā.

Saistībā ar iepriekšēju izmeklēšanu ombude ieteica izveidot neatkarīgu mehānismu, lai izskatītu sūdzības par Frontex operācijām. ES likumdevēji apstiprināja sūdzību izskatīšanas mehānismu, un tas sāka darboties 2016. gadā.

Izmantojot sūdzību izskatīšanas mehānismu, Frontex izskata sūdzības, kas saņemtas no personām, kuras uzskata, ka Frontex operācijās ir pārkāptas viņu pamattiesības. Pamattiesību amatpersonas uzdevums ir tieši risināt sūdzības par Frontex darbinieku darbībām, kā arī nodrošināt, ka attiecīgās iestādes pienācīgi izskata sūdzības par Frontex operācijās iesaistīto valsts iestāžu darbiniekiem.

Šīs izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, kā Frontex ir īstenojusi jaunos noteikumus par sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonu, kuri stājās spēkā 2019. gada novembrī. Tās mērķis bija arī novērtēt sūdzību izskatīšanas mehānisma vispārējo efektivitāti, ņemot vērā sabiedrības bažas par pamattiesību pārkāpumiem Frontex operācijās.

Ar sūdzību izskatīšanas mehānismu kopš tā izveides ir izskatīts ļoti maz sūdzību, un neviena sūdzība līdz šim nav bijusi saistīta ar Frontex darbinieku darbībām. Laikposmā no 2016. gada līdz 2021. gada janvārim pamattiesību amatpersona saņēma 69 sūdzības, no kurām 22 bija pieņemamas. Tā kā operācijās piedalās darbinieki no dažādām struktūrām, kuri ir atbildīgi dažādām iestādēm, potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem var būti grūti noteikt iespējamos likumpārkāpējus un saprast, kā un kam viņi var ziņot par iespējamiem pārkāpumiem un pieprasīt tiesisko aizsardzību ar attiecīgo kanālu starpniecību.

Šajā izmeklēšanā ombude arī pārskatīja sūdzības, kas izskatītas ar sūdzību izskatīšanas mehānismu, un konstatēja dažādus potenciālus trūkumus, kas var sarežģīt personu iespējas ziņot par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem un pieprasīt tiesisko aizsardzību. Ombudes izmeklēšanā arī tika konstatēta kavēšanās, Frontex īstenojot tās jaunos pienākumus saistībā ar sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību amatpersonu.

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude sniedz Frontex vairākus ierosinājumus, kā uzlabot sūdzību izskatīšanas mehānisma pieejamību potenciālajiem pamattiesību pārkāpumos cietušajiem un nostiprināt Frontex operāciju un visu tajās iesaistīto dalībnieku pārskatatbildību. Tie ietver ierosinājumus par to, kā potenciālajiem pamattiesību pārkāpumos cietušajiem atvieglot piekļuvi informācijai par tiesiskās aizsardzības iespējām un ziņot par incidentiem, kā arī ierosinājumus uzlabot sūdzību izskatīšanu un pēcpasākumus.

Lieta attiecās uz sūdzību Eiropas Komisijai, kurā paustas bažas par to, kā Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos publiski reaģēja uz kritisku atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, proti, par komentāriem, ko viņa bija izteikusi Horvātijas TV raidījuma laikā. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka priekšsēdētājas vietnieces paziņojumi nav saderīgi ar komisāres pienākumiem, un bija neapmierināta ar to, kā Komisija reaģēja uz viņas sūdzībā paustajām bažām.

Ombude konstatēja, ka priekšsēdētājas vietnieces paziņojumus varētu saprast tādējādi, ka plašsaziņas līdzekļiem nevajadzētu izplatīt vai publicēt kritiskus komentārus par publiskām personām. Tas, ka apgalvojumi tika uztverti kā tādi, ir skaidri atspoguļots publiskajā atbildē, tostarp šajā sūdzībā un tam sekojošajā atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos par incidentu. Tādēļ ombude uzskatīja, ka apgalvojumi ir neatbilstīgi.

Pēc incidenta gan priekšsēdētājas vietniece, gan Komisija pauda stingru atbalstu vārda brīvībai un plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plurālismam. Priekšsēdētājas vietniece arī precizēja, ka viņas nolūks nav bijis apdraudēt plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

Lai gan ombude atzinīgi vērtē šos precizējumus, viņa pauž nožēlu par to, ka ne Komisija, ne priekšsēdētājas vietniece nav atvainojušās par šo incidentu. Tas varēja savā ziņā palīdzēt atzīt sabiedrības satraukumu par izteikumiem.

Ombude izbeidz izmeklēšanu, aicinot Komisiju atgādināt komisāriem, ka, sniedzot publiskus paziņojumus, jāievēro pienācīga piesardzība.

Šī izmeklēšana attiecās uz to, kā Eiropas Komisija apstiprina pesticīdos izmantotās aktīvās vielas. Proti, ombude izskatīja Komisijas praksi apstiprināt aktīvās vielas, attiecībā uz kurām Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) – ES iestāde, kas atbild par zinātnisko drošības novērtējumu – paziņoja, ka tā ir noteikusi kritiskās jomas vai tā nav konstatējusi drošu izmantošanu. Ombude arī pārskatīja Komisijas praksi apstiprināt vielas, attiecībā uz kurām nepieciešami papildu dati, kas pamatotu to drošumu.

Ombude sīki izklāstīja Komisijai, kāpēc viņa uzskata, ka tās pašreizējā prakse rada bažas. Lai gan Komisija apgalvoja, ka tās prakse atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, tā uzskaitīja izmaiņas un uzlabojumus, ko tā veikusi, lai risinātu radušās problēmas. Proti, tā informēja ombudi par vairākiem pasākumiem, kam vajadzētu uzlabot apstiprināšanas procesu un palielināt tā pārredzamību.

Ombude tagad izbeidz šo izmeklēšanu, Komisijai iesniedzot trīs ierosinājumus, lai nodrošinātu, ka tā apstiprina vielas, pamatojoties tikai uz tādu izmantošanas veidu, ko EFSA ir apstiprinājusi kā drošu, ka apstiprināšanas process ir pilnībā pārredzams un ka apstiprinošo datu procedūras izmantošana tiek vēl vairāk ierobežota. Paturot prātā Von der Leyen vadītās Komisijas apņemšanos rīkoties, lai līdz 2030. gadam par 50 % samazinātu ķīmisko pesticīdu vispārējo izmantošanu un risku, ombude sagaida, ka Komisija apmierinošā veidā ņems vērā viņas ierosinājumus.