Meklēt izmeklēšanas

Izmeklēšana attiecās uz to, kā Eiropas Komisija uzrauga, vai dalībvalstis izmanto ES strukturālo un investīciju (ESI) fondus, lai veicinātu personu ar invaliditāti un gados vecāku cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā (deinstitucionalizāciju), un vai Komisija piemēro sankcijas, ja tas netiek darīts.

Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma informāciju no valstu ombudiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Ombuds konstatēja, ka Komisija varētu sniegt skaidrākus norādījumus par deinstitucionalizācijas veicināšanas nepieciešamību ESI līdzekļu izmantošanas kontekstā. Turklāt ombuds uzskatīja, ka Komisija varētu veikt pasākumus, lai uzlabotu ESI finansēto darbību uzraudzību, un ka tai ir jāizmanto aktīvāka pieeja izpildei, jo īpaši gadījumos, kad tiek paustas bažas, ka ESI finansētās darbības ir pretrunā ar pienākumu deinstitucionalizācijas veicināšanas pienākumu. Ombuds arī norādīja uz nepieciešamību būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz līdzekļiem, kas tiek izvietoti saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, izsakot desmit ieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot Komisijas sniegtās vadlīnijas un uzraudzības procesu. Tas uzsvēra, ka Komisijai ir jārīkojas ātri, ņemot vērā papildu finansējuma programmas, kas izveidotas, reaģējot uz COVID-19 pandēmiju, kā arī spēkā esošo noteikumu nesenās izmaiņas.

Ombuds apsvērs iespēju atgriezties pie šī jautājuma nākotnē, lai novērtētu progresu.

Lieta attiecas uz to, kā Eiropas Komisija uzrauga un nodrošina pamattiesību ievērošanu Horvātijas iestādēs saistībā ar robežu pārvaldības operācijām, kuras tiek finansētas no ES līdzekļiem. Izmeklēšana pētīja, vai atbilstoši Komisijas saistībām līdztekus ārkārtas palīdzība sniegšanai Horvātijai tika izveidots uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka robežu pārvaldības pasākumi pilnībā atbilst ES patvēruma tiesību aktos paredzētajām pamattiesībām.

Ombude konstatēja, ka Komisija ir radījusi apjukumu dēļ veida, kādā tā komunicējusi par uzraudzības mehānismu ārkārtas palīdzības kontekstā. Turklāt, lai arī robežkontroles darbību finansēšana ir veikta kopš 2018. gada, tikai 2021. gada vasarā tika izveidots neatkarīgs uzraudzības mehānisms pamattiesību aizsardzības pārraudzībai. Tas nav pareizi.

Slēdzot izmeklēšanu, ombude aicināja Komisiju pilnībā uzraudzīt, vai mehānisms patiešām ir neatkarīgs un efektīvi nodrošina pamattiesību un Savienības tiesību aktu ievērošanu. Ombude ieteica uzlabojumus attiecībā uz Komisijas komunikāciju par uzraudzības mehānismu. Turklāt ombude aicināja Komisiju uzņemties aktīvu lomu uzraudzības mehānisma kontekstā un pieprasīt Horvātijas iestādēm sniegt konkrētu un pārbaudāmu informāciju par veiktajiem pasākumiem, lai izmeklētu ziņojumus par kolektīvu izraidīšanu un sliktu izturēšanos pret migrantiem un patvēruma meklētājiem. Visbeidzot, ombude lūdza Komisijai gada laikā informēt viņu par pasākumiem, kas veikti, lai stiprinātu pamattiesību ievērošanu robežu apsardzības operācijās, kas tiek finansētas no ES līdzekļiem.

Šīs ombudes iniciētās izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) ievēro savus pamattiesību un pārredzamības pienākumus, kas noteikti Regulā 2019/1896 (“Frontex regula”), ar ko tika paplašinātas Frontex pilnvaras.

Izmeklēšanas gaitā tika pētīts, kā Frontex nodrošina pārredzamību attiecībā uz saviem “operacionālajiem plāniem”, kuros definēti darbības parametri un lēmumu pieņemšana par darbību apturēšanu, izbeigšanu vai neuzsākšanu pamattiesību apdraudējumu dēļ. Izmeklēšanas ietvaros tika vērtēta arī pamattiesību ievērošanas uzraudzība piespiedu izraidīšanas gadījumos un Frontex vadlīnijās par tādu personu bez dokumentiem pārbaudi, kuri nelikumīgi šķērso vai mēģina šķērsot ES ārējo robežu.

Izmeklēšanas rezultātā ombude izdeva vairākus priekšlikumus Frontex, lai uzlabotu organizācijas pārskatatbildību. Ombude aicina Frontex proaktīvi uzlabot pārredzamību attiecībā uz operacionālajiem plāniem un pamattiesību analīzi, uz kuru pamata izpilddirektors pieņem lēmumus par darbību apturēšanu, izbeigšanu vai neuzsākšanu. Viņa iesaka Frontex izdot konkrētas instrukcijas “pārbaudes komandām”, kuras veic pārrunas ar bēgļiem. Turklāt ombude aicina Frontex uzlabot piespiedu izraidīšanas uzraudzību, lai tie, kas eskortē izraidītos, būtu Frontex darbinieki, un garantētu labāku ziņošanu par uzraudzības darbībām.