1996. gadā izveidotais Eiropas Ombudu tīkls (EOT) ir ombudu un līdzīgu organizāciju neformāls tīkls informācijas par Savienības tiesību aktiem, politiku un labākās prakses apmaiņai. Eiropas Ombuds ir atbildīgs par EOT koordināciju.

EOT dalībnieki iekļauj valstu un reģionālos ombudus no ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un EEZ valstīm, kā arī Eiropas Ombudu un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju.

Lai aizsargātu cilvēku tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, Tīkls sekmē ombudu savstarpējo sadarbību kopīgu interešu jautājumos. Veicot paralēlu izpēti, Eiropas Ombuds un EOT biedri kopīgā darbā izskata jautājumus, kas ietver ES administrāciju un valstu vai reģionālās administrācijas.

Piemēram, Eiropas Ombuds lūdza EOT biedru ieguldījumu, veicot izpēti par Frontex darbu ar apgalvotajiem pamattiesību pārkāpumiem ar sava “Sūdzību izskatīšanas mehānisma palīdzību”. Līdzīgā veidā, kamēr Eiropas Ombuds pētīja to, kā Eiropas Komisija uzrauga ES strukturālie un investīciju fondu izmantošanu, lai atbalstītu cilvēku ar invaliditāti tiesības uz neatkarīgu dzīvi, daži EOT biedri vienlaicīgi aplūkoja šo fondu izmantošanu savās valstīs vai reģionos.

EOT biedri var izmantot arī vaicājumus, lai uzdotu savu pētījumu laikā radušos jautājumus par Savienības tiesību aktiem. Lai atbildētu uz vaicājumiem, Eiropas Ombuds rīkojas saskaņoti ar ekspertiem no Eiropas Savienības iestādēm, it īpaši Eiropas Komisijas.

Eiropas Ombuds regulāri organizē lielas konferences EOT biedriem, kā arī seminārus pētniekiem un specializētajam personālam.

ES dalībvalstu un kandidātvalstu nacionālo ombudu Sestajā seminārā pieņemtā deklarācija, Strasbūra, 2007. gada 14. - 16. oktobris

Eiropas ombudu tīkls ir sagatavojis šo deklarāciju, lai labāk iepazīstinātu ar ombudu darbības Eiropas Savienības (ES) dimensiju un lai izskaidrotu ombudu sniegtos pakalpojumus tiem, kas iesniedz sūdzības ES tiesību darbības jomas ietvaros.

Nacionālie un reģionālie ombudi sniedz nozīmīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka ES valstu pilsoņi un iedzīvotāji zina un bauda savas tiesības. Kopā ar Eiropas ombudu viņi veido Eiropas ombudu tīklu.

Eiropas ombudu tīkls, pamatojoties uz brīvprātības principiem, apvieno nacionālos un reģionālos ombudus un līdzīgas struktūras Eiropas Savienības dalībvalstīs, nacionālos ombudus kandidātvalstīs, Norvēģijā un Islandē, kā arī Eiropas ombudu un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju. Vācijā lūgumrakstu komitejas nacionālajā un reģionālajā līmenī pilda funkcijas, kas pielīdzināmas ombudu darbībai. Šīs lūgumrakstu komitejas ir tīkla sastāvdaļa.

ES tiesību aktiem un politikai ir arvien lielāka ietekme uz dalībvalstu pilsoņu un iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Vairumā gadījumu to ieviešanu veic dalībvalstu valsts iestādes. Nacionālie un reģionālie ombudi izskata sūdzības par dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm, tai skaitā sūdzības, kas attiecas uz ES tiesību darbības jomu. Eiropas ombuds uzrauga ES iestādes, piemēram, Eiropas Komisiju.

Atbilstošais valsts vai reģionālais ombuds atbild par sūdzību izskatīšanu par dalībvalsts valsts iestādēm, ietverot sūdzības, kas attiecas uz ES tiesību darbības jomu. Eiropas ombuds izskata sūdzības, kas iesniegtas par Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām.

Lai gan tīklā iekļauto ombudu pilnvaras un atbildība ir atšķirīga, to visu pienākums ir sniegt sabiedrībai pakalpojumus, kas ir objektīvi, iedarbīgi un taisnīgi. Savu pilnvaru robežās viņi atbalsta Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipus.

"Eiropas Savienība ir dibināta, ievērojot dalībvalstu kopīgos principus - brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principu un tiesiskuma principu" (Eiropas Savienības līguma 6. panta 1. punkts).

Viena no vissvarīgākajām tīkla darbībām ir dalīšanās informācijā par ES tiesību aktiem un labāko praksi, lai piedāvātu sabiedrībai vislabākos iespējamos pakalpojumus. Tīkla nacionālie un reģionālie ombudi var lūgt Eiropas Savienības ombudam rakstiskas atbildes uz jautājumiem par ES tiesību aktiem un to interpretāciju, tostarp jautājumiem, kas rodas, izskatot atsevišķas lietas.

Ombudu loma un mērķis

Tīklā iekļautie ombudi ir neatkarīgas un objektīvas personas, kas ieceltas amatā uz konstitūcijas vai tiesību aktu pamata un kas izskata sūdzības par valsts iestādēm.

Viņi cenšas panākt atbilstošu risinājumu katrai sūdzībai. Pēc sūdzības izmeklēšanas, ja tā atzīsta par pamatotu, ombuds var izteikt kritiku par notikušo un noteikt, kā, pēc viņa domām, jautājumu būtu vajadzējis atbilstoši risināt. Daudzās valstīs ombuds var arī ieteikt risinājumus, kā situāciju labot, tostarp, piemēram, lēmuma atkārtotu izskatīšanu, atvainošanos vai finansiālas kompensācijas piešķiršanu. Daži ombudi var censties panākt mierizlīgumu.

Dažos gadījumos sūdzības iesniedzējs var izvēlēties starp sūdzības iesniegšanu ombudam vai tiesvedības uzsākšanu. Taču parasti ombuds nevar izskatīt sūdzību, ja tā atrodas tiesvedības procesā vai spēkā stājies tiesas spriedums. Atšķirībā no tiesas, ombuds nepieņem juridiski saistošus lēmumus, taču valsts iestādes parasti ievēro ombuda ieteikumus. Pretējā gadījumā ombuds var, piemēram, iesniedzot ziņojumu Parlamentam, pievērst lietai politiķu un sabiedrības uzmanību.

Papildus sūdzību izskatīšanai ombudi arī aktīvi darbojas, lai uzlabotu valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Viņi veicina labu pārvaldību un tiesību ievērošanu, iesaka atbilstošus risinājumus sistēmiskām problēmām, izplata labāko praksi un sekmē pakalpojumu sniegšanas kultūru.

Ombudi mudina valsts pārvaldes iestādes uzskatīt sūdzības par veidu, kā efektīvi sazināties ar sūdzības iesniedzēju un labot jebkuru nepilnību sniegtajos pakalpojumos. Attiecīgi, vairums ombudu neizmeklē sūdzību, ja iestādei, par kuru sūdzība iesniegta, vispirms nav dota atbilstoša iespēja pašai šo lietu izskatīt.

Precīzi pamatojumi, uz kuriem balstoties ombuds var rīkoties, tīkla ombudiem ir atšķirīgi, taču parasti tie ir: tiesību pārkāpumi, ietverot cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumus; cita pretlikumīga rīcība, ietverot tiesību aktu vispārējo principu neievērošanu; rīcība, kas neatbilst labas pārvaldības principam. Sliktas pārvaldības piemēri, ko ombuds var palīdzēt labot, ir: nepamatota kavēšanās, noteiktās politikas vai procedūru neievērošana, objektivitātes trūkums, negodīgums, neprecīzas informācijas vai padoma sniegšana, nekonsekvence un nelaipnība.

Sabiedrībai sniegtie pakalpojumi

Tīkla ombudi apņemas izturēties pret visiem sabiedrības locekļiem laipni un ar cieņu. Viņu mērķis ir būt pieejamiem un ievērot pakalpojumu sniegšanas kultūru, būt godīgiem, objektīviem, konsekventiem un efektīviem.

Tiesību aktu noteiktajās robežās un, ievērojot nepieciešamību pēc privātuma un likumā noteiktās konfidencialitātes, tīkla ombudu mērķis ir panākt to rīcības un lēmumu pārredzamību. Viņi publicē tos kritērijus, kurus tie piemēro sūdzību izskatīšanā, sniedz paskaidrojumus par pieņemtajiem lēmumiem un publiskus ziņojumus par savu darbību.

Tīkla ombudi tiecas saglabāt atbilstošu līdzsvaru starp jautājumu izskatīšanas pamatīgumu un tempu, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja intereses un nepieciešamību efektīvi izmantot resursus.

Pieejamība

Tīkla ombudi tiecas sekmēt brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi ikvienam, kas ir tiesīgs izmantot viņu pakalpojumus.

Sūdzības parasti ir adresējamas tieši ombudam.

Sūdzības iesniedzējam ombuda pakalpojumi parasti ir bez maksas.

Gadījumā, ja tiesību akti iepriekš minētajiem principiem nosaka izņēmumus, ombuds tiecas mazināt sūdzības iesniedzējam radītās nelabvēlīgās sekas, cik vien tas ir iespējams.

Sūdzību izskatīšana

Tīkla ombudu mērķis ir tūlītēja un efektīva sūdzību izskatīšana. Viņi ņem vērā attiecīgos ES tiesību aktu nosacījumus, tostarp tiesību aktu vispārējos principus, piemēram, pamattiesību ievērošanu. Attiecībā uz šo jautājumu Eiropas Savienības Pamattiesību harta varētu būt noderīgs atsauces materiāls.

Katra saņemtā sūdzība tiek rūpīgi analizēta, lai nodrošinātu atbilstošu risinājumu.

Ja sūdzība neietilpst ombuda kompetencē, ombuds par to nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju, skaidri paskaidrojot lēmuma iemeslu vai iemeslus. Ja iespējams, ombuds iesaka sūdzības iesniedzējam citu iestādi, kas varētu palīdzēt.

Daži ombudi izmanto vienkāršotu procedūru, ja iepriekšēja analīze liecina, ka sūdzības iesniedzēja problēmu varētu ātri atrisināt, piemēram, piezvanot pa tālruni.

Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama pilnīga izmeklēšana, ombuds informē sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas procesu vai nodrošina, ka sūdzības iesniedzējs šādu informāciju var viegli iegūt. Atbilstošā informācija varētu attiekties, piemēram,uz:

• izmantoto procedūru;
• izmeklēšanas jomu, ietverot to, kāds jautājums vai jautājumi ir izmeklējami; un
• izmeklēšanas gaitu.

Izmeklēšanas procesa beigās ombuds izsniedz rakstisku ziņojumu vai lēmumu, kurā parasti izklāsta:

• ombuda konstatējumus;
• to, vai ombuds uzskata, ka sūdzība ir pamatota pilnībā vai daļēji, un šī lēmuma iemeslus; un
• ombuda ieteikumus, attiecīgajai valsts iestādei, ja tādi ir.

Informācijas publicēšana

Tīkla ombudi publicē viegli saprotamu informāciju plaši pieejamā formā. Šāda informācija var ietvert, piemēram:

• kas ir tiesīgs iesniegt sūdzību;
• par kurām valsts iestādēm var iesniegt sūdzību;
• rīcības veidus, kas var būt sūdzības pamatā, tostarp, ja tās skar ES tiesību darbības jomu;
• nosacījumus sūdzību pieņemamībai;
• kā iesniegt sūdzību;
• kādā valodā vai valodās var iesniegt sūdzību;
• (ja piemērojams) nosacījumus, kādos ombuds piemēro vienkāršotu procedūru;
• kā saņemt individuālu padomu par sūdzības iesniegšanas iespējām (piemēram, uzticības tālruni); un
• iespējamo rezultātu un risinājumus, ja sūdzība ir atzīta par pamatotu.

Eiropas ombuds ir apņēmies sekmēt plašu piekļuvi informācijai, ko publicē tīkla nacionālie un reģionālie ombudi.

Eiropas ombuda tīmekļa vietnē http://www.ombudsman.europa.eu ir aplūkojama informācija par tīklu un saites uz ombudu mājas lapām. Eiropas ombuda tīmekļa vietnē arī atrodams Interaktīvs ceļvedis, ar kura palīdzību var noskaidrot, kurš ombuds vai kura cita iestāde ir vispiemērotākā, lai izskatītu sūdzību vai atbildētu uz informācijas pieprasījumu. Pēc pieprasījuma informāciju var saņemt arī Eiropas ombuda birojā (tālr. +33 3 88 17 23 13).

Sabiedrībai sniegto pakalpojumu nepārtraukta uzlabošana

Sadarbības tīkla ombudu pienākums ir nepārtraukti uzlabot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus. Ar nolūku atspoguļot labāko praksi un tās attīstību, šī deklarācija tiks pārskatīta, kad vien tas būs nepieciešams.