Pēc detalizētas izmeklēšanas Eiropas ombude Emily O'Reilly ir konstatējusi, ka ES Padome, izmantojot praksi, kas kavē ES tiesību aktu projektu pārbaudi, apdraud pilsoņu tiesības saukt pie atbildības savus ievēlētos pārstāvjus. Tā ir administratīva kļūme.

Ombuds īpaši kritizē Padomes nespēju sistemātiski reģistrēt to dalībvalstu identitāti, kuras ieņem nostāju diskusijās par tiesību aktu projektiem, un plaši izplatīto praksi nesamērīgi marķēt dokumentus kā tādus, kas nav paredzēti apritei, jeb “LIMITE”.

Šī pieeja neatbilst tam, ko Padome sagaida no likumdošanas pārredzamības viedokļa.

Ombuds tagad lūdz Padomi sistemātiski reģistrēt dalībvalstu nostājas Padomes darba grupās un Pastāvīgo pārstāvju komitejas vēstnieku sanāksmēs un principā proaktīvi un savlaicīgi darīt šos dokumentus pieejamus sabiedrībai. O’Reilly arī aicina noteikt skaidrus kritērijus “LIMITE” statusa izmantošanai un pārskatīt šo statusu pirms likuma pieņemšanas.  

“Iedzīvotājiem ir gandrīz neiespējami sekot līdzi likumdošanas diskusijām Padomē starp valstu valdību pārstāvjiem. Šī pieeja “aiz slēgtām durvīm” var atsvešināt iedzīvotājus un radīt negatīvu noskaņojumu,” sacīja E. O’Reilly.

“Likumdošanas darbā iesaistītie valstu valdību pārstāvji ir ES likumdevēji, un viņiem vajadzētu būt atbildīgiem kā tādiem. Ja iedzīvotāji nezinās, kādus lēmumus viņu valdības pieņem un ir pieņēmušas, veidojot ES tiesību aktus, turpināsies “vaino Briseles” kultūra. ES pilsoņiem ir tiesības piedalīties tādu tiesību aktu izstrādē, kas viņus ietekmē, taču, lai to izdarītu, viņiem ir vajadzīga lielāka atvērtība no savas valdības Briselē.

“ES likumdošanas procesa lielāka pārskatatbildība sabiedrības priekšā, būdama atvērtāka, būtu svarīgs signāls pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā,” sacīja ombude.

Ombuda ieteikums un ierosināto uzlabojumu saraksts ir pieejams šeit. Ombuds sagaida, ka Padome sniegs atbildi līdz 2018. gada 9. maijam.  

Vispārīga informācija

Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir viens no likumdevējiem. Pirms valstu ministri, tiekoties Padomē, panāk oficiālu nostāju par tiesību akta projektu, notiek sagatavošanas diskusijas Padomes valstu vēstnieku sanāksmēs un vairāk nekā 150 Padomes darba grupās, kurās piedalās valstu ierēdņi.

Izmeklēšanas gaitā ombude uzdeva Padomei 14 konkrētus jautājumus, un viņas birojs pārbaudīja trīs Padomes dokumentu dokumentus, lai gūtu ieskatu par to, kā dokumenti tiek sagatavoti, izplatīti un publicēti.

Birojs arī organizēja sabiedrisko apspriešanu, kurā tika saņemts 21 iesniegums, tostarp no sabiedrības locekļiem, valstu parlamentiem, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskajām aprindām.

Ombuda izmeklēšana arī parādīja, piemēram, ka, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par visu dokumentāciju, kas attiecas uz vienu tiesību aktu, ir vajadzīgi četri dažādi meklējumi Padomes dokumentu reģistrā sarunām darba sagatavošanas struktūrās un divi meklējumi citās tīmekļa vietnes sadaļās diskusijām Padomes līmenī.