Eiropas ombude Emily O'Reilly ir sākusi izmeklēšanu par to, vai ES Padome pieļauj pietiekamu publisku kontroli pār mainīgajām diskusijām par ES tiesību aktu projektiem.

Ombuds ir uzdevis Padomei 14 jautājumus par to, kā likumdošanas dokumenti, kas izriet no dalībvalstu vēstnieku un vēstnieku vietnieku sanāksmēm, kā arī no vairāk nekā 150 komitejām un valstu civildienesta ierēdņu darba grupām, tiek apstrādāti saskaņā ar ES pārredzamības standartiem.

Jautājumi ietver to, kad un kā tiek reģistrētas atsevišķu dalībvalstu nostājas par tiesību aktu projektiem un kā Padome ir rīkojusies saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada nolēmumu par Padomes politiku attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

“Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir viens no likumdevējiem, kas strādā pie tā, lai uzlabotu dzīvi vairāk nekā 500 miljoniem eiropiešu. Šīs izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot, kā ES tiesību aktu projekti attīstās, virzoties uz priekšu dažādās valstu civildienesta ierēdņu un vēstnieku sanāksmēs Padomē, pirms par tiem beidzot vienojas valdības ministri,” sacīja O’Reilly kundze.

“Izskatās, ka sagatavošanas sanāksmēs ir atšķirīga prakse attiecībā uz rezultātu vai kompromisa priekšlikumu dokumentēšanu un to, kad šie dokumenti tiek publicēti. Lai gan ir jābūt elastības iespējai, šādi dokumenti tomēr ir vienīgais veids, kā sabiedrība var sekot līdzi procesam un redzēt izmaiņas, kas veiktas ES tiesību aktu projektos Padomē.

“Pašreizējos politiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi nodrošināt ES iedzīvotājiem skaidrību par ES tiesību aktu izstrādi. Tas palīdzētu noskaidrot dažus populārus pārpratumus par to, kas tieši izstrādā un vienojas par jauniem tiesību aktiem, un sabiedrības apziņā nošķirt “Briseles” atbildību no dalībvalstu atbildības. Tas arī palīdzētu Padomei turpināt tās nepārprotamo apņemšanos nodrošināt pārredzamību,” teica O’Reilly kundze.

Vispārīga informācija

Ombuda biroja pārstāvjiem ir bijušas divas konstruktīvas sanāksmes ar Padomes Ģenerālsekretariātu, lai apspriestu Padomes darba sagatavošanas struktūru pārredzamības pasākumus.

Izmeklēšanas uzsākšanas vēstulē ģenerālsekretāram Tranholm-Mikkelsen ombude pieprasīja informāciju četrās jomās: darba grupu prakses konsekvenci; Padomes dokumentu reģistra pilnīgums; dokumentu pieejamība Padomes dokumentu reģistrā; un dalībvalstu individuālo nostāju reģistrēšanu.

Šajā pēdējā jautājumā ombude pieprasīja sīkāku informāciju par to, kā Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada nolēmums (C-280/11 P) ir ietekmējis Padomes informācijas izpaušanas politiku. Lietā Access Info Europe Tiesa konstatēja, ka Padome ir kļūdījusies, atsakot publisku piekļuvi Padomes Ģenerālsekretariāta piezīmes daļām, kurās ietverti dalībvalstu iesniegtie grozījumu priekšlikumi.

Ombuds 2017. gada jūnijā lūdza sniegt atbildi.

Eiropas Ombuda vēstule Padomes ģenerālsekretāram ir pieejama šeit.