- LV Latviešu valoda
Machine translations can contain errors potentially reducing clarity and accuracy; the Ombudsman accepts no liability for any discrepancies. For the most reliable information and legal certainty, please refer to the source version in English linked above.
For more information please consult our language and translation policy.
Lēmums stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību
Decision
Case OI/2/2017/TE - Opened on Friday | 10 March 2017 - Recommendation on Thursday | 17 May 2018 - Special report on Thursday | 17 May 2018 - Decision on Tuesday | 15 May 2018 - Institution concerned Council of the European Union ( Closed after Special Report , Maladministration found ) - Country France
Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecās uz ES Padomes (“Padome”) darba sagatavošanas struktūrās notiekošo diskusiju par tiesību aktu projektiem pārredzamību.
Lai Eiropas pilsoņi varētu pienācīgi īstenot savas demokrātiskās tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un saukt iesaistītās personas pie atbildības, leģislatīvo aktu apspriešanai ir jābūt pietiekami pārredzamai.
Kad 28 dalībvalstu valdības Padomē oficiāli pieņem ES tiesību aktus, sanāksmes un visas likumdošanas diskusijas ir publiskas. Tomēr, pirms Padome pieņem oficiālu nostāju, diskusijas notiek vairāk nekā 150 darba sagatavošanas struktūrās. Tieši šajā līmenī tiek ierosināta lielākā daļa izmaiņu tiesību aktu projektos un tiek meklēti kompromisi starp dalībvalstīm.
Tomēr darba sagatavošanas struktūru sanāksmes nav publiskas. Pilsoņi var izmantot savas demokrātiskās tiesības sekot līdzi likumdošanas diskusijām, tikai piekļūstot šo diskusiju ierakstiem. Tas nozīmē, ka likumdošanas diskusijas darba sagatavošanas struktūrās ir pienācīgi jādokumentē un ka ir jābūt viegli pieejamai savlaicīgai piekļuvei attiecīgajiem dokumentiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ombuds 2017. gada martā sāka šo stratēģisko izmeklēšanu. Viņa uzdeva Padomei konkrētus jautājumus, uzsāka sabiedrisko apspriešanu un pārbaudīja Padomes leģislatīvos dosjē.
Ombuds konstatēja, ka Padomes pašreizējā prakse ir administratīva kļūme. Viņa īpaši kritizēja to, ka Padome nav sistemātiski reģistrējusi to dalībvalstu identitāti, kuras ieņem nostāju darba sagatavošanas struktūrās, un plaši izplatīto praksi ierobežot piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, kamēr notiek lēmumu pieņemšana (tā dēvētais “LIMITE” marķējums).
Ombude 2018. gada 9. februārī Padomei sniedza trīs konkrētus ieteikumus un vairākus ierosinājumus par to, kā uzlabot likumdošanas procesa pārredzamību.
Padome neatbildēja uz ombuda ieteikumiem juridiski noteiktajā trīs mēnešu termiņā. Tāpēc ombude slēdza lietu, apstiprinot savus konstatējumus, ieteikumus un ierosinājumus uzlabojumiem. Pēc tam tiks sagatavots īpašais ziņojums Eiropas Parlamentam.
Vispārīga informācija
1. Eiropas Savienības Padomi (Padome) veido ES dalībvalstu valdības. Padome kopā ar Eiropas Parlamentu [1] pieņem ES tiesību aktus. Pirms dalībvalstu ministri Padomes sanāksmēs panāk oficiālu nostāju par tiesību aktu projektiem, Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā [2] un vairāk nekā 150 Padomes darba sagatavošanas struktūrās, kurās piedalās valstu ierēdņi, tostarp tā sauktajās “darba grupās”[3], notiek sagatavošanas diskusijas. Daudzos gadījumos šīm darba sagatavošanas struktūrām ir izšķiroša ietekme uz tiesību akta galīgo redakciju. Tāpēc diskusijas visās šajās darba sagatavošanas struktūrās ir būtiska ES likumdošanas procesa daļa.
2. Juridiska prasība ir nodrošināt, ka iedzīvotāji var sekot līdzi tiesību aktu attīstībai. Saskaņā ar ES līgumiem ikvienam pilsonim ir “tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”, un ES lēmumi ir jāpieņem “tik atklāti, cik iespējams, tuvinot tos pilsoņiem”[4]. Līgumos ir īpaši noteikts, ka Padomes sanāksmes ir atklātas, “izskatot tiesību akta projektu un balsojot par to”[5].
3. Likumdošanas pārredzamības nozīme ir nostiprināta arī ES noteikumos par publisku piekļuvi dokumentiem [6]. Šajos noteikumos paredzēts, ka “likumdošanas dokumentiem” jābūt tieši pieejamiem sabiedrībai, cik vien iespējams plaši [7].
4. Ņemot vērā bažas par iedzīvotāju šķietamo pārskatatbildības trūkumu un no tā izrietošo iespēju trūkumu piedalīties Padomes likumdošanas darbībās, ombude nolēma izmeklēt šo jautājumu pēc savas iniciatīvas, veicot “stratēģisku izmeklēšanu”.
Stratēģiskā izmeklēšana
5. Izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta likumdošanas diskusiju pārredzamībai Padomes darba sagatavošanas struktūrās. Tas jo īpaši attiecās uz to, kā Padomes Ģenerālsekretariāts (“Sekretariāts”) administratīvi atbalsta likumdošanas procesu, reģistrējot diskusijas, kas starp dalībvalstīm notiek darba sagatavošanas struktūrās, un reģistrējot, pārvaldot un publicējot saistītos dokumentus.
6. Ombuds 2017. gada 10. martā uzdeva Padomei 14 jautājumus [8], uz kuriem Padome atbildēja 2017. gada 26. jūlijā [9].
7. Pēc tam ombuds uzsāka sabiedrisko apspriešanu, aicinot sabiedrības locekļus, pilsonisko sabiedrību, akadēmisko aprindu pārstāvjus un valstu parlamentus paust savu viedokli par izvirzītajiem jautājumiem. Visi, kas sniedza ieguldījumu, dažādā mērā pauda bažas par dažādās Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārskatatbildību un pārredzamību [10].
8. Ombuda izmeklēšanas grupa 2018. gada 23. janvārī pārbaudīja [11] Padomes lietas par trim tiesību aktu priekšlikumiem, kas tika pabeigti 2016. gadā: Datu aizsardzības regula [12], Lēmums par nedeklarēta darba novēršanu [13] un Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību [14]. Pārbaudes mērķis bija sniegt ombudam ieskatu par to, kā sekretariāts sagatavo, izplata, reģistrē un publicē dokumentus, kas iesniegti Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmēs.
9. Pēc sabiedriskās apspriešanas laikā saņemto atsauksmju, pārbaudes rezultātu un Padomes pausto viedokļu detalizētas analīzes ombude konstatēja, ka Padomes pašreizējā prakse ir administratīva kļūme.
10. Ombude 2018. gada 9. februārī sniedza Padomei trīs konkrētus ieteikumus par to, kā tā varētu palielināt likumdošanas procesa pārredzamību. Viņa arī lūdza Padomi atbildēt uz vairākiem ierosinājumiem par uzlabojumiem [15].
11. Saskaņā ar ES Līgumiem [16] un Eiropas Ombuda statūtiem [17] ombude deva Padomei trīs mēnešus laika, lai sniegtu sīki izstrādātu atzinumu par saviem ieteikumiem un ierosinājumiem.
12. Ņemot vērā ombudes vilšanos, Padome neatbildēja uz viņas ieteikumiem un ierosinājumiem juridiski noteiktajā termiņā, kas beidzās 2018. gada 9. maijā. Ņemot vērā likumdošanas pārredzamības jautājuma nozīmību, ombuds nolēma nepiešķirt Padomei nekādus pagarinājumus pēc šā termiņa.
Ombuda ieteikumi
13. Ombuda novērtējuma sākumpunkts bija pārredzamības nozīme ES tiesību aktu un ES demokrātiskās leģitimitātes nodrošināšanā. Tā kā Padomes darba sagatavošanas struktūras netiekas publiski, pilsoņi savas demokrātiskās tiesības sekot līdzi likumdošanas diskusijām var īstenot, tikai piekļūstot šo diskusiju ierakstiem.
14. Lai tas būtu iespējams, likumdošanas diskusijas sagatavošanas struktūrās ir jādokumentē; ja dalībvalstis ieņem nostāju darba sagatavošanas struktūrās, tas ir jāreģistrē; un savlaicīgai piekļuvei leģislatīviem dokumentiem jābūt viegli pieejamai.
15. Ombuds konstatēja, ka Padomes nespēja sistemātiski reģistrēt dalībvalstu identitāti, kad tās pauž nostāju diskusijās darba sagatavošanas struktūrās [18], ir administratīva kļūme. Viņa arī konstatēja, ka Padomes pašreizējā prakse lielāko daļu leģislatīvo dokumentu, kamēr notiek lēmumu pieņemšana, apzīmēt kā “LIMITE”[19], tādējādi ierobežojot publisku piekļuvi, ir administratīva kļūme.
16. Tādēļ ombude ieteica Padomei:
1. Sistemātiski reģistrēt dalībvalstu valdību identitāti, kad tās pauž nostāju Padomes darba sagatavošanas struktūrās.
2. Izstrādāt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus tam, kā tā apzīmē dokumentus kā “LIMITE” saskaņā ar ES tiesību aktiem.
3. Sistemātiski pārskatīt dokumentu statusu “LIMITE” agrīnā posmā, pirms tiesību akta galīgās pieņemšanas, tostarp pirms neoficiālām sarunām trialogos, kad Padome būs panākusi sākotnējo nostāju par priekšlikumu.
17. Turklāt Ombuds iesniedza Padomei vairākus ierosinājumus par to, kā uzlabot likumdošanas procesa pārredzamību, lai uzlabotu tās darba sagatavošanas struktūrās sagatavotās dokumentācijas konsekvenci [20] un minētās dokumentācijas pieejamību Padomes tīmekļa vietnē un publiskajā reģistrā [21].
18. Ombude ierosināja Padomei:
1. Pārskatīt, kā tā pilda savu juridisko pienākumu padarīt leģislatīvus dokumentus tieši pieejamus. Šī pārskatīšana būtu jāpabeidz 12 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma datuma, un tās rezultātā turpmāko 12 mēnešu laikā būtu jāpieņem attiecīgi jauni pasākumi.
2. Pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz dokumentu veidiem, kas sagatavošanas struktūrām būtu jāsagatavo, likumdošanas procedūru kontekstu un šajos dokumentos iekļaujamo informāciju.
3. Atjaunināt Padomes reglamentu, lai atspoguļotu pašreizējo praksi publiskot leģislatīvus dokumentus, kuros ietvertas dalībvalstu nostājas, kā to izklāstījusi Padomes prezidentvalsts Nīderlande 2016. gadā.
4. Uzskaitiet visu veidu dokumentus savā publiskajā reģistrā neatkarīgi no to formāta un no tā, vai tie ir pilnībā vai daļēji pieejami vai nav pieejami vispār.
5. Uzlabot dokumentu publiskā reģistra lietotājdraudzīgumu un “meklējamību”.
6. Izstrādāt īpašu un atjauninātu tīmekļa vietni katram tiesību akta priekšlikumam, sekojot Eiropas Parlamenta Likumdošanas observatorijas piemēram.
Secinājums
Ombude slēdz šo stratēģisko izmeklēšanu ar šādu secinājumu:
Ombuds apstiprina savus konstatējumus par administratīvām kļūmēm, ieteikumus un ierosinājumus Padomei, kā sīki izklāstīts Ombuda 2018. gada 9. februāra ieteikumā.
Ombuds sagatavos īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam.
Padome tiks informēta par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2018. gada 15. maijā
[1] Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. pants.
[2] "Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komitejā" ir 28 dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji (Pastāvīgo pārstāvju komiteja II) vai pastāvīgo pārstāvju vietnieki (Pastāvīgo pārstāvju komiteja I).
[3] Darba sagatavošanas struktūru saraksts ir pieejams: http://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/preparatory-bodies/
[4] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 1. pants un 10. panta 3. punkts.
[5] LESD 15. panta 2. punkts.
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 43. lpp. (Regula 1049/2001).
[7] Regulas 1049/2001 6. apsvērums un 12. panta 2. punkts.
[8] Ombuda atklāšanas vēstule ir pieejama šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/76929/html.bookmark
[9] Padomes atbilde ir pieejama šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/83029/html.bookmark
[10] Tiesībsargs sabiedriskajā apspriešanā saņēma 22 iesniegumus, kas atrodami šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/case.faces/en/49461/html.bookmark
[11] Ombuda pārbaudes ziņojums ir pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/89637/html.bookmark
[12] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
[13] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2016/344 (2016. gada 9. marts) par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu.
[14] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2012 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.
[15] Ieteikums ir pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/recommendation.faces/en/89518/html.bookmark
[16] LESD 228. pants.
[17] Eiropas Parlamenta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, 3. panta 6. punkts.
[18] Sk. ieteikuma 14.–21. punktu.
[19] Sk. ieteikuma 28.–35. punktu.
[20] Skatīt ieteikuma 13. punktu un I pielikumu.
[21] Sk. ieteikuma 23.–27. punktu un 2. pielikumu.