Eiropas ombude Emily O'Reilly notiekošā izmeklēšanā aicināja sabiedrību, pilsonisko sabiedrību, valstu parlamentus un citus sniegt atsauksmes par to, kā ES Padome var padarīt savu likumdošanas darbu pārredzamāku.

Šajā apspriešanā tiek uzdoti deviņi jautājumi, tostarp par to, kādus pasākumus Padome varētu veikt, lai atvieglotu likumdošanas dokumentu atrašanu, ar kādām grūtībām saskaras, mēģinot iegūt dokumentus, kas saistīti ar Padomes darba sagatavošanas struktūrām, un cik svarīgi ir zināt dalībvalstu individuālās nostājas.

Ombuds ir arī rakstījis Padomei, lūdzot pārbaudīt visus dokumentus, kas attiecas uz trim 2016. gada tiesību aktu paraugiem, lai redzētu iekšējo procesu dokumentu reģistrēšanai, kategorizēšanai un izpaušanai, jo ES tiesību aktu projekti tiek izskatīti Padomē. Dokumentus atlasīs Padome, un tiem vajadzētu būt reprezentatīviem attiecībā uz tās dokumentu apstrādes un pārredzamības praksi.

“Padome kā viens no likumdevējiem kopā ar Parlamentu pieņem tiesību aktus, kas ietekmē vairāk nekā 500 miljonu iedzīvotāju dzīvi. Pilsoņiem ir tiesības piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē, un tādēļ viņiem ir jābūt pienācīgi informētiem par likumdošanas procesu Padomē.

“Kopš manas izmeklēšanas sākšanas Padomes likumdošanas procesā ir panākti daži pārredzamības uzlabojumi. Mans nākamais solis ir noskaidrot, kā tika reģistrēti un publicēti dokumenti, kas saistīti ar trim neseniem ES tiesību aktu paraugiem, lai precīzi kartētu Padomes dokumentu apstrādes un pārredzamības sistēmu.

“Tajā pašā laikā es vēlos dzirdēt par praktisko pieredzi, ko guvuši tie, kuri meklē plašāku informāciju par notiekošajām diskusijām par ES tiesību aktu projektiem un jebkādiem ierosinājumiem uzlabojumiem,” sacīja E. O’Reilly.

Vispārīga informācija

Ombude 2017. gada martā sāka izmeklēšanu ar 14 jautājumiem Padomei par to, kā leģislatīvie dokumenti, kas izriet no dalībvalstu vēstnieku un vēstnieku vietnieku sanāksmēm, kā arī no vairāk nekā 150 komitejām un valstu civildienesta ierēdņu darba grupām, tiek apstrādāti saskaņā ar ES pārredzamības standartiem.

Ombuda izmeklēšana aptver četras jomas: dokumentu pieejamība Padomes dokumentu reģistrā; šā reģistra pilnīgums; sagatavošanas struktūru izstrādes un publicēšanas prakses konsekvence un dalībvalstu nostāju pārredzamība.

Padomes atbildē bija uzskaitīti daži uzlabojumi, tostarp jauna Padomes dokumentu reģistrēšanas sistēma, projekts, kura mērķis ir kopā ar Eiropas Parlamentu un Komisiju izstrādāt kopīgu dokumentu izstrādes platformu, un dažādas iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot sabiedrības piekļuvi dokumentiem.

Plānotā trīs 2016. gadā slēgto leģislatīvo dosjē pārbaude, kā arī sabiedriskās apspriešanas pienesumi tiks izmantoti ombuda veiktajā šā jautājuma galīgajā analīzē.

Termiņš atbilžu iesniegšanai apspriešanā, kas pieejama 24 oficiālajās ES valodās, ir 2017. gada 31. decembris.