1995. gadā dibinātā nelielā iestāde ir paplašinājusies un kļuvusi par atzītu un cienītu pārredzamības, ētikas un pārskatatbildības atbalstītāju ES pārvaldē.
Lai Ombuda iestādes pilnveidotos un spētu darboties sabiedrības interesēs, jāpieņem to labas pārvaldības aizstāvju loma. ES iestādes ir ļāvušas manam birojam īstenot redzējumu, kāds tā izveidotājiem bija pirms 25 gadiem, proti, būt kaismīgam ES un tās iedzīvotāju aizstāvim. Mans birojs ir neliels, taču tam ir lielas pilnvaras, kuras es turpināšu īstenot.
Eiropas ombude Emīlija O’Reilija
Paraksta Māstrihtas līgumu, ieskaitot pantu, ar ko izveido Eiropas Ombudu
Eiropas Parlamentā par pirmo Eiropas ombudu ievēl Jakobu Sēdermanu (Somija); atver biroju
Izveido Eiropas ombudu tīklu: pašreiz tīkls apvieno vairāk nekā 95 valstu un reģionālos Ombudu birojus un lūgumrakstu komitejas no 36 valstīm
Eiropas Parlaments apstiprina labas administratīvās prakses kodeksu, kuru izstrādājis Eiropas Ombuds, tādējādi nosakot ES civildienesta vadlīnijas
P. Nikiforu Diamandourosu (Grieķija) ievēl par otro ombudu
Emīliju O’Reiliju (Īrija) ievēl par trešo ombudu
Paralēlu izmeklēšanu uzsākšana ar Eiropas ombudu tīklu
Sadarbības ar Eiropas Parlamentu pastiprināšana, izmantojot komitejas un uzklausīšanas
Jaunveidotās stratēģiskās izmeklēšanas nodaļas pirmie rezultāti
Jaunu darba metožu ieviešana lietu izskatīšanai un Fast-Track procedūra piekļuvei lietu dokumentiem
Emily O’Reilly ievēlēta uz jaunu pilnvaru termiņu
Pārredzamība, publiska piekļuve informācijai un dokumentiem
Pārskatatbildība un sabiedrības līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā
Problēmas ar ES publiskajiem iepirkumiem un dotācijām
Pamattiesību un procesuālo tiesību ievērošana
Lai saņemtu palīdzību ar ES pārvaldi saistītu problēmu risināšanā, pie Eiropas Ombuda var vērsties privātpersonas, uzņēmumi, apvienības un pilsoniskā sabiedrība.
Birojs 25 gadu darbības laikā ir izskatījis vairāk nekā 57 000 sūdzību.
Vairums izmeklēšanu ir balstītas uz sūdzībām, taču Ombuds var veikt arī izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas. Kopš birojs 1995. gadā sāka darbu, veiktas vairāk nekā 7300 izmeklēšanas.
Ir būtiski sabiedrībai nodrošināt pietiekami daudz informācijas, lai tā spētu sekot ES politikai un likumdošanai un jēgpilni iesaistīties ES demokrātiskajā procesā.
ES lēmumu pieņemšanas pārredzamības uzlabošanai galvenā uzmanība veltīta dažādās izmeklēšanās, piemēram, par: likumdošanu Padomē, kur valstu valdības veido ES tiesību aktus; lēmumu pieņemšanu Eurogrupā, kur finanšu ministri lemj par eurozonas politiku; tirdzniecības sarunām starp ES un trešām valstīm vai par to, kā ES valdības lemj par gada nozvejas kvotām, ņemot vērā ilgtspēju.
Cilvēki uzticas publiskai pārvaldei, ja redz, ka tā strādā sabiedrības labā un uztur augstus ētikas standartus.
ES ir spēkā stingri noteikumi par lobēšanu, interešu konfliktiem un virpuļdurvju efektu — saistībā ar cilvēku pāreju no privātā sektora uz publisko sektoru un otrādi. Tomēr, lai garantētu sabiedrības uzticību, šie noteikumi arī jāizpilda un jāaktualizē. Jaunāko Ombuda izmeklēšanu rezultātā nodrošināti stingrāki ētikas noteikumi Komisijas locekļiem, panākta labāka tādu noteikumu izpilde, kas attiecas uz virpuļdurvju efektu, un tādu ES ierēdņu vadlīniju izpilde, kurās noteikts, kā mijiedarboties ar lobistiem.
Publiska piekļuve dokumentiem ir būtiska ES politikas un likumdošanas, kā arī ES līdzekļu rūpīgas pārbaudes nodrošināšanai. Tā kā piekļuve dokumentiem bieži ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, Ombuds ieviesa paātrinātu procedūru, kas palīdzēs cilvēkiem iegūt vajadzīgo informāciju, kamēr tā joprojām ir aktuāla.
Jaunākās izmeklēšanas bijušas saistītas ar Komisijas locekļu ceļa izdevumiem, robežkontroles operācijām, kuras veikusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, un lobēšanu, kas saistīta ar Eiropas aizsardzības pētījumu programmu. Iepriekšēju Ombuda izmeklēšanu rezultātā arī panākts, ka Eiropas Zāļu aģentūra sabiedrībai nodrošina pieeju zāļu klīnisko pētījumu rezultātiem.
Atvieglojot cilvēku iespējas sekot līdzi ES debatēm un diskusijām un iesaistīties tajās, var palīdzēt novērst sabiedrības uzskatu, ka ES ir tāla un sarežģīta.
Ombuds ir palīdzējis uzlabot Eiropas pilsoņu iniciatīvu — līdzdalības demokrātijas rīku, ar kura palīdzību pilsoņi var Eiropas Komisijā iesniegt lūgumrakstu par tiesību akta izdošanu kādā jautājumā, — nodrošinot tās vienkāršāku izmantošanu. Citu Ombuda izmeklēšanu rezultātā ES iestādes vairāk centušās nodrošināt saziņu visās 24 oficiālajās ES valodās, proti, sabiedriskām apspriešanām, kuras organizē Komisija, un padarīt tīmekļa vietnes pieejamākas.
Papildus tradicionālākām tiesībām, kas ir iekļautas ES līgumos un Pamattiesību hartā, pastāv dažas tiesības, kas ir tieši saistītas ar Ombuda darbu, piemēram, tiesības uz labu pārvaldību un tiesības piekļūt dokumentiem.
Ombuds izmeklēšanās regulāri atsaucas uz hartu. Vienas šādas izmeklēšanas rezultātā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izveidoja sūdzību izskatīšanas mehānismu personām, kurām šķiet, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības. Pateicoties citai izmeklēšanai, ES ārvalstu delegāciju stažieri sāka saņemt atalgojumu, tādējādi novēršot nevienlīdzību piekļuves jomā.
Ombuds regulāri izskata lietas, kas attiecas uz ES finansētiem projektiem; parasti tas ir saistīts ar problēmām, kuras konstatētas pēc revīzijām.
Ja revīzijas laikā atklāj problēmu, ES iestāžu pienākums ir atgūt līdzekļus. Tomēr var rasties pārpratumi vai kļūdas, tādējādi atgūšana var nebūt pamatota. Ombuds var palīdzēt rast risinājumus šādās lietās, ja attiecīgās organizācijas veikušas darbu pēc labas ticības un sasniegušas projekta mērķus.
Nesena piemēra rezultātā Eiropas Komisija mainīja savu nostāju un sedza Eiropas Universitāšu asociācijas izdevumus par projektu, kuru tā veica, lai sekmētu Latīņamerikas reģionālo sadarbību.
Izmeklēšanu laikā ombude un personāls regulāri ir liecinieki aizrautīgu ES ierēdņu izcilam darbam. 2017. gadā izveidotās Labas pārvaldības balvas mērķis ir pieeju šāda darba piemēriem nodrošināt plašai sabiedrībai, lai izplatītu labu praksi un palīdzētu mazināt plaisu starp iedzīvotājiem un ES pārvaldi.
Ir vispārēja balva un godalgas konkrētās kategorijās. Iepriekš godalgas ieguvušas Eiropas Komisijas grupas, kas darbojās, lai veidotu izpratni par piesārņojumu ar plastmasu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes grupas par darbu, ar kura palīdzību uzsver apdraudējumu bitēm, un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras grupas par Eiropas sadarbības projektu.
Eiropas Ombuds koordinē Eiropas ombudu tīklu, kas apvieno valstu un reģionālos ombudus no 95 birojiem 36 Eiropas valstīs.
Eiropas Ombuds organizē ikgadēju konferenci, kurā valstu un reģionālie ombudi var tikties ar ES politikas veidotājiem, lai palīdzētu pievērst uzmanību svarīgajiem jautājumiem. Eiropas Ombuds arī koordinē paralēlās izmeklēšanas, kuru ietvaros valstu ombudu biroji sadarbojas kopēju ES problēmu risināšanā. Šāds piemērs bija paralēla izmeklēšana, kurā pētīja, vai ES līdzekļi tiek tērēti saskaņā ar pamattiesībām, un sniedza ierosinājumus uzlabot šo ES līdzekļu pārraudzības veidu.
Šogad aprit 25 gadi kopš Eiropas Ombuda izveides. Šajā laikā ES ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, tās attīstību ir ietekmējušas problēmas, iedzīvotāju mainīgās gaidas un paplašināšanās.
Turpmākajos gados, visticamāk, būs tikpat daudz pārmaiņu, jo Covid-19 pandēmija un notiekošie reaģēšanas darbi mainīs pašu ES būtību. Eiropas Savienībai būs arī jāpieņem nozīmīgi lēmumi, jo tā mēģinās novērst klimata pārmaiņas, humāni pārvaldīt migrāciju, sadzīvot ar tehnoloģiju attīstību un aizstāvēt Eiropas vietu pasaulē.
Mans kā Eiropas ombudes uzdevums ir nodrošināt, ka šādus lēmumus, kas tieši skar cilvēku dzīvi, atbalsta tāda ES pārvalde, kuras darbībā galvenais ir iedzīvotājs. Izskatot sūdzības un konstatējot sistēmiskas problēmas, es turpināšu aicināt ES iestādes ievērot augstākos labas pārvaldības standartus.
Pateicos par atbalstu un sadarbību pēdējos gados, un turpināsim strādāt kopā arī nākotnē!
Eiropas ombude Emīlija O’Reilija
