Strasbūrā, 2017. gada 10. martā

Piekļuve dokumentiem, kas saistīti ar Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kad tiek apspriesti ES leģislatīvo aktu projekti (OI/2/2017/AB)

Godātais Tranholma-Mikelsena kungs!

Esmu nolēmis sākt izmeklēšanu par to dokumentu izpaušanu, kas iegūti diskusijās par ES tiesību aktu projektiem Padomes darba sagatavošanas struktūrās. Izmeklēšanā tiks pārbaudīts, cik lielā mērā pašreizējā kārtība pienācīgi atvieglo sabiedrības kontroli pār šādu diskusiju gaitu.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Padome jau ir apņēmusies ievērot pārredzamības principu un veicināt pilsoņu zināšanas un spēju iesaistīties ES likumdošanas procesā. Manas izmeklēšanas mērķis ir palīdzēt Padomei šajā ziņā. Precīzāk, iemesli, kāpēc es sāku šo izmeklēšanu, ir šādi:

1. Sagatavošanas diskusijas par tiesību aktu projektiem notiek Padomē ar Pastāvīgo pārstāvju komitejas (I) un Pastāvīgo pārstāvju komitejas (II) [1] starpniecību un ar vairāk nekā 150 citu komiteju un darba grupu starpniecību.[2] Dažos gadījumos, jo īpaši tajos, kas attiecas uz tehniskākiem jautājumiem, vienošanos var panākt sagatavošanas struktūras līmenī; pēc tam saskaņotos tekstus bez apspriešanas pieņem Padomes sanāksmē valdības ministru līmenī. Citos gadījumos, jo īpaši tajos, kas saistīti ar politiskākiem jautājumiem, darba sagatavošanas struktūras uzskatīs, ka jautājumus vislabāk apspriest un par tiem vienoties Padomes sanāksmēs, kurās iesaistīti attiecīgie ministri.

No Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem preambulas sestā apsvēruma izriet, ka būtu jāpiešķir pēc iespējas lielāka tieša piekļuve “dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas”. Darba sagatavošanas struktūrām iesniegtie dokumenti nepārprotami ietilpst šajā kategorijā [3].

2. Šķiet, ka sagatavošanas struktūrās pastāv atšķirīga prakse attiecībā uz dokumentu, piemēram, darba rezultātu, progresa ziņojumu vai kompromisa priekšlikumu, sagatavošanu. Tiesību aktu priekšlikumi, par kuriem notiek ilgstošas diskusijas, var radīt simtiem dokumentu, savukārt Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī var būt maz informācijas par citiem tiesību aktu priekšlikumiem [4]. Šķiet, ka atšķiras arī dokumentu publiskošanas laiks sarunu laikā un pēc tiesību akta pieņemšanas.

Es apzinos to, ka darba sagatavošanas struktūru iesniegtie dokumenti galvenokārt kalpo tam, lai reģistrētu diskusiju progresu un formalizētu iespējamos kompromisus, lai padarītu sarunu procesu pēc iespējas efektīvāku. Ir arī skaidrs, ka ir vajadzīga zināma elastība, lai ņemtu vērā dažādos sagatavošanas struktūru veidus un apspriežamo tematu dažādību. Tomēr daudzos gadījumos šie dokumenti ir vienīgais iespējamais informācijas avots, ar kura palīdzību sabiedrība var sekot līdzi tam, kā tiek sagatavoti lēmumi, pirms Padome tos apspriež vai apstiprina publiski.

3. Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS) proaktīvi nedara pieejamus dokumentus, kas atspoguļo atsevišķu dalībvalstu nostājas sarunu laikā. Tomēr šī pieeja neskar sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem, kas paredzētas Regulā 1049/2001 [5]. Šos dokumentus var darīt pieejamus pēc attiecīgā akta pieņemšanas, ja uz tiem neattiecas neviens no Regulas 1049/2001 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem.

Spriedumā lietā C-280/11 P (Padome/ Access Info Europe) Tiesa lēma, ka Padome ir kļūdījusies, liedzot publisku piekļuvi daļām no PĢS piezīmes Informācijas jautājumu darba grupai, kurā bija iekļauti vairāku dalībvalstu iesniegtie grozījumu priekšlikumi. Tiesa norādīja, ka ar to vien, ka informācijas izpaušanas pieprasījums tika iesniegts ļoti agrīnā likumdošanas procesa posmā, nepietiek, lai piemērotu attiecīgo izņēmumu [6].

Pēc tam Padomē notika iekšējas diskusijas par Tiesas lēmuma ietekmi uz tās praksi un reglamentu. Ir svarīgi novērtēt šo diskusiju iznākumu.

4. Rakstiski komentāri, ko delegācijas iesniegušas likumdošanas procedūras gaitā, parasti ir iekļauti PĢS piezīmē un ir pieejami Padomes reģistrā. Sagatavošanas dokumentiem, kas saistīti ar vienu un to pašu tiesību akta priekšlikumu, ir viens un tas pats starpiestāžu lietas kods. Tomēr PĢS "Dokumentu izstrādes rokasgrāmatā" Padomei un darba sagatavošanas struktūrām ir norādīts, ka dažiem darba dokumentiem "nav Padomes dokumenta numura, piemēram, dažiem "sanāksmju dokumentiem"^[7]. Būtu lietderīgi zināt, vai dokumentu izplatīšana bez skaita ir bieža prakse sarunu laikā un kāda veida dokumenti ir iesaistīti.

Mani darbinieki jau ir rīkojuši divas konstruktīvas sanāksmes ar Padomes Ģenerālsekretariātu, lai apspriestu šos jautājumus. Es saprotu, ka regulāri tiek veikti uzlabojumi. Tādēļ es būtu pateicīgs, ja kā pirmo soli šajā izmeklēšanā Padome varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem, lai veicinātu mūsu izpratni par pašreizējo kārtību un jebkādiem plāniem to uzlabot:

I. Prakses saskaņotība starp darba grupām

1. Kad Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu, vai Padome publiski paziņo, kurās darba sagatavošanas struktūrās priekšlikums tiks apspriests?

2. Kādus pasākumus Padome veic, lai izlemtu, vai sagatavošanas dokumentus var darīt tieši pieejamus sabiedrībai vai arī tie būtu jāmarķē kā "LIMITE" un tādējādi nebūtu jādara tieši pieejami? Būtu lietderīgi zināt, piemēram, kas veic novērtējumu, kādi kritēriji tiek izmantoti, lai to noteiktu, un cik ilgs ir process?

3. Vai ir pieejamas vadlīnijas par to, kā un kad “LIMITE” dokumentus var darīt pieejamus sabiedrībai?

4. Pēc darba, ko šajā jautājumā paveikusi prezidentvalsts Nīderlande (2016. gada janvāris – jūnijs), kāds turpmāks darbs ir paveikts saistībā ar jautājumu par PĢS, kurš periodiski pārskata to LIMITE dokumentu statusu, kas saistīti ar notiekošajām likumdošanas procedūrām?

5. Kāds ir vidējais laiks, kas pēc leģislatīvā akta galīgās pieņemšanas vajadzīgs, lai ar šā akta pieņemšanu saistītos dokumentus darītu pieejamus sabiedrībai (kā paredzēts Padomes reglamenta II pielikuma 11. panta 6. punktā)? Kā process tiek organizēts?

6. Ko Padome dara, lai vēl vairāk uzlabotu apmaiņu ar paraugpraksi attiecībā uz izstrādes standartiem, kas piemērojami dažādiem dokumentu veidiem, piemēram, iesniegt izmaiņas iezīmētajās izmaiņās, apkopot iepriekšējos diskusiju posmus un uzsvērt galvenos jautājumus?

II. Dalībvalstu individuālo nostāju reģistrēšana

7. Lai gan praksē Padomes reģistrā ir daudz dokumentu, kas atspoguļo atsevišķu delegāciju nostājas, dokumentos, apkopojot pašreizējo stāvokli sarunās, dažkārt ir atsauce uz "delegāciju vairākumu", "vairākām delegācijām" vai "ievērojamu skaitu dalībvalstu". Vai Padome var, lūdzu, norādīt, kā un kas pieņem lēmumu reģistrēt vai nereģistrēt delegācijas individuālo nostāju darba grupas līmenī? Vai PĢS ir sniedzis norādījumus šajā jautājumā?

8. Vai Padome, lūdzu, var paskaidrot Tiesas nolēmuma lietā Access Info Europe ietekmi uz tās informācijas izpaušanas politiku un publicēt PĢS 2015. gada pirmajā pusē veiktā izvērtējuma rakstiskos rezultātus [8]?

9. Vai Padome, lūdzu, var norādīt, vai tā uzskata, ka ir jāgroza tās reglaments, lai to pielāgotu spriedumam Access Info Europe lietā?

III. Padomes dokumentu reģistra pilnīgums

10. Vai Padome var, lūdzu, norādīt, vai dokumentu izplatīšana bez skaita ir bieža prakse un kāda veida dokumenti ir iesaistīti?

11. Ja šie dokumenti nav iekļauti tās publiskajā reģistrā, vai tā var paskaidrot, kāpēc tā tos nereģistrē pēc sanāksmes kā daļu no leģislatīvā dokumenta?

12. Es saprotu, ka Padome jau apsver, kā uzlabot pārredzamību attiecībā uz šiem dokumentiem. Es būtu pateicīgs, ja Padome varētu izskaidrot pasākumus, ko tā ir veikusi vai plāno veikt.

IV. Dokumentu pieejamība Padomes dokumentu reģistrā

13. Ko Padome ir darījusi un ko tā plāno darīt, lai atvieglotu ar tiesību aktu projektiem saistītu sagatavošanas dokumentu atrašanu tās publiskajā reģistrā un, vispārīgāk, tās tīmekļa vietnē?

14. Vai Padome jau ir izstrādājusi politiku par tiesību aktu projektu sagatavošanas dokumentu iekļaušanu kopīgajā tiesību aktu datubāzē [9]? Ja atbilde ir apstiprinoša, lūdzu Jūs savā atbildē iekļaut šīs politikas kopiju.

Būšu pateicīgs saņemt Jūsu atbildi trīs mēnešu laikā pēc šīs vēstules saņemšanas. Ja Jums nepieciešama papildu informācija vai paskaidrojumi par izmeklēšanu, lūdzam sazināties ar Stratēģiskās izmeklēšanas nodaļu (Alice Bossiere, tālr. +32 228 33 401).

Paldies par sadarbību šajā jautājumā.

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

cc: Hubert Legal, Juridiskā dienesta ģenerāldirektors

Komunikācijas un informācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Reijo Kemppinen kgs

[1] To veido 28 dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji (vēstnieki) vai pastāvīgo pārstāvju vietnieki.

[2] Sagatavošanas struktūras var iedalīt divās galvenajās kategorijās: komitejas, kas izveidotas ar līgumiem, starpvaldību lēmumiem vai Padomes aktu un kas lielākoties ir pastāvīgas, un komitejas un darba grupas, ko izveidojusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja un kas nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem.

[3] ES noteikumos par piekļuvi dokumentiem tiek piemērota plaša “likumdošanas dokumentu” definīcija: “dokumenti, kas sagatavoti vai saņemti tādu tiesību aktu pieņemšanas procedūru gaitā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm [..]”.

[4] Konkrēts piemērs tam bija Padomes apspriedes sarunās par ES 2017. gada budžetu. Pēc Komisijas priekšlikuma Budžeta komiteja to izskatīja 2016. gada jūnijā un jūlijā, un galīgo kompromisa tekstu Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja 2016. gada 20. jūlijā. Padome 2016. gada septembrī apstiprināja šo kompromisu, izmantojot rakstisko procedūru. Pieejamie dokumenti ir Budžeta komitejas darba kārtības, vairākas tabulas, kurās izceltas ierosinātās izmaiņas salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu, un paskaidrojums. Paskaidrojumi paziņojumā ir ļoti vispārīgi un neapraksta galvenos jautājumus, par kuriem dalībvalstis apspriedās, ne arī iespējamās atšķirības.

[5] Padomes reglamenta II pielikuma 11. pants: https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/rules_of_procedūra_of__council_en.pdf

[6] Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru atcēla Padomes lēmumu atteikt publisku piekļuvi daļām no PĢS piezīmes Informācijas jautājumu darba grupai, kurā bija iekļauti vairāku dalībvalstu iesniegtie grozījumu priekšlikumi.  http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-280/11&language=EN

[7] PĢS, Dokumentu izstrādes rokasgrāmata (2011. gads), 7. lpp. Pieejams šādā adresē: https://delegates.consilium.europa.eu/xnet_dochelp/documentation/preidency/Guide%20redaction_EN_int.pdf

[8] Ar šā izvērtējuma rezultātiem Informācijas jautājumu darba grupa tika iepazīstināta 2016. gada 19. maijā.

[9] Paredzēts Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, OV 2016, L 123, 1. lpp., pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32016Q0512%2801%29.