Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu ^{4. panta 1. punktu [1]}

Vispārīga informācija

1. Eiropas Komisijai ir “būtiska loma likumdošanas procesā”^[2] Principā tai ir ekskluzīvas tiesības ierosināt ES likumdošanas procesu, iesniedzot tiesību aktu priekšlikumus [3]. ^Komisijas iniciatīvas pilnvaras ietver pilnvaras noteikt priekšlikuma priekšmetu, mērķi un saturu ^[4].

2. Komisijai ir plaša rīcības brīvība šo pilnvaru īstenošanā, jo tās rīcība ietver politiskas, ekonomiskas un sociālas izvēles, kā arī sarežģītus novērtējumus un izvērtējumus.[5] Tomēr tai jāspēj pierādīt, ka tā ir ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus, apstākļus un pierādījumus.[6] Komisijai ir saistošs arī pārredzamības princips [7] un Līgumā noteiktais pienākums pieņemt lēmumus “tik atklāti, cik iespējams, tuvinot tos pilsoņiem”[8]. Šajā nolūkā Komisijai ir jāveic plašas apspriedes ar attiecīgajām pusēm, lai nodrošinātu, ka Savienības darbības ir saskaņotas un pārredzamas [9].

3. Šajā kontekstā Komisija pieņēma labāka regulējuma noteikumus, kas sastāv no “pamatnostādnēm”[10] un ar tām saistītā “rīkkopas”[11]. Labāka regulējuma noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka “politiskie lēmumi tiek sagatavoti atklātā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem, tostarp visaptveroši iesaistot ieinteresētās personas”[12]. Labāka regulējuma galvenie elementi ir plaša apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām (“apspriešanās ar ieinteresētajām personām”)[13] un vairāku politikas risinājumu ietekmes uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku novērtējumi (“ietekmes novērtējumi”)[14], pirms tiek pieņemti tiesību aktu priekšlikumi vai ierosinātas iniciatīvas. Komisija uzskata, ka tās labāka regulējuma noteikumi ir “viena no progresīvākajām regulatīvajām pieejām pasaulē”[15].

4. Labāka regulējuma noteikumi ir Līgumos noteikto konstitucionālo pamatprincipu un ES tiesu judikatūras — Komisijai saistošu principu — konkrēta izpausme. Turklāt ietekmes novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas prasības ir nostiprinātas Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu [16], kurā noteikts, ka “Komisija veiks ietekmes novērtējumus savām likumdošanas iniciatīvām […], kurām, paredzams, būs būtiska ietekme uz ekonomiku, vidi vai sociālo jomu. Komisijas darba programmā vai kopīgajā deklarācijā iekļautajām iniciatīvām parasti tiks pievienots ietekmes novērtējums. Savā ietekmes novērtējuma procesā Komisija apspriedīsies pēc iespējas plašāk.”

5. Ombuds saņēma trīs sūdzības par līdzīgiem jautājumiem attiecībā uz to, kā Komisija sagatavoja vairākus tiesību aktu priekšlikumus, kurus tā uzskatīja par steidzamiem.

• Lieta 983/2025/MAS (“Omnibus lieta”) ir par to, kā Komisija sagatavoja tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD) un Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD)[17], kas ir viens no priekšlikumiem, kuri veido daļu no Komisijas “Omnibus I” vienkāršošanas paketes [18]. Priekšlikuma noteiktais mērķis ir aizsargāt ES ekonomikas konkurētspēju, saskaroties ar ģeopolitiskām problēmām. Sūdzība attiecas tikai uz CSDDD grozījumiem.
• Komisija 2025. gada 26. februārī iesniedza tiesību akta priekšlikumu bez ietekmes novērtējuma. Priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Komisija nav sagatavojusi ietekmes novērtējumu, jo “konkurētspēja [ir] ārkārtīgi steidzama, jo tā tieši ietekmē Eiropas Savienības spēju panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un saglabāt savu stāvokli pasaules tirgū”[19].
• Padome 2025. gada 23. jūnijā pieņēma pilnvarojumu (“vispārējā pieeja”) sarunām ar Parlamentu un Komisiju. Eiropas Parlaments savu sarunu nostāju pieņēma 2025. gada 13. novembrī.
• Lieta 2031/2024/VB (“migrācijas lieta”) ir par to, kā Komisija sagatavoja divus tiesību aktu priekšlikumus, lai stiprinātu ES tiesību aktus par migrantu kontrabandas novēršanu un apkarošanu. Abi tiesību aktu priekšlikumi ir i) priekšlikums regulai par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu un par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanai un apkarošanai un ar ko groza Regulu (ES) 2016/794 [20], un ii) direktīva, ar ko paredz minimālos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Savienībā atbalstīšanu, un ar ko aizstāj Padomes Direktīvu 2002/90/EK un Padomes Pamatlēmumu 2002/946/TI [21]. Šo priekšlikumu deklarētais mērķis ir risināt pašreizējās problēmas pie ES ārējām robežām un īstenot atjaunoto ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu.
• Komisija 2023. gada 28. novembrī iesniedza abus tiesību aktu priekšlikumus bez ietekmes novērtējuma. Regulas priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Komisija nav sagatavojusi ietekmes novērtējumu, jo tai bija maz izvēles iespēju vai tādu nebija vispār, jo bija steidzami jāuzlabo Eiropola atbalsts dalībvalstīm migrantu kontrabandas apkarošanā. Direktīvas priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā nav sniegts nekāds pamatojums ietekmes novērtējuma neveikšanai.
• Abus leģislatīvos aktus Eiropas Parlaments un Padome vēl nav pieņēmuši.
• Lieta 1379/2024/MIK (“KLP lieta”) attiecas uz to, kā Komisija sagatavoja priekšlikumu grozīt tiesību aktus, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).[22] Tiesību akta priekšlikums tika pieņemts, reaģējot uz lauksaimnieku protestiem vairākās ES dalībvalstīs cita starpā pret dažiem ES noteikumiem, kurus lauksaimnieki uzskatīja par tādiem, kas tiem uzliek pārmērīgu slogu. Tiesību akta priekšlikuma mērķis bija nodrošināt lauksaimniekiem lielāku elastību dažu ES vides aizsardzības noteikumu ievērošanā.
• Komisija 2024. gada 15. martā iesniedza tiesību akta priekšlikumu bez ietekmes novērtējuma. Priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā bija norādīts, ka Komisija nav sagatavojusi ietekmes novērtējumu, jo priekšlikums ir jāiesniedz politiski steidzami.
• Tiesību akts tika pieņemts 2024. gada 13. maijā [23].

6. Sūdzības iesniedzēji [24] visos trijos gadījumos bija nobažījušies par to, ka Komisija pārkāpa savus labāka regulējuma noteikumus, iesniedzot attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, neveicot ietekmes novērtējumus, lai gan zināja, ka šiem priekšlikumiem būs būtiska ietekme. Sūdzības iesniedzēji uzsvēra šo priekšlikumu būtisko ietekmi, piemēram, uz vidi, ilgtspēju un ES mērķiem klimata jomā, kā arī uz cilvēktiesībām. Sūdzības iesniedzējus nepārliecināja Komisijas nostāja, ka katras šīs lietas konkrētajos apstākļos Komisijai bija jārīkojas steidzami un tāpēc tā varēja atkāpties no ietekmes novērtējuma prasības.

7. Sūdzības iesniedzēji Omnibus un KLP lietās arī pauda bažas par to, ka Komisija ir pārkāpusi Eiropas Klimata aktu [25], neveicot un nepublicējot tiesību aktu priekšlikumu klimata konsekvences novērtējumu [26].

8. Sūdzības iesniedzējs Omnibus lietā pauda bažas arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu, veicot saīsinātu paātrinātu starpdienestu apspriešanos par attiecīgo tiesību akta priekšlikumu.

9. Sūdzības iesniedzēji visās trijās lietās rakstīja Komisijai par savām bažām un, būdami neapmierināti ar Komisijas atbildēm, vērsās pie Ombuda attiecīgi 2024. gada jūlijā (KLP lieta), 2024. gada novembrī (migrācijas lieta) un 2025. gada aprīlī (Omnibus lieta).

Izmeklēšana

10. Ombuds sāka izmeklēšanu par trim sūdzībām, lai pārbaudītu, vai Komisija, sagatavojot attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, ir ievērojusi savus labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības. Ombuds jo īpaši interesējās par šādiem jautājumiem:

• kā Komisija novērtēja, vai tiesību aktu priekšlikumi bija “steidzami” un vai tāpēc bija vajadzīga atkāpe no konkrētām labāka regulējuma noteikumu prasībām;
• vai Komisija ievēroja piemērojamās procedūras, lai atkāptos no labāka regulējuma noteikumu prasībām, un kā tika reģistrēti saistītie lēmumi;
• kā Komisija nodrošināja, ka, neraugoties uz atkāpi, tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana atbilda pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem;
• vai Komisija veica “klimata konsekvences novērtējumus” saskaņā ar Eiropas Klimata aktu un kā tika reģistrēti šādu novērtējumu rezultāti (Omnibus un KLP lietas); un
• kā Komisija veica starpdienestu apspriešanos par tiesību akta priekšlikumu Omnibus lietā.
• Pārskats par jautājumiem, kas izvirzīti trijās ombuda izmeklētajās sūdzībās, ir iekļauts I pielikumā.

11. Izmeklēšanas laikā ombude lūdza pārbaudīt Komisijas lietas materiālus, tostarp Komisijas ierakstus par atkāpēm no labāka regulējuma noteikumiem, kā arī dokumentāciju par klimata konsekvences novērtējumiem, analītiskos dokumentus un apspriešanos ar ieinteresētajām personām saistībā ar attiecīgajiem tiesību aktu priekšlikumiem.

12. Ombude saņēma rakstiskas Komisijas atbildes visās trijās lietās [27], un viņas izmeklēšanas grupas tikās ar Komisijas pārstāvjiem Omnibus un KLP lietās [28]. Pēc tam ombude saņēma sūdzības iesniedzēju komentārus par Komisijas atbildēm un sanāksmju ziņojumiem.

1. Atbilstība labāka regulējuma noteikumiem

Ombudam iesniegtie argumenti

Sūdzības iesniedzēji

13. Visos trijos gadījumos sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi savus labāka regulējuma noteikumus, izlaižot noteiktas procedūras prasības.

14. Omnibus un KLP lietās sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka sabiedrībai ir “tiesiska paļāvība”, ka Komisija konsekventi piemēros savus iekšējos noteikumus par labāku regulējumu. Lai gan labāka regulējuma noteikumi paši par sevi nav saistošs akts, tie ir “konkrētu noteikumu un instrumentu kopums, lai īstenotu sabiedrības tiesības uz demokrātisku līdzdalību likumdošanas procesos”. Šajā sakarā sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka labāka regulējuma noteikumi ir instruments, ar ko īstenot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu, saskaņā ar kuriem “ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”[29] un “Eiropas Komisija plaši apspriežas ar attiecīgajām pusēm, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību”[30].

15. Omnibus un migrācijas lietās sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka attiecīgajiem tiesību aktu priekšlikumiem ir būtiska ietekme uz vidi, ilgtspēju un cilvēktiesībām un ka Komisijai ir vairākas politikas iespējas, no kurām izvēlēties. Parasti šādos gadījumos pirms Komisijas tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas ir jāveic ietekmes novērtējums. Izskatāmajās lietās papildus atsaucei uz situācijas steidzamību Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tai nebija iespējams veikt ietekmes novērtējumu. Ņemot to vērā, sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi labāka regulējuma noteikumos paredzēto elastības iespēju.

16. Vispārīgāk runājot, sūdzības iesniedzēji ir nobažījušies par risku, ka Komisija patvaļīgi piemēros labāka regulējuma noteikumus, ko pastiprina pārredzamības trūkums attiecībā uz lēmumiem atbrīvot likumdošanas iniciatīvas, kuras tiek uzskatītas par “steidzamām”, no dažām šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

17. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka, tā kā nebija ietekmes novērtējumu, Komisija nepaskaidroja, kā tā, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus, ņēma vērā labākos pieejamos pierādījumus, tostarp zinātniskos datus. Sūdzības iesniedzēji jo īpaši apšaubīja loģiku Komisijas atsaucei uz attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu iepriekšējo ietekmes novērtējumu rezultātiem.

18. Piemēram, Omnibus lietā sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, ja apstākļi būtu tik krasi mainījušies, ka būtu jāgroza tiesību akti, kas pat nebija stājušies spēkā, būtu grūti saprast, kā Komisija varētu paļauties uz iepriekšējo ietekmes novērtējumu, saskaņā ar kuru plaša piemērošanas joma un stingri pienākumi tiktu uzskatīti par atbilstošiem. Ja Komisija būtu konstatējusi apstākļu maiņu, tai būtu vajadzējis vākt pierādījumus un novērtēt, vai un kā šie jaunie apstākļi ietekmēja tās sākotnējo ietekmes novērtējumu.

19. Turklāt sūdzības iesniedzēji bija nobažījušies par to, ka Komisija, neveicot ietekmes novērtējumu, ir savākusi nepietiekamus pierādījumus par ietekmi uz vidi un cilvēktiesībām:

• Attiecībā uz priekšlikumu Omnibus lietā sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka “analītiskā dokumentā”, kas saskaņā ar labāka regulējuma noteikumiem aizstāj pilnīgu ietekmes novērtējumu, Komisija tikai aprakstīja dažādās prasības, ko uzņēmumu apvienības bija iesniegušas attiecībā uz grozījumiem CSDDD, un paskaidroja, kā tā līdzsvaroja šos pieprasījumus ar CSDDD mērķiem.
• Attiecībā uz priekšlikumiem migrācijas lietā sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijas priekšlikumu pamatā esošie dati ir novecojuši un selektīvi.
• Attiecībā uz priekšlikumu KLP lietā sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka daži analītiskajā dokumentā minētie pētījumi joprojām tiek gatavoti, savukārt dokumentā bija iekļauti arī nepamatoti apgalvojumi un galvenā uzmanība tika pievērsta informācijai par administratīvo slogu lauksaimniekiem.

20. Attiecībā uz KLP un migrācijas lietām sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Komisija nav publicējusi analītisko dokumentu trīs mēnešu termiņā, kas noteikts labāka regulējuma noteikumos. Šis dokuments ir paredzēts, lai aizstātu ietekmes novērtējumu un apkopotu priekšlikuma pierādījumu bāzi. KLP gadījumā Komisija analītisko dokumentu publicēja vairāk nekā deviņus mēnešus pēc priekšlikuma pieņemšanas un septiņus mēnešus pēc tam, kad likumdevēji bija pieņēmuši tiesību aktu. Tādējādi sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis dokuments nebūtu varējis sniegt informāciju publiskajām debatēm un/vai palīdzēt likumdevējiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

21. Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji Omnibus un KLP lietās apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi savus labāka regulējuma noteikumus, neveicot sabiedrisko apspriešanu par šādām svarīgām politikas iniciatīvām.

• Omnibus lietā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka 2023. gada uzaicinājums iesniegt atsauksmes un 2024. gada hibrīdnotikumi, uz kuriem Komisija atsaucas savā paskaidrojuma rakstā, attiecās tikai uz CVDR, nevis uz CSDDD. Tā arī apgalvoja, ka ieinteresēto personu spontānas piezīmes nevar aizstāt oficiālu sabiedrisko apspriešanu, jo tās tiek sniegtas, nezinot par priekšlikuma sagatavošanas procesu vai tā saturu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka 2025. gada februāra “realitātes pārbaude” tika veikta ne tikai, ieinteresētajām personām nezinot priekšlikuma saturu, bet arī to, ka nebija skaidrs, kā dalībnieki tika atlasīti un vai visas ieinteresētās personas varēja paust savu viedokli šajās sanāksmēs. Turklāt Komisija uzaicināja ļoti nedaudzus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus salīdzinājumā ar uzņēmumu pārstāvjiem.
• KLP lietā sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijas ad hoc apspriešanās nevar uzskatīt par “mērķorientētām apspriešanām”, jo Komisija nav ne kartējusi attiecīgās ieinteresētās personas, ne arī centusies panākt “visu viedokļu spektru, lai izvairītos no neobjektivitātes vai kļūdainiem secinājumiem”. Tā vietā tā apspriedās tikai ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem.

22. Turklāt gan Omnibus, gan KLP lietās sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesos saistībā ar vides jautājumiem aizsargā ES tiesību akti (LES 10. un 11. pants un Orhūsas konvencijas 6.–8. pants ^[31]).

Komisijas vārdā –

23. Komisija apgalvoja, ka labāka regulējuma noteikumi neparedz saistošas tiesību normas, kas ierobežotu Komisijas rīcības brīvību, un tie nav saistošas juridiskas saistības pret sabiedrību, kā skaidri norādīts tajos [32]. Tā vietā labāks regulējums ir instrumentu kopums, kas Komisijas dienestiem būtu jāpiemēro samērīgi, lai nodrošinātu, ka Komisijas rīcībā ir būtiska un savlaicīga informācija, uz kuru tā var balstīt savus priekšlikumus.

24. Komisija norādīja, ka labāka regulējuma noteikumi skaidri paredz iespēju piemērot atbrīvojumus no īpašām prasībām, piemēram, steidzamos gadījumos.

25. Ombuda veikto izmeklēšanu kontekstā Komisija norādīja dažādus iemeslus, kuru dēļ tā konkrētos tiesību aktu priekšlikumus uzskatīja par “steidzamiem”. Daži no šiem iemesliem jau bija minēti tiesību aktu priekšlikumiem pievienotajos paskaidrojuma rakstos.

• Omnibus lietā Komisija atsaucās uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, atsaucoties uz M. Draghi ziņojumu ^[33]. Komisija uzskata, ka ir steidzami jāstiprina ES ekonomikas dalībnieku konkurētspēja un jāsamazina regulatīvais slogs. Komisija uzsvēra, ka drīzumā būtu jāpiemēro CSRD un CSDDD noteiktie stingrie ziņošanas pienākumi, savukārt Komisija vēlējās dot uzņēmumiem un dalībvalstīm vairāk laika un norādījumu, lai sagatavotos tiem. Komisijai bija steidzami jāiesniedz priekšlikumi, lai atliktu attiecīgo prasību piemērošanu un vienlaikus tās vienkāršotu. Pretējā gadījumā grozījumu process būtu bijis ilgāks un sarežģītāks, kā rezultātā uzņēmumiem rastos lielāka nenoteiktība.
• Migrācijas lietā Komisija norādīja, ka ietekmes novērtējums netika veikts, jo Komisijai bija neliela politikas izvēle vai tās nebija vispār, jo īpaši ņemot vērā steidzamās operatīvās vajadzības uzlabot Eiropola atbalstu dalībvalstīm migrantu kontrabandas apkarošanā. Komisija piebilda, ka skaidri paustās politiskās saistības liecina par steidzamību, ko vēl vairāk apstiprināja politiskais atbalsts priekšlikuma sagatavošanas laikā. Tā atsaucās uz savu priekšsēdētāju, kurš paziņoja par nepieciešamību un nodomu rīkoties šajā jomā.^[34] Komisija arī atsaucās uz migrācijas pieauguma tendenci 2023. gadā un uz ES aģentūru sniegto informāciju par kontrabandas darbību straujo attīstību. Komisija norādīja, ka Eiropadome un Padome ir atzinušas migrantu kontrabandas apkarošanas nozīmi.
• KLP lietā Komisija norādīja, ka pamatakts par KLP, kuru bija paredzēts grozīt ar priekšlikumu, tika pieņemts pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā. Komisija saprata, ka minētajā pamataktā noteiktās prasības lauksaimniekiem ir pārāk apgrūtinošas, lai tās izpildītu praksē. Saskaroties ar lauksaimnieku protestiem 2024. gadā, Komisija uzskatīja, ka ir ārkārtīgi steidzami jāgroza pamatakts, un tas nozīmē, ka nebija laika ietekmes novērtējumam vai sabiedriskajai apspriešanai. Situācija bija ārkārtēja, jo visās dalībvalstīs notika plaši lauksaimnieku protesti, kas daļēji bija kļuvuši vardarbīgi. Bija risks, ka protesti varētu izkļūt no rokām. Komisija norādīja, ka tās novērtējumu apstiprina fakts, ka abi likumdevēji pieņēma Komisijas priekšlikumu divu mēnešu laikā un turklāt bez būtiskām izmaiņām.

26. Attiecībā uz iespējamiem atbrīvojumiem no labāka regulējuma noteikumu prasībām Komisija paskaidroja, ka lēmumu piešķirt atkāpes vienmēr pieņem par labāku regulējumu atbildīgais Komisijas loceklis, kas pašlaik ir īstenošanas un vienkāršošanas komisārs.

27. Lai gan labāka regulējuma noteikumos oficiāli ir minētas divas procedūras - viena, kas piemērojama pirms iniciatīvas politiskās apstiprināšanas, un otra, kas piemērojama pēc iniciatīvas politiskās apstiprināšanas ^[35], abās procedūrās ir paredzēta minētā komisāra iesaistīšanās. Tādējādi attiecīgais lēmums vienmēr ir jāpieņem komisāram kā Komisijas politiskā līmeņa pārstāvim. Īpaši steidzamos gadījumos, kad iniciatīva nav iepriekš plānota, ģenerālsekretariāts un/vai priekšsēdētāja kabinets ir iesaistīti iniciatīvas pieņemšanas pirmā procedūras posma apstiprināšanā, piemēram, starpdienestu apspriešanās uzsākšanā.^[36] Tas var ietvert arī lēmumu atbrīvot iniciatīvu no dažām labāka regulējuma noteikumu prasībām.

28. Komisija arī precizēja, ka labāka regulējuma noteikumi ir izstrādāti tā, ka Komisijas administratīvās struktūrvienības (ģenerāldirektorāti) pieprasa atbildīgajam Komisijas loceklim politiski apstiprināt to plānus, tostarp iespējamus atbrīvojumus no labāka regulējuma prasībām. Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt, ka Komisijas administratīvie dienesti iegulda savus resursus tikai šo iniciatīvu sagatavošanā tādā veidā, ko atbalsta Komisijas politiskais līmenis.

29. Komisija piebilda, ka gadījumos, kad atbrīvojumi tiek pieprasīti priekšlikuma plānošanas posmā, tie tiek reģistrēti Komisijas iekšējā sistēmā “D ecide”, savukārt nav standarta formāta, lai reģistrētu piešķirtos atbrīvojumus, ja iniciatīva nav plānota steidzamības dēļ.

30. Attiecībā uz četriem konkrētajiem tiesību aktu priekšlikumiem Komisija paskaidroja:

• Attiecībā uz Omnibus lietā aplūkoto iniciatīvu ģenerālsekretāra vietnieks politikas koordinācijas jautājumos, apspriežoties ar īstenošanas un vienkāršošanas komisāra kabinetu, pa e-pastu informēja par iniciatīvu atbildīgā komisāra kabinetu, ka ir jāsagatavo “darbinieku darba dokuments”. Tas nozīmēja, ka tika pieprasīts analītisks dokuments, nevis pilnīgs ietekmes novērtējums. Komisija norādīja, ka politiskās steidzamības dēļ ieraksts “D ecide” nav sagatavots.
• Attiecībā uz migrācijas lietā aplūkotajām iniciatīvām Komisija norādīja, ka “iniciatīvas nav plānotas” steidzamības dēļ, un tādējādi atbildīgais ģenerāldirektorāts nav iesniedzis oficiālu lūgumu piešķirt atkāpi.
• Attiecībā uz KLP lietā aplūkoto iniciatīvu “šīs iniciatīvas sagatavošanas posmā notika apspriešanās ar Komisijas Ģenerālsekretariātu, un tas 2024. gada 5. martā piešķīra atļauju sākt paātrinātu starpdienestu apspriešanos par tiesību akta priekšlikumu. Tas apstiprināja iniciatīvas politisko validāciju.” Šī atļauja bija netiešs apstiprinājums tam, ka iniciatīva tiks sagatavota bez ietekmes novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas. Iekšēji bija acīmredzams, ka Komisijas politiskā vadība bija apstiprinājusi attiecīgo iniciatīvu, jo pati vadība pieprasīja atbildīgajam ģenerāldirektorātam vispirms sagatavot iniciatīvu un to steidzami iesniegt, nesagatavojot ietekmes novērtējumu un neveicot sabiedrisko apspriešanu. Komisija arī precizēja, ka, tā kā “iniciatīva nav plānota”, tā nav oficiāli reģistrējusi nekādas atkāpes no labāka regulējuma noteikumu prasībām.

31. Komisija uzsvēra, ka visas iniciatīvas ir politiski apstiprinātas un sagatavotas saskaņā ar Komisijas politiskā līmeņa norādījumiem.

32. Komisija uzskatīja, ka pierādījumu bāze visām iniciatīvām, uz kurām attiecas trīs izmeklēšanas, ir pietiekama, neraugoties uz to, ka nav veikts ietekmes novērtējums. Saistībā ar izmeklēšanu Omnibus lietā Komisija sniedza papildu informāciju par to, kā sākotnējie ietekmes novērtējumi, kas ir CSRD un CSDDD pamatā, ietekmēja Komisijas darbu pie priekšlikuma grozīt šo tiesību aktu. Komisija jo īpaši atsaucās uz izmaksu aprēķiniem un ietekmes novērtējumiem, kas bija sagatavoti kopā ar sākotnējiem tiesību aktiem, kā arī uz dažiem atjauninātiem skaitļiem.

33. Attiecībā uz analītisko dokumentu publicēšanas paredzēto grafiku Komisija paskaidroja, ka:

•  KLP lietas izmeklēšanas kontekstā labāka regulējuma noteikumu pieņemšanas laikā trīs mēnešu publicēšanas termiņš šķita saprātīgs un iespējams, un gandrīz visos gadījumos tas joprojām ir spēkā. Tomēr KLP gadījums bija ārkārtējs steidzamības dēļ un tāpēc, ka analītiskais dokuments aptvēra arī citas iniciatīvas.
• attiecībā uz migrācijas lietu un to, ka tā nepublicēja analītisko dokumentu trīs mēnešu termiņā, Komisija norādīja, ka tajā ir jāiekļauj informācija par dalībvalstu jautājumiem un jāatspoguļo no 2024. gada janvāra līdz martam notikušo diskusiju rezultāti ^[37].

34. Visbeidzot, Komisija apgalvoja, ka saskaņā ar labāka regulējuma noteikumiem nav obligāti jāveic sabiedriskā apspriešana, ja nav ietekmes novērtējuma.

• Omnibus lietā Komisija norādīja, ka sabiedriskā apspriešana tika aizstāta ar virkni pasākumu un cita veida informācijas vākšanu no ieinteresētajām personām, ko Komisija uzskaitīja.
• KLP lietā Komisija norādīja, ka tās mērķis ir iegūt informāciju no lauksaimniekiem par to, no kurienes rodas slogs, palīdzēt viņiem to risināt un noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Tika uzskatīts, ka galvenās lauksaimniecības organizācijas varētu sniegt vispraktiskāko informāciju, ļaujot Komisijai izstrādāt tiesību akta priekšlikumā ierosinātos praktiskos risinājumus. Tika uzskatīts, ka šajā agrīnajā posmā apspriešanās ar citām ieinteresētajām personām nebūtu jēgpilna, jo Komisija vēlējās apspriesties ar ieinteresētajām personām, kas ir “tieši iesaistītas”. Tāpēc tas bija apzināts lēmums neapspriesties ar citām ieinteresētajām personām vienlaikus ar četrām galvenajām lauksaimniecības organizācijām. Turklāt Komisija norādīja, ka tā kopumā ir informēta par vides organizāciju nostāju šajā jautājumā. Pietiekama informācija tika iegūta arī no atsauksmēm, kas saņemtas no dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, un saistībā ar iepriekšējo 2018. gada ietekmes novērtējumu un iepriekšēju sabiedrisko apspriešanu.

Ombuda novērtējums

Ievada piezīmes par labāka regulējuma noteikumu būtību

35. Komisija ir apņēmusies ievērot labāka regulējuma noteikumus, lai nodrošinātu pārredzamu, uz pierādījumiem balstītu un iekļaujošu politikas un likumdošanas procesu, kā noteikts Līgumos un ES tiesu judikatūrā. Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka ES iestādēm un struktūrām būtu jāpiemēro noteikumi, ko tās ir izveidojušas pašas.[38] Tas nodrošina konsekvenci, pārredzamību un novērš jebkādu patvaļas sajūtu ES administrācijas darbā.[39] Labāka regulējuma noteikumi ir minēti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu [40]

36. Tiesa ir nospriedusi, ka Savienības administratīvās iestādes iekšējie pasākumi, lai gan tos nevar uzskatīt par “tiesību normām”, kas administrācijai vienmēr ir jāievēro, tomēr veido prakses normas, no kurām administrācija konkrētā gadījumā nevar atkāpties, nenorādot iemeslus, kas ir saderīgi ar vienlīdzīgas attieksmes principu. Konkrētāk, Savienības tiesas ir lēmušas, ka, pieņemot šādas uzvedības normas un ar to publicēšanu paziņojot, ka tās piemēros šīs normas gadījumiem, uz kuriem tās attiecas, attiecīgā administratīvā iestāde ierobežo savas rīcības brīvības izmantošanu un tādējādi nevar atkāpties no šīm normām,“ja vien attiecīgā gadījumā netiek konstatēts, ka tās pārkāpj vispārējos tiesību principus, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principus”[41]. Būtībā šādi iekšējie pasākumi vispārīgi un abstrakti nosaka procedūras un metodoloģiju, ko Komisijai ir pienākums izmantot.

37. Attiecībā uz to, kā Komisija ievēro savus labāka regulējuma noteikumus, iepriekš minētie apsvērumi ir īpaši svarīgi, kad Komisija sagatavo tiesību aktu priekšlikumus. Kā minēts iepriekš, Komisija ir “galvenais dalībnieks likumdošanas procesā”[42], ņemot vērā, ka tai principā ir ekskluzīva kompetence ierosināt ES likumdošanas procesu, iesniedzot tiesību aktu priekšlikumus [43].

38. Lai rūpīgi pārbaudītu un mēģinātu ietekmēt likumdošanas procesa sagatavošanas posmus, ieinteresētās personas paļaujas uz savām darbībām un plāno tās saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma noteikumiem. Ieinteresētās personas, ekonomikas dalībnieki, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ieinteresētās personas kopumā vēlas iegūt piekļuvi informācijai par Komisijas iniciatīvām, paust savu viedokli par šīm iniciatīvām mērķorientētās un sabiedriskās apspriešanās laikā un pēc tam iegūt piekļuvi Komisijas ietekmes novērtējumiem un paust savu viedokli par šiem novērtējumiem pēc iespējas agrāk, pat pirms likumdošanas procedūras oficiālas sākšanas, iesniedzot tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Par to liecina ES tiesās iesniegtās lietas par publisku piekļuvi Komisijas ietekmes novērtējumu projektiem [44] un saistītās sūdzības ombudam [45].

39.  No iepriekš minētās judikatūras izriet, ka Komisijas pieņemtie noteikumi, piemēram, labāka regulējuma noteikumi, rada sabiedrībai tiesisko paļāvību, ka Komisija ievēros šādus noteikumus. Tā ir arī laba administratīvā prakse.

40. Tas, ka labāka regulējuma noteikumos ir skaidri noteikts, ka tajos nav paredzētas saistošas tiesību normas, nemaina faktu, ka, pieņemot šos noteikumus, Komisija ir ierobežojusi savas rīcības brīvības izmantošanu.^[46] Ja Komisija atkāpjas no labāka regulējuma noteikumiem, nesniedzot pietiekamus iemeslus, piemēram, lai atkāptos no tās prasībām, tā riskē pārkāpt sabiedrības tiesisko paļāvību un līdz ar to arī labas pārvaldības principus.

41. Jebkurā gadījumā, atkāpjoties no labāka regulējuma pamatā esošajiem noteikumiem un principiem, pastāv risks, ka tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas process vairs nebūs pārredzams, balstīts uz pierādījumiem un iekļaujošs, kas ir viens no labāka regulējuma noteikumos noteiktajiem mērķiem [47].

42. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds novērtēja Komisijas atbilstību tās labāka regulējuma noteikumiem trijās attiecīgajās sūdzībās.

Jēdziens “steidzamība”

43. Nav šaubu, ka Komisija pēdējos gados ir saskārusies ar dažām bezprecedenta situācijām, piemēram, Covid-19 pandēmiju, migrācijas krīzi, enerģētikas krīzi, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, un no tās izrietošajām humanitārajām, finansiālajām un militārajām problēmām saistībā ar steidzamas palīdzības sniegšanu Ukrainai nestabilā ģeopolitiskajā kontekstā, kas tai lika reaģēt “steidzami”. Ir jābūt ieviestām procedūrām, kas ļauj Komisijai ātri pieņemt lēmumus, tostarp par tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu.

44. Ņemot to vērā, jautājumi, kas rodas trijās ombuda izmeklēšanās, ir šādi: a) kādi apstākļi pamatoja steidzamības procedūras izmantošanu, b) kurš nolēma izmantot steidzamības procedūru un c) kā Komisija nodrošināja, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilda pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem.

a. Kādi apstākļi pamatoja steidzamības procedūras izmantošanu?

45. Nav strīda par to, ka iniciatīvām, uz kurām attiecas ombuda trīs izmeklēšanas, parasti būtu bijis jāveic ietekmes novērtējums.

46. “Ietekmes novērtējumi”, t. i., uz pierādījumiem balstīti analītiskie pasākumi, kuros “aplūko risināmās problēmas, sasniedzamos mērķus, apsveramos kompromisus, rīcības iespējas un to iespējamo ietekmi”^[48], ir vajadzīgi, ja tiesību akta priekšlikumam varētu būt būtiska ietekme uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi un ja Komisijai ir dažādas politikas iespējas, no kurām izvēlēties.^[49] Arī iniciatīvām, kurām nepieciešams ietekmes novērtējums, ir nepieciešama sabiedriskā apspriešana [50].

47. Tomēr labāka regulējuma noteikumi paredz iespēju atkāpties no to prasībām “pamatotu iemeslu dēļ”, piemēram,“politiska steidzamība, nepieciešamība ievērot konfidencialitāti un drošības apsvērumus”.[51] Tomēr jēdziens “politiska steidzamība” minētajos noteikumos nav definēts.

48. Visās trijās izmeklēšanās Komisija atkāpās no prasības veikt savu iniciatīvu ietekmes novērtējumu, atsaucoties uz situācijas “steidzamību”.

49. Ombuda veikto izmeklēšanu kontekstā Komisija plaši interpretēja jēdzienu “steidzamība” un savu rīcības brīvību atkāpties no labāka regulējuma noteikumiem, ņemot vērā arī tās izpratni, kā izklāstīts iepriekš, ka tie ir iekšējie noteikumi, kas Komisijai nav saistoši. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka iniciatīvas, uz kurām attiecas Ombuda izmeklēšana, ir “steidzamas” ļoti dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā Komisijas vadības mainīgās politiskās prioritātes, reaģējot uz pašreizējām problēmām (Omnibus lieta), mainīgās ģeopolitiskās tendences un problēmas (migrācijas lieta) un pieaugošos un intensīvos sociālos protestus pret konkrētām ES politikas jomām (KLP lieta).

50. Komisijai noteikti ir jāsaglabā rīcības brīvība, nosakot apstākļus, kurus tā uzskata par “steidzamiem”. Tomēr jēdziena “politiskā steidzamība” plašā interpretācija, ko Komisija izmantoja šajos trijos gadījumos, var radīt risku, ka labāka regulējuma noteikumu prasību piemērošana sabiedrībai būs grūti saprotama un prognozējama. Saskaņā ar Komisijas plašo interpretāciju jebkuru situāciju principā varētu uzskatīt par “steidzamu”, ja par to nolemtu Komisijas politiskā vadība.

51. Šajā ziņā ombuds arī norāda, ka Komisijas paskaidrojuma rakstos sniegtie paskaidrojumi par to, kāpēc situācija katrā no šīm trim lietām bija “steidzama”, bija vai nu īsi, vai arī to nebija vispār. Jo īpaši migrācijas lietā Komisija saistībā ar regulas priekšlikumu norādīja, ka tai ir maz izvēles iespēju vai tādu nav vispār, ņemot vērā steidzamās operatīvās vajadzības uzlabot Eiropola atbalstu dalībvalstīm migrantu kontrabandas apkarošanā. Tomēr Komisija attiecīgajā memoranda iedaļā nepaskaidroja, kā apgalvotā steidzamība ierobežotu tai pieejamās politikas iespējas. Attiecībā uz direktīvas priekšlikumu ombuds ar bažām norāda, ka attiecīgajā paskaidrojuma raksta iedaļā Komisija tikai norādīja, ka tā izņēmuma kārtā neveiks ietekmes novērtējumu, nesniedzot nekādus paskaidrojumus.

52. Turklāt, lai gan tiesību akta priekšlikuma Omnibus lietā apsvērumos ir atsauce uz konkurētspējas jautājumu kā “kritisku steidzamību”, jo tas tieši ietekmē Eiropas Savienības spēju panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un saglabāt savu pozīciju pasaules tirgū, Komisijas tīmekļa vietnē, kas veltīta vienkāršošanas procesam un labāka regulējuma noteikumiem, vienkāršošanas mērķis ir skaidri norādīts kā (politiska) “prioritāte”. Tāpat abos Omnibus I paketei pievienotajos analītiskajos dokumentos kā “prioritāte” ir minēta Komisija, kas vienkāršo attiecīgās spēkā esošās direktīvas. Ombudam steidzamības, no vienas puses, un prioritātes, no otras puses, jēdzieni nav sinonīmi.

53. Nav skaidrs, vai Komisija, sagatavojot attiecīgo priekšlikumu Omnibus lietā, ir atkāpusies no dažiem labāka regulējuma noteikumiem “steidzamības” vai “prioritātes” dēļ, kas ir Komisijas darba programmu pamatā [52]. Visa Komisijas tīmekļa vietne, kas veltīta daudzajiem uzsāktajiem un notiekošajiem likumdošanas centieniem (kopā 13 tiesību aktu paketes) attiecībā uz “vienkāršāku regulējumu” un samazinātu regulatīvo slogu, lai panāktu “konkurētspējīgāku un pievilcīgāku Eiropu”, drīzāk atspoguļo Komisijas prioritātes, nevis objektīvu steidzamību.

54. “Steidzamības” definīcijas trūkums labāka regulējuma noteikumos, kas ļauj Komisijai atkāpties no prasībām, kuras tā ir noteikusi savām likumdošanas darbībām, apdraud paredzamību, konsekvenci un juridisko noteiktību un tādējādi nevar būt laba pārvaldība. Turklāt paskaidrojuma rakstos trīs lietās nebija sniegts pietiekams pamatojums attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu “steidzamībai”, kas arī nevar būt laba pārvaldība.

55. Attiecībā uz Ombudu Komisijai būtu jānodrošina labāka regulējuma noteikumu paredzamāka, konsekventāka un nepatvaļīgāka piemērošana,

• jēdziena “steidzamība” definēšana labāka regulējuma kontekstā; un
• tiesību aktu priekšlikumiem pievienotajā paskaidrojuma rakstā skaidri paskaidrojot, kāpēc atkāpe bija vajadzīga.

b. Kurš izlēma par steidzamības procedūras izmantošanu un kā

56. Labāka regulējuma rīkkopā ir izklāstīta atkāpju piešķiršanas procedūra [53], kas paredz, ka:

• “– Kad politiski sensitīva un svarīga iniciatīva pirmo reizi tiek iesniegta politiskai apstiprināšanai, elastības vai izņēmuma nepieciešamība jau būtu jāapraksta (un jāsniedz pamatojums) attiecīgajās platformas Decide IT jomās. Galvenie izņēmumi attiecas uz: atkāpe no principa “vispirms izvērtēt”, ietekmes novērtējuma neveikšana, sabiedriskās apspriešanas neveikšana (ja tas ir procesuāli nepieciešams). Pēc tam par “labāku regulējumu” atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka vienošanās skaidri attieksies uz paredzēto izņēmumu.
• – Ja pēc apstiprināšanas ir nepieciešams izņēmums, ģenerāldirektorātiem ir jālūdz piekrišana direktoram, kas Ģenerālsekretariātā ir atbildīgs par “labāku regulējumu”, apspriežoties ar priekšsēdētāja vietnieka, kas ir atbildīgs par “labāku regulējumu”, kabinetu.
• Ģenerāldirektorātiem ir jāpieprasa apstiprinājums, nosūtot ziņojumu uz šādu funkcionālo pastkastīti, un jāapraksta 1) tas, kas tiek pieprasīts; 2) kāpēc tas ir vajadzīgs: [...]”

57. Visās trijās izmeklēšanās ombuds pārbaudīja dokumentus, kas saistīti ar iekšējiem lēmumiem atbrīvot attiecīgās iniciatīvas no labāka regulējuma noteikumu prasībām.

• Omnibus lietā Komisija nosūtīja ombudam toreizējā ģenerālsekretāra vietnieka e-pasta vēstuli, kurā viņš informēja atbildīgos ģenerāldirektorātus, ka būtu jāsagatavo “dienestu darba dokuments”, ko Komisijas administrācija interpretēja kā “analītisku dokumentu”, ar ko aizstāj ietekmes novērtējumu. Lēmums netika pamatots.
• KLP un migrācijas lietās Komisija neiesniedza ombudam nekādu rakstisku lēmuma protokolu. Tā vietā Komisija iesniedza Ombudam dokumentus, kas saistīti ar priekšlikumu pieņemšanu un attiecīgo starpdienestu apspriežu sākšanu, apgalvojot, ka tas, ka šādi pasākumi saņēma politisku apstiprinājumu, pierāda, ka lēmumam atkāpties no labāka regulējuma noteikumu prasībām bija politisks atbalsts.

58. Tādējādi ombuds nevarēja noteikt, vai ir ievērota labāka regulējuma noteikumos izklāstītā procedūra.

59. Ombude ir nobažījusies par to, ka trūkst pienācīgas dokumentācijas attiecībā uz procedūru un turpmākiem lēmumiem par attiecīgo iniciatīvu atbrīvošanu no labāka regulējuma noteikumu prasībām. Šāda neoficiāla darba kārtība, kas attiecas uz svarīgiem pasākumiem Komisijas tiesību akta priekšlikuma sagatavošanā, piemēram, atkāpes no ietekmes novērtējuma (un sabiedriskās apspriešanas) apstiprināšanu, var ātri kaitēt pārredzamībai un pārskatatbildībai [54] un nevar sniegt pietiekamas garantijas sabiedrībai, ka Komisija ir konsekventi, nepatvaļīgi un paredzami piemērojusi labāka regulējuma noteikumus. Šādas oficiālas uzskaites trūkums nevar būt laba pārvaldība.

60. Tāpēc Komisijai būtu pienācīgi jāreģistrē jebkāds(-i) iekšējs(-i) lēmums(-i), ar ko tiesību akta priekšlikumu atbrīvo no labāka regulējuma noteikumu prasībām, tostarp tas, kurš ir pieprasījis atbrīvojumu, kāds ir tā pamatojums un kurš to ir piešķīris.

c. Kā Komisija nodrošināja, ka steidzamības procedūra atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem

61. Saskaņā ar labāka regulējuma noteikumiem, ja ir nepieciešams ietekmes novērtējums, bet ir piešķirts atbrīvojums, trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi iniciatīvu, būtu jāsagatavo “analītisks dokuments”, kurā izklāstīti pierādījumi, kas ir priekšlikuma pamatā, un izmaksu aplēses.^[55] Ombuds saprot, ka analītiskie dokumenti ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja nav ietekmes novērtējuma, tiesību aktu priekšlikumi tiek iesniegti minimālā pārredzamības līmenī, informējot likumdevējus un sabiedrību par pierādījumiem, kas ir priekšlikumu pamatā.

62. Komisija sagatavoja šādus analītiskus dokumentus saistībā ar visiem tiesību aktu priekšlikumiem, uz kuriem attiecas Ombuda izmeklēšana.

63. Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzēji bija nobažījušies par to, ka Komisijas publicētajos analītiskajos dokumentos nav sniegta visaptveroša analīze par ietekmi uz vidi, ilgtspēju un cilvēktiesībām.

64. Ombudam nav jāizvērtē pierādījumi, kas ir tiesību aktu priekšlikumu pamatā, tostarp Komisijas sagatavoto un šiem priekšlikumiem pievienoto analītisko dokumentu saturs. Likumdevēju galvenais uzdevums ir izlemt, vai tie no Komisijas ir saņēmuši pietiekamus pierādījumus, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu par tiem iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem. Tomēr ombude norāda, ka Omnibus un KLP lietās Komisija paļāvās uz informāciju no ietekmes novērtējumiem, kas pabeigti saistībā ar iepriekšējām iniciatīvām un gadiem pirms tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas. KLP lietā Komisija atsaucās arī uz dažiem pētījumiem, kas joprojām turpinās, un jebkurā gadījumā lielākā daļa pētījumu, uz kuriem tā balstījās, attiecās uz administratīvo slogu lauksaimniekiem, nevis, piemēram, ietekmi uz vidi. Tas var radīt pamatotas šaubas par Komisijas analīzes pamatā esošo pierādījumu pilnīgumu. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi, lai Komisija izskaidrotu sabiedrībai, vai un kā iepriekšējo ietekmes novērtējumu rezultāti joprojām ir spēkā vai ir atjaunināti un kā tā nodrošināja, ka tiek ņemti vērā visi attiecīgie pierādījumi. Šajā sakarā ombude norāda, ka labāka regulējuma noteikumos nekādā konkrētā veidā nav aprakstīts, kāda informācija būtu jāiekļauj analītiskajos dokumentos un kādā formā.

65. Sūdzības iesniedzēji KLP un migrācijas lietās bija nobažījušies arī par analītisko dokumentu publicēšanas laiku.

• KLP gadījumā analītiskais dokuments tika publicēts vairāk nekā deviņus mēnešus pēc tam, kad Komisija pieņēma priekšlikumu, un septiņus mēnešus pēc tam, kad likumdevēji jau bija pieņēmuši attiecīgos tiesību aktus.
• Migrācijas lietā analītiskie dokumenti tika publicēti četrarpus ar pusi mēnešus pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi priekšlikumus, bet pirms attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas.

66. Ja analītisko dokumentu publicēšanas mērķis ir nodrošināt, ka bez ietekmes novērtējuma tiesību aktu priekšlikumi tiek iesniegti minimālā pārredzamības līmenī, tādējādi informējot likumdevējus un sabiedrību par pierādījumiem, kas ir priekšlikumu pamatā, ir ļoti svarīgi, lai Komisija šādus dokumentus publicētu savlaicīgi. Ombudam ir grūti saprast, kāda loma varētu būt analītiskajiem dokumentiem, ja tos publicē mēnešus pēc tiesību akta priekšlikuma un pat pēc tiesību akta pieņemšanas.

67. Analītisko dokumentu publicēšana pēc labāka regulējuma noteikumos noteiktā trīs mēnešu termiņa vai pat pēc tiesību akta pieņemšanas nevar būt laba pārvaldība. Lai izvairītos no šādām situācijām nākotnē, ombuds turpmāk ierosina uzlabojumus.

68. Attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām labāka regulējuma noteikumos ^[56] ir noteikts, ka attiecībā uz iniciatīvām ar ietekmes novērtējumu obligāta ir sabiedriskā apspriešana internetā, kas ilgst vismaz divpadsmit nedēļas. Rīkkopā ir paskaidrots, ka “sabiedriskā apspriešana ne vienmēr ir nepieciešama politiskām un/vai sensitīvām iniciatīvām, kurām nav pievienots ietekmes novērtējums. Šādos gadījumos [ģenerāldirektorāts] var izlemt, vai ir nepieciešama sabiedriskā apspriešana. Attiecībā uz šādām iniciatīvām “uzaicinājumu iesniegt atsauksmes” var papildināt ar mērķorientētām vai specializētām apspriedēm ar konkrētām ieinteresēto personu grupām, ekspertiem vai ES decentralizētajām aģentūrām un citām ES struktūrām, kas var būt atbilstošākas, lai apkopotu konkrētu tehnisko ieguldījumu.”[57]

69. Izmeklēšanā par Omnibus un KLP lietām Komisija apstiprināja, ka, ņemot vērā to, ka ir piešķirtas atkāpes no ietekmes novērtējuma prasības, Komisijai nebija pienākuma veikt pilnvērtīgu sabiedrisko apspriešanu. Tāpēc atsevišķa atkāpe nebija nepieciešama. Tā vietā Komisija paskaidroja, ka tā apspriedās ar ieinteresētajām personām šādi:

• Attiecībā uz Omnibus lietā aplūkotajām iniciatīvām Komisija norādīja, ka tā paļaujas uz dažādām darbībām un avotiem, piemēram, “uzaicinājumu iesniegt atsauksmes” par ziņošanas prasību racionalizāciju, kas tika veikts no 2023. gada oktobra līdz decembrim, hibrīdpasākumiem ar ieinteresētajām personām 2024. gada novembrī, ieinteresēto personu spontāniem iesniegumiem un divu dienu “realitātes pārbaudi” un darbsemināru politiskā līmenī ar atlasītām ieinteresētajām personām 2025. gada februārī.
• Attiecībā uz KLP lietā aplūkoto iniciatīvu Komisijas sabiedriskā apspriešana tika aizstāta ar ad hoc apspriešanos ar četrām galvenajām lauksaimniecības organizācijām.

70. Ombuds uzskata, ka ir apšaubāms, vai Komisija “steidzamo” lēmumu pieņemšanu šajās lietās ir veikusi “cik vien iespējams atklāti”, kā to prasa Līgumi [58].

71. Attiecībā uz Omnibus lietu Komisija nevarēja paskaidrot, kā tā atlasīja ieinteresētās personas 2025. gada februāra pasākumiem un nodrošināja līdzsvarotu pārstāvību. Turklāt, aktīvi atlasot ieinteresētās personas dalībai šajās sanāksmēs, Komisija, iespējams, būtu izslēgusi no dalības citas potenciāli ieinteresētās personas, jo īpaši ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ombudam iesniegtajiem dokumentiem lielākā daļa uzaicināto ieinteresēto personu bija nozares pārstāvji.  

72.  Citas ieinteresēto personu darbības, ko Komisija minēja Omnibus lietā, ietvēra uzaicinājumu iesniegt atsauksmes no 2023. gada oktobra līdz decembrim, hibrīdpasākumus 2024. gada maijā un novembrī, kā arī dažādu ieinteresēto personu nostājas dokumentus, vēstules un divpusējas sanāksmes. Tomēr šīs darbības nebija konkrēti saistītas ar attiecīgajiem tiesību aktu priekšlikumiem, bet gan vispārīgāk attiecās uz vienkāršošanas un ziņošanas pienākumiem. Lai gan daudzas ieinteresētās personas savos komentāros atsaucās uz ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām, citas, iespējams, nebija informētas par apspriešanas tvērumu un, iespējams, nevarēja paust savas konkrētās bažas.

73. Attiecībā uz KLP lietu ombude uzskata, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā nevarēja apspriesties ar vairākām ieinteresēto personu kategorijām, izņemot četras galvenās lauksaimniecības organizācijas, tajā pašā termiņā. Tajā pašā laikā ombuds nav pārliecināts, ka Komisijai bija pamats uzskatīt, ka citi sabiedrības locekļi, piemēram, vides organizācijas, nebija “tieši skarti” ar tiesību akta priekšlikumu, kas varētu ietekmēt vidi.

74. Tas, ka Komisija nav centusies panākt plašu un līdzsvarotāku apspriešanos ar ieinteresētajām personām par attiecīgajiem tiesību aktu priekšlikumiem Omnibus un KLP lietās, nevar būt laba pārvaldība.

75. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka steidzamā attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu sagatavošana ombuda izmeklēšanās pilnībā neatbilda pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem.

76. Izmeklēšanā atklājās arī daži trūkumi labāka regulējuma noteikumos kā tādos. Saskaņā ar šiem noteikumiem vai nu tiek veikts ietekmes novērtējums un sabiedriskā apspriešana, vai arī tiek piešķirta atkāpe.

77. Ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, kas nodrošina, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana nevājina pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa būtību. Ombude norāda, ka Komisija plāno 2026. gada pirmajā pusē vienkāršot savu labāka regulējuma satvaru [59]. Viņa aicina Komisiju ņemt vērā viņas konstatējumus šajā izmeklēšanā šajā kontekstā, tostarp šādus:

78. Pirmkārt, Komisijai būtu jānodrošina, ka analītiskais dokuments ^[60], kas aizstāj ietekmes novērtējumu “steidzamības” gadījumā, savlaicīgi un tiklīdz tiesību akta priekšlikums ir pieņemts, informē likumdevējus un sabiedrību par pierādījumiem, uz kuriem balstīti tiesību aktu priekšlikumi, tādējādi atspoguļojot jautājuma steidzamību. Labāka regulējuma noteikumos būtu arī jānosaka minimālās pamatprasības, kurām analītiskajiem dokumentiem būtu jāatbilst.

79. Otrkārt, Komisijai būtu jāprecizē, ka apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas tiek rīkotas, ja ir piešķirta atkāpe no ietekmes novērtējuma prasības, joprojām ir jāievēro vispārējie principi un minimālie standarti, kas piemērojami visām sabiedriskajām apspriešanām. [61] Tāpēc labāka regulējuma noteikumos būtu jāsniedz norādījumi par to, kā “steidzamā kārtā” jāveic apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

2. Atbilstība Eiropas Klimata aktam

Ombudam iesniegtie argumenti

80. Sūdzības iesniedzēji Omnibus un KLP lietās apgalvoja, ka Komisija nav veikusi attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu “klimata konsekvences novērtējumus”, kā noteikts Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punktā. Sūdzības iesniedzējiem “klimata konsekvences novērtējumi” ir obligāti visām Komisijas politikas iniciatīvām, pat ja Komisija atkāpjas no ietekmes novērtējuma prasības. Sūdzības iesniedzēji pauda bažas par to, ka praksē Komisija veic klimata konsekvences novērtējumus tikai attiecībā uz iniciatīvām, kurām pievienots ietekmes novērtējums.

81. Komisija atzina, ka visos ietekmes novērtējumos būtu jāiekļauj klimata konsekvences novērtējums. Omnibus lietas izmeklēšanas kontekstā Komisija paskaidroja, ka, lai gan nav īpaša formāta, lai reģistrētu klimata konsekvences novērtējumu, ja nav ietekmes novērtējuma, tas joprojām tiek veikts. Konkrētāk,

• attiecībā uz Omnibus lietu Komisija norādīja, ka tā ir veikusi klimata konsekvences novērtējumu, un šajā sakarā atsaucās uz vairākām sava tiesību akta priekšlikuma paskaidrojuma raksta iedaļām, kā arī uz e-pastu, ko tā iesniedza Ombuda izmeklēšanas grupai pārbaudei. Komisija norādīja, ka tā ir aprēķinājusi, cik uzņēmumus tiesību akta priekšlikums ietekmēs ar dažādām ziņošanas robežvērtībām. Šis aprēķins netika īpaši apzīmēts kā “klimata konsekvences novērtējums”.
• attiecībā uz KLP gadījumu Komisija norādīja, ka ir veikts klimatkonsekvences novērtējums un analītiskajā dokumentā ir aplūkota ietekme uz klimatu un vidi. Tomēr Komisija neiesniedza datus par klimata konsekvences novērtējumu, kas veikts pirms analītiskā dokumenta publicēšanas, kura notika vairāk nekā deviņus mēnešus pēc tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas. Komisija norādīja, ka tās novērtējumā ir secināts, ka tiesību akta priekšlikumam ir minimāla ietekme uz emisijām atmosfērā, kas vēlāk tika izskaidrots analītiskajā dokumentā [62] un kas nozīmē, ka priekšlikumam nebūs būtiskas ietekmes uz ES klimata mērķiem.

Ombuda novērtējums

82. Eiropas Klimata aktā ir noteikts juridiski saistošs mērķis līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas. ES iestādēm un dalībvalstīm ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus ES un valstu līmenī, lai sasniegtu mērķrādītāju, ņemot vērā to, cik svarīgi ir veicināt taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm.

83. Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punktā ir noteikts, ka Komisijai pirms “jebkura pasākuma projekta vai tiesību akta priekšlikuma” pieņemšanas ir jāveic “klimata konsekvences novērtējums”. Ir skaidrs, ka šis juridiskais pienākums nav atkarīgs no tā, vai Komisija veic vai neveic tiesību akta priekšlikuma ietekmes novērtējumu.

84. Turklāt no Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punkta izriet, ka Komisijai “klimata konsekvences novērtējums” ir jāiekļauj visos ietekmes novērtējumos, kas pievienoti šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, “un minētā novērtējuma rezultāti ir jādara publiski pieejami to pieņemšanas brīdī”. Noteikumā nav precizēts, kur būtu jāiekļauj klimata konsekvences novērtējums, ja ietekmes novērtējums nav veikts. Tomēr šī novērtējuma rezultātam katrā ziņā ir jābūt publiski pieejamam priekšlikuma pieņemšanas brīdī.

85. Omnibus lietā Komisija paskaidrojuma rakstā un analītiskajā dokumentā norādīja, ka tiesību aktu priekšlikumi nerada negatīvu ietekmi uz klimatu, tomēr nesniedzot papildu paskaidrojumus. Ombude lūdza Komisiju pārbaudīt jebkādu iekšējo dokumentāciju par klimata konsekvences novērtējumu, bet nesaņēma skaidrus datus. Ciktāl Komisija paskaidrojuma rakstā un analītiskajā dokumentā atsaucās uz to uzņēmumu vispārējo aprēķinu, kurus ietekmēja mainītie ziņošanas pienākumi dažādos scenārijos, nekas neliecina, ka šis aprēķins tika veikts kā daļa no klimata konsekvences novērtējuma. Tādējādi ombudam ir grūti pārliecināties, ka attiecīgajos dokumentos ir pietiekami pierādījumi par to, ka klimata konsekvences novērtējums ir veikts efektīvi.

86. KLP gadījumā Komisija savā paskaidrojuma rakstā un analītiskajā dokumentā atsaucās uz īsiem vai vispārīgiem apgalvojumiem, lai pierādītu, ka tā ir veikusi klimata konsekvences novērtējumu. Komisija neiesniedza ombudam nekādus iekšējos dokumentus par klimata konsekvences novērtējumu, kas tiktu efektīvi veikts pirms tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas.

87. Ombude pauž bažas par to, ka pirms Omnibus un KLP lietās izskatāmo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas nav veikta skaidra iekšējā uzskaite par klimata konsekvences novērtējumu. Ombude arī uzskata, ka Komisija, pieņemot attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, nav skaidri publicējusi klimatkonsekvences novērtējuma rezultātus, kā paredzēts Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punktā. Tā nevar būt laba pārvaldība.

88. Komisijai būtu jāizdod norādījumi, piemēram, savos labāka regulējuma noteikumos, par to, kā būtu jāīsteno Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punkts attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem, kuriem nav pievienots ietekmes novērtējums. Jo īpaši Komisijai būtu jāprecizē:

• ka klimata konsekvences novērtējumi būtu jāveic visiem tiesību aktu priekšlikumiem, tostarp tiem, kuriem nav pievienots ietekmes novērtējums, un ka visi šādi novērtējumi būtu iekšēji jāreģistrē.
• kurā, pieņemot tiesību aktu priekšlikumus, kuriem nav pievienots ietekmes novērtējums, ir jāpublicē klimata konsekvences novērtējumi un to rezultāti.

3. Atbilstība Komisijas reglamentam par dienestu savstarpējām konsultācijām

Ombudam iesniegtie argumenti

89. Sūdzības iesniedzēji Omnibus lietā norādīja, ka starpdienestu apspriešanās par tiesību akta priekšlikuma projektu tika pabeigta 24 stundu laikā, sākot no piektdienas vakara, un termiņš beidzās sestdienas vakarā. Sūdzības iesniedzēji bija nobažījušies par to, ka tik īsa starpdienestu apspriešanās varētu būt apdraudējusi ierosināto ES tiesību aktu saskaņotību.

90. Komisija norādīja, ka tās reglamentā ir paredzēta iespēja rīkot dienestu paātrinātu apspriešanos [63]. Šajā gadījumā sestdienas rītā tika organizēta papildu tehniska sanāksme Komisijas dienestiem, kas piedalījās dienestu apspriedēs, tādējādi nodrošinot, ka šīs apspriedes tiek rīkotas pienācīgi. Komisija apstiprināja, ka visi dienesti, ar kuriem apspriedās, iesniedza piezīmes pirms termiņa.

Ombuda novērtējums

91. Komisijas Reglamentā [64] ir paredzētas vismaz desmit darba dienas starpdienestu konsultācijām. Steidzamos gadījumos Komisija var saīsināt apspriešanās periodu līdz vismaz 48 stundām, ja vien Ģenerālsekretariāts nav noteicis citādi. Parasti starpdienestu apspriešanās notiek, izmantojot IT rīku “D ecide”.

92. Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot savu iekšējo organizāciju un lemjot par sadarbības līdzekļiem starp tās administratīvajām struktūrvienībām. Tas, ka Komisija ir noteikusi īpašus noteikumus par dienestu savstarpējām apspriedēm, nodrošina, ka, formulējot savus politikas priekšlikumus, Komisija ņem vērā holistisku un līdzsvarotu skatījumu uz šo jautājumu, ļaujot saviem attiecīgajiem departamentiem, kuri katrs piedāvā savu īpašo zinātību un zināšanas par savu ieinteresēto personu nostāju šajā jautājumā, sniegt jēgpilnu ieguldījumu attiecībā uz priekšlikumu.

93. Šajā sakarā, lai gan Komisijas Reglaments paredz paātrinātu starpdienestu apspriešanos par steidzamām iniciatīvām un pat iespēju Ģenerālsekretariātam individuāli lemt par steidzamas starpdienestu apspriešanās ilgumu, labas pārvaldības principi paredz, ka šādi lēmumi ir jāpamato un jāreģistrē. Turklāt starpdienestu apspriešanās ilgumam un laikam būtu ne tikai jāatspoguļo situācijas steidzamība, bet arī jāļauj dažādiem Komisijas dienestiem sniegt jēgpilnu ieguldījumu.

94. Ombuds atzīst, ka var būt apstākļi, kas attaisno ievērojami īsāku starpdienestu apspriešanos. Tomēr ombuds nav pārliecināts, ka apstākļi attiecībā uz Omnibus lietā izskatāmo tiesību akta priekšlikumu bija tādi. Konkrētāk, Komisija viņai nesniedza nekādu informāciju par iemesliem, kas bija pamatā ārkārtas steidzamībai, kura bija pamatā tās lēmumam atkāpties no parastās desmit darba dienas saskaņā ar standarta procedūru un 48 stundas saskaņā ar paātrināto procedūru. Tajā pašā laikā Ombuda izmeklēšanas grupas pārbaudītie materiāli neļauj Ombudam secināt, ka visi ģenerāldirektorāti, ar kuriem notikusi apspriešanās, varētu sniegt jēgpilnu ieguldījumu mazāk nekā 24 stundu laikā.

95. Tāpēc ombude uzskata, ka, saīsinot starpdienestu apspriešanos līdz mazāk nekā 24 stundām nedēļas nogalē, Komisija pārmērīgi ierobežoja savu dienestu iespēju sniegt jēgpilnu ieguldījumu saistībā ar attiecīgo tiesību akta priekšlikumu.

96. Turklāt labai pārvaldībai ir nepieciešams, lai Komisija nodrošinātu, ka gadījumos, kad tā nolemj, ka starpdienestu apspriešanās ilgums ir jāsaīsina steidzamības dēļ, tiek pienācīgi reģistrēts šāda lēmuma pamatojums.

97. Pamatojoties uz trim izmeklēšanām, ombuds konstatēja dažādas procesuālas nepilnības tajā, kā Komisija sagatavoja attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā veido administratīvu kļūmi:

• Jēdziena “politiskā steidzamība” definīcijas un plašas interpretācijas trūkums labāka regulējuma noteikumos, kas var padarīt to prasību piemērošanu, kuras Komisija noteikusi savām likumdošanas darbībām, neparedzamu, nekonsekventu un patvaļīgu.
• Nav pietiekami pamatota tās tiesību aktu priekšlikumu “steidzamība”.
• Nav skaidras informācijas par Komisijas iekšējiem lēmumiem un to pamatojumu, lai atkāptos no tās labāka regulējuma noteikumu prasībām.
• KLP analītisko dokumentu un migrācijas lietu novēlota publicēšana.
• Nav nodrošināta apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām par tiesību aktu priekšlikumiem Omnibus un KLP lietās.
• Nav skaidras iekšējās uzskaites par klimata konsekvences novērtējumu, kas veikts pirms tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas Omnibus un KLP lietās, kā arī nav skaidri publicēti novērtējuma rezultāti, kā paredzēts Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punktā.
• Nav nodrošināts, ka tās departamenti varētu sniegt jēgpilnu ieguldījumu tiesību akta priekšlikumā Omnibus lietā, saīsinot starpdienestu apspriešanos līdz mazāk nekā 24 stundām nedēļas nogalē, un nav dokumentēts pamatojums lēmumam sākt ievērojami saīsināto starpdienestu apspriešanos.

98. Lai novērstu šos trūkumus, ombuds turpmāk sniedz divus ieteikumus un četrus ierosinājumus.

Ieteikumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu saistībā ar sūdzībām 983/2025/MAS, 2031/2024/VB un 1379/2024/MIG, Ombuds sniedz Eiropas Komisijai šādus ieteikumus:

1. Komisijai būtu jānodrošina labāka regulējuma noteikumu paredzama, konsekventa un nepatvaļīga piemērošana,

• jēdziena “steidzamība” definēšana labāka regulējuma kontekstā, iespējams, gaidāmās noteikumu pārskatīšanas kontekstā;
• reģistrēt visus iekšējos lēmumus atbrīvot tiesību aktu priekšlikumus no labāka regulējuma noteikumu prasībām, tostarp norādot, kas ir pieprasījis atbrīvojumu, uz kāda pamata un kas to ir piešķīris;
• tiesību aktu priekšlikumiem pievienotajā paskaidrojuma rakstā skaidri paskaidrojot, kāpēc bija vajadzīga atkāpe.

2. Ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem, kā noteikts Līgumos un ES tiesu judikatūrā. Komisija to varētu darīt saistībā ar gaidāmo labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanu. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombuds turpmāk sniedz arī četrus ierosinājumus.

Komisija un sūdzības iesniedzēji tiks informēti par šo ieteikumu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 4. panta 2. punktu Komisija līdz 2026. gada 25. februārim nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

Ierosinājumi uzlabojumiem

1. Komisijai būtu jānodrošina, ka analītiskais dokuments, kas “steidzamības” gadījumā aizstāj ietekmes novērtējumu, savlaicīgi un tiklīdz tiesību akta priekšlikums ir pieņemts, informē likumdevējus un sabiedrību par pierādījumiem, uz kuriem balstīti tiesību aktu priekšlikumi, tādējādi atspoguļojot jautājuma steidzamību. Labāka regulējuma noteikumos būtu jānosaka minimālās pamatprasības, kurām analītiskajiem dokumentiem būtu jāatbilst šajā sakarā.

2. Komisijai būtu jāprecizē, ka apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas tiek rīkotas, kad ir piešķirta atkāpe no ietekmes novērtējuma prasības, joprojām ir jāievēro vispārējie principi un minimālie standarti, kas piemērojami visām sabiedriskajām apspriešanām. Labāka regulējuma noteikumos būtu jāsniedz norādījumi par to, kā šādas apspriešanās ar ieinteresētajām personām veicamas steidzamības kārtā.

3. Komisijai būtu jāizdod norādījumi, piemēram, savos labāka regulējuma noteikumos, par to, kā būtu jāīsteno Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punkts attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem, kuriem nav pievienots ietekmes novērtējums. Jo īpaši Komisijai būtu jāprecizē:

• ka klimata konsekvences novērtējumi būtu jāveic visiem tiesību aktu priekšlikumiem, tostarp tiem, kuriem nav pievienots ietekmes novērtējums, un ka visi šādi novērtējumi būtu iekšēji jāreģistrē;
• kurā, pieņemot tiesību aktu priekšlikumus, kuriem nav pievienots ietekmes novērtējums, ir jāpublicē klimata konsekvences novērtējumi un to rezultāti.

4. Komisijai būtu jānodrošina, ka tad, kad tā nolemj, ka starpdienestu apspriešanās ilgums ir jāsaīsina, minētā lēmuma pamatojums tiek pienācīgi reģistrēts. Tikai ārkārtas steidzamības situācijās ilgumam vajadzētu būt mazākam par 48 stundām, kas paredzētas paātrinātajā procedūrā, un būtu jāsniedz pienācīgs pamatojums.

 

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 25. novembrī

 

I pielikums

Sūdzības iesniedzēju izvirzītie jautājumi	Lieta 983/2025/MAS	Lieta 1379/2024/MIK	Lieta 2031/2024/VB
Atbilstība labāka regulējuma noteikumiem	Komisija nav ievērojusi savus labāka regulējuma noteikumus, neveicot ietekmes novērtējumus.
Analītiskie dokumenti	“Analītiskajos dokumentos”, kas aizstāja ietekmes novērtējumus, nebija pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu priekšlikumus.
		Analītiskais dokuments tika publicēts pārāk vēlu.
Eiropas Klimata akts	Komisija neesot veikusi “klimata konsekvences novērtējumus”, tādējādi pārkāpjot Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punktu.
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām	Ad hoc apspriešanā, kas aizstāja sabiedrisko apspriešanu, prioritāte tika piešķirta konkrētām ieinteresētajām personām, un tādējādi tā nebija pietiekama.
Starpdienestu konsultācijas	Starpdienestu apspriešanās bija sasteigta un neatbilda Komisijas reglamentam.

 

[1] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.253.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2021%3A253%3ATOC

[2] 2018. gada 4. septembra spriedums lietā C-57/16 P ClientEarth / Komisija, 88. punkts.

[3] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 2. punkts.

[4] 2018. gada 4. septembra spriedums lietā C-57/16 P ClientEarth / Komisija, 87. punkts.

[5] 2019. gada 3. decembra spriedums lietā C-482/17 Čehijas Republika/Ungārija, 77. punkts.

[6] 2019. gada 3. decembra spriedums lietā C-482/17 Čehijas Republika/Ungārija, 81. punkts.

[7] LES 10. panta 3. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 1. punkts.

[8] LES 1. pants un 10. panta 3. punkts.

[9] LES 11. panta 3. punkts.

[10] Eiropas Komisija, Labāka regulējuma pamatnostādnes, Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2021) 305 final, pieejams vietnē https://commission.europa.eu/document/download/d0bbd77f-bee5-4ee5-b5c4-6110c7605476_en?filename=swd2021_305_en.pdf.

[11] Eiropas Komisija, Labāka regulējuma rīkkopa, 2023. gada jūlijs, pieejams vietnē https://commission.europa.eu/document/download/9c8d2189-8abd-4f29-84e9-abc843cc68e0_en?filename=BR%20toolbox%20-%20Jul%202023%20-%20FINAL.pdf.

[12] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 5. lpp.

[13] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 9. lpp.

[14] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 10. lpp.

[15] Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus”, COM(2021) 219 final, pieejams tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=COM:2021:219:FIN.

[16] Saskaņā ar LESD 295. pantu iestāžu nolīgumi “var būt saistoši”. Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, OV 2016, L 123, 1. lpp., https://eur-lex.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj/eng.

[17] COM(2025) 81 galīgā redakcija, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52025PC0081.

[18] Sīkāku informāciju sk.: https://commission.europa.eu/publications/omnibus-i_en.

[19] COM(2025) 81 galīgā redakcija, 12. lpp.

[20] COM(2023) 754 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52023PC0754.

[21] COM(2023) 755 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52023PC0755.

[22] COM(2024) 139 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52024PC0139.

[23] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1468 (2024. gada 14. maijs), ar ko attiecībā uz labiem lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartiem, klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmām, KLP stratēģisko plānu grozīšanu, KLP stratēģisko plānu pārskatīšanu un atbrīvojumiem no kontroles un sodiem groza Regulas (ES) 2021/2115 un 2021/2116 (OV L 2024/1468, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32024R1468).

[24] Sūdzību 983/2025/MAS iesniedza ClientEarth, Notre Affaire A Tous, Clean Clothes Campaign, Eiropas Korporatīvā taisnīguma koalīcija, Global Witness, Transport & Environment, Antislavery International un Friends of

Eiropas Zeme; sūdzību Nr. 2031/2024/VB koalīcijas ProtectNotSurveil vārdā iesniedza Eiropas digitālās tiesības (EDRi) un PICUM (Starptautiskās sadarbības platforma migrantu bez dokumentiem jomā); ClientEarth un BirdLife Europe un Vidusāzija iesniedza sūdzību 1379/2024/MIK.

[25] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”), OV L 243, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32021R1119.

[26] Ar Eiropas Klimata aktu tika ieviesta prasība Komisijai pārbaudīt gan spēkā esošo ES tiesību aktu, gan jauno tiesību aktu priekšlikumu atbilstību klimata politikas mērķiem (6. panta 4. punkts).

[27] https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/211281, https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/215919, https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/201482.

[28] https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/208118, https://www.ombudsman.europa.eu/doc/inspection-report/215918.

[29] LES 10. panta 3. punkts.

[30] LES 11. panta 3. punkts.

[31] ANO/EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija), 1998. gada 25. jūnijs, 6.–8. pants, pieejama vietnē https://unece.org/DAM/env/pp/documents/cep43e.pdf.

[32] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 3. lpp.

[33] Dragi ziņojums: Eiropas konkurētspējas stratēģija (A daļa), 2024. gada septembris, pieejams šeit: https://commission.europa.eu/topics/eu-competitiveness/draghi-report_en.

[34] Komisija atsaucās uz 2023. gada runu par stāvokli Savienībā, vēstuli Eiropas Parlamentam, kurā pausts nodoms piešķirt prioritāti darbam pie šā temata, Komisijas darba programmu 2024. gadam; aicinājums rīkoties, kura pamatā ir ministru konferences noslēgšana 2023. gada septembrī un lēmums 2023. gada novembrī sasaukt konferenci par Globālo aliansi migrantu kontrabandas apkarošanai, kurā priekšsēdētāja iepazīstināja ar priekšlikumu.

[35] Ir divas procedūras atkāpju piešķiršanai, t. i., pirms un pēc tiesību akta priekšlikuma izstrādes iniciatīvas politiskās apstiprināšanas. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par labāku regulējumu, var piešķirt atkāpes pirms politiskās apstiprināšanas. Šādā gadījumā atkāpe tiek reģistrēta Komisijas iekšējā sistēmā “D ecide”. Pēc politiskās apstiprināšanas atkāpes var piešķirt Komisijas Ģenerālsekretariāta direktors, kas ir atbildīgs par labāku regulējumu, apspriežoties ar minētā priekšsēdētāja vietnieka kabinetu.

[36] Eiropas Komisija, priekšsēdētāja paziņojums Komisijai “Eiropas Komisijas darba metodes”, Brisele, 1.12.2019., P(2019) 2, 9. lpp., pieejams vietnē https://commissioners.ec.europa.eu/document/download/0dbda7ed-b7fb-4d7e-9e62-6c8b0f54be62_en?filename=working-methods.pdf.

[37] Komisija publicēja analītisko dokumentu par abiem priekšlikumiem četrarpus ar pusi mēnešus pēc tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas.

[38] Lēmums lietā 1474/2018/TE par iespējamiem trūkumiem un neobjektivitāti Eiropas Komisijas politikas un tiesību akta priekšlikuma sagatavošanā par vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu samazināšanu, 28.–30. lpp., pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/111569.

[39] Lēmums lietā 1474/2018/TE, turpat, 29. punkts.

[40] Sk. 16. zemsvītras piezīmi.

[41] 2005. gada 28. jūnija spriedums apvienotajās lietās C-189/02 P, C-202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, Dansk Rørindustri A/S / Komisija, 209-211, pieejams tīmekļa vietnē: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=59846&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=11937880.

[42] 2018. gada 4. septembra spriedums lietā C-57/16 P ClientEarth / Komisija, 88. punkts.

[43] LES 17. panta 2. punkts.

[44] 2018. gada 4. septembra spriedums lietā C-57/16 P ClientEarth / Komisija, 92. punkts.

[45] Sk., piemēram, lietu 1053/2023/MIK par to, ka Eiropas Komisija noteiktajā termiņā nav pieņēmusi galīgo lēmumu par diviem pieprasījumiem nodrošināt publisku piekļuvi ietekmes novērtējumiem un Regulējuma kontroles padomes atzinumiem par paredzēto REACH un Dzīvsudraba regulas pārskatīšanu, kas pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/183548.

[46] 2005. gada 28. jūnija spriedums apvienotajās lietās C-189/02 P, C-202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, Dansk Rørindustri A/S / Komisija, 209-211, pieejams tīmekļa vietnē: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=59846&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=11937880.

[47] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 3. lpp.

[48] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 3. lpp.

[49] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 30. lpp.

[50] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 18. lpp.

[51] Labāka regulējuma rīkkopa, 10. lpp.

[52] https://commission.europa.eu/law/law-making-process/better-regulation/simplification-and- implementation/simplification_en.

[53] Labāka regulējuma rīkkopa, 10. lpp.

[54] Sk. Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 24. pantu, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/publication/en/3510.

[55] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 30. lpp.

[56] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 16. lpp.

[57] Labāka regulējuma rīkkopa, 463. lpp.

[58] LES 1. pants un 10. panta 3. punkts.

[59] Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Komisijas darba programma 2026. gadam”, COM(2025) 870 final, 2025. gada 21. oktobris, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52025DC0870.

[60] Labāka regulējuma pamatnostādnēs, 30. lpp., ir teikts: “Ja ietekmes novērtējums principā ir vajadzīgs, bet tas nav iespējams un tiek piešķirta atkāpe, trīs mēnešu laikā pēc iniciatīvas pieņemšanas būtu jāsagatavo analītisks dokuments dienestu darba dokumenta veidā, kurā izklāstīti pierādījumi, kas ir priekšlikuma pamatā, un izmaksu aplēses.”

[61] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 14. un 15. lpp.

[62] Komisija atsaucās uz analītiskā dokumenta 31. lpp., kas ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52024SC0360.

[63] 60. pants Komisijas Lēmumā 2024/3080 (2024. gada 4. decembris), ar ko nosaka Komisijas reglamentu, https://eur-lex.europa.eu/eli/dec/2024/3080/oj/eng.

[64] Turpat, 59. pants.