priekšsēdētājs(-a)

Eiropas Komisija

Godātais priekšsēdētāj!

Es atsaucos uz savu 2025. gada 16. maija vēstuli, kurā es Jūs informēju par izmeklēšanas sākšanu saistībā ar iepriekš minēto sūdzību [1].

Sūdzība attiecas uz to, ka Komisija, sagatavojot tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD) un Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD)^[3], kas ir viens no priekšlikumiem, kuri ir daļa no Omnibus I vienkāršošanas paketes, iespējams, nav ievērojusi labāka regulējuma pamatnostādnes un paraugu [2]. ^[4]

Konkrētāk, sūdzības iesniedzēji pauž bažas par to, ka Komisija ir atkāpusies no galvenajām procedūras prasībām, kas paredzētas labāka regulējuma pamatnostādnēs, neveicot ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu bez pienācīga pamatojuma. Tās uzskata, ka Komisija veica sasteigtu starpdienestu apspriešanos, kas neatbilda tās reglamentam. Sūdzības iesniedzēji arī pauž bažas par to, ka Komisija nav veikusi klimata konsekvences novērtējumu, kā paredzēts Eiropas Klimata aktā [5].

2025. gada 16. jūnijā mana izmeklēšanas grupa tikās ar jūsu dienestiem. Šai vēstulei pievienots ziņojums par sanāksmi. Vēlos arī pateikties jums un jūsu dienestiem par to, ka tie ir nodrošinājuši manu biroju ar dokumentiem, kurus es lūdzu pārbaudīt.

Tagad esmu secinājis, ka no Komisijas ir jāsaņem rakstiska atbilde par galvenajiem šajā lietā izvirzītajiem jautājumiem, pamatojoties uz līdz šim apkopotajiem materiāliem.

1. Par ietekmes novērtējuma neesamību

Lai gan attiecīgajam tiesību akta priekšlikumam principā būtu bijis vajadzīgs pilnīgs ietekmes novērtējums [6], Komisija to neveica, tā vietā sagatavojot analītisku dokumentu dienestu darba dokumenta veidā.

Labāka regulējuma pamatnostādnes un rokasgrāmata; rīkkopa paredz iespēju atkāpties no to prasībām, tostarp prasību veikt ietekmes novērtējumu. Tomēr šīm atkāpēm ir jāatbilst noteiktiem procedūras noteikumiem. Atkāpes ir rūpīgi jāpamato un labi jāizskaidro tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas laikā, lai sabiedrība varētu rūpīgi pārbaudīt iemeslus, kāpēc Komisija atkāpjas no tās noteikumiem. Pretējā gadījumā ES pilsoņi var apšaubīt Komisijas apņemšanos īstenot pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu.

Pamatojoties uz līdz šim pieejamo informāciju, nešķiet, ka Komisija šajā gadījumā būtu pienācīgi pamatojusi atkāpi no saviem noteikumiem.

Paskaidrojuma rakstā Komisija pamatoja priekšlikuma “kritisko steidzamību” un ar to saistīto atkāpi no ietekmes novērtējuma prasības ar nepieciešamību saglabāt ES uzņēmumu konkurētspēju. Tikšanās laikā ar manu izmeklēšanas grupu Komisija precizēja, ka steidzamību izraisīja sarežģītā ekonomiskā situācija ES un faktiskie īstenošanas jautājumi, tostarp nepieciešamība ļaut uzņēmumiem plānot uz priekšu. Komisija atsaucās arī uz “Dragi ziņojumu”^[7] un problēmām, ko tas atklājis attiecībā uz ES ekonomikas konkurētspēju, tostarp ņemot vērā uzņēmumiem uzlikto regulatīvo slogu.

Tomēr Komisija nenorādīja nevienu pēkšņu vai negaidītu notikumu, kas pamatotu steidzamību. Komisija arī nepaskaidroja, kāpēc pirmām kārtām “pulksteņa apturēšanas” pasākumi [8] nebūtu bijuši pietiekami, lai risinātu minēto kritisko steidzamību. Šķiet, ka šo pasākumu pieņemšana būtu varējusi dot Komisijai pietiekami daudz laika, lai veiktu ietekmes novērtējumu par ierosinātajām būtiskajām izmaiņām CSRD un CSDDD (kas izklāstītas šajā izmeklēšanā aplūkotajā tiesību akta priekšlikumā). Es arī norādu, ka Komisija nav iesniegusi nevienu dokumentu par situācijas steidzamību un no tās izrietošo nepieciešamību atkāpties no ietekmes novērtējuma prasības. Tāpēc es būtu pateicīgs, ja Komisija varētu komentēt šo jautājumu.

Būšu arī pateicīgs, ja Komisija, atsaucoties uz spēkā esošo tiesību aktu (t. i., CSRD un CSDDD) ietekmes novērtējumu attiecīgajām daļām, varētu paskaidrot, cik lielā mērā šie iepriekšējie ietekmes novērtējumi attiecas uz grozījumiem attiecīgajā tiesību akta priekšlikumā.

2. Par sabiedriskās apspriešanas neveikšanu

Es saprotu, ka šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka sabiedriskā apspriešana nebija nepieciešama saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm (bez ietekmes novērtējuma), kā arī nebija iespējama (ņemot vērā iepriekš minēto steidzamību) vai nepieciešama (ņemot vērā dažādas citas viedokļu apmaiņas ar ieinteresētajām personām).

Joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā uzaicinājums iesniegt atsauksmes par ziņošanas prasību racionalizāciju no 2023. gada oktobra līdz decembrim un divi lielie ieinteresēto personu hibrīdforumi CSRD 2024. gada maijā un novembrī aptvēra konkrētā tiesību akta priekšlikuma elementus. Būšu pateicīgs, ja šajā sakarā saņemšu papildu skaidrojumus no Komisijas.

Šķiet, ka divas sanāksmes, kas tika organizētas 2025. gada februārī un kurās galvenokārt piedalījās nozares un uzņēmumu intereses, bija vienīgās ieinteresēto personu viedokļu apmaiņas, kas notika tieši par attiecīgo tiesību akta priekšlikumu.

Nav skaidrs, kā paskaidrojuma rakstā minētā ieinteresēto personu viedokļu apmaiņa nozīmēja, ka sabiedriskā apspriešana nebūtu sniegusi jaunu informāciju, jo īpaši ņemot vērā to, ka daudzas ieinteresētās personas, kas citādi būtu varējušas sniegt ieguldījumu, netika uzaicinātas piedalīties 2025. gada februāra sanāksmēs.  

Būšu pateicīgs, ja Komisija varētu komentēt šos apsvērumus.

3. Par to, ka nav veikts klimata konsekvences novērtējums

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu Komisijai ir jāveic jebkura pasākuma vai tiesību akta priekšlikuma projekta klimatkonsekvences novērtējums “un minētais novērtējums jāiekļauj jebkurā ietekmes novērtējumā, kas pievienots šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un minētā novērtējuma rezultāti pieņemšanas brīdī jādara publiski pieejami”[9].

Es saprotu, ka, tā kā ietekmes novērtējums netika veikts, Komisija uzskatīja, ka tai nav jāpublicē klimata konsekvences novērtējums. Lai gan paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka ierosinātie grozījumi neapdraud Eiropas zaļā kursa vispārējos mērķus [10], Komisija paskaidrojuma rakstā vai dienestu darba dokumentā nav iekļāvusi analīzi, kas pamatotu šo secinājumu. Turklāt, lai gan Komisija manam birojam iesniedza dokumentus, kuros izklāstīta jauno noteikumu vispārējā piemērošanas joma, šķiet, ka šajos dokumentos nav iekļauts īpašs iekšējs novērtējums par tiesību akta priekšlikuma atbilstību klimatneitralitātes mērķim.

Tāpēc šķiet, ka Komisija pirms attiecīgā tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas nav veikusi klimata konsekvences novērtējumu, lai gan Eiropas Klimata aktā nav paredzēti nekādi atbrīvojumi no šāda novērtējuma veikšanas. Es būtu pateicīgs, ja Komisija varētu komentēt šīs bažas.

4. Par dienestu savstarpējo apspriešanos (ISC)

Komisijas reglamentā [11] ir paredzēta oficiāla SCP par “pakalpojumiem, kuriem ir likumīgas intereses tiesību akta projekta rakstura, priekšmeta vai ietekmes dēļ”.[12] Parasti dienestiem, ar kuriem SCP apspriežas, tiek dotas desmit darba dienas priekšlikuma pārskatīšanai un atbildes sniegšanai.[13] “Izņēmuma gadījumos un pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos” reglamentā ir paredzēta iespēja izveidot paātrinātu SCP ar saīsinātu 48 stundu termiņu [14].  

Attiecībā uz izskatāmo priekšlikumu SCP tika noslēgta 24 stundu laikā. Tas tika uzsākts piektdienas vakarā un beidzās sestdienas vakarā. Komisija pārbaudei neiesniedza nevienu dokumentu, kas izskaidrotu lietas ārkārtējo steidzamību un jo īpaši to, kāpēc nevarēja ievērot 48 stundu ātro ISC termiņu. Es būtu pateicīgs, ja Komisija varētu sniegt jebkādus paskaidrojumus par šo jautājumu.

5. Turpmākie pasākumi

Būšu pateicīgs, ja līdz 2025. gada 15. septembrim saņemšu Komisijas atbildi, ņemot vērā iepriekš izklāstītos jautājumus.

Ņemot vērā šīs izmeklēšanas nozīmi un to, ka Komisija plāno papildu „Omnibus” priekšlikumus, es neplānoju pagarināt šo termiņu.

Ar cieņu

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 11. jūlijā

[1] https://www.ombudsman.europa.eu/en/opening-summary/en/205174.

[2] https://commission.europa.eu/law/law-making-process/better-regulation/better-regulation-guidelines-and-toolbox_en.

[3] COM(2025) 81 galīgā redakcija.

[4] https://commission.europa.eu/publications/omnibus-i_en.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru, 6. panta 4. punkts.

[6] Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir noteikts, ka “ietekmes novērtējums ir vajadzīgs Komisijas iniciatīvām, kurām varētu būt būtiska ietekme uz ekonomiku, vidi vai sociālo jomu vai kuras ir saistītas ar ievērojamiem izdevumiem, un kurās Komisijai ir iespēja izvēlēties politikas risinājumus”.

[7] Dragi ziņojums par ES konkurētspēju, https://commission.europa.eu/topics/eu-competitiveness/draghi-report_en.

[8] Kā paredzēts priekšlikumā COM(2025)80 final.

[9] Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punkts.

[10] Sk. paskaidrojuma rakstu par priekšlikumu COM(2025)81 final, kurā teikts: “Tādēļ šajā priekšlikumā ir ietverti noteikumi tiesiskā regulējuma vienkāršošanai un racionalizēšanai, lai samazinātu slogu uzņēmumiem, kas izriet no CSRD un CSDDD, neapdraudot neviena tiesību akta politikas mērķus, un lai nodrošinātu izmaksu ziņā lietderīgāku Eiropas zaļā kursa vispārējo mērķu sasniegšanu saistībā ar zaļo un taisnīgu pārkārtošanos.” (izcēlums pievienots).

[11] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OV:L_202403080.

[12] Komisijas Reglamenta 55. panta 1. punkts.

[13] Komisijas Reglamenta 59. pants.

[14] Komisijas Reglamenta 60. pants.