Godātais priekšsēdētāj!

Esmu saņēmis sūdzību, ko pret Eiropas Komisiju iesniegušas astoņas pilsoniskās sabiedrības organizācijas [1].

Sūdzība ir par to, ka Komisija, iespējams, nav ievērojusi labāka regulējuma pamatnostādnes, sagatavojot tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD) un Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD)[2], kas ir viens no priekšlikumiem, kuri ir daļa no Komisijas "Omnibus I" vienkāršošanas paketes [3].

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka šajā gadījumā Komisija ir atkāpusies no galvenajām procedūras prasībām, kas paredzētas labāka regulējuma pamatnostādnēs ^[4], un bez pienācīga pamatojuma nav veikusi sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtējumu. Tās uzskata, ka Komisija veica sasteigtu starpdienestu apspriešanos, kas neatbilda tās reglamentam. Tās arī uzskata, ka Komisija nav veikusi klimata konsekvences novērtējumu, kā paredzēts Eiropas Klimata aktā (Regula 2021/1119)[5].

Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka ES iestādēm un struktūrām būtu jāpiemēro noteikumi, ko tās ir izstrādājušas pašas. Tas nodrošina konsekvenci, pārredzamību un novērš jebkādu patvaļības sajūtu ES administrācijas darbā. Šie apsvērumi ir īpaši svarīgi, kad Komisija sagatavo tiesību aktu priekšlikumus.

Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir izklāstīti principi, kurus Komisija ievēro, sagatavojot priekšlikumus un pārvaldot un novērtējot spēkā esošos tiesību aktus. Lai gan to piemērošanā var būt vajadzīga zināma elastība, jebkura atkāpe no šajās pamatnostādnēs izklāstītajām prasībām vienmēr būtu jāpamato. Pretējā gadījumā ES pilsoņi var apšaubīt Komisijas apņemšanos īstenot pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu. Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja Komisija, ierosinot tiesību aktus, neievēro juridiskās prasības, piemēram, veic klimata konsekvences novērtējumu.

Šī ir trešā sūdzība [6], ko mans birojs pēdējos mēnešos ir saņēmis par Komisijas atbilstību juridiskajām prasībām, tās labāka regulējuma pamatnostādnēm un turpmākiem noteikumiem tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanā. Ir skaidrs, ka šajās trijās sūdzībās izvirzītie jautājumi ombudam rada vairākus svarīgus jautājumus.

Šo iemeslu dēļ esmu nolēmis sākt izmeklēšanu par šo sūdzību.

Vispirms es uzskatu, ka manai izmeklēšanas grupai ir jātiekas ar attiecīgajiem Komisijas pārstāvjiem, lai apspriestu sūdzības iesniedzēju izvirzītos jautājumus. Šīs vēstules pielikumā ir iekļauts saraksts ar konkrētākiem jautājumiem, kas jāapspriež minētajā sanāksmē.

Turklāt esmu nolēmis, ka ir jāpārbauda šādi dokumenti:

• visi dokumenti, kas saistīti ar lēmumu neveikt apspriešanos ar ieinteresētajām personām, un jauns ietekmes novērtējums šajā gadījumā, tostarp visa attiecīgā informācija, kas ievadīta platformā “D e cide IT”, un visi apstiprinājumi, ko pieprasa un piešķir par “labāku regulējumu” atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks vai par “labāku regulējumu” atbildīgais direktors Ģenerālsekretariātā [7].
• Dokumentācija, kas saistīta ar lēmumu neveikt klimatkonsekvences novērtējumu (Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punkts).
• visi dokumenti, kas saistīti ar lēmumu sākt paātrinātu starpdienestu apspriešanos.
• jebkādi papildu iekšējie norādījumi darbiniekiem par labāka regulējuma pamatnostādņu un rīkkopas piemērošanu, ja tie attiecas uz šo izmeklēšanu.

Būšu pateicīgs, ja iepriekš minētie dokumenti tiks iesniegti manam birojam, vēlams, elektroniskā formātā, izmantojot šifrētu e-pastu ^[8], pirms sanāksmes un vēlākais līdz 2025. gada 6. jūnijam.

Pēc sanāksmes mana izmeklēšanas grupa var lūgt pārbaudīt papildu dokumentus.

Informācija vai dokumenti, ko jūsu iestāde uzskata par konfidenciāliem, netiks izpausti sūdzības iesniedzējiem vai citām personām bez iepriekšējas Komisijas piekrišanas. [9]

Būšu pateicīgs, ja Jūsu birojs varētu sazināties ar Markus Spoerer kungu, kas atbild par šo izmeklēšanu, lai vienotos par pārbaudes un sanāksmes kārtību līdz 2025. gada 18. jūnijam.

Ar cieņu

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 21. maijā

Pielikums:

Sanāksmes jautājumu saraksts

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija savam priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā sadaļā “Apspriešanās ar ieinteresētajām personām” ir uzskaitījusi četrus elementus:

1) Eiropas Komisijas “Aicinājums sniegt pierādījumus par ziņošanas prasību racionalizāciju” no 2023. gada oktobra līdz decembrim; 

2) Eiropas Komisijas tikšanās ar uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām 2025. gada februāra sākumā;

3) Eiropas Komisija 2024. gada maijā un novembrī ir rīkojusi arī atsevišķus ieinteresēto personu pasākumus, tostarp divus lielus hibrīdieinteresēto personu forumus par CSRD, kuros klātienē piedalījās aptuveni 400 cilvēku un virtuāli vairāk nekā 3000 cilvēku;

4) Eiropas Komisija saņēma ļoti daudz vēstuļu un detalizētu analīžu no visu veidu ieinteresētajām personām (no uzņēmumiem līdz ieguldītājiem, bankām, pilsoniskās sabiedrības, nevalstiskajām organizācijām, tirdzniecības palātām un dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm).

• Vai Komisija varētu paskaidrot iemeslus, kāpēc tā ir nolēmusi nerīkot šā priekšlikuma sabiedrisko apspriešanu? Kā un kas pieņēma šo lēmumu?
• Komisija min “uzaicinājumu iesniegt atsauksmes”, kas tika veikts no 2023. gada oktobra līdz decembrim. Vai Komisija varētu sīkāk izklāstīt, cik lielā mērā uzaicinājuma iesniegt atsauksmes dokuments attiecas uz konkrētā tiesību akta priekšlikuma elementiem?
• Attiecībā uz “sanāksmēm ar uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām 2025. gada februāra sākumā”— vai Komisija varētu precizēt: Kas tika uzaicināts uz šīm sanāksmēm? Kad, kā un pamatojoties uz kādiem kritērijiem ieinteresētās personas tika uzaicinātas uz šīm sanāksmēm? Kā šo sanāksmju rezultāti tika ņemti vērā, izstrādājot attiecīgo tiesību akta priekšlikumu? (Lūdzu, iesniedziet visu attiecīgo iekšējo dokumentāciju.)
• Attiecībā uz ieinteresēto personu darbībām, kas uzskaitītas iepriekš 3. punktā, vai Komisija varētu iesniegt to personu sarakstu, kuras piedalījās šajās sanāksmēs? Kā un uz kādu kritēriju pamata šīs ieinteresētās personas tika izraudzītas vai uzaicinātas? Cik lielā mērā abi iepriekš minētie lielie hibrīdieinteresēto personu forumi attiecas uz izskatāmā tiesību akta priekšlikuma būtību? Kā šo divu ieinteresēto personu forumu rezultāti tika ņemti vērā, izstrādājot attiecīgo tiesību akta priekšlikumu? (Lūdzu, iesniedziet visu attiecīgo iekšējo dokumentāciju.)

Ietekmes novērtējums:

Tiesību akta priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija norāda, ka, “ņemot vērā šīs iniciatīvas nozīmīgumu un steidzamību, saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm tika piešķirta atkāpe. Attiecīgi nav sagatavots visaptverošs ietekmes novērtējums, bet priekšlikumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā ietverta ierosināto pasākumu ietekmes analīze, tostarp kvalitatīva analīze un, ja iespējams, izmaksu ietaupījumu aplēses, kā arī apstiprinoši pierādījumi.” Komisija atsaucas uz ES uzņēmumu konkurētspējas “kritisko steidzamību”, kā arī iepriekšējiem ietekmes novērtējumiem, kas veikti attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem.

• Vai Komisija, lūdzu, varētu paskaidrot iemeslus tās lēmumam neveikt jaunu ietekmes novērtējumu? Jo īpaši, vai Komisija varētu paskaidrot situācijas “steidzamību”, kuras dēļ “priekšlikums neļauj veikt ietekmes novērtējumu”?
• Kā un kurš pieņēma lēmumu neveikt ietekmes novērtējumu?
• Cik lielā mērā esošie ietekmes novērtējumi attiecās uz šajā izmeklēšanā aplūkoto Komisijas tiesību akta priekšlikumu? Lūdzu, sniedziet attiecīgos ietekmes novērtējumus un norādiet daļas, kas attiecas uz šo priekšlikumu. Lūdzu, dalieties arī ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Komisijas iekšējo novērtējumu šajā sakarā.

Klimata konsekvences novērtējums (Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punkts)

• Vai Komisija ir veikusi attiecīgā tiesību akta priekšlikuma klimata konsekvences novērtējumu? Ja nē, kāpēc tika nolemts, ka tas nav vajadzīgs? Kā un kas pieņēma šo lēmumu?

Starpdienestu konsultācijas

• Lūdzu, apstipriniet, ka šajā gadījumā starpdienestu apspriešanai atvēlētais laiks tika saīsināts. Lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju par to, kad starpdienestu apspriešanās tika sākta un kad tā tika pabeigta.
• Kādos apstākļos Komisija nolemj saīsināt starpdienestu apspriedēm atvēlēto laiku? Uz kāda pamata un kas pieņem šādus lēmumus?
• Kādi bija iemesli, lai šajā gadījumā saīsinātu starpdienestu konsultācijās atvēlēto laiku?

[1] ClientEarth, Notre Affaire A Tous, Clean Clothes Campaign, Eiropas Korporatīvā tiesiskuma koalīcija, Global Witness, Transport & Vide, Antislavery International un Friends of the Earth Europe

[2] COM(2025) 81 galīgā redakcija

[3] https://commission.europa.eu/publications/omnibus-i_en.

[4] https://commission.europa.eu/law/law-making-process/better-regulation/better-regulation-guidelines-and-toolbox_en

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru, 6. panta 4. punkts

[6] Vienā no pārējām sūdzībām ombude sāka izmeklēšanu (1379/2024/MIK – Kā Eiropas Komisija sagatavoja priekšlikumu grozīt tiesību aktus, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku). Otra sūdzība, kas joprojām tiek izskatīta.

[7] Saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta labāka regulējuma rīkkopā, 1. rīks, 10. lpp.

[8] Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti.

[9] Lūdzu, skaidri atzīmējiet šādu materiālu “Konfidenciāls”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.