Sūdzības iesniedzēji, vides nevalstiskās organizācijas, pauda bažas par to, kā Eiropas Komisija sagatavoja priekšlikumus grozīt ES regulas, kas saistītas ar kopējo lauksaimniecības politiku. Jo īpaši viņi pauda bažas par to, kā Komisija apspriedās ar ieinteresētajām personām, un par to, ka tā nav veikusi ietekmes novērtējumu, kā prasīts tās iekšējos noteikumos (“labāks regulējums”), kā arī par to, ka tā nav veikusi klimata konsekvences novērtējumu, kā prasīts Eiropas klimata tiesību aktos.

Pēc izmeklēšanas ombuds nolēma sniegt kopīgus konstatējumus šajā lietā kopā ar divām citām lietām. Minētās lietas attiecās uz līdzīgiem jautājumiem saistībā ar priekšlikumiem jauniem ES noteikumiem par migrantu kontrabandas apkarošanu un grozītiem ES noteikumiem, ar kuriem vienkāršo ilgtspējas prasības uzņēmumiem.

Ombuds konstatēja nepilnības tajā, kā Komisija sagatavoja visus šos tiesību aktu priekšlikumus. Jo īpaši viņa konstatēja, ka Komisija ir piemērojusi īpaši plašu “steidzamības” definīciju, nav pietiekami pamatojusi atsaukšanos uz steidzamību, lai atkāptos no tās iekšējiem lēmumu pieņemšanas noteikumiem, un nav dokumentējusi savas atkāpes no šiem noteikumiem. Viņa arī konstatēja, ka tā nav ieviesusi procedūru, lai nodrošinātu pārredzamu, uz pierādījumiem balstītu un iekļaujošu “steidzamu” tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanu, un ka tā nav reģistrējusi klimata konsekvences novērtējumus.

Ombuds ieteica Komisijai oficiāli definēt “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no noteikumiem, un izveidot procedūru, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombude nāca klajā ar četriem ierosinājumiem, tostarp precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem un nodrošināt, ka pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai būtu iespējamas publiskas debates pirms jaunu noteikumu pieņemšanas.

Komisija vienojās gaidāmajā labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanā apsvērt iespēju definēt, kas ir “steidzamas” situācijas, un reģistrēt un publicēt atkāpju piemērošanas iemeslus. Tā arī vienojās nodrošināt mērķorientētas apspriešanās par steidzamiem priekšlikumiem un savlaicīgi publicēt pierādījumus, kas pamato priekšlikumus.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas kopumā konstruktīvo atbildi, taču norādīja, ka vēl nav skaidrs, kā tieši Komisija īstenos viņas ieteikumus un ierosinājumus. Viņa norādīja, ka turpinās uzraudzīt šo jautājumu, iesniedzot sūdzības, tiklīdz Komisija būs pabeigusi labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanu.