Godātais priekšsēdētāj!

Esmu saņēmis sūdzību no vairākām pilsoniskās sabiedrības organizācijām [1] pret Eiropas Komisiju.

Sūdzība ir par to, ka Komisija, iespējams, nav ievērojusi labāka regulējuma pamatnostādnes, sagatavojot divus priekšlikumus, lai stiprinātu ES tiesību aktus par migrantu kontrabandas novēršanu un apkarošanu. Divi attiecīgie tiesību aktu priekšlikumi ir priekšlikums direktīvai, ar ko paredz minimālos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu Savienībā [2], un priekšlikums regulai par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu un par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā [3].

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi labāka regulējuma pamatnostādņu prasības, jo īpaši prasību veikt abu priekšlikumu ietekmes novērtējumu.

Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka ES iestādēm un struktūrām būtu jāpiemēro noteikumi, ko tās ir izstrādājušas pašas. Tas nodrošina konsekvenci, pārredzamību un novērš jebkādu patvaļības sajūtu ES administrācijas darbā. Šie apsvērumi ir īpaši svarīgi, kad Komisija sagatavo tiesību aktu priekšlikumus.

Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir izklāstīti principi, kurus Komisija ievēro, sagatavojot priekšlikumus un pārvaldot un novērtējot spēkā esošos tiesību aktus. Lai gan to piemērošanā var būt vajadzīga zināma elastība, jebkura atkāpe no šajās pamatnostādnēs izklāstītajām prasībām vienmēr būtu jāpamato. Pretējā gadījumā ES pilsoņi var apšaubīt Komisijas apņemšanos īstenot pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu.

Mans birojs pēdējos mēnešos ir saņēmis trīs sūdzības par to, kā Komisija ievēro labāka regulējuma pamatnostādnes [4] Ir skaidrs, ka šajās trīs sūdzībās izvirzītie jautājumi attiecas uz vairākiem ombudam svarīgiem jautājumiem.

Šo iemeslu dēļ esmu nolēmis sākt izmeklēšanu par šo sūdzību.

Vispirms es uzskatu, ka no Komisijas ir jāsaņem rakstiska atbilde uz sūdzību un it īpaši uz konkrētajiem jautājumiem, kas izklāstīti šīs vēstules pielikumā.

Būšu pateicīgs, ja Komisijas atbildi saņemšu līdz 2025. gada 24. septembrim. Lūdzu, ņemiet vērā, ka es, iespējams, nosūtīšu Komisijas atbildi un saistītos pielikumus sūdzības iesniedzējam piezīmju sniegšanai ^[5]. Varu arī nolemt publicēt šo atbildi.

Turklāt esmu nolēmis, ka ir jāpārbauda visi dokumenti, kas saistīti ar lēmumu neveikt ietekmes novērtējumus abiem šajā lietā aplūkotajiem tiesību aktu priekšlikumiem, tostarp visa attiecīgā informācija, kas ievadīta platformā “D ecide IT”, un visi apstiprinājumi, ko lūdz un piešķir par “labāku regulējumu” atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks vai par “labāku regulējumu” atbildīgais Ģenerālsekretariāta direktors [6].

Būšu pateicīgs, ja iepriekš minētos dokumentus līdz 2025. gada 15. jūlijam varētu iesniegt manam birojam, vēlams elektroniskā formātā, izmantojot šifrētu e-pastu [7].

Ņemiet vērā, ka sūdzības iesniedzējs pauda papildu bažas par analītisko dokumentu saturu, kas aizstāja ietekmes novērtējumus konkrētajās lietās. Esmu nolēmis, ka nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu šajā jautājumā.

Visbeidzot, lūdzu, ņemiet vērā arī to, ka izmeklēšanas sākšana šajā lietā prasīja ilgāku laiku nekā parasti, jo gaidīju Komisijas atbildes analīzi saistībā ar manu izmeklēšanu par sūdzību 1379/2024/MIK, kas arī attiecas uz Komisijas atbilstību “Labāka regulējuma pamatnostādnēm”.

Atbildīgais izmeklēšanas darbinieks ir Vieri Biondi kungs.

Ar cieņu

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 23. jūnijā

PIELIKUMS.

Priekšlikums – Regula par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu un par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā

Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija norāda, ka “viņa tiesību akta priekšlikumam nav pievienots ietekmes novērtējums, ņemot vērā to, ka Komisijai bija maz izvēles iespēju vai to nebija vispār, jo īpaši ņemot vērā steidzamās operatīvās vajadzības uzlabot Eiropola atbalstu dalībvalstīm migrantu kontrabandas apkarošanā”. 

• Vai Komisija, lūdzu, varētu paskaidrot iemeslus tās lēmumam neveikt ietekmes novērtējumu? Jo īpaši, vai Komisija varētu precizēt steidzamības precīzo raksturu un to, kurā brīdī tā uzzināja par apstākļiem, kas izraisīja šo steidzamību?
• Vai Komisija varētu paskaidrot, kāpēc tā uzskata, ka nepieciešamība steidzami uzlabot Eiropola atbalstu dalībvalstīm nozīmē, ka Komisijai priekšlikuma sagatavošanā bija maz izvēles iespēju vai tādu nebija vispār? Lai gan steidzamība varētu attaisnot paātrinātu rīcību priekšlikuma sagatavošanā, nav uzreiz skaidrs, kā tā ierobežotu Komisijas rīcības brīvību attiecībā uz priekšlikuma faktisko saturu.
• Kā un kurš pieņēma lēmumu neveikt ietekmes novērtējumu?
• Vai Komisija varētu aprakstīt darbplūsmu, lai sagatavotu un pabeigtu dienestu darba dokumentu, ar ko aizstāj šā priekšlikuma ietekmes novērtējumu? Kāpēc dokuments netika publicēts trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas, kā noteikts labāka regulējuma pamatnostādnēs?[8] Lūdzu, sniedziet ombudam detalizētu grafiku Komisijas darbam ar Komisijas dienestu darba dokumentu.

Priekšlikums direktīvai, ar ko nosaka minimālos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu Savienībā

Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija norāda, ka “priekšlikumu izņēmuma kārtā iesniedz bez pievienota ietekmes novērtējuma”. Tomēr Komisija nenorādīja iemeslus, kāpēc šajā gadījumā nav veikts ietekmes novērtējums. Ombuds no atbildes, ko Komisija sniedza sūdzības iesniedzējam saistībā ar Ombuda izmeklēšanu sūdzībā 519/2024/VB, saprot, ka bezdarbība varētu būt saistīta ar to, ko Komisija uzskatīja par steidzamu nepieciešamību sagatavot abus priekšlikumus, lai ātri rīkotos migrantu kontrabandas apkarošanai.

• Vai Komisija varētu paskaidrot, kāpēc priekšlikums tika iesniegts bez ietekmes novērtējuma? Ja iemesls bija iepriekš minētā steidzamība, vai Komisija varētu precizēt steidzamības precīzo raksturu un to, kurā brīdī tā uzzināja par apstākļiem, kas izraisīja šo steidzamību? Vai Komisija varētu arī paskaidrot, kāpēc tas nebija norādīts priekšlikuma paskaidrojuma raksta attiecīgajā iedaļā?
• Kā un kurš pieņēma lēmumu neveikt ietekmes novērtējumu?
• Vai Komisija varētu aprakstīt darbplūsmu, lai sagatavotu un pabeigtu dienestu darba dokumentu, ar ko aizstāj šā priekšlikuma ietekmes novērtējumu? Kāpēc dokuments netika publicēts trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas, kā noteikts labāka regulējuma pamatnostādnēs? Lūdzu, sniedziet ombudam detalizētu grafiku Komisijas darbam ar Komisijas dienestu darba dokumentu.

[1] Sūdzību koalīcijas ProtectNotSurveil vārdā iesniedza Eiropas digitālās tiesības un Starptautiskās sadarbības platforma migrantu bez dokumentiem jautājumos.

[2] COM(2023) 755 final.

[3] COM(2023) 754 final.

[4] Sūdzība 1379/2024/MIK un 983/2025/MAS.

[5] Ja vēlaties iesniegt dokumentus vai informāciju, ko uzskatāt par konfidenciālu un ko nevajadzētu izpaust sūdzības iesniedzējam, atzīmējiet tos ar “Konfidenciāla informācija”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.

[6] Saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta labāka regulējuma rīkkopā, 1. rīks, 10. lpp.

[7] Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti.

[8] Labāka regulējuma pamatnostādnes, 30. lpp.