Hibrīds: Attālināti un Ombuda birojā

Piedalījās

Eiropas ombuds

Lampros Papadias — Eiropas Ombuda biroja vadītājs

Tanja Ehnert — izmeklēšanas koordinatore

Vieri Biondi — izmeklēšanas speciālists

Michał Krajewski — izmeklēšanas speciālists

Maria Resende — izmeklēšanas stažiere

Eiropas Komisija

Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts (AD AGRI):

• AGRI.I – direktors
• AGRI.I.1. Juridiskais speciālists
• AGRI.A.1. Politikas un ekonomikas analītiķi

Juridiskais dienests (SJ):

• Juridiskā dienesta AGRI grupas loceklis

Ģenerālsekretariāts (ĢS):

• SG.C.2 – Nodaļas vadītāja vietnieks
• SG.C.2 – Politikas speciālists
• SG.A.3. Politikas speciālists
• SG.D.3 - Politikas koordinators

Sanāksmes mērķis

Sanāksmes mērķis bija panākt, lai Ombuda izmeklēšanas grupa saņemtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem par Komisijas rakstisko atbildi uz šo sūdzību, kas Komisijai tika sniegta pirms sanāksmes.

Ievads un procesuālā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa iepazīstināja ar sevi, pateicās Komisijas pārstāvjiem par tikšanos ar viņiem un izklāstīja sanāksmes mērķi. Viņi izklāstīja tiesisko regulējumu, kas attiecas uz ombuda rīkotajām sanāksmēm, jo īpaši to, ka ombuds bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas neatklās nekādu informāciju, ko Komisija atzinusi par konfidenciālu, ne sūdzības iesniedzējam, ne jebkurai citai personai ārpus ombuda biroja ^[1].

Izmeklēšanas grupa paskaidroja, ka tā sagatavos ziņojuma projektu par sanāksmi, kas jānosūta Komisijai, lai nodrošinātu, ka saturs ir faktiski precīzs un pilnīgs. Pēc tam sanāksmes ziņojums tiks pabeigts, iekļauts lietas materiālos un iesniegts sūdzības iesniedzējam. Ziņojumā netiktu iekļauta konfidenciāla informācija vai kā citādi sniegta sūdzības iesniedzējam vai kādai trešai personai.

Apmainītā informācija

1. Par to iemeslu pārskatāmību, kuru dēļ Komisija ir atkāpusies no dažām “Labāka regulējuma” vadlīniju un rīkkopas prasībām

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka saskaņā ar tās izpratni Komisija sava tiesību akta priekšlikuma paskaidrojuma rakstā (COM(2024) 139 final), kas publicēts 2024. gada 22. februārī, un dienestu darba dokumentā par šo priekšlikumu (SWD(2024) 360 final), kas publicēts 2024. gada 10. decembrī, paskaidroja iemeslus, kāpēc tā atkāpjas no ietekmes novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas veikšanas. Izmeklēšanas grupa arī saprata, ka nav citu publisku dokumentu, kas pamatotu atkāpes. Izmeklēšanas grupa lūdza Komisijas pārstāvjus apstiprināt vai precizēt šo jautājumu.

Komisijas pārstāvji apstiprināja izmeklēšanas grupas izpratni. Tās piebilda, ka Komisijas prakse pamatot atkāpi, veicot ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu, tiesību akta priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā atbilst “Labāka regulējuma” norādījumiem un rīkkopai.

Turklāt Komisijas pārstāvji izskaidroja priekšlikuma kontekstu. Komisija 2018. gada jūnijā, t. i., pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā, bija ierosinājusi pamataktus, kurus ar attiecīgo priekšlikumu bija paredzēts grozīt [2]. Pamataktos bija noteikts, ka lauksaimniekiem jāievēro LLVS (labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarti). Pēc tam Komisija saprata, ka šīs prasības ir pārāk stingras un apgrūtinošas, lai lauksaimnieki tās varētu izpildīt praksē. Saskaroties ar lauksaimnieku protestiem 2024. gadā, Komisija uzskatīja, ka ir ārkārtīgi steidzami jāgroza pamatakti, un tas nozīmē, ka nebija laika ietekmes novērtējumam vai sabiedriskajai apspriešanai. Situācija bija ārkārtēja, jo visās dalībvalstīs notika plaši lauksaimnieku protesti, kas daļēji bija kļuvuši vardarbīgi. Bija risks, ka protesti varētu izkļūt no rokām. Lai risinātu problēmas nozarē un risinātu lauksaimnieku paustās bažas, Eiropadome lūdza Padomi un Komisiju vajadzības gadījumā turpināt darbu.[3] Komisijas pārstāvji arī vērsa uzmanību uz neseno tiesas lietu, kurā Tiesa atzina Komisijas rīcības brīvību, lemjot par steidzamiem jautājumiem saistībā ar atmatā atstātu zemi [4].

2. Kā šajā gadījumā tika piešķirta atkāpe

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka saskaņā ar tās izpratni labāka regulējuma norādījumos un rīkkopā ir divas procedūras atkāpju piešķiršanai, t. i., pirms vai pēc tiesību akta priekšlikuma izstrādes iniciatīvas politiskās apstiprināšanas. Pirms apstiprināšanas atkāpes var piešķirt Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par labāku regulējumu. Šādā gadījumā atkāpi reģistrē IT sistēmā DECIDE, pretējā gadījumā nav īpaša formāta atkāpju reģistrēšanai. Pēc apstiprināšanas Komisijas Ģenerālsekretariāta direktors, kas atbild par labāku regulējumu, var piešķirt atkāpes, apspriežoties ar priekšsēdētāja vietnieka, kas atbild par labāku regulējumu, kabinetu. Izmeklēšanas grupa, pamatojoties uz Komisijas rakstisko atbildi, saprata, ka šajā gadījumā Ģenerālsekretariāts, apspriežoties ar priekšsēdētāja kabinetu, piešķīra atkāpi, vienlaikus lūdzot iniciatīvu virzīt uz priekšu. Izmeklēšanas grupa, pamatojoties uz dokumentiem, ko Komisija iesniedza pirms sanāksmes, arī saprata, ka nav iekšējas dokumentācijas par lēmumu virzīties uz priekšu bez ietekmes novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka saskaņā ar pašreizējām darba metodēm īstenošanas un vienkāršošanas komisārs pieņem iepriekš minētos lēmumus piešķirt atkāpes no labāka regulējuma. Atkāpju piešķiršanas procedūrā pēc apstiprināšanas Ģenerālsekretariāta direktoram ir jārīkojas, “apspriežoties” ar minētā komisāra kabinetu. Tas nozīmē, ka par atkāpju piešķiršanu vienmēr ir atbildīgs šis komisārs. Parastos gadījumos iniciatīvas plānošanas posmā atbildīgais dienests var lūgt komisāru piešķirt atkāpi saskaņā ar iepriekš minēto procedūru. Tomēr šajā lietā iniciatīva netika iepriekš plānota, jo priekšlikums bija jāsagatavo steidzami, reaģējot uz notiekošajiem protestiem. Tāpēc nav iekšējas dokumentācijas par lēmumu par atkāpi vai iniciatīvas oficiālu politisku apstiprināšanu.

Tomēr Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka Komisijas politiskais līmenis klusējot apstiprināja šīs iniciatīvas virzību bez ietekmes novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas. Šajā sakarā Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka iepriekš minēto apstiprināšanas un atkāpes procedūru mērķis ir nodrošināt, ka Komisijas dienesti nesagatavo likumdošanas iniciatīvas (bez ietekmes novērtējuma) bez Komisijas politiskā līmeņa apstiprinājuma. Šajā gadījumā Komisija bija vienisprātis, ka šis priekšlikums ir jāiesniedz pēc iespējas ātrāk. Faktiski iniciatīvas īstenošanu veicināja Komisijas politiskais līmenis, tostarp par labāku regulējumu atbildīgais komisārs.

Būtisks iniciatīvas politiskās apstiprināšanas apliecinājums ir tas, ka Ģenerālsekretariāts ir apstiprinājis starpdienestu apspriešanos par priekšlikuma projektu. Pēc tam notika priekšlikuma sagatavošanā iesaistīto komisāru biroju sanāksmes, un, visbeidzot, komisāru kolēģija pieņēma priekšlikumu. Šajā sakarā nav šaubu, ka iniciatīva, tostarp tās sagatavošanas procedūra, ir saņēmusi vajadzīgo politisko apstiprinājumu. Turklāt darbs pie šā priekšlikuma Komisijā visos līmeņos bija pilnībā pārredzams. Trūkst rakstiskas norādes par atkāpes apstiprināšanu.

Komisijas pārstāvji šajā sakarā norādīja, ka labāka regulējuma pamatnostādnes tiek piemērotas samērīgi, atspoguļojot katras atsevišķās iniciatīvas apstākļus, un tas nozīmē, ka noteiktās situācijās ir jāizdara izņēmumi no tās prasībām. Tas ir īpaši paredzēts Labāka regulējuma pamatnostādnēs.

3. Ieinteresēto personu atlase mērķorientētajai apspriešanai

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka saskaņā ar tās izpratni ir jābūt pieņemtam iekšējam lēmumam par ieinteresēto personu atlasi mērķorientētajai apspriešanai. Viņi jautāja, kāpēc Komisija pirms sanāksmes nepiekrita šim lēmumam vai citām rakstiskām piezīmēm par šo lēmumu izmeklēšanas grupai. Viņi arī jautāja, kāpēc Komisija nolēma tajā pašā termiņā neapspriesties ar citām ieinteresētajām personām.

Komisijas pārstāvji atgādināja, ka tolaik galvenās bažas bija par to, kā atvieglot administratīvo slogu lauksaimniekiem. Apspriešanas ar ieinteresētajām personām mērķis bija iegūt informāciju no lauksaimniekiem par to, no kurienes rodas slogs, palīdzēt viņiem to novērst un apzināt jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Ņemot to vērā, Komisijas atbildīgais dienests lūdza ieguldījumu galvenajām lauksaimniecības organizācijām (kas pārstāv lauksaimniekus un lauksaimniecības kooperatīvus kopumā, bioloģisko nozari, jaunos lauksaimniekus un mazos un vidējos lauksaimniekus). Tika uzskatīts, ka šīs organizācijas varētu sniegt Komisijai vispraktiskāko informāciju, ļaujot tai izstrādāt tiesību akta priekšlikumā ierosinātos praktiskos risinājumus. AGRI ĢD atbildīgais dienests ierosināja mērķorientētu apspriešanos ar galvenajām lauksaimniecības organizācijām. Pēc tam ģenerāldirektors apstiprināja šo priekšlikumu un parakstīja vēstules, aicinot četras galvenās organizācijas paust savu viedokli šajā jautājumā. Šajā priekšlikuma izstrādes sākumposmā tika uzskatīts, ka apspriešanās ar citām ieinteresētajām personām nebūtu jēgpilna, jo Komisija vēlējās apspriesties ar tieši iesaistītajām ieinteresētajām personām. Tāpēc tas bija apzināts lēmums neapspriesties ar citām ieinteresētajām personām vienlaikus ar četrām galvenajām lauksaimniecības organizācijām. Mērķorientētas apspriešanas, nevis publiskas apspriešanas, ir paredzētas, lai apkopotu viedokļus no konkrētām un tieši skartām ieinteresētajām personām, savukārt sabiedriskajā apspriešanā notiktu apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, taču šajā gadījumā tas nebija iespējams ārkārtējas steidzamības dēļ.

Turklāt Komisija kopumā zināja vides organizāciju nostāju šajā jautājumā. Iepriekšējā ietekmes novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas ietvaros jau bija savākta pietiekama informācija, un arī Komisija pēc tam regulāri saņēma atsauksmes no dažādām ieinteresētajām personām.

4. Komisijas dienestu darba dokumenta publicēšanas grafiks

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka saskaņā ar tās izpratni Komisijas dienestu darba dokumenti, ar kuriem aizstāj ietekmes novērtējumus, principā būtu jāpublicē trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi tiesību akta priekšlikumu. Tādējādi Komisijas dienestu darba dokumenti var sniegt informāciju likumdevēju galīgajam lēmumam un veicināt likumdošanas procesa pārredzamību sabiedrībai. Pretējā gadījumā ir grūti saprast, kādam mērķim šie dokumenti kalpotu. Šajā gadījumā dienestu darba dokuments tika publicēts aptuveni septiņus mēnešus pēc tam, kad likumdevēji pieņēma tiesību aktu (kas notika 2024. gada aprīlī/maijā). Izmeklēšanas grupa jautāja, vai labāka regulējuma pamatnostādnes būtu jāpārskata, lai precizētu Komisijas dienestu darba dokumentu publicēšanas grafiku.

Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka par iniciatīvu atbildīgie Komisijas dienesti rīkojās steidzami, tiklīdz tie saņēma attiecīgo informāciju no ieinteresētajām personām, ar kurām notika apspriešanās. Dienestu darba dokuments attiecas arī uz jautājumiem, kas ir plašāki par tiesību akta priekšlikumu, proti, citām saistītām un papildinošām darbībām saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kas bija daļa no “vienkāršošanas paketes”, par kuru Komisija paziņoja 2024. gada februārī. Ar šīm darbībām tika risinātas arī dažas ieinteresēto personu paustās bažas un ierosinājumi. Dienestu darba dokumentā vispusīgi un pārredzami, organizēti un skaidri tika izklāstīts saņemtais ieguldījums (attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī citām saistītām ES politikas jomām), tā novērtējums un tas, vai/kā tas tika risināts, tāpēc tā pabeigšanai bija vajadzīgs papildu laiks. Komisijas pārstāvji piebilda, ka labāka regulējuma pamatnostādņu pieņemšanas laikā trīs mēnešu termiņš pēc tam, kad Komisija pieņēma priekšlikumu, šķita saprātīgs un iespējams, un tas joprojām ir gandrīz visos gadījumos. Faktiski daudzos gadījumos dienestu darba dokuments tiek iesniegts pirms 3 mēnešu laikposma un dažkārt kopā ar priekšlikumu. Tomēr šī lieta bija izņēmuma gadījums, jo likumdevēji pieņēma Komisijas priekšlikumu bez jebkādām izmaiņām tikai divu mēnešu laikā. Šī ārkārtīgi ātrā pieņemšana pierāda, ka likumdevēji bija vienisprātis par ļoti nopietno steidzamību, ar ko saskaras ES lauksaimniecības nozare.

5. Klimatkonsekvences novērtējums

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka saskaņā ar tās izpratni un pamatojoties uz dokumentiem, ko Komisija iesniedza pirms sanāksmes, pirms dienestu darba dokumenta publicēšanas nebija iekšējās dokumentācijas par klimata konsekvences novērtējumu. Izmeklēšanas grupa jautāja, vai pastāv atsevišķa iekšējā procedūra klimata konsekvences novērtējuma reģistrēšanai, ja nav ietekmes novērtējuma. Viņi arī lūdza dienestu darba dokumentā iekļaut īpašu atsauci uz klimata konsekvences novērtējumu.

Komisijas pārstāvji apstiprināja, ka šajā gadījumā klimata konsekvences pārbaude tika veikta, bet pirms Komisijas dienestu darba dokumenta publicēšanas nav rakstiskas dokumentācijas par klimata konsekvences novērtējumu. Komisijas novērtējumā tika secināts, ka priekšlikumam ir minimāla ietekme uz emisijām atmosfērā (kā paskaidrots dienestu darba dokumenta 31. lpp.), kas nozīmē, ka priekšlikumam nebūs būtiskas ietekmes uz ES klimata mērķiem. Tas ir parādīts dienestu darba dokumentā, lai gan saskaņā ar tā labāka regulējuma noteikumiem, tā kā nav ietekmes novērtējuma, nav īpaša formāta, lai par to ziņotu.

Sanāksmes noslēgums

Ombuda izmeklēšanas grupa pateicās Komisijas pārstāvjiem par laiku un sniegtajiem paskaidrojumiem, un sanāksme beidzās.

Briselē, 2025. gada 8. oktobrī

TANJA EHNERT MICHAŁ KRAJEWSKI

Izmeklēšanas koordinators Izmeklēšanas koordinators

[1] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 4.8. pants.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (...), OV L 435/1, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/2115/oj/eng; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (...), OV L 435/187, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/2116/oj/eng.

[3] 20240201-special-euco-conclusions-lv.pdf

[4] 2025. gada 10. jūlija spriedums lietā C-287/24, Ligue royale belge pour la protection des oiseaux, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=5620F2B4A1B62953FAD6D506CD400373?text=&docid=302379&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7139100