Godātais priekšsēdētāj!

Esmu saņēmis sūdzību pret Eiropas Komisiju no ClientEarth un BirdLife Europe un Vidusāzijas.

Sūdzības iesniedzēji ir nobažījušies par to, kā Komisija sagatavoja priekšlikumu grozīt tiesību aktus, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku.[1] Priekšlikums tika sagatavots, reaģējot uz vairāku ES dalībvalstu lauksaimnieku masveida protestiem, kas cita starpā bija vērsti pret dažiem ES noteikumiem, kurus lauksaimnieki uzskatīja par tādiem, kas viņiem uzliek pārmērīgu slogu. Ar attiecīgo tiesību akta priekšlikumu Komisijas mērķis bija nodrošināt lauksaimniekiem lielāku elastību konkrētu ES vides aizsardzības noteikumu ievērošanā.

Komisija 2024. gada 15. martā iesniedza savu priekšlikumu bez ietekmes novērtējuma. Eiropas Parlaments un Padome leģislatīvo aktu pieņēma attiecīgi 2024. gada 24. aprīlī un 2024. gada 13. maijā [2].

Sūdzības iesniedzēji ir pauduši bažas par to, kā Komisija sagatavoja tiesību akta priekšlikumu. Tās uzskata, ka Komisijas process neatbilda labāka regulējuma pamatnostādnēm un rīkkopai, kā arī judikatūrai [3]. Tās ir īpaši nobažījušās par to, ka Komisija varētu būt mīkstinājusi dažas vides prasības, visaptveroši nepārbaudot pieejamos pierādījumus, lai pārliecinātos, ka jaunie noteikumi neapdraudēs ES vides un klimata mērķus, kā arī ES lauksaimniecības ilgtspēju ilgtermiņā. Tās arī pauž bažas par to, ka Komisija nav pienācīgi apspriedusies ar sabiedrību par savu priekšlikumu.

Rūpīgi izskatījusi sūdzību, esmu nolēmis sākt izmeklēšanu par to, kā Komisija piemēro labāka regulējuma pamatnostādnes un rīkkopu, kā arī juridiskās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus, kurus tā uzskata par steidzamiem.

Vispirms es secināju, ka būtu lietderīgi saņemt Komisijas rakstisku atbildi uz jautājumiem, kas uzskaitīti šīs vēstules pielikumā.

Lūdzu Komisiju nosūtīt atbildi manam birojam līdz 2024. gada 16. decembrim.

Tajā pašā laikā esmu nolēmis, ka manai izmeklēšanas grupai būtu lietderīgi tikties ar Komisijas pārstāvjiem, lai apspriestu Komisijas atbildi neilgi pēc šīs atbildes sniegšanas, proti, 2025. gada sākumā. Būšu pateicīgs, ja Jūsu darbinieki varētu sazināties ar Michał Krajewski kungu, kurš ir atbildīgs par šo izmeklēšanu, lai organizētu šo sanāksmi.

Es arī uzskatu, ka ir lietderīgi pārbaudīt pielikumā minētos dokumentus.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka Jūsu atbildi un saistītos pielikumus, iespējams, nosūtīšu sūdzības iesniedzējam komentāru sniegšanai. Es arī plānoju publicēt Jūsu atbildi ^[4].

Ja šīs izmeklēšanas gaitā Komisija tiks iesaistīta tiesvedībā par to pašu jautājumu, par kuru iesniegta šī sūdzība, lūdzu Jūs informēt mani.

Ar cieņu

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2024. gada 16. septembrī

Pielikums: Jautājumu saraksts, uz kuriem jāatbild rakstiski

1) Vai Komisija ir ieviesusi iekšējās procedūras, lai lemtu par to, vai “steidzamu” tiesību aktu priekšlikumu gadījumā atkāpties no labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā noteiktajām ietekmes novērtējuma prasībām? Kādā tiesību akta priekšlikuma sagatavošanas posmā tiek nolemts, ka ir vajadzīga atkāpe? Kā un kas pieņem šādus lēmumus?[5]

2) Ja tiesību aktu priekšlikumus Komisija uzskata par steidzamiem, kā tā nodrošina, ka tiek ievērots uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas princips, kā noteikts labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā, kā arī judikatūrā?

Šajā gadījumā ombude saprot, ka Komisija paļāvās uz iepriekšējo ietekmes novērtējumu, kas tika veikts 2018. gadā. Kādus pasākumus, ja tādi bija, Komisija veica, lai nodrošinātu, ka 2018. gada ietekmes novērtējumā izdarītie konstatējumi attiecīgā tiesību akta priekšlikuma sagatavošanas laikā joprojām ir aktuāli un aktuāli? Lūdzu, dalieties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Komisijas iekšējo novērtējumu šajā sakarā.

3) Vai Komisija varētu apstiprināt, ka tā ir aizpildījusi “analītisko dokumentu”, kas aizstāj ietekmes novērtējumu šajā lietā? Ja jā, lūdzu, dalieties ar “analītiskā dokumenta” kopiju. Ja nē, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc tas vēl nav pabeigts.

4) Kā Komisija īsteno Eiropas Klimata akta [6] 6. panta 4. punktu? Vai Komisija uzrauga, cik no tiesību aktu priekšlikumiem, ko tā pieņem, tiek veikts klimata konsekvences novērtējums? Ja jā, lūdzu, sniedziet mums šo statistiku.

Vai ir apstākļi, kuros Komisija uzskata, ka tā var atkāpties no pienākuma nodrošināt tiesību aktu priekšlikumu atbilstību Eiropas Klimata aktā noteiktajiem klimatneitralitātes mērķiem, un, ja var, tad uz kāda pamata?

Vai Komisija ir ieviesusi iekšēju procedūru, lai nodrošinātu, ka šāda konsekvence tiek sistemātiski novērtēta?

Kā tiek darīts publiski pieejams konsekvences novērtējums gadījumos, kad Komisija neveic ietekmes novērtējumu?

Vai šajā gadījumā Komisija veica šādu konsekvences novērtējumu? Ja tā ir, lūdzu, dalieties tajā ar mums.

5) Kā Komisija nodrošina, ka tādu tiesību aktu priekšlikumu gadījumā, kurus tā uzskata par steidzamiem, tiek ievērots sabiedriskās apspriešanas princips vai mērķorientētas apspriešanas prasības, kas noteiktas labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā, un, vispārīgāk, ES Līgumos nostiprinātais atklātības princips?

Šajā lietā Komisija lūdza dažu lauksaimniecības organizāciju viedokli. Vai Komisija, lūdzu, varētu paskaidrot, kāpēc tā nolēma tajā pašā termiņā neapspriesties ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, vides organizācijām? Lūdzu, dalieties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Komisijas iekšējo novērtējumu šajā sakarā.

[1] COM(2024) 139 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52024PC0139.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1468 (2024. gada 14. maijs), ar ko attiecībā uz labiem lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartiem, klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmām, KLP stratēģisko plānu grozīšanu, KLP stratēģisko plānu pārskatīšanu un atbrīvojumiem no kontrolēm un sodiem groza Regulas (ES) 2021/2115 un (ES) 2021/2116 (OV L 2024/1468, 24.5.2024., https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32024R1468).

[3] 2019. gada 3. decembra spriedums lietā C-482/17 Čehijas Republika/Parlaments un Padome, ECLI:EU:C:2019:1035, 76.–94. punkts par to, vai Komisija, sagatavojot tiesību akta priekšlikumu, ir ņēmusi vērā visu attiecīgo informāciju, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=DFDE68DF1B893E5168C274A2224623E3?text=&docid=221244&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=8291960.

[4] Ja vēlaties iesniegt dokumentus vai informāciju, ko uzskatāt par konfidenciālu un ko nevajadzētu izpaust sūdzības iesniedzējam vai publicēt Ombuda tīmekļa vietnē, atzīmējiet tos ar “Konfidenciāla informācija”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti.

[5] Šajā kontekstā sk. EO papildu piezīmi lēmumā lietā 904/2014/OV par Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanu pirms tās tiesību akta priekšlikuma regulai par Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu, https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/60965.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”), OV L 243/1, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A32021R1119.