Kopsavilkums

Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecas uz ES likumdošanas procesa svarīgas neoficiālas daļas pārredzamību, proti, trialogu pārredzamību.

Abas ES likumdošanas struktūras — Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome — pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņem tiesību aktus. Šā procesa laikā abi likumdevēji ar Komisijas palīdzību bieži risina sarunas tā dēvētajos trialogos , kas ir neformālas trīs iesaistīto iestāžu pārstāvju sanāksmes. Trialoga laikā Parlaments un Padome, pamatojoties uz savām sākotnējām nostājām, cenšas vienoties par kopīgu tekstu, par kuru pēc tam balso saskaņā ar oficiālo likumdošanas procedūru. Trialogi ir izrādījušies ļoti efektīvi, lai panāktu šādus nolīgumus, un lielākā daļa tiesību aktu tagad tiek pieņemti šādā veidā.

Eiropas Savienība ir pārstāvības demokrātija, kurā pilsoņiem ir tiesības prasīt no saviem pārstāvjiem atbildību par viņu vārdā izdarītajām politiskajām izvēlēm. Pilsoņiem ir arī tiesības piedalīties ES demokrātiskajā procesā. Trialogu pārredzamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu šo tiesību efektivitāti un leģitimizētu ES pieņemtos tiesību aktus. ES Tiesa ir noteikusi, ka ES pilsoņu spēja noskaidrot apsvērumus, kas ir likumdošanas darbības pamatā, ir priekšnoteikums viņu demokrātisko tiesību efektīvai īstenošanai.

Lai gan ES likumdošanas process kopumā ir diezgan pārredzams, tostarp salīdzinājumā ar daudzām dalībvalstīm, šī procesa daļa ir radījusi bažas par līdzsvaru starp trialoga procesa efektivitāti un tā pārredzamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Ombuds uzsāka stratēģisku izmeklēšanu. Viņa izskatīja, kāda informācija un dokumenti būtu proaktīvi jādara pieejami sabiedrībai un kurā brīdī, lai pilsoņi varētu izmantot savas tiesības.

Trialoga pārredzamība ir būtisks ES likumdošanas leģitimitātes elements. Pilsoņiem ir jābūt iespējai rūpīgi pārbaudīt savu pārstāvju sniegumu šajā svarīgajā likumdošanas procesa daļā. Pilsoņiem ir vajadzīga arī informācija par trialogu laikā apspriestajiem tematiem, lai viņi varētu efektīvi piedalīties likumdošanas procesā.

Ombuds atzinīgi vērtē līdzšinējo progresu trialogu pārredzamības uzlabošanā; tomēr viņa ierosina trim iestādēm darīt publiski pieejamus šādus dokumentus un informāciju: Trialoga datumi, trīs iestāžu sākotnējās nostājas, vispārējās trialoga darba kārtības , "četru sleju" dokumenti, galīgie kompromisa teksti, trialoga piezīmes, kas ir publiskotas, iesaistīto politisko lēmumu pieņēmēju saraksti un, ciktāl iespējams, citu sarunu laikā iesniegto dokumentu saraksts. Tie visi būtu jādara pieejami viegli lietojamā un viegli saprotamā kopīgā datubāzē. Lai gan dažus dokumentus varētu darīt pieejamus, kamēr notiek trialoga sarunas , iestādes varētu uzskatīt par nepieciešamu sabiedrības interesēs nodrošināt proaktīvu publisku piekļuvi konkrētiem dokumentu veidiem tikai pēc tam, kad sarunas ir beigušās.

Pamatinformācija

1. Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecas uz “trialogu” pārredzamību, kas ir ES likumdošanas procesa neoficiālā daļa, kurā Parlaments un Padome, “līdztiesīgie likumdevēji”, panāk vienošanos par ierosinātajiem tiesību aktiem. Šī svarīgā procesa daļa ir balstīta uz tiešām, klātienes sarunām starp likumdevējiem, kam palīdz Komisija.

2. Eiropas Parlaments, kura locekļus tieši ievēl ES pilsoņi un kuri ir demokrātiski atbildīgi ES pilsoņu priekšā, un Eiropas Savienības Padome, ko veido ministri no visām dalībvalstīm, kuri ir demokrātiski atbildīgi savu valstu parlamentu un savu dalībvalstu pilsoņu priekšā, pieņem ES tiesību aktus pēc apspriešanās par priekšlikumu, ko tiem iesniegusi Eiropas Komisija. Parlaments un Padome var grozīt vai, ja vēlas, pilnībā noraidīt Komisijas priekšlikumus. Apspriežot ierosināto tiesību aktu, likumdevēji arī ņem vērā cits cita nostājas, lai rastu kopīgu pamatu. Ja tiek panākta vienošanās, tiek pieņemti ES tiesību akti.

3. ES līgumos ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē to, kā starp likumdevējiem būtu jāpanāk šādas vienošanās. Tomēr oficiālais process, kurā tiek panākta vienošanās, var būt sarežģīts un laikietilpīgs. Tas, iespējams, ietver vairākus apspriežu un balsojumu posmus. Oficiālas abu likumdevēju sanāksmes (ko rīko Samierināšanas komitejā) var notikt tikai pašās procesa beigās. Tas var būt ilgstošs un grūts process.

4. Tomēr likumdevēji ir izpētījuši un ieviesuši elastīgākus līdzekļus, lai saskaņotu nostājas par ierosinātajiem tiesību aktiem, kas izpaužas kā trialogi. Trialogi ir neoficiālas sarunas starp Parlamenta un Padomes pārstāvjiem, kam palīdz Komisija, un to mērķis ir panākt vienošanos par tiesību aktiem, parasti agrīnā likumdošanas procesa posmā. Trialogos likumdevēju pārstāvji risina tiešas sarunas savā starpā, lai novērstu jebkādas viedokļu atšķirības. Trialogi, kas nav publiski pieejami, var notikt jebkurā likumdošanas procedūras posmā pēc tam, kad Komisija ir iesniegusi priekšlikumu. Ja sarunas ir sekmīgas, Parlamenta un Padomes plenārsēdē tiek iesniegts kompromisa teksts. Ja katrs no likumdevējiem oficiāli apstiprina kompromisa tekstu, tas kļūst par tiesību aktu.

5. Lai gan trialogi Līgumos nav skaidri paredzēti, tie ir izrādījušies ārkārtīgi efektīvs un iedarbīgs līdzeklis, kā panākt vienošanos starp likumdevējiem. Patiešām, lielākā daļa tiesību aktu tagad tiek pieņemti ar trialogu palīdzību pēc abu likumdevēju debatēm, grozījumiem un balsojuma, lai formulētu savu sākotnējo nostāju. Vairāku oficiālu apspriežu kārtu (jeb “lasījumu”) izmantošana ir kļuvusi par izņēmumu, nevis par normu.

6. Strukturētā trialoga sistēma ir uzlabojums vēl neoficiālākiem līdzekļiem, uz kuriem paļāvās iepriekš, izmantojot mutiskas sarunas, kas neļāva nodrošināt pienācīgu demokrātiskās uzraudzības līmeni.

7. No daudzajiem demokrātiskajiem principiem, kas nostiprināti ES līgumos, divi ir īpaši nozīmīgi šīs izmeklēšanas kontekstā. Pirmkārt, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu „Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija”. Pārstāvības demokrātija nozīmē ne tikai to, ka tiek ievēlēti tie, kas pieņem tiesību aktus; tas nozīmē arī to, ka iedzīvotājiem ir efektīvas pilnvaras prasīt no saviem ievēlētajiem pārstāvjiem atbildību par konkrēto izvēli, ko viņu vārdā ir izdarījuši viņu pārstāvji. Otrkārt, pilsoņiem ir “tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”, kas ir princips, kurš nostiprināts arī Līguma par Eiropas Savienību 10. pantā, kurā turklāt noteikts, ka “lēmumus pieņem iespējami atklāti un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem”.

8. Lai nodrošinātu šo principu piemērošanu, ES Līgumos ir noteikts, ka likumdošanas procesam ir jābūt pārredzamam. Pilsoņi var saukt pie atbildības savus ievēlētos pārstāvjus tikai tad, ja viņi zina, kādas izvēles un kādus kompromisus viņu pārstāvji ir izdarījuši viņu vārdā. Pilsoņi var reāli un būtiski piedalīties likumdošanas procesā tikai tad, ja viņi var paust savu viedokli, pamatojoties uz informāciju. Ja Savienības iestādes var nodrošināt, ka šie principi tiek ievēroti, pilsoņi tos uzskatīs par atbildīgākiem un iekļaujošākiem un tādējādi leģitīmākiem.

9. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzsāka šo stratēģisko izmeklēšanu par trialogu pārredzamību. Izmeklēšanas mērķis ir atbalstīt likumdevējus, kuri galu galā ir atbildīgi par to, lai noteiktu, kā ES demokrātijas principus var piemērot un kā tie būtu jāpiemēro trialoga sarunu kontekstā.

Stratēģiskā izmeklēšana

10. Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecas uz trialogu proaktīvu pārredzamību. Konkrētāk, tā pārbauda, kādu informāciju un dokumentus var proaktīvi darīt pieejamus sabiedrībai un kurā brīdī. Izmeklēšana neattiecas ne uz to, kā iestādes strukturē likumdošanas procesu, ne arī uz to, kā tās organizē trialogus. Izmeklēšana neattiecas arī uz to, kā iestādes izskata individuālus pieprasījumus par publisku piekļuvi konkrētiem trialoga dokumentiem.

11. Vispirms ombude lūdza Parlamentu, Padomi un Komisiju atbildēt uz virkni jautājumu par trialogiem. Ombuds pārbaudīja divas slēgtas trialoga lietas, proti, lietas par Hipotekāro kredītu direktīvu [1] un Klīnisko pārbaužu regulu [2], lai gūtu skaidru priekšstatu par trialoga sarunu darbību un to dokumentu veidiem, kurus parasti iesniedz trialoga sarunu laikā. Pēc iestāžu atbilžu analīzes un pārdomām par lietu pārbaudēm ombude sāka sabiedrisko apspriešanu. No iedzīvotājiem, NVO, akadēmiskajām aprindām un valstu parlamentiem saņemtie iesniegumi pārliecinoši pamatoja nepieciešamību uzlabot trialoga pārredzamību, taču daži pauda bažas arī par tādu dokumentu priekšlaicīgu publiskošanu, kuros minēts iespējamais kaitējums, ko sarunas varētu nodarīt sensitīvā laikā. Ombuds ņem vērā šīs atsauksmes, iesniedzot savu novērtējumu [3].

12. Izmeklēšanas laikā Parlaments, Padome un Komisija noslēdza jaunu Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kas ietver stingru apņemšanos nodrošināt likumdošanas pārredzamību [4]. Ombuds atzinīgi vērtē un atbalsta šos centienus.

13. Visbeidzot, ombuds pateicas visiem, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, un trim iestādēm par patiesu un konstruktīvu sadarbību šīs izmeklēšanas gaitā.

Ombuda novērtējums

14. Ombuds vispirms izklāstīs, kāpēc ir vajadzīgs pārredzams trialoga process. Viņa izdarīs secinājumus par šo pārredzamības nepieciešamību un paskaidros, ko tā varētu nozīmēt un ko tai vajadzētu nozīmēt praksē, ņemot vērā iestāžu leģitīmo vajadzību panākt vienošanos par tiesību aktu priekšlikumiem. Visbeidzot, viņa nāks klajā ar priekšlikumiem par to, kā iestādes varētu uzlabot sabiedrības uzticēšanos procesam un izpratni par to, proaktīvi sniedzot informāciju, ideālā gadījumā — lietotājdraudzīgā kopīgā publiskā reģistrā.

A. Pārredzamības nepieciešamība

Demokrātiskā pārskatatbildība

15. Pārstāvības demokrātijā pilsoņi ievēl pārstāvjus, kas viņu vārdā rīkojas lēmumu pieņemšanas procesos, jo īpaši tiesību aktu pieņemšanas procesā. Pēc tam pilsoņi liek saviem pārstāvjiem atskaitīties par savu sniegumu, jo īpaši vēlēšanās. Tas attiecas arī uz Eiropas Parlamenta deputātiem (EP deputāti, kuri ir atbildīgi par izvēli, ko viņi izdara Eiropas Parlamenta vēlēšanās) un dalībvalstu ministriem (kurus var saukt pie atbildības valsts vēlēšanās vai ar valsts parlamentu starpniecību).

16. Lai veidotu viedokli par to, kā darbojas viņu pārstāvji, pilsoņiem jābūt iespējai informēt sevi par izvēli, ko viņu pārstāvji ir izdarījuši viņu vārdā. Patiesa demokrātiskā pārskatatbildība kļūtu neiespējama, ja pilsoņi nevarētu uzzināt par savu pārstāvju nostāju likumdošanas procesā. Likumdošanas process pārstāvības demokrātijā tādēļ prasa augstu pārredzamības līmeni, lai pārstāvības demokrātija darbotos pareizi. Patiešām, ES Tiesa ir noteikusi, ka ES pilsoņu spēja “uzzināt apsvērumus, kas ir likumdošanas darbības pamatā, ir priekšnoteikums viņu demokrātisko tiesību efektīvai īstenošanai”[5].

17. Atbildība neaprobežojas tikai ar informāciju par to, kā pārstāvji balso. Tas ietver pārstāvju argumentus par un pret konkrētu tiesību akta priekšlikumu. Tas nāk ne tikai par labu iedzīvotājiem, kuri gūst labāku izpratni par aktuālajiem jautājumiem, bet arī par labu pārstāvjiem, kuri var paļauties uz to, ka iedzīvotājiem būs dziļāka izpratne par sava darba sarežģītību. Šie apsvērumi attiecas arī uz trialogiem.

18. Arvien vairāk ES tiesību aktu — 85 % iepriekšējā Parlamenta sasaukumā (2009.–2014. gadā) salīdzinājumā ar 29 % tikai divus termiņus iepriekš — tiek pieņemti pirmajā posmā, samazinot nepieciešamību pēc vairākām oficiālu apspriežu un balsojumu kārtām (sauktām par lasījumiem). Šis tiesību aktu pieņemšanas pieaugums pirmajā lasījumā nekādā ziņā nav mazs, ņemot vērā likumdevēju spēju panākt savstarpēju vienošanos trialoga sarunās.

19. Katrs likumdevējs būs vairāk gatavs godprātīgi risināt sarunas ar otru likumdevēju trialoga laikā, ja tas uzskatīs, ka panāktā vienošanās pēc tam tiks oficiāli pieņemta bez izmaiņām. Tādējādi izmaiņas tekstā turpmākās oficiālās procedūras laikā (balsojums Parlamentā un izskatīšana Padomē) ir reti sastopamas. Tāpēc tam, kas notiek trialoga sarunās, ir būtiska nozīme daudzu tiesību aktu iespējamā saturā.

20. No tā izriet, ka, ja pilsoņi vēlas rūpīgi pārbaudīt savu pārstāvju darbu neatkarīgi no tā, vai viņi ir EP deputāti vai valstu ministri, viņiem ir jābūt iespējai rūpīgi pārbaudīt savu līdzdalību šajā svarīgajā likumdošanas procesa daļā. Pat ja konkrēts EP deputāts vai dalībvalsts pārstāvis nav tieši iesaistīts konkrētā trialoga sarunās, minētais pārstāvis, balsojot par tiesību akta teksta apstiprināšanu oficiālajā procedūrā, var apstiprināt trialoga sarunu iznākumu. Tādējādi pilsoņiem ir jābūt tiesīgiem pārbaudīt šo trialoga procesu, lai novērtētu EP deputātu un valstu ministru darbu.

21. ES līgumos ir uzsvērta arī valstu parlamentu īpašā loma ES tiesību aktu pieņemšanā. Ombuda rīkotās sabiedriskās apspriešanas laikā vairāku valstu parlamenti pauda bažas par trialogu pārredzamību [6]. Valstu parlamentiem jābūt pilnvarotiem demokrātiski kontrolēt savu valdību nostāju ES likumdošanas procesā. Pēc tam dalībvalstu pilsoņi var prasīt, lai viņu valstu parlamenti atskaitās par to, kā viņi pilda šo svarīgo lomu. Ja šī pārskatatbildības ķēde tiks pārtraukta, cietīs uzticēšanās ES likumdošanas procesam un uzticība ES. Pietiekama pārredzamība attiecībā uz trialoga sarunām ir svarīgs elements, lai nodrošinātu, ka valstu parlamenti var efektīvi īstenot savu lomu. Tas arī ir pamatā ļoti nepieciešamajai demokrātiskajai saiknei starp to, kas notiek dalībvalstīs, un to, kas notiek ES iestādēs, jo īpaši attiecībā uz likumdošanas procesu, kas ietekmē ikvienu ES iedzīvotāju.

Sabiedrības līdzdalība

22. Demokrātijas pieņem un veicina savu pilsoņu vēlmi piedalīties demokrātiskajā procesā ne tikai vēlēšanu urnā, bet arī publiskās debatēs par tiesību aktu priekšlikumu nopelniem. Šādas debates stiprina pieņemto tiesību aktu demokrātisko leģitimitāti, jo pilsoņi uzskata, ka viņiem ir iespēja tikt uzklausītiem. Publiskas debates var arī uzlabot tiesību aktu saturu, jo ieinteresētās personas izvirza argumentus par un pret, padarot labāk informētu likumdošanas lēmumu pieņemšanu. ES līgumos ir skaidri atzīti sabiedrības līdzdalības nopelni Savienības demokrātiskajā dzīvē, un to mērķis ir veicināt atklātu un pārredzamu dialogu starp iestādēm, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem.

23. Jau pastāv īpaši mehānismi, lai nodrošinātu šādu līdzdalību ES līmenī, pirms Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu. Šie mehānismi ietver Eiropas pilsoņu iniciatīvas [7], apspriešanos ar ieinteresētajām personām [8] un sabiedrisko apspriešanu [9]. Šie mehānismi, ja tos pareizi piemēro, palīdz palielināt iedzīvotāju līdzdalību plašākā likumdošanas procesā, vismaz līdz brīdim, kad Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu. Arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja konsultē par ES tiesību aktiem. Pēc tam abi likumdevēji var izvēlēties, vai un cik lielā mērā tiem būtu jāņem vērā šie viedokļi, apspriežot, grozot, apspriežot un balsojot par tiesību aktiem.

24. Sabiedrības līdzdalībai ir vajadzīgs pārredzams likumdošanas process. Liela daļa procesa jau ir pārredzama. Parlaments, piemēram, publiski apspriež, groza un balso par savu sākotnējo nostāju komitejas posmā, savukārt Padome daudzus darba grupu sagatavotos dokumentus dara proaktīvi pieejamus. Tomēr diskusijas starp likumdevējiem aiz slēgtām durvīm — bez pienācīgas dokumentācijas publiskošanas — apdraud sabiedrības aizdomas un nenoteiktību un var kavēt uz informāciju balstītas debates par tās saturu. Sabiedrības uzticēšanos var vājināt, ja iedzīvotājiem ir bažas par to, ka tikai konkrētām priviliģētām grupām, tā sauktajiem iekšējās informācijas turētājiem, ir piekļuve informācijai un tie ir pilnvaroti cieši piedalīties likumdošanas procesā [10]. Tā kā salīdzinoši neliels skaits cilvēku ir tieši iesaistīti trialoga sarunās, demokrātiskās leģitimitātes kontekstā nepieciešamība pēc pārredzamības kļūst vēl aktuālāka.

25. Šajā sakarā ir svarīgi novērst jebkādas bažas par to, ka dažām interešu grupām ir plašāka informācija par trialoga sarunām, nodrošinot privileģētu piekļuvi dokumentiem un sarunu dalībniekiem. Informācijas publiskošanas palielināšana, darot pieejamu visiem iedzīvotājiem un visām ieinteresētajām personām informāciju, no kuras daži var baidīties, ka to izmantos tikai labi nodrošinātie resursi, var palīdzēt pārliecināt plašāku sabiedrību, ka patiešām pastāv “vienlīdzīgi konkurences apstākļi”.

26. Ir paustas bažas par to, ka lielākas pārredzamības rezultātā palielināsies publisko pārstāvju lobēšana. No tā izriet, ka publisko pārstāvju “lobēšana” ir problēma. Ombuds uzskata, ka “lobēšana” ir likumīga un problemātiska tikai tad, ja tā ir privilēģija labi savienotiem un ar resursiem labi nodrošinātiem dažiem. Tomēr, ja informācija tiek darīta pieejama visiem, šīs bažas zināmā mērā tiek risinātas.

27. “Lobēšana” var būt problemātiska arī tad, ja tā notiek laikā, kad publiskā sektora pārstāvjiem ir vajadzīga zināma telpa, lai apspriestos un diskutētu par ierosinātajiem tiesību aktiem. Tomēr, kā tiks aplūkots turpmāk, tas vēl vairāk pastiprina nepieciešamību nodrošināt pienācīgu un savlaicīgu informācijas pieejamību visiem. Visbeidzot, sabiedrības līdzdalība, ņemot vērā citas leģitīmas vajadzības, var tikai stiprināt demokrātisko procesu un tā rezultātus.

28. Tomēr ombude atzinīgi vērtē bažas un problēmas, ko var radīt pieaugošā lobēšana, un atkārto savu aicinājumu izveidot spēcīgu, uzticamu un obligātu Pārredzamības reģistru kā “centrālo pārredzamības centru”, ap kuru būtu savienotas vairākas ES administratīvās sistēmas [11]. Likumdevēji un pilsoņi vēlas zināt, kas ES lobē, un viņiem ir uzticams un viegli lietojams rīks, lai uzzinātu nepieciešamo pamatinformāciju par jebkuru interešu grupu, un viņi ir pārliecināti, ka grupas pilnībā ievēro Pārredzamības reģistra rīcības kodeksu [12].

Likumīgā vajadzība nodrošināt likumdošanas procesa efektīvu organizāciju

29. Atbildība pilsoņu priekšā un pilsoņu līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga demokrātiskā procesa leģitimitātei. Tajā pašā laikā pārstāvības demokrātijas, piemēram, ES, uztic ievēlētajiem pārstāvjiem atbildību un pilnvaras pilsoņu vārdā risināt sarunas par tiesību aktu saturu. Lai tas pienācīgi darbotos, ievēlētajiem pārstāvjiem ir jābūt kādai privileģētai telpai sarunām. Tas būtu pretrunā pārstāvības demokrātijas būtībai, ja trešās personas, kas vēlas tieši piedalīties parlamentārajās debatēs, pārtrauktu debates starp demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiem (piemēram, mēģinot iejaukties no publiskas galerijas debašu laikā).

30. Tāpēc ir jālīdzsvaro intereses nodrošināt pārredzamu procesu ar leģitīmo vajadzību nodrošināt privileģētu sarunu telpu. Lai gan sabiedrības tiesības piedalīties likumdošanas procesā ir jāaizsargā un jāveicina, dažās situācijās var būt nepieciešams ierobežot precīzus mehānismus, ar kuriem šīs tiesības tiek īstenotas. Tomēr šādos gadījumos ir vēl jo svarīgāk, lai sabiedrībai pēc tam tiktu sniegta visa informācija, kas nepieciešama, lai izprastu un pārbaudītu notikušo procesu.

31. Iesniedzot priekšlikumus par praktiskiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz trialogiem tiek labi ievēroti demokrātiskās pārskatatbildības un sabiedrības līdzdalības principi, Ombuds atzīst sabiedrības interesi ļaut likumdošanas procesam darboties efektīvi un lietderīgi. Galu galā process, kurā dalībniekiem netiek dota iespēja uz laiku apspriesties privāti, nebūs lietderīgs, ja tas nespēs dot rezultātus. Tomēr šādu privātu apspriežu apjomam jābūt samērīgam ar apspriežamo jautājumu faktisko sensitivitāti.

B. Trialogu pārredzamība

32. Ombuds ir apzinājis trīs galvenos jautājumus saistībā ar trialogu pārredzamību, kas rodas pilsoņiem: iedzīvotājiem ir jāzina, vai notiek trialoga sarunas par tiesību akta priekšlikumu; tām ir vajadzīga vispārīga informācija par šo sarunu saturu; un viņiem ir jāzina, kas piedalās sarunās. Ombuds iesniegs priekšlikumus par to, kā uzlabot trialoga procesa pārredzamību, koncentrējoties uz dokumentiem, kuros risināti šie galvenie jautājumi.

33. Vispirms ombude atzīst, ka ES iestādes jau publicē būtisku informāciju un dokumentāciju saistībā ar likumdošanas procesu un dažiem trialogiem. Diemžēl liela daļa šīs publiski pieejamās informācijas bieži tiek izplatīta dažādās datubāzēs un tīmekļa vietnēs, jo nav kopīgas institucionālās telpas, kurā iedzīvotāji varētu vieglāk piekļūt visiem attiecīgajiem dokumentiem.

34. Lai gan eksperti un iekšējās informācijas turētāji var izsekot un atrast šo izkliedēto informāciju, lielākajai daļai iedzīvotāju noderīga piekļuve ir sarežģīta. Diemžēl tas palielina trialogu “sistemātiku”, atturot pilsoņus no iesaistīšanās un tādējādi samazinot viņu demokrātiskās tiesības. Tāpēc būtu jāpieliek lielākas pūles, lai konsolidētu šādu informāciju, jo pretējā gadījumā var palielināties plaisa starp ekspertiem, kuriem ir pieejama iekšējā informācija, un parastajiem iedzīvotājiem.

Trialoga kalendāri

35. Pārredzama likumdošanas procesa galvenais aspekts ir informēt par to, kad notiek diskusijas. Iedzīvotāji var sekot līdzi ES tiesību akta priekšlikuma dzīves ciklam, izmantojot atsevišķas publiskas tīmekļa vietnes [13], taču šajās tīmekļa vietnēs nav iekļauta visaptveroša informācija par atsevišķām trialoga sarunām, jo īpaši par notiekošajiem un gaidāmajiem trialogiem. Parlaments un Komisija savās atbildēs ombudam atzina, ka trialogi netiek sistemātiski publiski izziņoti. Parlaments arī izklāstīja centienus, ko tas veic, lai sniegtu vairāk informācijas.

36. Ombuds uzskata, ka trialoga datumu iepriekšēja publicēšana ievērojami uzlabotu pārredzamību. Pat ja trialogi formāli nav daļa no likumdošanas procedūras, to atzītā centrālā nozīme procesā rada nepieciešamību pēc publicēšanas sanāksmes. Iestāžu kopīgajā deklarācijā par trialogiem tas ir atzīts, paredzot, ka par trialogiem paziņo, ja tas ir praktiski iespējams [14]. Daļa informācijas jau ir publiskota ar Parlamenta komiteju [15] un Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER)[16] starpniecību, kur tiek paziņoti nesenie vai turpmākie trialogi. Pēc tam šī informācija tiek iekļauta sanāksmes protokolā vai attiecīgajā videoplūsmā. Tomēr var būt grūti atrast saites, ja tās nav saistītas ar tīmekļa vietnēm, kas aptver visu procedūru. Tas vēlreiz pamato kopējas institucionālās telpas izveidi šādas pamatinformācijas, bet kritiskas informācijas publiskai izplatīšanai.

37. Iestādes pašas gūtu labumu no trialoga datumu publicēšanas. Tā kā oficiālā procedūra beidzas trialoga sarunu laikā, tiesību aktu datubāzēs ir lielas nepilnības, kuru laikā process šķiet neefektīvs [17]. Padarot šādu informāciju pieejamu, iestādes apliecina, ka ir panākts progress.

Ombuds ierosina iestādēm darīt publiski pieejamu trialoga kalendāru, kurā norādīti turpmākie trialogi. Tiem būtu jāattiecas arī uz trialogiem leģislatīvo dosjē datubāzēs.

38. Kā liecina iestāžu atbildes, nepieciešamā informācija jau ir pieejama iekšēji. Ombuds uzskata, ka publisku trialoga kalendāru var izveidot, nebūdams pārāk formāls un stingrs — pilsoņi spēj saprast, ka datumi var mainīties, un ka ne katru sanāksmi var paziņot iepriekš (piemēram, tās, kas tiek sasauktas īsā laikā). Vajadzības gadījumā kalendāru var atzīmēt kā “projektu”.

39. Jebkādas administratīvas grūtības, kas saistītas ar šāda grafika sastādīšanu, nav iemesls, lai liegtu pilsoņiem sekot līdzi likumdošanas procedūras norisei. Šāda pamatinformācija ir priekšnoteikums iesaistei.

Iestāžu “sākotnējās pozīcijas”

40. ES likumdošanas procedūra sākas ar Komisijas priekšlikumu, ko pēc tam iesniedz likumdevējiem — Parlamentam un Padomei — un publisko. Pirms trialoga sarunu sākšanas katrs likumdevējs iekšēji vienojas par savu nostāju attiecībā uz priekšlikumu, t. i., par izmaiņām Komisijas tekstā, ja tādas būtu. Šīs “sākotnējās nostājas” tad kalpo par sarunu sākumpunktu.

41. No Parlamenta puses par nostāju vienojas vai nu attiecīgā komiteja, vai viss Parlaments plenārsēdē pēc publiskām debatēm, grozījumiem un balsojuma par tekstu. No Padomes puses par sākotnējo nostāju vienojas Pastāvīgo pārstāvju komiteja vai paši ministri. Trialoga mērķis tad ir vienoties par pieņemamu kompromisa tekstu, pamatojoties uz šīm nostājām. Tikmēr Komisija palīdz trialoga sarunās, izskaidrojot un, ja tā uzskata par vajadzīgu, aizstāvot sava priekšlikuma priekšrocības. Komisija var arī atsaukt priekšlikumu ārkārtas apstākļos.

42. Ja pilsoņi vēlas pārbaudīt, kā viņu pārstāvji ir darbojušies, viņiem ir jāspēj salīdzināt procesa iznākumu ar savu pārstāvju sākotnējo nostāju, lai vajadzības gadījumā viņi varētu jautāt, kāpēc nostājas ir mainījušās, un būt pārliecinātiem, ka procesā ir ņemtas vērā visas intereses un apsvērumi. Tas attiecas uz likumdošanas procesu kopumā, un tam ir jāattiecas arī uz neoficiālo, bet ļoti izlēmīgo trialoga procesu.

43. Trialoga sarunas starp iestādēm sākas tikai pēc tam, kad likumdevēji ir noteikuši savu sākotnējo nostāju. Tāpēc šo nostāju proaktīva publiskošana nekaitētu sarunu vedēju spējai risināt sarunas pašā trialogā. Atklāšanas nostājas arī sniedz pilsoņiem skaidru priekšstatu par gaidāmo detalizēto sarunu parametriem.

44. Parlamenta nostāja jau vienmēr tiek publiskota, bet Padome to publicē laiku pa laikam. Publikācijā – pat ja tā ir neregulāra no Padomes puses – netieši ir atzīts, ka tas nemazina spēju risināt sarunas. Vēl ir sistemātiski jāpublicē sākotnējās nostājas par katru tiesību akta priekšlikumu.

45. Publikācijai vajadzētu būt neatkarīgai no iekšējā līmeņa, kurā ir panākta vienošanās par nostāju. Piemēram, Padomē dažas sākotnējās nostājas ir saskaņotas līmenī, kas ir zemāks par ministra līmeni. Pilsoņi saprot, ka dokumentā ir iekļauta iestādes nesaistošā sākuma nostāja un ka šī nostāja sarunu laikā, visticamāk, (ja ne droši) mainīsies, lai panāktu vienošanos. Tas notiek arī daudzu dalībvalstu parlamentos, kur iedzīvotājiem ir redzamas izmaiņas valdības priekšlikumā. Lai gan ES iestāžu sistēmā pastāv īpašas problēmas, šādas problēmas nevar atņemt pilsoņu tiesības pienācīgi iesaistīties likumdošanas procesā. Šādu sākotnējo pozīciju publicēšana var ietvert paziņojumus, kuros paskaidrots, ka tās ir tikai sākuma pozīcijas.

Ombuds ierosina abiem likumdevējiem pirms trialoga sarunu sākšanas proaktīvi darīt pieejamas savas nostājas par Komisijas priekšlikumu neatkarīgi no līmeņa, kādā nostāja ir pieņemta iekšēji, un neatkarīgi no tiesību akta priekšlikuma.

Trialoga darba kārtības

46. Lai gan sanāksmju kalendāri un sākuma nostājas ir svarīgas, uz informāciju balstītas publiskas debates notiks tikai tad, ja būs pieejama informācija par pašlaik apspriežamā priekšlikuma aspektiem. Iestādēm būtu jāveicina šādas uz informāciju balstītas debates, publicējot trialoga darba kārtības .

47. Iestādes jau izstrādā darba kārtības atsevišķiem trialogiem. Šajās darba kārtībās parasti ir izklāstīts, kura konkrētā tiesību akta priekšlikuma daļa tiks apspriesta attiecīgajā sanāksmē. Tādēļ iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt sabiedrībai vispārīgāku šīs darba kārtības kopsavilkuma versiju, galveno uzmanību pievēršot galvenajiem trialoga apspriežamajiem jautājumiem. Informācija tiktu sniegta sabiedrībai, neatklājot atsevišķas stratēģijas un neapdraudot sarunas.

48. Tomēr darba kārtība būs svarīga tikai tad, ja to publicēs pirms attiecīgās trialoga sanāksmes. Ja laika ierobežojumu dēļ publicēšana nav iespējama pirms sanāksmes, publicēšanai būtu jānotiek neilgi pēc tās.

Ombuds ierosina iestādēm darīt pieejamas darba kārtības kopsavilkumus pirms trialoga sanāksmēm vai neilgi pēc tām.

"Četru sleju" dokumenti un galīgais kompromisa teksts

49. Viens svarīgs dokuments ir kļuvis par galveno trialoga darba instrumentu: “četru sleju” dokuments. Šajā dokumentā ir apvienotas trīs iestāžu sākotnējās nostājas, kas izklāstītas pirmajās trijās slejās, ar ceturto sleju, kompromisa teksts, kas tiek izstrādāts diskusiju laikā, bieži vien pa rindkopām vai punktiem pa rindkopām. Sarunām virzoties uz priekšu, arvien vairāk tiek aizpildīta ceturtā sleja. Aizpildītā un saskaņotā ceturtā sleja ir galīgais kompromisa teksts, kas tiek publiskots un pēc tam katram likumdevējam ir jāpieņem oficiālā procedūrā, lai tas kļūtu par tiesību aktu. Tāpēc jaunajā četru sleju dokumentā ir atspoguļots trialoga progress. Tas faktiski ir neoficiālā, bet izlēmīgā trialoga sarunu procesa pilns “karte”.

50. Piekļuve četru sleju dokumenta mainīgajām versijām ļautu sabiedrībai sekot līdzi tam, kā galīgais teksts ir radies no iestāžu atšķirīgajām sākumpozīcijām. Ombude pēc pārbaudēm norāda, ka katrai trialoga sanāksmei parasti tiek sagatavota jauna četru sleju dokumenta versija. Iedzīvotāji, izskatot šīs četru sleju dokumentu versijas, varēja saprast, kur un kad pārstāvji panāca kompromisu, piekrītot formulējumam, kas atšķīrās no viņu sākotnējās nostājas. Dokuments arī ļauj pārstāvjiem izklāstīt un izskaidrot savas sarunu nostājas un panākumus. Dokumentā tiks parādīts, kur ir panākti kompromisi, tostarp, kur ir rasti abpusēji izdevīgi risinājumi.

51. Pilsoņiem ļoti svarīga ir iespēja uzņemties atbildību, ko sniedz šāda “karte”. Šādu dokumentu publicēšana sniedz skaidru un detalizētu ieskatu trialoga procesā un ir nepieciešama demokrātiskās pārskatatbildības daļa.

52. Ombuds izprot īpašās problēmas un sensitīvos jautājumus ES iestāžu sarunu sistēmā. Tomēr ir jāpieliek pūles, lai pārvarētu šādas problēmas un ļautu pilsoņiem efektīvi īstenot savas demokrātiskās tiesības.

53. Galvenais jautājums ir tieši par to, kad būtu proaktīvi jāizpauž četru sleju dokumenti.

54. Var apgalvot, ka interese par labi funkcionējošām trialoga sarunām uz laiku pārsniedz interesi par pārredzamību, kamēr trialoga sarunas turpinās. Sarežģītās trialoga sarunās — Ombuda izskatītie dosjē bija sarežģīti — viens no likumdevējiem var piekāpties attiecībā uz vienu projekta daļu, cerot, ka otrs likumdevējs vēlākā posmā var piekāpties. Tomēr šādas agrīnas koncesijas var atcelt vai grozīt atkarībā no turpmāko sarunu iznākuma. Ja brīdī, kad pretī vēl nav gūti taustāmi rezultāti, piešķirtās koncesijas nekavējoties tiek publiskotas, pastāv risks, ka šādas koncesijas vismaz novērotāju skatījumā kļūs “akmenī noliktas”. Sabiedrība, kas, iespējams, nav informēta par likumdevēju delikātajām sarunu stratēģijām attiecībā uz šādām koncesijām, varētu tikt nopietni maldināta. Saskaroties ar šādu risku, dalībnieki var atturēties no jebkādas nopietnas piekāpšanās. Tādējādi agrīna informācijas atklāšana varētu kaitēt sarunu procesam.

55. Kad sarunas ir pabeigtas, sabiedrības kontrole nevar tieši ietekmēt sarunas, lai gan tā var ietekmēt pašu tiesību aktu likteni. Publiskā kontrole galvenokārt ir vērsta uz galīgo saskaņoto tekstu, kas šodien jau ir publiski pieejams pirms pieņemšanas. Līdzdalības demokrātijas princips ir tāds, ka tiesību akti pirms to pieņemšanas tiek pakļauti šādai pārbaudei .

56. Tomēr sabiedrībai vajadzētu būt arī iespējai saprast galvenos sarunu posmus, kuru rezultātā tiek panākts trialoga kompromiss, pēc iespējas ātrāk pēc sarunu pabeigšanas nodrošinot piekļuvi četru sleju dokumentiem. Lai gan šie dokumenti tiek izstrādāti un ar tiem bieži notiek neoficiāla apmaiņa trialoga laikā, četru sleju dokumenti, kas ir sabiedrības interesēs, ir tie, kas sagatavoti pirms katras trialoga sanāksmes. Šie dokumenti arī sniedz noderīgu informāciju pilsoņiem, kuri vēlas saukt pie atbildības ievēlētos pārstāvjus. Tie var būt noderīgi arī pētniekiem un vēsturniekiem, kuri vēlas pilnīgāk izprast likumdevēju nodomus.

Ombuds ierosina iestādēm proaktīvi darīt pieejamus četru sleju dokumentus, tostarp galīgo saskaņoto tekstu, cik drīz vien iespējams pēc sarunu pabeigšanas.

Trialoga piezīmes

57. Visas trīs iestādes pašlaik nesagatavo kopīgus trialoga protokolus; pārstāvji tikai sagatavo savas piezīmes, lai par tām ziņotu savai attiecīgajai iestādei. Šādi dokumenti bieži aptver iestādes sarunu stratēģiju un kritiski novērtē citu iestāžu nostājas. Šādas informācijas proaktīva publiskošana atkarībā no šādu piezīmju konkrētā satura varētu kaitēt sarunām un novest pie nedokumentētas ziņošanas. Tādējādi ombuds atzīst, ka šādus iekšējos ziņojumus var nebūt viegli proaktīvi darīt pieejamus. Tomēr ieinteresētie pilsoņi var pieprasīt piekļuvi šiem dokumentiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem [18]. Pēc tam iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var izvērtēt, vai ir pamats atteikt informācijas izpaušanu.

58. Tomēr daži iekšējie ziņojumi ir publiski pieejami, piemēram, Parlamenta komitejas sanāksmju protokolos vai videomateriālos, kā arī Pastāvīgo pārstāvju komitejas kopsavilkuma protokolos. Šāda informācija būtu jāiekļauj jebkurā attiecīgā datubāzē, lai nodrošinātu, ka tā ir viegli pieejama visiem ieinteresētajiem iedzīvotājiem.

Ombuds ierosina iestādēm tiesību aktu datubāzēs un kalendāros, kas attiecas uz trialogiem, iekļaut saites uz iestāžu publisko sanāksmju, kurās ir apspriests trialogs, protokoliem vai videomateriāliem.

Dalībnieku saraksti

59. Lai sauktu pie atbildības savus pārstāvjus, pilsoņiem ir jāzina, kas ir tiesību aktos iesaistītie pārstāvji. Trialogos piedalās Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji. No Parlamenta puses šie pārstāvji ir vairāki deputāti [19] no visām politiskajām grupām un attiecīgās komitejas priekšsēdētājs; no Padomes puses – tās dalībvalsts atbildīgais valsts ministrs vai vecākie valsts ierēdņi, piemēram, pastāvīgais pārstāvis, kura pašlaik pilda Padomes rotējošās prezidentūras pienākumus [20]; un no Komisijas puses atbildīgais komisārs [21] vai citas augsta līmeņa Komisijas amatpersonas. Politiskos pārstāvjus bieži atbalsta darbinieki. Dažos gadījumos trialogā var piedalīties vairāki desmiti cilvēku.

60. Pārskatatbildība prasa, lai to dalībnieku vārdi, kuri ir politiski atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem, tiktu darīti zināmi sabiedrībai. Tie galvenokārt ir parlamentārieši, ministri un komisāri, proti, klātesošie politiķi. Tomēr dažos trialogos iestādes pārstāv nevis politiķi, bet gan augstākā līmeņa ierēdņi. Lai gan EP deputāti vienmēr ir klāt, pārstāvot Parlamentu trialogā, dalībvalsts, kas ir Padomes prezidentvalsts, ne vienmēr nosūta atbildīgo ministru, kā arī Komisija ne vienmēr nosūta atbildīgo komisāru. Ja politiķi deleģē pilnvaras pieņemt lēmumus augstākā līmeņa ierēdņiem, būtu proaktīvi jāatklāj arī šo ierēdņu identitāte.

61. Ombuds norāda, ka pirms vai pēc trialogiem bieži notiek tā dēvētās “tehniskās sanāksmes”. Runa ir par sanāksmēm, kurās piedalās attiecīgo trīs iestāžu ierēdņi, kuri ir kompetenti attiecīgajās lietās. Šajās tehniskajās sanāksmēs vai nu tiek veikta organizatoriskā plānošana, vai arī tiek apspriesti tiesību akta priekšlikuma tehniskie jautājumi. Ombuds ir norādījis, cik svarīgas ir šādas sanāksmes, lai nodrošinātu, ka dažkārt tiek precizēti sarežģīti tehniski jautājumi. Tomēr šādas tehniskās sanāksmes rezultāti ir jāapstiprina politisko lēmumu pieņēmējiem nākamajā trialogā. Tā kā politiskā atbildība par šādām “tehniskām sanāksmēm” gulstas uz iestādes politiskajiem pārstāvjiem, var nebūt nepieciešams proaktīvi atklāt šo ierēdņu vārdus.

Ombuds ierosina iestādēm proaktīvi darīt pieejamu to pārstāvju sarakstu, kuri ir politiski atbildīgi par trialoga laikā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, iesaistītie EP deputāti, Padomes prezidentūras atbildīgais ministrs un par šo lietu atbildīgais komisārs. Ja pilnvaras pieņemt lēmumus tiek deleģētas ierēdņiem, proaktīvi būtu jāizpauž arī viņu identitāte.

Citi trialoga dokumenti

62. Iestādēm pēc iespējas ātrāk būtu jādara pilsoņiem tieši pieejams pēc iespējas vairāk trialoga dokumentu. Ombude uzskata, ka viņas priekšlikumi ir racionāls un piemērots sākumpunkts proaktīvai tādas informācijas sniegšanai pilsoņiem, kas ir būtiska, lai viņi varētu efektīvi īstenot savas demokrātiskās tiesības saskaņā ar Līgumiem.

63. Tomēr iedzīvotājiem un pētniekiem vajadzētu būt arī iespējai iegūt papildu informāciju par trialogiem, kas viņus īpaši interesē. Tās var iesniegt iestādēm individuālus pieprasījumus saskaņā ar tiesību aktiem par publisku piekļuvi [22], un ombuds mudina iestādes piešķirt pēc iespējas plašāku piekļuvi šādiem dokumentiem, kas būtībā ir “likumdošanas dokumenti”[23]. Šie dokumenti var ietvert dokumentus, kas iesniegti trialoga sarunu laikā, un dokumentus, kas iesniegti tehniskajās sanāksmēs pirms vai pēc trialoga sarunām.

Ombuds ierosina iestādēm pēc iespējas darīt pieejamus trialoga sarunās iesniegto dokumentu sarakstus, lai atvieglotu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem.

64. Tas palielinātu trialoga pārredzamību, ļaujot pilsoņiem noteikt, kādi dokumenti ir viņu pārstāvju lēmumu pamatā. Ja un kad iestādes pēc pieprasījuma piešķir piekļuvi šādiem papildu dokumentiem, tām būtu arī proaktīvi jādara pieejamas šādu dokumentu kopijas tiešsaistē.

C. Kopīga datubāze

65. Nesen pieņemtajā Iestāžu nolīgumā [24] ir paredzēts, ka Parlaments, Padome un Komisija sadarbojas, lai izveidotu īpašu kopīgu datubāzi par likumdošanas procedūru virzību. Ombuds atzinīgi vērtē un atbalsta šo iniciatīvu. Kā liecina viņas izmeklēšana, ir svarīgi ne tikai darīt pieejamu informāciju par likumdošanas procesu, tostarp trialogiem, bet arī, lai šī informācija būtu viegli un viegli pieejama iedzīvotājiem, vēlams, vienā vienotā platformā un ar “atvērto datu” iespējām. Informācijas vērtība iedzīvotājiem tiek palielināta, jo vairāk dokumentu ir saistīti ar vienotu platformu — “vienas pieturas aģentūru”, kas novērš nepieciešamību meklēt dažādās tīmekļa vietnēs un datubāzēs.

66. Trialogu kontekstā šāda platforma varētu ietvert trialoga datumus, triju iestāžu sākotnējās nostājas, vispārējās trialoga darba kārtības, "četru sleju" dokumentus, galīgos kompromisa tekstus, trialoga piezīmes, kas ir publiskotas, iesaistīto politisko lēmumu pieņēmēju sarakstus un, ciktāl iespējams, citu sarunu laikā iesniegto dokumentu sarakstu.

Ombuds mudina iestādes sadarboties, lai darītu publiski pieejamu pēc iespējas vairāk trialoga informācijas un dokumentācijas, izmantojot viegli lietojamu un viegli saprotamu kopīgu datubāzi.

D. Noslēguma piezīmes

67. Trialogi ir kļuvuši par ES likumdošanas procesa galveno iezīmi. Informācija par trialogiem ir informācija par to, kā galu galā tiek pieņemti tiesību akti, kas reglamentē vairāk nekā 500 miljonu pilsoņu dzīvi. Lai pilsoņi varētu efektīvi piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē, saucot pie atbildības savus pārstāvjus un paužot savu viedokli, viņiem ir vajadzīga piekļuve šai informācijai. Ja iedzīvotāji uzskatīs, ka ES tiesību aktu pieņemšanas process ir pieejams un pārredzams, palielināsies viņu uzticēšanās ES un tās iestādēm. Tas ir ES likumdošanas leģitimitātes pamatā.

68. Ombuds ir informēts par ļoti rūpīgiem spriedumiem, kas ir jāpieņem, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp pārredzamību un citām likumīgām un svarīgām sabiedrības interesēm. Viņa arī apzinās īpašās problēmas un sensitīvos jautājumus, kas saistīti ar kompromisu panākšanu par tiesību aktu priekšlikumiem. Tomēr viņai nav šaubu, ka lielāka trialoga pārredzamība novedīs pie likumdošanas procesa, kas ir atvērtāks visām sabiedrības grupām, ir labi informēts un galu galā ir leģitīmāks Eiropas iedzīvotāju skatījumā. Šī izmeklēšana tika pabeigta laikā, kad ES bija ievērojamas neskaidrības. Lai gan neviens nevar paredzēt šīs nenoteiktības seku iznākumu, jebkurš pasākums, kura mērķis ir palielināt pārredzamību un tādējādi veicināt ES iestāžu leģitimitāti, var kalpot tikai tam, lai atbalstītu demokrātiskās vērtības, kas pasludinātas Līgumos, uz kuriem balstās ES un uz kuriem tā balstās.

69. Ombuds cer, ka trīs iestādes ļoti rūpīgi apspriedīs priekšlikumus par pārredzamību un uzskatīs tos par racionālu un līdzsvarotu ieguldījumu svarīgā ES jautājumā. Viņa apzinās patiesas bažas par to, ka lielāka pārredzamība paradoksālā kārtā varētu samazināties, jo dažiem trialogos iesaistītajiem varētu būt kārdinājums atgriezties pie neformālākām un nereģistrētākām sarunu metodēm. Tomēr viņa tic, ka tas, ko viņa ir novērojusi kā visu trīs iestāžu vēlmi pielikt vēl lielākas pūles, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos, jo īpaši šajā laikā, nodrošinās, ka tas nenotiks.

Priekšlikumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds iesniedz Parlamentam, Padomei un Komisijai šādus priekšlikumus:

• Ombuds ierosina iestādēm darīt publiski pieejamu trialoga kalendāru, kurā norādīti turpmākie trialogi. Tiem būtu jāattiecas arī uz trialogiem leģislatīvo dosjē datubāzēs.
• Ombuds ierosina abiem likumdevējiem pirms trialoga sarunu sākšanas proaktīvi darīt pieejamas savas nostājas par Komisijas priekšlikumu neatkarīgi no līmeņa, kādā nostāja ir pieņemta iekšēji, un neatkarīgi no tiesību akta priekšlikuma.
• Ombuds ierosina iestādēm darīt pieejamas darba kārtības kopsavilkumus pirms trialoga sanāksmēm vai neilgi pēc tām.
• Ombuds ierosina iestādēm proaktīvi darīt pieejamus četru sleju dokumentus, tostarp galīgo saskaņoto tekstu, cik drīz vien iespējams pēc sarunu pabeigšanas.
• Ombuds ierosina iestādēm likumdošanas datubāzēs un kalendāros, kas attiecas uz trialogiem, iekļaut saites uz iestāžu publisko sanāksmju, kurās ir apspriests trialogs, protokoliem vai videomateriāliem.
• Ombuds ierosina iestādēm proaktīvi darīt pieejamu to pārstāvju sarakstu, kuri ir politiski atbildīgi par trialoga laikā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, iesaistītie EP deputāti, Padomes prezidentūras atbildīgais ministrs un par šo lietu atbildīgais komisārs. Ja pilnvaras pieņemt lēmumus tiek deleģētas ierēdņiem, proaktīvi būtu jāizpauž arī viņu identitāte.
• Ombuds ierosina iestādēm pēc iespējas darīt pieejamus trialoga sarunās iesniegto dokumentu sarakstus, lai atvieglotu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem.
• Ombuds mudina iestādes sadarboties, lai darītu publiski pieejamu pēc iespējas vairāk trialoga informācijas un dokumentācijas, izmantojot viegli lietojamu un viegli saprotamu kopīgu datubāzi.

Šo lēmumu un ombuda priekšlikumus paziņos Parlamentam, Padomei un Komisijai. Ombude lūdz iestādes līdz 2016. gada 15. decembrim informēt viņu par visiem pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar viņas priekšlikumiem.

Strasbūrā, 2016. gada 12. jūlijā

Emily O’Reilly

Eiropas ombuds

 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 60, 34. lpp.).

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV 2014, L 158, 1. lpp.).

[3] Ombuda sākuma vēstules iestādēm, iestāžu atbildes, ombuda pārbaudes ziņojumi un sabiedrības iesniegumi, atbildot uz ombuda rīkoto sabiedrisko apspriešanu, ir pieejami šeit: http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/case.faces/en/46048/html.bookmark

[4] Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, OV 2016, L 123, 1. lpp. (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OV.L_.2016.123.01.0001.01.LVG).

[5] Spriedums apvienotajās lietās C-39/05 P un C-52/05 P Zviedrija un Turco / Padome, EU:C:2008:374, 46. punkts.

[6] Proti, Nīderlandes Tweede Kamer, Lielbritānijas Pārstāvju palāta un Lordu palāta, Francijas Assemblée nationale un Rumānijas Senat (iesniegumi pieejami šeit: http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/case.faces/en/46048/html.bookmark).

[7] Informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/citizens-initiative/public/welcome

[8] Informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/smart-regulation/stakeholder-consultation/index_en.htm

[9] Informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/yourvoice/consultations/index_en.htm

[10] Ombuda rīkotā sabiedriskā apspriešana ir parādījusi, ka šādu viedokli patiešām pauž daudzi dažādi dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tie ir NVO, uzņēmumu apvienības vai pilsoņi.

[11] Plašāku informāciju skatīt Ombuda 2016. gada 26. maija vēstulē Eiropas Komisijas priekšsēdētājam par Pārredzamības reģistru, kas pieejama vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/en/resources/otherdocument.faces/en/67708/html.bookmark

[12] Informācija pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/transparencyregister/public/homePage.do?redir=false&locale=en

[13] Jo īpaši EUR-Lex (http://eur-lex.europa.eu/collection/legislative-procedures.html), Parlamenta Likumdošanas observatorija (http://www.europarl.europa.eu/oeil/home/home.do) un Padomes koplēmuma datubāze (http://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/ordinary-legislative-procedure/).

[14] 9. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2007. gada 13. jūnija Kopīgajā deklarācijā par koplēmuma procedūras praktiskajiem aspektiem (EK līguma 251. pants), OV C 145, 5. lpp. (pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+RULES-EP+20150909+ANN-19+DOC+XML+V0//EN&navigationBar=YES).

[15] Komitejas, kas specializējas konkrētos Parlamenta darbības aspektos (piemēram, vide, lauksaimniecība, tirdzniecība) un kuru uzdevums ir sagatavot Parlamenta plenārsēdes darbu. To sastāvā ir Parlamenta deputāti, un tajās notiek publiskas debates par šādiem jautājumiem: http://www.europarl.europa.eu/committees/en/home.html

[16] Komitejai uzdots sagatavot Padomes darbu. To veido 28 dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji (vēstnieki) vai pastāvīgo pārstāvju vietnieki: http://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/preparatory-bodies/

[17] Piemēram, visās trīs 13. zemsvītras piezīmē minētajās datubāzēs gandrīz gadu ir nepilnības attiecībā uz Klīnisko pārbaužu regulu un Hipotekāro kredītu direktīvu. Šajā laikposmā notika trialoga sarunas.

[18] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

[19] Pilns saraksts pieejams tīmekļa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/meps/en/full-list.html

[20] Plašāka informācija pieejama: http://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/presidency-council-eu/

[21] Saraksts un uzdevumi pieejami: https://ec.europa.eu/commission/2014-2019_en

[22] Skatīt 18. zemsvītras piezīmi.

[23] Regulā 1049/2001 “normatīvi dokumenti” ir minēti kā “dokumenti, kas sagatavoti vai saņemti tādu tiesību aktu pieņemšanas procedūru gaitā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm”.

[24] Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.