Lieta attiecās uz to, kā advokāti izmanto tiesības brīvi pārvietoties ES. Eiropas Komisija noraidīja sūdzību, ko iesniedza persona, kura Kiprā bija juriste un kura uzskatīja, ka Apvienotā Karaliste un/vai Kipras iestādes ir pārkāpušas brīvas pārvietošanās noteikumus. Eiropas Ombuds izmeklēja šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti Komisija pareizi secināja, ka Apvienotās Karalistes iestādes ir ievērojušas piemērojamos noteikumus. Tāpat attiecībā uz Kipras iestādēm Komisija pamatoti uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus, ka tas ir radījis šķērsli sūdzības iesniedzēja brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai.

Lieta attiecās uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem (proti, i) EASA uzraudzības plāniem un ii) EASA apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem) attiecībā uz četriem gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Āzijā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EASA paļaušanās uz komerciālo interešu aizsardzību un pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību nav pārliecinoša. Pēc ombuda ieteikuma projekta EASA nolēma publiskot pieprasītos dokumentus.

Sūdzības iesniedzējs ir Vācijas inženieris, kas bija atbildīgs par Smagu noziegumu tiesas būvniecības uzraudzību Tirānā, Albānijā. Par būvniecības projektu tika noslēgts būvdarbu līgums starp Albānijas Tieslietu ministriju (“līgumslēdzēja iestāde”) un privātu būvniecības uzņēmumu (“līgumslēdzējs”), un tas tika finansēts no Eiropas Komisijas vispārējā budžeta. Sūdzības iesniedzēja kā uzraudzītāja līguma termiņš beidzās 2007. gada novembra beigās.

Sūdzības iesniedzējs 2008. gadā vērsās pie ombuda un apgalvoja, ka Komisijas delegācija Albānijā nav pienācīgi viņu atbalstījusi i) viņa centienos nodrošināt, lai projekta darbi tiktu veikti saskaņā ar līgumu, un ii) viņa saistītajos konfliktos ar citām projektā iesaistītajām pusēm. Sava apgalvojuma pirmā aspekta pamatojumam sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde piekrita izmantot lētākus un sliktākus materiālus nekā tie, kas paredzēti būvdarbu līgumā. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija nav aicinājusi izmeklēt letālu negadījumu būvlaukumā.

Savā atzinumā Komisija būtībā noraidīja sūdzības iesniedzēja viedokli un apgalvoja, ka tā sniedz būtisku atbalstu līgumslēdzējām pusēm un sūdzības iesniedzējam. Pēc Komisijas lietas pārbaudes saistībā ar projektu ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzējs, kuram bija galvenā atbildība par projektu, ziņoja Komisijai par draudu un iebiedēšanas gadījumiem, kas vērsti pret viņu. Komisija atzina šo gadījumu nopietnību, par ko tika runāts divās sanāksmēs. Tomēr ombuds neuzskatīja, ka tas ir samērīgi ar atzīto nopietnību, pret kuru būtu skaidri sagaidāma Komisijas izlēmīga rīcība, lai censtos novērst šādu incidentu atkārtošanos nākotnē. Tāpēc ombude secināja, ka Komisija nav pietiekami atbalstījusi sūdzības iesniedzēju, un šajā sakarā izteica kritisku piezīmi. Turklāt viņš uzskatīja, ka Komisija nav izmantojusi tās rīcībā esošās pilnvaras, lai aicinātu veikt izmeklēšanu, kuras mērķis ir ticami konstatēt faktus par nelaimes gadījumu ar letālu iznākumu, kurā viens darba ņēmējs ir zaudējis dzīvību. Piemēram, tā nepieprasīja paskaidrojumus no Albānijas iestādēm. Attiecīgi ombuds izteica vēl vienu kritisku piezīmi.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija nav atbalstījusi viņa centienus nodrošināt būvdarbu līguma ievērošanu, ombuda izmeklēšanā netika konstatētas administratīvas kļūmes. Tajā pašā laikā ombuds saprata, ka daži aspekti, uz kuriem neattiecas viņa izmeklēšana, piemēram, acīmredzami zemākas kvalitātes gaisa kondicionēšanas sistēmas apstiprināšana pēc sūdzības iesniedzēja līguma termiņa beigām, nesamazinot cenu vai nepagarinot garantijas periodu, varētu radīt bažas no ES līdzekļu pareizas pārvaldības viedokļa. Tādēļ ombude aicināja Eiropas Revīzijas palātu, ņemot vērā tās īpašās zināšanas un atbildību par ES līdzekļu izlietojuma revīziju, apsvērt šos aspektus.

TBT direktīva uzdod dalībvalstīm iesniegt Eiropas Komisijai tehnisko noteikumu projektus. Sūdzības iesniedzējs ir Grieķijas interneta pakalpojumu uzņēmums, kas sūdzējās par Komisijas atteikumu nodrošināt piekļuvi grozītam tehnisko noteikumu projektam par izklaides spēlēm, ko Grieķija bija iesniegusi Komisijai. Eiropas ombuds veica izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka Komisija pārkāpj procesuālās un materiālo tiesību normas, kas paredzētas Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem, un par viņa prasību, lai Komisija atļauj piekļuvi šim dokumentam.

Attiecībā uz apgalvojumiem par procedūru ombuds nosūtīja ieteikuma projektu, norādot, ka Komisijai ir jāatzīst, ka kavēšanās ar sūdzības iesniedzēja atkārtotā iesnieguma izskatīšanu nav bijusi pamatota, un jāapņemas nākotnē vairs nepieļaut šādu kavēšanos. Komisija pieņēma ombuda nosūtīto ieteikuma projektu.

Attiecībā uz apgalvojumu par materiālo tiesību normām un ar to saistīto prasību Komisija aizstāvēja tās atteikumu piešķirt piekļuvi, pamatojot to ar nepieciešamību aizsargāt dialogu, ko Komisija bija uzsākusi ar Grieķijas iestādēm, lai saskaņotu ar ES tiesībām Grieķijas tiesību aktus par izklaides spēlēm, kurus Tiesa bija atzinusi par neatbilstīgiem ES tiesībām.

Ombuds provizoriskā novērtējumā secināja, ka, tā kā šī lieta attiecas uz izbeigtu pārkāpuma procedūru, Komisijas atsaukšanās uz attiecīgo izņēmumu, kas paredzēts Regulā Nr. 1049/2001 saistībā ar paziņošanas procedūru saskaņā ar TBT direktīvu, nav pārliecinoša. Ombuds ierosināja noslēgt mierizlīgumu, paredzot, ka Komisija varētu apsvērt piekļuves piešķiršanu grozītajam tehnisko noteikumu projektam.

Pēc tam Komisija piešķīra piekļuvi šim dokumentam un tādējādi izpildīja sūdzības iesniedzēja prasību, bet nepiekrita ombuda sniegtajam pamatojumam. Tādēļ ombuds iesniedza ieteikuma projektu, norādot, ka Komisijai būtu jāpiešķir publiska piekļuve grozītajiem tehnisko noteikumu projektiem, kas iesniegti saskaņā ar TBT direktīvu, ja vien dalībvalsts nepārprotami nepieprasa ievērot konfidencialitāti un nepamato šādu lūgumu, norādot iemeslus, kas varētu atspēkot pieejamības prezumpciju.

Komisija nepieņēma ombuda ieteikuma projektu. Tomēr, ņemot vērā to, ka Komisija bija publicējusi Grieķijas iesniegto sākotnējo tehnisko noteikumu projektu un tā jaunāko redakciju, ombuds atzina, ka šāda Komisijas rīcība nav vispārpieņemta prakse. Tādēļ viņš slēdza šo lietu, izsakot kritisku piezīmi.

Sūdzības iesniedzējs Vluchtelingenwerk Vlaanderen, Flandrijas NVO, kas sniedz palīdzību bēgļiem, saņēma Eiropas Komisijas dotāciju projekta īstenošanai Kongo Demokrātiskajā Republikā. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada septembrī nosūtīja Komisijai e-pastu un vēstuli, kurā lūdza Komisijas apstiprinājumu alternatīvai vienkāršotai metodei ziņošanai par projekta izmaksām, tostarp tām, kas radušās projektā iesaistītajiem vietējiem uzņēmējiem. Komisijas kontaktpersona e-pastā atbildēja šādi: "Ar šo ..., es jums dodu mūsu piekrišanu ...". Tomēr pēc ex post revīzijas Komisija nolēma no sūdzības iesniedzēja atgūt summu 150 000 EUR apmērā, apgalvojot, ka attiecīgās izmaksas nav paziņotas saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šīs izmaksas tika paziņotas, pamatojoties uz Komisijas apstiprināto alternatīvo izmaksu paziņošanas metodi. Tādējādi sūdzības iesniedzējs sūdzējās Eiropas Ombudam, apgalvojot, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, neievērojot izmaksu paziņošanas metodiku, par kuru tā bija vienojusies.

Savā atzinumā Komisija apgalvoja, ka tās kontaktpersonas nosūtītā e-pasta vēstule nav dotācijas nolīguma grozījums. Tomēr ombuds konstatēja, ka attiecīgā e-pasta vēstule bija sūdzības iesniedzēja ierosinātās alternatīvās izmaksu ziņošanas metodes apstiprinājums un ka bija vismaz apstrīdams, ka Komisija bija piekritusi atteikties no attiecīgajām dotācijas nolīguma daļām, lai sūdzības iesniedzējs varētu izmantot alternatīvo izmaksu ziņošanas sistēmu. Tādēļ viņš iesniedza Komisijai priekšlikumu par mierizlīgumu, lūdzot to pārbaudīt attiecībā uz izmaksām, kas radušās vietējiem uzņēmējiem projektā, vai un cik lielā mērā sūdzības iesniedzējs ir ievērojis alternatīvos līdzekļus izdevumu pamatošanai, un, pamatojoties uz to, apsvērt iespēju izmaksāt sūdzības iesniedzējam attiecīgo summu. Komisija pieņēma mierizlīguma priekšlikumu un paziņoja, ka attiecībā uz projektiem, kuros sūdzības iesniedzējs ir ievērojis alternatīvo izmaksu ziņošanas metodi, tā uzskatīs attiecīgās izmaksas par attiecināmām un veiks papildu maksājumu.

Sūdzības iesniedzējs 2012. gada maijā informēja ombudu, ka ir saņēmis maksājumu EUR 104 842 apmērā no Komisijas, un pateicās viņam par iesaistīšanos.