Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Šī lieta attiecas uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) atteikumu piešķirt piekļuvi konkrētiem dokumentiem attiecībā uz četriem gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Āzijā.

2. Saskaņā ar 20. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu Regulā (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par EASA izveidi [2] ("Regula (EK) Nr. 216/2008") viens no EASA pienākumiem ir apstiprināt organizācijas, piemēram, četras organizācijas, uz kurām attiecas šis gadījums un kuras iesaistītas tādu aeronavigācijas ražojumu tehniskajā apkopē, kas atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas. Ja EASA secina, ka organizācija atbilst piemērojamajām prasībām, tā izdod apstiprinājuma sertifikātu. EASA uzrauga visas apstiprinātās organizācijas, lai nodrošinātu, ka tās joprojām atbilst piemērojamajām prasībām. Reizi 24 mēnešos revidenti sagatavo "apstiprināšanas ieteikuma ziņojumu", kurā ietverti uzraudzības darbību konstatējumi un attiecīgie ieteikumi par EASA apstiprinājumu.

3. EASA 2010. gada 4. oktobrī noraidīja gaisa kuģu inženieru asociācijas ("sūdzības iesniedzējs") pieteikumu par piekļuvi dokumentiem.

4. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 15. oktobrī iesniedza atkārtotu pieteikumu par piekļuvi: i) EASA uzraudzības plāni saistībā ar attiecīgajiem četriem gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem; un ii) EASA apstiprinājuma ieteikumu ziņojumi attiecībā uz šiem četriem pakalpojumu sniedzējiem.

5. EASA 2010. gada 25. oktobrī noraidīja atkārtoto pieteikumu, pamatojoties uz Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem [3] ("Regula 1049/2001"). Konkrēti, EASA savu lēmumu pamatoja ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību (4. panta 2. punkta trešais ievilkums) un komerciālo interešu aizsardzību (4. panta 2. punkta pirmais ievilkums).

6. Vispirms EASA paskaidroja, ka uzraudzības plāni ir būtiski, lai tā varētu turpināt uzraudzīt apstiprinātos gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējus. Šajos dokumentos ir informācija, ko aģentūra izmanto, lai plānotu revīzijas, to biežumu un grafiku. Lai gan katrs tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējs ir jārevidē vismaz reizi divos gados, revīziju biežums dažādiem tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem (tostarp EASA revīzijas konstatējumiem, organizācijas sarežģītības un apstiprinājuma tvēruma). EASA piebilda, ka uzraudzības plāni tiek paziņoti tikai attiecīgajam gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējam pēc pieprasījuma.

7. Attiecībā uz apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem EASA paskaidroja, ka tajos ir ietverti attiecīgo revīziju rezultāti un revidentu ieteikumi par attiecīgo apstiprinājumu.

8. Attiecībā uz izņēmumu saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību EASA norādīja, ka tas attiecas gan uz uzraudzības plāniem, gan apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem. Aģentūra uzskata, ka to izpaušana kaitētu savstarpējas uzticēšanās gaisotnei starp EASA un pārbaudītajām organizācijām. Tā uzsvēra, ka šo dokumentu publiskošana varētu atturēt organizācijas no pārredzamības nodrošināšanas EASA, galu galā apdraudot EASA uzraudzības uzdevumus.

9. Attiecībā uz izņēmumu saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību EASA apgalvoja, ka šis izņēmums attiecas arī uz apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem. EASA jo īpaši norādīja, ka šajos dokumentos ir informācija par tehniskās apkopes darbību veikšanu un klientu identitāti.

10. Visbeidzot, EASA secināja, ka attiecīgo dokumentu publiskošana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Gluži pretēji, publiskošana būtu pretrunā sabiedrības interesēm, jo EASA varētu būt grūtāk iegūt vajadzīgo informāciju no revidētajām organizācijām. Tas savukārt apdraudētu EASA spēju pildīt savus pienākumus attiecībā uz aviācijas drošību.

11. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 24. februārī vēlreiz rakstīja EASA saistībā ar pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 11. aprīlī nosūtīja papildu vēstuli par šo jautājumu.

12. EASA 2011. gada 14. aprīlī atbildēja, ka uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu attiecas EASA 2010. gada 25. oktobra lēmums. Ņemot to vērā, EASA norādīja, ka tā uzskata šo lietu par slēgtu.

13. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 25. maijā iesniedza šo sūdzību Eiropas Ombudam.

Izmeklēšanas priekšmets

14. Ombuds 2011. gada 30. jūnijā sāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu un prasību:

Apgalvojums:

EASA nepamatoti atteica piekļuvi: i) EASA uzraudzības plāni; ii) EASA apstiprinājuma ieteikumu ziņojumi par gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem; un iii) daži papildu dokumenti, kas pieprasīti 2011. gada 11. aprīļa vēstulē (tostarp jo īpaši sanāksmju protokoli, lēmumi un saskaņotā prakse attiecībā uz standartizācijas jautājumiem).

Apgalvojums:

EASA būtu jāpiešķir sūdzības iesniedzējam piekļuve pieprasītajiem dokumentiem.

Izmeklēšana

15. EASA 2011. gada 28. septembrī sniedza atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai.

16. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 31. oktobrī iesniedza savus apsvērumus par EASA atzinumu.

17. Ombuda dienesti 2012. gada 24. janvārī veica lietas pārbaudi EASA telpās.

18. Ombuds 2012. gada 10. februārī nosūtīja pusēm ziņojumu par lietas pārbaudi un aicināja sūdzības iesniedzēju iesniegt apsvērumus. Neviens no lietas dalībniekiem neiesniedza apsvērumus.

19. Ombuds 2012. gada 29. novembrī iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu.

20. EASA 2013. gada 31. janvārī nosūtīja atbildi uz mierizlīguma priekšlikumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai.

21. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 13. februārī iesniedza savus apsvērumus.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Iespējamais atteikums piešķirt piekļuvi dokumentiem un saistītais prasījums

Ombudam iesniegtie argumenti

22. Savā atzinumā EASA norādīja, ka sūdzības iesniedzēja 2011. gada 11. aprīļa vēstule, kurā lūgta piekļuve iii) punktam par papildu dokumentiem (tostarp jo īpaši sanāksmju protokoliem, lēmumiem un saskaņotajām praksēm attiecībā uz standartizācijas jautājumiem), ir adresēta Komisijai, nevis EASA.

23. Pēc tam aģentūra aprakstīja: i) savus uzraudzības plānus; un ii) savā apstiprināšanas ieteikumā ziņo, sniedzot tādus pašus paskaidrojumus, kādus tā bija sniegusi savā lēmumā par atkārtotā pieteikuma noraidīšanu.

24. EASA uzskata, ka tās atteikums piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem bija pamatots ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību (Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums) un komerciālo interešu aizsardzību (4. panta 2. punkta pirmais ievilkums).

25. Pirmkārt, attiecībā uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību EASA norādīja, ka: i) uzraudzības plāni; un ii) šis izņēmums attiecās uz apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem.

26. Vispirms EASA apgalvoja, ka tās uzraudzības darbības ietilpst jēdzienu "izmeklēšana" un "revīzija" darbības jomā Regulas 1049/2001 izpratnē. Jo īpaši tā norādīja, ka uzraudzības darbību mērķis ir pārbaudīt, vai organizācija joprojām atbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām. Ja uzraudzības laikā atklājas, ka organizācija nav izpildījusi piemērojamās juridiskās prasības, EASA var grozīt, ierobežot, apturēt vai atsaukt apstiprinājuma sertifikātu.

27. EASA uzsvēra, ka, lai veiktu savus uzdevumus, tai no organizācijām ir jāsaņem visa nepieciešamā informācija. Šajā nolūkā ir vajadzīga savstarpējas uzticēšanās gaisotne starp EASA un uzraudzītajām organizācijām. Organizāciju darbiniekiem jābūt iespējai brīvi izteikties. EASA uzsvēra, ka drošības nodrošināšanas sistēmas pamatā ir organizāciju un to darbinieku gatavība atklāti ziņot un dokumentēt drošības jautājumus, lai “mācītos no tiem un novērstu to atkārtošanos”.

28. Turklāt EASA atsaucās uz 6. panta 4. punktu tās valdes lēmumā par organizāciju sertifikācijas procedūrām, kurā noteikts, ka uzraudzības plāns tiks paziņots attiecīgajai organizācijai. EASA uzskata, ka, tā kā lēmumā nav paredzēta informācijas izpaušana trešām personām, tas rada pieņēmumu, ka uzraudzības plāna publiskošana kaitētu revīzijas mērķim.

29. Tādējādi EASA secināja, ka, ja organizācija nevar būt pārliecināta, ka EASA izpaustā informācija netiks publiskota, tās sniegtās informācijas plūsma tiktu nopietni traucēta. Šāda iespējamība apdraudētu pārbaužu un revīziju mērķi.

30. Otrkārt, EASA apgalvoja, ka komerciālo interešu aizsardzība pamato arī tās atteikumu piešķirt piekļuvi ii) EASA apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem, jo tie satur komerciāli sensitīvu informāciju. EASA jo īpaši norādīja, ka šie dokumenti satur tehnisku informāciju par organizāciju sniegtajiem tehniskās apkopes pakalpojumiem, to klientu identitāti un to gaisa kuģu identitāti, kuriem tiek veikta tehniskā apkope.

31. Secinājusi, ka uz attiecīgajiem dokumentiem attiecas divi 4. panta 2. punktā uzskaitītie izņēmumi, EASA izvērtēja, vai iepazīšanās ar tiem ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Tā secināja, ka tas tā nav, jo publiskošana būtu apdraudējusi tās uzdevumu veicināt aviācijas drošību, kas ir sabiedrības interesēs.

32. Visbeidzot, EASA norādīja, ka daļēja piekļuve dokumentiem nav iespējama, jo uz tiem pilnībā attiecas izņēmumi.

33. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka EASA atteikums piešķirt piekļuvi patiesībā nozīmēja, ka priekšroka tika dota komerciālām interesēm, t. i., organizāciju interesēm, nevis sabiedrības interesēm izpaust informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar drošību. Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EASA var būt ieinteresēta arī atteikt informācijas izpaušanu, jo tā var atklāt nepilnības savos uzraudzības mehānismos.

Ombuda sākotnējais novērtējums, kura rezultātā tika ierosināts mierizlīgums

34. Regulā 1049/2001 ir noteikts princips par publisku piekļuvi visiem iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, ja vien iestāde, kurai ir iesniegts piekļuves pieteikums, nevar pierādīt, ka ir piemērojams kāds no regulas 4. panta 1.–3. punktā minētajiem izņēmumiem.

35. Turklāt saskaņā ar iedibināto judikatūru izņēmumi no piekļuves tiesībām jāinterpretē un jāpiemēro šauri, jo tie atkāpjas no principa par iespējami plašāku sabiedrības piekļuvi dokumentiem [4].

36. Šī lieta attiecas uz to izņēmumu interpretāciju un piemērošanu, kas saistīti ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību, proti, 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu, un komerciālo interešu aizsardzību, proti, 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu.

37. Saskaņā ar judikatūru, lai pamatotu atteikumu piekļūt dokumentam, nepietiek ar to, ka uz šo dokumentu attiecas kāda no Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktā minētajām darbībām. Attiecīgajai iestādei ir arī jāpierāda, ka piekļuve šim dokumentam konkrēti un faktiski kaitētu interesēm, ko aizsargā minētajā pantā paredzētais izņēmums [5]. Līdz ar to attiecīgajai iestādei principā ir jāveic konkrēta un individuāla pieprasīto dokumentu pārbaude.

38. Saistībā ar šo tiesisko regulējumu ombuds pārbaudīja EASA minētos izņēmumus, pirmkārt, attiecībā uz komerciālo interešu aizsardzību un, otrkārt, attiecībā uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķi.

39. Šīs analīzes vajadzībām ombuds norādīja, ka uzraudzības plāni sastāv no tabulām, kurās EASA ir norādījusi plānoto uzraudzības darbību datumus attiecībā uz katru organizāciju. Tie tika sagatavoti 2010.–2011. gadā un attiecās uz uzraudzības darbībām, kas bija plānotas laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam.

Komerciālo interešu aizsardzība

40. Saskaņā ar EASA sniegto informāciju komerciālo interešu aizsardzība pamatoja tās atteikumu piešķirt piekļuvi ii) EASA apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem.

41. Lai gan komercinterešu jēdziens judikatūrā nav definēts, bija skaidrs, ka visu informāciju par sabiedrību un tās darījumu attiecībām nevar uzskatīt par tādu, uz kuru attiecas Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums. Pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vispārējais princips nodrošināt sabiedrībai pēc iespējas plašāku piekļuvi iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem [6].

42. Turklāt judikatūrā ir arī noteikts, ka negatīvās sekas, kas varētu rasties no sensitīvas komercinformācijas izpaušanas, kļūst mazāk nozīmīgas, jo vecāka ir attiecīgā informācija [7]. Tomēr nav stingru noteikumu, saskaņā ar kuriem visa informācija pēc noteikta laika būtu jāuzskata par tādu, kas vairs neietekmē attiecīgā uzņēmuma komerciālās intereses [8].

43. Šajā lietā EASA norādīja, ka attiecīgajos dokumentos bija ietverta tehniskā informācija par attiecīgo organizāciju sniegtajiem tehniskās apkopes pakalpojumiem, to klientu un to gaisa kuģu, kuriem tiek veikta tehniskā apkope, identitāti.

44. Ombuds uzskatīja, ka, ja dokumenti satur tehnisko informāciju, kas ir komercnoslēpums vai kas attiecas uz slepenu zinātību, tas varētu pamatot atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi dokumentiem. Tomēr, pārbaudot attiecīgos dokumentus, uzreiz netika konstatēts, ka tas tā būtu. Turklāt, ja būtu zināma informācija, ko varētu uzskatīt par komerciāli sensitīvu, tam nebūtu jāliedz EASA piešķirt daļēju piekļuvi pārējiem dokumentiem. Patiešām, Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktā bija noteikts, ka šādos apstākļos ir jāpiešķir daļēja piekļuve.

45. Attiecībā uz informāciju par klientu identitāti un to gaisa kuģiem, kuriem veic tehnisko apkopi, ombuds uzskatīja, ka šāda veida informāciju principā var uzskatīt par komerciāli sensitīvu. Ir taisnība, ka dažos pieprasītajos dokumentos bija ietverti dažu klientu un dažu gaisa kuģu ražotāju nosaukumi. Tomēr tam nevajadzētu liegt EASA dzēst šādas atsauces un piešķirt daļēju piekļuvi pārējiem dokumentiem, kā noteikts Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktā.

46. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds sākotnēji uzskatīja, ka EASA nebija tiesību atsaukties uz izņēmumu saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību, atsakoties piešķirt vismaz daļēju piekļuvi tās apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem.

Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība

47. EASA uzskata, ka pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība pamatoja tās atteikumu piešķirt piekļuvi: i) savus uzraudzības plānus; un ii) savus apstiprinājuma ieteikumu ziņojumus.

48. Ombuds uzskatīja, ka, kā pareizi apgalvoja EASA, tās uzraudzības darbības būtu jāuzskata par tādām, uz kurām attiecas jēdzieni "izmeklēšana" un "revīzija" Regulas 1049/2001 izpratnē. Patiešām, lai gan šie jēdzieni nebija definēti ne regulā, ne ES tiesu judikatūrā, bija skaidrs, ka darbība, kuras mērķis ir pārbaudīt, vai organizācija atbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām, lai iegūtu vai saglabātu apstiprinājuma sertifikātu, būtu jāuzskata par izmeklēšanas vai revīzijas darbību.

49. Tomēr tas nenozīmēja, ka minētais izņēmums attiektos uz jebkuru dokumentu, kas saistīts ar EASA uzraudzības darbībām. Gluži pretēji, bija jāveic individuāla pārbaude, lai noteiktu, vai konkrētu pieprasīto dokumentu publiskošana kaitētu EASA uzraudzības darbību mērķim, proti, noteikt, vai attiecīgā organizācija atbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām, lai tai būtu apstiprinājuma sertifikāts.

50. Jānorāda, ka 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētā izņēmuma mērķis nebija aizsargāt izmeklēšanas vai revīzijas kā tādas, bet gan to "mērķi". Šā iemesla dēļ uz dokumentiem, kas attiecas uz dažādām izmeklēšanas darbībām, izņēmums var attiekties tik ilgi, kamēr šis mērķis nav sasniegts, pat ja konkrētā izmeklēšana vai revīzija, kuras rezultātā tika sagatavots attiecīgais dokuments, ir pabeigta [9].

51. Šajā gadījumā ombuds apšaubīja, vai ar to vien, ka attiecīgās organizācijas ir jārevidē reizi divos gados, pietiek, lai secinātu, ka attiecīgās izmeklēšanas vai revīzijas var uzskatīt par "notiekošām". Turklāt, ja EASA nostāja tiktu pieņemta, tas nozīmētu, ka izmeklēšanas vai revīzijas būtu jāuzskata par "notiekošām" uz nenoteiktu laiku, proti, tik ilgi, kamēr attiecīgajām organizācijām ir apstiprinājuma sertifikāts.

52. Jo īpaši attiecībā uz uzraudzības plāniem piemērojamajos noteikumos bija paredzēts, ka attiecīgās organizācijas ir jārevidē vismaz reizi divos gados. Turklāt saskaņā ar EASA sniegto informāciju uzraudzības apmeklējumi parasti notika vismaz reizi gadā, lai gan šo apmeklējumu biežums var atšķirties atkarībā no konkrētiem faktoriem, piemēram, revīziju/konstatējumu pēcpārbaudes, izmaiņām apstiprinājumā, reaģēšanā uz incidentiem vai ja iesaistītā organizācija bija liela un sarežģīta [10].

53. Turklāt bija svarīgi atzīmēt, ka minētie plāni tika iepriekš darīti zināmi attiecīgajām organizācijām. Tāpēc tie neattiecās uz "nepaziņotām pārbaudēm", kas pēc definīcijas pirms to veikšanas ir jāpatur slepenībā, lai neapdraudētu to mērķi. Jāatzīmē arī, ka vienīgā uzraudzības plānos iekļautā informācija bija plānotais pārbaužu un sanāksmju datums, par kuru attiecīgās organizācijas tika iepriekš informētas.

54. Ņemot vērā to, ka pārbaužu minimālais biežums tika noteikts piemērojamajos noteikumos un ka attiecīgās organizācijas tika iepriekš informētas par uzraudzības plāniem, ombuds nebija pārliecināts, ka uzraudzības pārbaužu un sanāksmju datumu izpaušana trešām personām kaitētu to mērķim.

55. Attiecībā uz apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem ombuds uzskatīja, ka EASA ir leģitīmas intereses saņemt no pārbaudītajām organizācijām visu informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu izpildei. Tāpēc pārbaudīto organizāciju sadarbība noteikti bija noderīga vai pat nepieciešama. Tomēr EASA minētā "savstarpējā uzticēšanās" nevar izrietēt no pieņēmuma, ka no organizācijām iegūtā informācija, kas var atklāt drošības problēmas, paliek slepena uz nenoteiktu laiku. Turklāt ombuds norādīja, ka, kā atzinusi pati aģentūra, pārbaudītajām organizācijām ir juridisks pienākums būt pārredzamām attiecībā pret EASA.

56. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka EASA nostājas pieņemšana nozīmētu pieņemt, ka EASA kopumā varētu uz nenoteiktu laiku liegt piekļuvi visiem uzraudzības plāniem un visiem apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem. Ombuds uzskata, ka tas būtu pretrunā Regulas 1049/2001 garam.

57. Tāpēc ombuds sākotnēji uzskatīja, ka EASA nebija tiesību atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, lai aizsargātu pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķus (Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums). Attiecīgi ombuds ierosināja šādu mierizlīgumu:

"Ņemot vērā ombuda konstatējumus, EASA varētu apsvērt iespēju piešķirt pilnīgu piekļuvi i) uzraudzības plāniem. Turklāt EASA varētu apsvērt iespēju piešķirt pilnīgu vai vismaz daļēju piekļuvi ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem, neskarot iespēju atteikt jebkādas sensitīvas komercinformācijas izpaušanu."

Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc mierizlīguma priekšlikuma

58. Atbildē uz mierizlīguma priekšlikumu EASA pauda apņemšanos pēc iespējas pilnīgāk īstenot Regulā 1049/2001 noteiktās tiesības piekļūt dokumentiem. Tomēr pēc ombuda mierizlīguma priekšlikuma rūpīgas analīzes EASA secināja, ka tā nevar to pieņemt. Tā apstiprināja savu atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā noteiktajiem izņēmumiem, proti, komerciālo interešu aizsardzību un pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību.

59. EASA uzskata, ka komerciālo interešu aizsardzība pamatoja tās atteikumu piešķirt piekļuvi ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem. Šajā sakarā EASA norādīja, ka, lai novērtētu atbilstību piemērojamajām tehniskajām prasībām, tā, veicot pārbaudes, saņem drošības informāciju, kas bieži vien būtu jāuzskata par komerciāli sensitīvu informāciju. Jo īpaši apstiprinājuma ieteikumu ziņojumos ir ietverti EASA pieņēmumi un viedokļi par tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju tehnisko atbilstību. Turklāt daļēju piekļuvi nevarēja piešķirt, jo ziņojumos ietvertā informācija ir cieši saistīta. Turklāt ziņojumi atspoguļo situāciju pārbaudes laikā, un tādējādi tajos ietvertā informācija pieprasījuma iesniegšanas brīdī var būt novecojusi. Turklāt daļējas piekļuves piešķiršana var radīt daļēju un tādējādi maldinošu priekšstatu par situāciju. Turklāt EASA atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas ("Tiesa") judikatūru, kas, pēc EASA domām, atbalstīja tās nostāju šajā jautājumā [11].

60. Attiecībā uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību EASA atkārtoti uzsvēra, ka šis izņēmums pamato tās atteikumu piešķirt piekļuvi: i) uzraudzības plāni; un ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumi.

61. Attiecībā uz ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem EASA apgalvoja, ka to izpaušana apdraudētu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju vēlmi sadarboties ar EASA nākotnē. Šajā sakarā EASA atsaucās uz jaunāko Tiesas judikatūru [12]. Turklāt EASA uzskatīja, ka saskaņā ar judikatūru tā var pamatoties uz vispārēju prezumpciju, ka uz dokumentiem, kas ietverti apstiprinājuma atjaunošanas administratīvās procedūras lietas materiālos, attiecas izņēmums attiecībā uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību [13].

62. EASA norādīja, ka tie paši iepriekš izklāstītie apsvērumi attiecas uz i) uzraudzības plāniem. Tādējādi to izpaušana apdraudētu arī pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķi.

63. Visbeidzot, EASA norādīja, ka informācijas izpaušana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Lai gan sūdzības iesniedzējs atsaucās uz sabiedrības interesēm saistībā ar lidojumu drošību, informācijas izpaušana tieši kaitētu šādām sabiedrības interesēm, jo tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēji nevēlētos sadarboties ar EASA.

64. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda neapmierinātību ar EASA atbildi.

Ombuda novērtējums pēc mierizlīguma priekšlikuma

65. Savā atbildē EASA noraidīja ombuda mierizlīguma priekšlikumu un saglabāja atteikumu piešķirt piekļuvi: i) savus uzraudzības plānus; un ii) savus apstiprinājuma ieteikumu ziņojumus. Tā atkārtoti pauda viedokli, ka šis atteikums ir pamatots ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā noteiktajiem izņēmumiem, proti, komerciālo interešu aizsardzību un pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību.

66. Tā kā mierizlīguma priekšlikuma laikā izteiktie vispārīgie apsvērumi joprojām ir spēkā (34.–39. punkts), ombude savā analīzē galveno uzmanību pievērsīs konkrētiem argumentiem, ko EASA izvirzījusi pēc šāda priekšlikuma. Šajā ziņā ir vērts īsi norādīt, ka Regulā 1049/2001 ir noteikts princips par publisku piekļuvi visiem iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, ja vien attiecīgā iestāde nevar pierādīt, ka būtu jāpiemēro kāds no noteiktajiem izņēmumiem. Turklāt šis princips ir ārkārtīgi svarīgs, lai palielinātu ES iestāžu pārskatatbildību un tādējādi stiprinātu ES iedzīvotāju uzticēšanos to darbībai.

Komerciālo interešu aizsardzība

67. Savā atbildē EASA norādīja, ka tai ir pienākums atteikt piekļuvi ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem, lai nodrošinātu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju komerciālo interešu aizsardzību. Šajā ziņā EASA izvirzīja argumentus saistībā ar dokumentiem kā tādiem, kā arī argumentus, kas balstīti uz judikatūru.

68. Attiecībā uz konkrētajiem dokumentiem, neņemot vērā tehnisko informāciju, kas var būt komercnoslēpums vai kas var attiekties uz slepenu zinātību, kā arī klientu un to gaisa kuģu, kuriem veic tehnisko apkopi, identitāti [14], EASA apgalvo, ka apstiprinājuma ieteikumu ziņojumos ir ietverts EASA viedoklis par tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju tehnisko atbilstību. Tādējādi EASA, šķiet, uzskata, ka šādu viedokļu izpaušana var kaitēt tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju komerciālajām interesēm.

69. Ombuds uzskata, ka tas nevar būt derīgs pamatojums, lai atteiktu informācijas izpaušanu. Lai gan EASA šaubu vai pat negatīvu viedokļu izpaušana par konkrētiem atbilstības jautājumiem var kaitēt tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju komerciālajām interesēm (t. i., reputācijai), ombuds nav pārliecināts, ka pastāv likumīgas komerciālās intereses, kas tiktu aizsargātas, glabājot šādu informāciju slepenībā.

70. Jānorāda, ka Vispārējai tiesai bija jāizskata lieta, kurā prasītāja bija lūgusi Komisijai piekļuvi dokumentiem saistībā ar aizliegtu vienošanos un kurā Komisija uzskatīja, ka šādas piekļuves piešķiršana kaitētu to sabiedrību komerciālajām interesēm, kuras bija aizliegtās vienošanās dalībnieces. Vispārējā tiesa nosprieda: "ka to uzņēmumu intereses, kuri ir piedalījušies kartelī [...], neizpaužot pieprasītos dokumentus, nevar uzskatīt par komerciālām interesēm šo vārdu tiešā nozīmē [15]."Patiesībā " intereses, kas šīm sabiedrībām varētu būt attiecībā uz pieprasīto dokumentu neizpaušanu, šķiet, izriet nevis no rūpēm saglabāt savu konkurences stāvokli [...] tirgū, kurā tās darbojas, bet gan no vēlmes izvairīties no prasības par zaudējumu atlīdzību iesniegšanas pret tām valsts tiesās [16]." Vispārējā tiesa uzskata, ka "uzņēmuma, kas ir piedalījies kartelī, intereses izvairīties no šādām darbībām nevar uzskatīt par komerciālām interesēm un jebkurā gadījumā tās nav aizsargājamas intereses [17]". Ombuds uzskata, ka līdzīgu loģiku varētu piemērot šajā lietā. Nav uzreiz skaidrs, kāpēc attiecīgajiem uzņēmumiem vajadzētu būt likumīgām komerciālām interesēm neizpaust dokumentus, kas satur informāciju par iespējamām problēmām saistībā ar aviācijas drošību attiecībā uz šiem uzņēmumiem.

71. Katrā ziņā ombuds norāda, ka EASA ir tikai norādījusi, ka attiecīgo dokumentu izpaušana apdraudētu attiecīgo uzņēmumu komerciālo interešu aizsardzību, nesniedzot nekādus konkrētus argumentus, lai pamatotu savu nostāju. Jo īpaši EASA nav pierādījusi, kā šo dokumentu izpaušana varētu konkrēti un faktiski kaitēt minētajai aizsardzībai. Šajā kontekstā ir jānorāda, kā to ir atzinusi pati EASA, ka daļa no šajos dokumentos ietvertās informācijas, iespējams, jau bija novecojusi brīdī, kad tika iesniegts piekļuves pieteikums (skat. iepriekš 42. punktu).

72. Ombuds arī norāda, ka pēc rūpīgas dokumentu pārbaudes nav faktiska pamata EASA argumentam, ka ziņojumos ietvertā informācija ir tik cieši saistīta, ka nav iespējams piešķirt arī daļēju piekļuvi. Gluži pretēji, informāciju, kas attiecīgā gadījumā varētu ietekmēt uzturēšanas pakalpojumu sniedzēju komerciālās intereses, varētu viegli nošķirt no pārējās informācijas.

73. Attiecībā uz EASA minēto judikatūru ombuds norāda, ka spriedums lietā Technische Glaswerke Ilmenau [18], kas pasludināts saistībā ar notiekošu valsts atbalsta izmeklēšanu, attiecās uz izņēmumu, kas balstīts uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību, nevis uz izņēmumu, kas balstīts uz komerciālo interešu aizsardzību. Tāpēc šī sprieduma iespējamā ietekme uz šo izmeklēšanu turpmāk tiks analizēta saistībā ar pirmo minēto izņēmumu.

74. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka EASA nav pierādījusi, ka tai bija tiesības atsaukties uz izņēmumu attiecībā uz komerciālo interešu aizsardzību, atsakoties piešķirt vismaz daļēju piekļuvi saviem ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem.

Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība

75. EASA savā atbildē apgalvoja, ka tai ir pienākums atteikt piekļuvi: i) uzraudzības plāni; un ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumi, lai aizsargātu pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķi.

76. Attiecībā uz ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem EASA pamatoja, ka pieprasīto dokumentu izpaušana apdraudētu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju vēlmi sadarboties ar EASA nākotnē. Turklāt EASA atsaucās uz Tiesas judikatūru, kas, pēc EASA domām, pamatoja tās atteikumu.

77. Ombuds uzskata, ka EASA argumenti nav pārliecinoši. Kā norādīts mierizlīguma priekšlikumā, tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēji nevar likumīgi pieņemt, ka no tiem iegūtā informācija, kas var atklāt drošības problēmas, paliks slepena uz nenoteiktu laiku. Turklāt, kā atzinusi EASA, pārbaudītajām organizācijām ir juridisks pienākums būt pārredzamām attiecībā pret EASA. Tādējādi tās nevar brīvi neizpaust attiecīgo informāciju no EASA, kas varētu novest pie apstiprinājuma sertifikāta atsaukšanas un, iespējams, pie sankciju piemērošanas.

78. Attiecībā uz EASA citēto judikatūru ombuds atgādina, ka spriedums Technische Glaswerke Ilmenau attiecās uz pieteikumu par piekļuvi dokumentiem notiekošā valsts atbalsta izmeklēšanā, ko bija iesniegusi ieinteresētā trešā persona (tas ir atbalsta saņēmējs, kuru uzskata par trešo personu valsts atbalsta procedūrā starp Komisiju un attiecīgo valsti)[19]. Šajā spriedumā Tiesa nosprieda, ka Regulā Nr. 659/1999 [20] ,, ar ko nosaka procedūras noteikumus attiecībā uz Komisijas veikto valsts atbalsta kontroli, ieinteresētajām trešām personām nav paredzētas nekādas tiesības piekļūt lietas materiālos esošajiem dokumentiem [21]. Šā iemesla dēļ Tiesa atzina, ka pastāv atspēkojama prezumpcija, ka administratīvās lietas dokumentu publiskošana principā kaitētu attiecīgo izmeklēšanu mērķu aizsardzībai [22].

79. Ombuds norāda, ka pretēji situācijai lietā Technische Glaswerke Ilmenau šajā lietā nozares tiesību aktos nav īpašu un ierobežojošu noteikumu par piekļuvi lietas materiāliem un dokumentiem. Gluži pretēji, Regulas (EK) Nr. 216/2008 58. panta 1. punktā ir noteikts:

"Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001."

80. Tāpēc ombuds uzskata, ka spriedums lietā Technische Glaswerke Ilmenau neatbalsta EASA nostāju.

81. Attiecībā uz spriedumu lietā Agrofert, uz kuru arī atsaucas EASA, ombuds norāda, ka šī lieta attiecās uz trešās personas pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar izbeigto koncentrācijas kontroles procedūru. Šajā kontekstā Tiesa norādīja, ka Apvienošanās kontroles regulā [23] un Īstenošanas regulā ir ietverti īpaši noteikumi par piekļuvi lietas materiāliem, kas ierobežo piekļuvi "tieši iesaistītajām pusēm" un, ievērojot konkrētus nosacījumus, "citām iesaistītajām pusēm"[24]. Tādējādi Tiesa uzskatīja, ka pastāv atspēkojama prezumpcija, ka attiecīgo dokumentu publiskošana kaitētu izmeklēšanas mērķu aizsardzībai [25].

82. Tomēr iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ šo argumentāciju nevar piemērot šajā lietā.

83. Pilnīguma labad ombuds norāda, ka Vispārējā tiesa nesen spriedumā ClientEarth secināja, ka iepriekš minētā prezumpcija būtu jāpiemēro arī saistībā ar pārkāpuma procedūru, ko Komisija uzsākusi pret dalībvalsti. Vispārējā tiesa uzskata, ka tas ir pamatots ar to, ka izpaušana var apdraudēt uzticības gaisotni starp Komisiju un dalībvalsti, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu iespējamiem iespējamiem Savienības tiesību pārkāpumiem. Vispārējā tiesa uzskata, ka nepieciešamība aizsargāt i) savstarpējas uzticēšanās gaisotni starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti un ii) pienākumu neizpildes procedūras pareizu norisi tika piemērota pat tiesvedības laikā un līdz Tiesas sprieduma pasludināšanai. Tas ir tāpēc, ka pirms Tiesas sprieduma pasludināšanas [26] puses varēja panākt mierizlīgumu.

84. Pēc analoģijas ar ClientEarth ombude uzskata, ka EASA noteiktos apstākļos varētu apsvērt iespēju atteikt piekļuvi apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem, kamēr tā nav pieņēmusi galīgo lēmumu par to, vai apstiprinājuma sertifikāts būtu jāsaglabā, jāatsauc vai jāgroza. Jo īpaši šādu atteikumu var paredzēt, ja pēc apstiprinājuma ieteikuma ziņojuma pieņemšanas un pirms apstiprinājuma sertifikāta piešķiršanas notiek diskusijas starp EASA un sagādātāju, lai atrisinātu visus neatrisinātos jautājumus. Tomēr EASA nav apgalvojusi, ka tas tā būtu attiecībā uz pieprasītajiem dokumentiem.

85. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka šajā gadījumā EASA nav pierādījusi, ka tai bija tiesības atteikt piekļuvi ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem, lai aizsargātu pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķus.

86. Tā kā EASA tikai atsaucās uz tiem pašiem apsvērumiem attiecībā uz i) uzraudzības plāniem, ombuds uzskata, ka tāds pats secinājums attiecas uz šiem dokumentiem.

87. Tāpēc ombuds sagatavos ieteikuma projektu šajā lietā.

B. Ieteikuma projekts

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz EASA šādu ieteikuma projektu:

EASA būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve i) uzraudzības plāniem un pilnīga vai vismaz daļēja piekļuve ii) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem.

EASA un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu EASA līdz 2014. gada 31. martam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.

 

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 17. janvārī

---

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV 2008, L 79, 1. lpp.).

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

[4] Skatīt 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T-344/08 EnBW Energie Baden-Württemberg / Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 41. punkts).

[5] Turpat, 40. punkts.

[6] Turpat, 134. punkts.

[7] Turpat, 139. punkts.

[8] Turpat, 142. punkts.

[9] Turpat, 116. punkts.

[10] Sk. EASA lietotāja rokasgrāmatu ārvalstu 145. daļas apstiprinājumu pieteikumu iesniedzējiem, kas pieejama tiešsaistē: www.easa.europa.eu

[11] 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā C-139/07 P Komisija/Technische Glaswerke Ilmenau (Krājums, I-5885. lpp., 59. punkts).

[12] 2012. gada 28. jūnija spriedums lietā C-477/10 P Komisija/Agrofert (Krājumā vēl nav publicēts, 66. un 84. punkts).

[13] Iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/ Technische Glaswerke Ilmenau, 54. un turpmākie punkti.

[14] Ko, pēc ombuda domām, varētu uzskatīt par komerciāli sensitīvu (sk. iepriekš 43.–45. punktu).

[15] Skatīt iepriekš minēto spriedumu lietā T-344/08 EnBW Energie Baden-Württemberg, 147. punkts.

[16] Iepriekš minētā lieta T-344/08 EnBW Energie Baden-Württemberg, 147. punkts.

[17] Iepriekš minētā lieta T-344/08 EnBW Energie Baden-Württemberg, 148. punkts.

[18] Iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/ Technische Glaswerke Ilmenau.