Strasbūrā, 2017. gada 24. martā

Par publisku informāciju par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES (SI/3/2017/KR).

Godātais ģenerālsekretāra kungs!

Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi, ka tā 2017. gada 29. martā informēs Eiropadomi par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības. Es atzīstu un atbalstu Padomes svarīgo lomu Eiropas Savienības un tās pilsoņu interešu aizsardzībā turpmākajās sarunās. Tā kā Eiropas ombudu izveidoja ar Māstrihtas līgumu līdztekus ES pilsonības izveidei, es vēlos darīt visu iespējamo, lai palīdzētu aizsargāt ES pilsoņu tiesības. Tas, visticamāk, īpaši ietekmēs citu ES dalībvalstu pilsoņus, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, kā arī Apvienotās Karalistes pilsoņus, kuri dzīvo citās ES dalībvalstīs.

Pamatojoties uz savām pilnvarām, es saskatu divas būtiskas mana biroja iesaistes jomas. Pirmais attiecas uz pārredzamību un piekļuvi dokumentiem. Es jau esmu saņēmis sūdzības saistībā ar pieprasījumiem par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes referendumu, un ir ļoti iespējams, ka es saņemšu un izskatīšu citus saistībā ar gaidāmajām sarunām (tostarp dokumentus par gatavošanos). Tāpēc es uzskatu, ka būtu konstruktīvi tagad ar jums sazināties jautājumā par to, kā Padome plāno risināt jautājumu par gaidāmo sarunu pārredzamību, paturot prātā pilsoņu tiesības.

Es saprotu, ka Eiropas Savienībai ir jārada piemērots un efektīvs sarunu konteksts visiem iesaistītajiem. Tas var nozīmēt noteiktu dokumentu konfidencialitātes saglabāšanu konkrētos punktos. Tomēr, tāpat kā Savienība to ir darījusi iepriekš, būtu lietderīgi jau no paša sākuma pieņemt proaktīvu pieeju un nodrošināt pilsoņiem piekļuvi attiecīgajai informācijai un dokumentiem piemērotā laikā un bez nepieciešamības tos pieprasīt. Šāda pieeja uzsvērtu Savienības apņēmību ne tikai reaģēt uz pilsoņu leģitīmo vajadzību pēc informācijas par sarunām, bet arī to paredzēt. Tas būtu ļoti pozitīvs solis, ja Padome šajā agrīnajā posmā izklāstītu savus vispārējos nodomus attiecībā uz gaidāmo sarunu pārredzamību.

Vispirms būtu lietderīgi, ja Eiropadome publicētu LES 50. panta 2. punktā minētās pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Savienība risina sarunas un noslēdz nolīgumu ar Apvienoto Karalisti.

Sabiedrība būs ieinteresēta arī visās sarunu norādēs [1], ko Padome var pieņemt sarunu sākumā, kā arī visos grozījumos vai papildinājumos, kas izdarīti vispārējā procesa laikā. Es saprotu, ka Padomei var būt sarežģīti un sarežģīti pieņemt galīgo lēmumu par dokumenta publiskošanu vai neizpaušanu, pirms ir panākta vienošanās par tā saturu. Tomēr pārredzamības interesēs un lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos sarunām, Padomei principā būtu jāapņemas pēc iespējas ātrāk publiskot sarunu norādes un visus turpmākos grozījumus vai papildinājumus. Jebkurš ārkārtējs lēmums par informācijas neizpaušanu kādā sarunu brīdī būtu pienācīgi jāpamato.

Otrā attiecīgā joma attiecas uz jautājumiem, sūdzībām un bažām par pilsoņu tiesībām un pienākumiem apstākļos, kad daudzi pilsoņi ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties. Varētu sagaidīt, ka tie nāks no ES pilsoņiem no citām dalībvalstīm, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un no Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri ir apmetušies uz dzīvi citās ES dalībvalstīs. Neapšaubāmi būtu lietderīgi un mierinoši, ja šiem pilsoņiem pēc iespējas ātrāk būtu pieejama pēc iespējas pilnīgāka informācija par šiem jautājumiem.

Esmu jau rakstījis Komisijas priekšsēdētājam par šīm divām būtiskajām mana biroja darbības jomām [2].

Es ceru uz pozitīvu sadarbību ar Padomi šajos jautājumos un būšu pateicīgs saņemt Padomes atbildi līdz 2017. gada 31. maijam, ja tas būs iespējams. Ja nepieciešama papildu informācija, lūdzu, sazinieties ar nodaļas vadītāju Rosita Hickey (02 28 42 542).

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

[1] Minēts paziņojumā, kas izdots pēc 27 dalībvalstu vai to valdību vadītāju, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju neformālās sanāksmes 2016. gada 15. decembrī.

[2] https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/76528/html.bookmark?si-related-doc=1