Strasbūrā, 2017. gada 24. martā

Attiecībā uz: Publiska informācija par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES (SI/3/2017/KR).

Godātais ģenerālsekretāra kungs!

Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi, ka tā 2017. gada 29. martā informēs Eiropadomi par nodomu izstāties no Eiropas Savienības. Es atzīstu un atbalstu Padomes svarīgo lomu Savienības un tās pilsoņu interešu aizsardzībā turpmākajās sarunās. Tā kā Eiropas Ombuds tika izveidots ar Māstrihtas līgumu līdztekus ES pilsonības izveidei, es vēlos darīt visu iespējamo, lai palīdzētu aizsargāt ES pilsoņu tiesības. Īpaši skarti varētu būt citu ES dalībvalstu pilsoņi, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, kā arī Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas dzīvo citās ES dalībvalstīs.

Pamatojoties uz manām pilnvarām, es redzu divas būtiskas sava biroja iesaistes jomas. Pirmais attiecas uz pārredzamību un piekļuvi dokumentiem. Es jau esmu saņēmis sūdzības, kas izriet no lūgumiem nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar Apvienotās Karalistes referendumu, un ir ļoti iespējams, ka es saņemšu un risināšu citus jautājumus saistībā ar gaidāmajām sarunām (tostarp dokumentus par sagatavošanās darbiem). Tāpēc es uzskatu, ka būtu konstruktīvi sazināties ar jums tagad jautājumā par to, kā Padome plāno risināt jautājumu par gaidāmo sarunu pārredzamību, paturot prātā pilsoņu tiesības.

Es saprotu, ka Savienībai ir jārada piemērots un efektīvs sarunu konteksts visām iesaistītajām pusēm. Tas var nozīmēt noteiktu dokumentu konfidencialitātes saglabāšanu noteiktos punktos. Tomēr, kā Savienība ir darījusi iepriekš, būtu lietderīgi jau no paša sākuma pieņemt proaktīvu pieeju un nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi attiecīgajai informācijai un dokumentiem piemērotā laikā un bez nepieciešamības tos pieprasīt. Šī pieeja uzsvērtu Savienības apņēmību ne tikai reaģēt uz pilsoņu leģitīmo vajadzību pēc informācijas par sarunām, bet arī paredzēt to. Tas būtu ļoti pozitīvs solis, ja Padome šajā agrīnajā posmā izklāstītu savus vispārējos nodomus attiecībā uz gaidāmo sarunu pārredzamību.

Vispirms būtu lietderīgi, ja Eiropadome publicētu LES 50. panta 2. punktā minētās pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Savienība risina sarunas un noslēdz nolīgumu ar Apvienoto Karalisti.

Sabiedrības interesēs būs arī visas sarunu norādes [1], ko Padome var pieņemt sarunu sākumā, kā arī visi grozījumi vai papildinājumi, kas izdarīti vispārējā procesa laikā. Es saprotu, ka Padomei var būt sarežģīti un sarežģīti pieņemt galīgu lēmumu par dokumenta izpaušanu vai neizpaušanu, pirms nav atrisināts jautājums par tā saturu. Tomēr pārredzamības labad un lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos sarunām, Padomei principā būtu jāapņemas pēc iespējas ātrāk publiskot sarunu norādes un visus turpmākos grozījumus vai papildinājumus. Jebkurš ārkārtas lēmums konkrētā sarunu posmā nepubliskot informāciju būtu pienācīgi jāpamato.

Otrā attiecīgā joma ir saistīta ar jautājumiem, sūdzībām un bažām par pilsoņu tiesībām un pienākumiem apstākļos, kad daudzi pilsoņi ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties. Varētu sagaidīt, ka tās nāks no ES pilsoņiem no citām dalībvalstīm, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un no Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri ir apmetušies uz dzīvi citās ES dalībvalstīs. Neapšaubāmi būtu noderīgi un pārliecinoši, ja šiem pilsoņiem pēc iespējas ātrāk būtu pieejama pēc iespējas pilnīgāka informācija par šiem jautājumiem.

Es jau esmu rakstījis Komisijas priekšsēdētājam par šīm divām attiecīgajām mana biroja iesaistes jomām [2].

Es ar nepacietību gaidu pozitīvu sadarbību ar Padomi šajos jautājumos, un es būtu pateicīgs, ja iespējams, saņemt Padomes atbildi līdz 2017. gada 31. maijam. Ja nepieciešama papildu informācija, lūdzu, sazinieties ar Rosita Hickey, nodaļas vadītāju (02 28 42 542).

Ar cieņu,

Emīlija O'Reilija

Eiropas Ombuds

[1] Minēts paziņojumā, kas sniegts pēc 27 dalībvalstu vai to valdību vadītāju, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju neformālās sanāksmes 2016. gada 15. decembrī.

[2] https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/76528/html.bookmark?si-related-doc=1