Godātais priekšsēdētāj Metsola!

Godātie Eiropas Parlamenta deputāti!

Godātie ombudi un godātie viesi!

Paldies, ka pievienojāties mums, lai atzīmētu Eiropas ombudu tīkla (ENO) trīsdesmit gadus un nāktu klajā ar ziņojumu, kas stāsta par šo ievērojamo ceļojumu.

Īpaši sveicam visus, kas ir ceļojuši uz Strasbūru no visas Eiropas. Jūsu klātbūtne mums atgādina, kas patiesībā ir šis tīkls: ne tikai struktūra uz papīra, bet arī cilvēku kopiena, ko vieno viņu kopīgā apņemšanās sniegt sabiedriskos pakalpojumus un pilsoņu tiesības.

Es vēlos pateikties arī Eiropas Parlamentam par tā nelokāmo atbalstu manam birojam un ENO, tostarp ar Lūgumrakstu komitejas starpniecību, kas ir vērtīgs mūsu tīkla dalībnieks.

Priekšsēdētāja Metsola, paldies, ka pievienojāties mums šeit, Strasbūrā, kur dzīvo gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Ombuds. Ir pareizi, ka mēs šeit svinam šo gadadienu vietā, kur ir jāuzklausa pilsoņu viedokļi – kur demokrātija ir vairāk nekā princips, bet konkrēta realitāte. Katrās debatēs, katrā balsojumā, katrā iniciatīvā, piemēram, tajā, kas mūs pulcē šodien.

Ļaujiet man teikt, ka mana apņemšanās attiecībā uz ENO ir arī personiska. Pirms kļūšanas par Eiropas ombudi es piecus gadus biju Portugāles ombuda vietniece.

Šie gadi man iemācīja, cik vērtīgi ir, lai kolēģi visā Eiropā pievērstos: kolēģiem, kuri var piedāvāt jaunu perspektīvu, dalīties pieredzē un palīdzēt rast risinājumu. Esmu arī redzējis, cik daudz mēs esam parādā tiem, kas gadu gaitā ir kalpojuši mūsu iestādēm, jo īpaši bijušajiem ombudiem, kas atzīti šajā ziņojumā.

Tādā veidā tīkls kļūst vairāk nekā apmaiņas forums. Tas kļūst par spēka avotu mūsu ikdienas darbā.

Un tieši šis sadarbības gars piešķir šodienas jubilejas ziņojumam tā patieso nozīmi: tas stāsta ne tikai par tīkla trīsdesmit gadiem, bet arī par cilvēkiem, kopīgo pieredzi un kolektīvo apņemšanos, kas to ir uzturējusi.

Ir tikai pareizi atzīt, ka šo iniciatīvu nāca no Marta Hirsch, kura jau ļoti ilgu laiku ir bijusi daļa no Ombuda ENO komandas un ir devusi tik daudz mūsu tīklam.

Marta saprata, ka trīsdesmit sadarbības gadi prasa ne tikai svinības. Viņi aicināja veikt ierakstu – par to, ko esam iemācījušies, ko esam sasnieguši un ko varam turpināt veidot kopā.

Marta, paldies par šo iniciatīvu un par jūsu neatlaidīgo atbalstu ENO.

Šajā ziņojumā ir parādīti ENO instrumenti darbībā. Tas parāda, kas ir iespējams, ja mēs atbalstām viens otru; kad mēs sadarbojamies starp iestādēm un pāri robežām; un kad mēs solidarizējamies, nodrošinot, ka neviens nestāv viens pats, runājot patiesību par varu.

Mūsu pilnvaras atšķiras, un vairāk nekā trīs gadu desmitus daudzi ir attīstījušies. Bet viena lieta nekad nav mainījusies. Kā izteicās pirmais Eiropas ombuds un mūsu tīkla dibinātājs Jacob Söderman, ENO tika izveidots, lai “padarītu pilsoņu tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem par dzīvu realitāti visos līmeņos Savienībā un tās dalībvalstīs”.

Šis izveides mērķis ir aplūkots šā ziņojuma lapās. Tajā parādīts, kā ES tiesību akti, tostarp Pamattiesību harta, ir ļāvuši ombudiem visā Eiropā īstenot tiesības un panākt taustāmas pārmaiņas cilvēku dzīvē.

Mans birojs turpinās stiprināt šo tīklu un sadarbību, ko tas nodrošina, lai ikviens ombuds vajadzības gadījumā varētu izmantot Eiropas zināšanas un atbalstu.

Tā kā šā tīkla patiesā vērtība ir tā ietekme uz cilvēku dzīvi.

Padomājiet par studentu, kurš pārceļas uz citu valsti un kuram nepieciešama veselības apdrošināšana. Vai ES pilsoņa ģimenes loceklis, kas nav ES pilsonis un nav pārliecināts par savām tiesībām uzturēties.

Tie ir īsti jautājumi, ko kolēģi ir iesnieguši manā birojā, izmantojot vaicājuma procedūru. Sadarbojoties ar ES administrāciju, mēs palīdzam kolēģiem atrast cilvēkiem nepieciešamās atbildes.

Un dažreiz sadarbība arī iet tālāk: mēs kopīgi izmeklējam.

Šogad mēs sākām divas jaunas kopīgas izmeklēšanas. Viens no tiem attiecas uz ES pārtikas nekaitīguma brīdināšanas sistēmu, kas aizsargā patērētājus visā Eiropā. Otra, ko vada Slovēnijas ombuds, pēta, kā pārvaldes iestādes īsteno ES tiesību aktus klimata jomā un aizsargā mūsu tiesības uz veselīgu vidi.

Dažādi jautājumi, dažādas problēmas, bet viens un tas pats mērķis: panākt, lai tiesības un aizsardzība darbotos praksē.

Ziņojumā aplūkota arī nākotne.

Tas ietver jaunu Labas prakses kodeksu par to, kā ombuda iestādes izmanto tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu.

Tehnoloģijām būtu jāpalīdz mums kļūt pieejamākiem, reaģētspējīgākiem un labāk apkalpotiem. Taču šie sasniegumi nekad nedrīkst notikt uz pārredzamības, privātuma vai vienlīdzīgas attieksmes rēķina.

Mūsu mērķim ir jāpaliek skaidram: atvieglot cilvēkiem mūsu sasniedzamību, nevis padarīt mūs grūtāk saprotamus.

Esmu īpaši pateicīgs Čehijas, Igaunijas un Somijas ombuda birojiem par šā kodeksa izstrādes vadību un visiem, kas veicināja tā attīstību.

Godātais priekšsēdētāj Metsola!

Godātie Eiropas Parlamenta deputāti!

Cienījamie kolēģi!

Mēs dzīvojam laikā, kad mūsu lielākie izaicinājumi neapstājas pie valstu robežām.

Pandēmija. Mainīgs klimats. Digitālā pārveide. Cilvēku kustība. Dezinformācijas izplatīšana.

Šīs problēmas atspoguļojas arī mūsu ikdienas darbā. Pilsoņu tiesības arvien vairāk ir atkarīgas no tā, kā mijiedarbojas valstu un Eiropas noteikumi un pārvaldes iestādes. Kopā tie veido kopēju Eiropas telpu, kas piedāvā milzīgas iespējas, bet kurā var būt arī grūti orientēties.

Un šeit slēpjas paradokss. Sistēma var būt sarežģīta, taču problēmas, ko cilvēki mums rada, bieži vien ir ļoti vienkāršas.

Vēstule, kas palika neatbildēta. Pabalsts, kas tika atteikts. Lēmums, ka neviens neņēma laiku, lai izskaidrotu.

Mūsu pienākums ir pārvarēt šo plaisu: padarīt sistēmu saprotamu, pieejamu un taisnīgu. Cilvēki nevar pilnībā izmantot savas tiesības vai piedalīties Eiropas projektā, ja viņi nevar saprast, kā sistēma darbojas, vai ja viņi jūtas atstumti vai diskriminēti.

Mūsu Eiropas identitāti neuztur tikai iestādes un noteikumi vien. Tas ir atkarīgs arī no tā, vai cilvēki var piedalīties, tikt uzklausīti un sajust, ka šī kopējā telpa pieder viņiem.

Tāpēc svarīga ir sadarbība starp ombuda iestādēm. Daloties savās zināšanās, pieredzē un perspektīvās, mēs varam palīdzēt cilvēkiem efektīvāk orientēties sistēmā neatkarīgi no tā, kur rodas viņu problēmas.

To darot, mēs stiprinām ne tikai savas iestādes, bet arī uzticēšanos, kas vieno mūsu kopīgo Eiropas telpu.

Un tieši šeit ENO rada pārmaiņas: pārvēršot mūsu kopīgo apņemšanos praktiskā sadarbībā.

Mums sadarbība nav formalitāte. Tā ir atbildība. Tas nozīmē zināt, kam zvanīt, kad rodas grūts jautājums. Tas nozīmē kopīgu izmeklēšanu, ja jautājums pārsniedz vienu valsti. Un tas nozīmē palīdzēt cilvēkiem atrast ceļu pie kāda, kurš var klausīties un rīkoties.

Neuzticēšanās un nestabilitātes apstākļos ombudi var būt cerību aģenti.

Nav naiva cerība. Cerība, kuras pamatā ir pieredze: ka sūdzību var izskatīt; ka kļūdu var izlabot; ka publiska iestāde var teikt: “Mēs to sapratām nepareizi — un mēs to labosim.”

Mēs esam tilti starp cilvēkiem un valsts iestādēm.

Ar sūdzībām mēs redzam, kur saikne starp tām ir vājinājusies un kur tā ir jāatjauno.

Mēs piedāvājam cilvēkiem neatkarīgu vietu, kur vērsties. Un mēs piedāvājam iestādēm kaut ko būtisku: godīgu pārskatu par to, kas ir nogājis greizi, un iespēju to labot.

Mūsu neatkarība ļauj mums izaicināt. Mūsu mērķis vienmēr ir uzlabot.

Paldies visiem, kas piedalījās šā ziņojuma sagatavošanā. Tā godina jūsu darbu, to cilvēku darbu, kuri nāca mūsu priekšā, un miljoniem eiropiešu, kuri ir uzticējušies saviem ombudiem.

Katram kolēģim šajā telpā un komandām, kas šeit nevarēja būt: darbs, ko jūs darāt - bieži vien klusi, tālu no virsrakstiem - maina dzīvi.

Kā ENO koordinators es ar lepnumu iepazīstinu Eiropas Parlamentu ar šo ziņojumu.

Šodien mēs svinam vairāk nekā trīsdesmit tīkla gadus. Mēs atjaunojam apņemšanos: uzklausīt, aizstāvēt cilvēku tiesības un palīdzēt publiskajām iestādēm strādāt labāk.

Pārņemsim šo apņemšanos nākamajos trīsdesmit gados.

Laimīgu jubileju, ENO!

Un tagad man ir liels prieks dot vārdu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai Roberta Metsola.