1. Vispārīga informācija

1. Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības nopietni un plaši ietekmē miljoniem ES pilsoņu un uzņēmumu. Tās būtu pienācīgā mērā jāinformē par izstāšanās procesa attīstību, kā arī par turpmāko procesu, lai lemtu par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti. Sabiedrības intereses vislabāk var apmierināt, rūpīgi izvēloties, kad var publiskot informāciju par sarunām, lai kritiskos apstākļos netraucētu sarunu sekmīgu iznākumu.

2. Eiropadome ir pilnvarojusi Eiropas Komisiju pārstāvēt ES sarunās, kuru rezultātā Apvienotā Karaliste izstājas no ES. Veicot šo uzdevumu, Komisijai vajadzētu būt gatavai uzzināt visu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. Iedzīvotāji ir īpaši svarīgas ieinteresētās personas, jo Brexit ietekmēs viņu tiesības.

3. Šajā sakarā ombuds ir ierosinājis praktiskus veidus, kā nodrošināt sarunu pienācīgu pārredzamību un nodrošināt nepieciešamo pilsoņu ieguldījumu visā sarunu gaitā.

4. Ombuds par šo jautājumu divas reizes ir rakstījis Padomei ^[2] un Komisijai ^[3]. 2017. gada sākumā ombude lūdza Komisiju Brexit sarunu laikā nodrošināt sabiedrībai pietiekamu informāciju. 2018. gada sākumā, kad Komisija sāka darbības jomas izpēti par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, ombude mudināja Komisiju rast veidus, kā nodrošināt, ka ieinteresēto personu ieguldījums atspoguļo plašu attiecīgo viedokļu klāstu un ir pēc iespējas iekļaujošs. Šajā posmā viņa arī lūdza Komisiju apsvērt vairākus papildu veidus, kā informēt sabiedrību par tās darbu. (Skatīt 1. pielikumu) Ombuda darbinieki vairākas reizes tikās arī ar Komisijas Brexit darba grupu (“darba grupa”).

2. ES "Brexit" atvērtība

Informācija sabiedrībai par Brexit sarunām

5. Pirms Brexit sarunu sākšanas ombuds rakstīja Komisijai un Padomei ^[4], aicinot proaktīvi publicēt galvenos sarunu dokumentus. Turpmākajās nedēļās un mēnešos Komisija publicēja ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro Komisiju sākt izstāšanās sarunas (tostarp sarunu norāžu projektu), un Padomes pamatnostādnes, kurās izklāstīti Brexit sarunu pamatprincipi. Padome arī publicēja sarunu norādes un pārredzamības pamatprincipus ^[5]. (Svarīgāko publikāciju aprakstu un grafiku skatīt 2. pielikumā.)

6. Komisija apņēmās nodrošināt maksimālu pārredzamības līmeni “Eiropadomes pamatnostādņu ietvaros..”.

7. Darba grupa visā sarunu gaitā ir proaktīvi publicējusi daudzus svarīgus dokumentus. Kopumā tika publicēti 106 sarunu dokumenti, tostarp izstāšanās līguma projekts ar krāsu kodiem, lai norādītu sarunu gaitu.

8. Lai informētu pilsoņus, ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji publicēja tabulas (“kopīgas tehniskas piezīmes”), kurās sīki izklāstīts progress pilsoņu tiesību jomā izstāšanās sarunās.

9. Darba grupa publicēja ES galvenā sarunu vedēja Michel Barnier oficiālo kalendāru, kā arī pārskatu par viņa sanāksmēm ar organizācijām un privātpersonām ^[6].

10. Ombuds atzinīgi novērtēja ES apņemšanos nodrošināt atklātību, kā arī plaša sarunu dokumentu klāsta publicēšanu darba grupas tīmekļa vietnē.^[7] Ombuds arī atzinīgi novērtēja darba grupas praksi pieņemt tikai to interešu pārstāvju sanāksmju pieprasījumus, kuri ir reģistrēti ES Pārredzamības reģistrā, un publicēt dažus datus par galvenā sarunu vedēja un interešu pārstāvju sanāksmēm.

Brexit darba grupas mijiedarbība ar ieinteresētajām personām

11. Galvenais sarunu vedējs ir piedalījies aptuveni 100 sanāksmēs ar organizācijām un privātpersonām, savukārt citi darba grupas locekļi ir piedalījušies aptuveni 500 šādās sanāksmēs. Darba grupa arī sadarbojās ar delegācijām ES dalībvalstīs, lai organizētu ieinteresēto personu pasākumus. Komisija ir arī atbalstījusi pasākumus Apvienotajā Karalistē pilsoņiem no atlikušajām ES dalībvalstīm. 

12. Darba grupa izskatīja 70 pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, un Ombudam tika iesniegtas tikai trīs lietas. (Īsu aprakstu par divām sūdzībām, kuru rezultātā tika veikta ombuda izmeklēšana, skatīt 3. pielikumā.)

13. Darba grupa pēc sava skaita atbildēja uz aptuveni 10 000 sabiedrības ziņojumiem.

14. Komisija atbildēja uz pieprasījumiem sniegt sīkāku informāciju par visām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, darot pieejamus sarakstus ar visiem, kas tikās ar darba grupu, tostarp uzņēmumu nosaukumus.

15. Ombuds ir ierosinājis Komisijai īstenot proaktīvāku pieeju, publiskojot vairāk dokumentu par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem (piemēram, šādu sanāksmju protokolus). Darba grupa norādīja, ka būtu grūti pieņemt šādu proaktīvu pieeju attiecībā uz visiem dokumentiem, jo īpaši tāpēc, ka būtu jāapspriežas ar dokumentos minētajiem interešu pārstāvjiem, lai novērtētu, vai dokumentos ir ietverta konfidenciāla komercinformācija ^[8].

16. Ombude jautāja Komisijai, vai tā uzskata, ka būtu lietderīgi precizēt arī sanāksmes ar ieinteresētajām personām vai galvenā sarunu vadītāja vietnieces Sabine Weyand darbības. Komisija paskaidroja, ka galvenā sarunu vadītāja vietnieka darbībām galvenokārt ir institucionāls raksturs un tās galvenokārt attiecas uz sarunām ar Apvienoto Karalisti un apmaiņu un diskusijām ar ES iestādēm, ES dalībvalstīm un Komisijas dienestiem.

17.  Attiecībā uz Ombuda ierosinājumiem par ieinteresēto personu strukturālu un iekļaujošu iesaisti darba grupa norādīja, ka tā pārskatīs šos ierosinājumus, tiklīdz sāksies sarunas par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti.

18. Līdz šim panāktais pārredzamības līmenis ir ļoti augsts salīdzinājumā, piemēram, ar ES notikušajām starptautiskajām sarunām, un tas ir palīdzējis uzlabot Komisijas un ES leģitimitāti šajās sarunās. Kā ombude norādīja savā 2017. gada marta vēstulē, ES puse varēja gūt labumu tikai no pārredzamības, jo šādu sarunu realitāte kļuva zināma Apvienotajai Karalistei. Ombuds turpinās sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka turpmākās sarunas par attiecībām ir pēc iespējas pārredzamākas un līdzdalīgākas.

pielikumi

1. pielikums. Ombuda ierosinājumi uzlabojumiem un Komisijas atbildes

“Vēstule priekšsēdētājam Ž. K. Junkeram par informāciju sabiedrībai par gaidāmajām sarunām, kuru mērķis ir panākt vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES”

Eiropas Ombuds 2017. gada 28. februārī lūdza Eiropas Komisiju izklāstīt pasākumus, ko tā plāno ieviest, lai nodrošinātu pārredzamību un ieinteresēto personu pienācīgu ieguldījumu, un jo īpaši informācijas un dokumentu veidus, kurus Komisija plāno publicēt un kad.

Šajā posmā viņa arī jautāja, kā Komisija plāno nodrošināt un strukturēt ieguldījumu, kas tai vajadzīgs no ieinteresētajām personām, lai informētu par savu nostāju sarunās visā procesā.

Ombude arī vērsa uzmanību uz lomu, kāda varētu būt Eiropas ombudu tīklam, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem, sūdzībām un bažām, un minēja procedūru, ko viņas birojs dara pieejamu, lai iegūtu atbildes uz valstu ombudu uzdotajiem jautājumiem par ES tiesību aktiem.

Komisijas atbilde

Komisija 2017. gada 28. aprīlī atbildēja [..], ka:

• “Eiropadomes pamatnostādņu satvarā Komisijas mērķis būs nodrošināt maksimālu pārredzamības līmeni.”
• “Komisija informēs par savu politiku šajā jomā, tiklīdz Padome būs pieņēmusi lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas.”
• tajā tiks izskaidrots “sarunu grafiks un pārvaldības struktūra, tiklīdz tās sāksies”, un šī informācija tiks atjaunināta, lai “ieinteresētās personas un iedzīvotāji vienmēr varētu sevi informēt par jautājumiem, kas tiek apspriesti un pārrunāti”.
• “visas galvenā sarunu vedēja sanāksmes tiek publicētas tiešsaistē” un ka Komisijas Brexit darba grupa “pieņems tikai uzaicinājumus tikties ar interešu pārstāvjiem, kas reģistrēti Pārredzamības reģistrā”.
• “Šajā posmā Komisija galvenokārt ir ieinteresēta tikties ar Eiropas asociācijām” un “nav konkrētu tematu, par kuriem [Komisija] vēlētos sākt oficiālu atklātu sabiedrisko apspriešanu”.

Attiecībā uz procedūru, ar kuras palīdzību tiek iegūtas atbildes uz jautājumiem par ES tiesību aktiem, Komisija rakstīja, ka Ombuds “var paļauties uz to, ka Komisija uz šādiem jautājumiem atbildēs ātri un ar lielu rūpību”.

“Vēstule priekšsēdētājam Ž. K. Junkeram par to, kā nodrošināt pienācīgu ieinteresēto personu ieguldījumu Brexit sarunās un potenciālu turpmākam progresam pārredzamības jomā”

Ombuds 2018. gada 23. februārī rakstīja Komisijas priekšsēdētājam, vēršot tā uzmanību uz:

• publisko kopīgo tehnisko piezīmju lietderību darba grupas līmenī (sīkāka informācija par progresu pēc katras sarunu kārtas) un šīs prakses paplašināšanu, neaprobežojoties tikai ar pilsoņu tiesībām;
• darba grupas reaģēšanas (pretstatā proaktīvai) pieejai publiskot visu sarakstu ar sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, ierosinot periodiski publicēt atjauninātu sarakstu, piemēram, pēc katras sarunu kārtas;
• to, ka galvenā sarunu vadītāja vietnieka personīgajā lapā nav uzskaitītas sanāksmes vai pasākumi, kas liecina, ka viņas darbības varētu iekļaut sarakstā;
• detalizācijas pakāpe, kas tiek sniegta par darba grupas un interešu pārstāvju sanāksmēm, norādot, ka Komisija varētu nodrošināt lielāku kontekstu sanāksmēm, piemēram, publicējot: dalībnieku saraksti, darba kārtības, protokoli vai citi dokumenti, ar kuriem notikusi apmaiņa sanāksmju laikā;
• ieinteresēto personu ieguldījuma lietderību un Komisijas mudināšanu rast veidus, kā nodrošināt, ka ieinteresēto personu ieguldījums atspoguļo plašu attiecīgo viedokļu klāstu un ir pēc iespējas iekļaujošs.
• viņas viedokli, ka būtu vēlams un lietderīgi, ja Komisija ļautu attiecīgajām ieinteresētajām personām aplūkot konkrētas izstāšanās līguma projekta daļas, jo īpaši tās, kas attiecas uz pilsoņu tiesībām, jo tas varētu būt noderīgi Komisijai un palielināt pasākuma vispārējo leģitimitāti.

Komisijas atbilde

2018. gada 16. aprīlī atbildēja uz šiem jautājumiem, norādot (ievērojot iepriekš minēto kārtību):

• “nepieciešamību publicēt tabulas, kurās apkopots progress, aizstāja Komisijas un Apvienotās Karalistes kopīgais izstāšanās līguma projekta teksts ar krāsu kodiem (publicēts 2018. gada 19. martā). Šajā tekstā ir skaidri norādītas visas vienošanās jomas, jomas, kurās vajadzīgi papildu precizējumi, un jautājumi, par kuriem notiek diskusijas par Savienības iesniegto tekstu."
• “Komisija ir publiskojusi sanāksmju sarakstu, atbildot uz pieprasījumiem, kas iesniegti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.”
• “galvenā sarunu vadītāja vietnieka darbībām galvenokārt ir institucionāls raksturs, un tajās dominē sarunas ar Apvienoto Karalisti un viedokļu apmaiņa un diskusijas ar citām ES iestādēm. dalībvalstis un Komisijas dienesti.”
• ka “sanāksmju protokolus nevar publicēt, kamēr notiek sarunas. Turklāt šādi sanāksmju ziņojumi var ietvert sensitīvu informāciju un komerciālus datus, kā arī personas datus, kuru izpaušanai piemēro [1049/2001] regulā paredzētos izņēmumus. Visbeidzot. Vēlos Jūs informēt, ka Komisijas pārstāvji šajās sanāksmēs nav kopīgojuši ar ieinteresētajām personām citus dokumentus, izņemot tos, kas jau ir publicēti mūsu tīmekļa vietnē.”
• ka “saskaņā ar Eiropadomes 2018. gada 23. marta pamatnostādnēm ES plāno paplašināt satvaru turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti. Ņemot vērā to, ka šā pasākuma rezultātā tiks pieņemta politiska deklarācija un vēl nav sāktas reālas sarunas, Komisija apsver, vai šajā posmā ir vajadzīgi papildu veidi, kā organizēt ieinteresēto personu ieguldījumu.
  Es vēlos izteikt vispārīgu piezīmi par to, ka sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos ir neparastas. Process nav saistīts ar jaunas politikas izstrādi, bet gan ar Apvienotās Karalistes atdalīšanās no ES pārvaldību. Parasti apspriešanās ar ieinteresētajām personām — kopā ar ietekmes novērtējumiem un izvērtējumiem — mērķis ir sniegt informāciju politikas veidošanai. Ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, ieinteresēto personu ieguldījuma iespējas attiecībā uz izvēlēto politikas pieeju ir ierobežotas, jo ES pieeju turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām nosaka Eiropadomes pamatnostādnes. Šādas pamatnostādnes ir pieņemtas vairākkārt, un pēdējo reizi tās tika pieņemtas 2018. gada 23. martā.”
• “Komisija jau ir īstenojusi [Ombuda] priekšlikumu ļaut ieinteresētajām personām iepazīties ar konkrētām izstāšanās līguma projekta daļām, tostarp tām, kas attiecas uz pilsoņu tiesībām. Komisija 2018. gada 28. februārī publicēja visu izstāšanās līguma projekta tekstu un kopš tā laika ir saņēmusi vairākus nostājas dokumentus, jo īpaši attiecībā uz pilsoņu un darba ņēmēju tiesību aizsardzību. Komisija ir ņēmusi vērā arī Eiropas Parlamenta un dalībvalstu komentārus. Pēc tam Komisijas un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji intensīvi strādāja, gatavojoties Eiropadomes marta sanāksmei, lai apzinātu pašreizējo stāvokli visos jautājumos, kā paskaidrots iepriekš un kā skaidri izklāstīts 2018. gada 19. marta izstāšanās līguma projektā ar krāsu kodiem.”

2. pielikums. Svarīgāko dokumentu par izstāšanās sarunām un pilsoņu tiesībām publicēšanas grafiks

3. pielikums. Ar Brexit pārredzamību saistītas sūdzības, kuru rezultātā tika veikta ombuda izmeklēšana

Kartēšanas tabula par ziemeļu un dienvidu sadarbību Īrijas salā

Lieta 1413/2018/KR attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt sūdzības iesniedzējam publisku piekļuvi dokumentam, kas izstrādāts saistībā ar notiekošajām Brexit sarunām. Dokuments attiecas uz “kartēšanas pasākumu”, kura mērķis ir noteikt ES tiesisko un politisko regulējumu, kas attiecas uz ziemeļu–dienvidu sadarbību Īrijas salā.

Ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi, bet mudināja Komisiju publicēt kartēšanas tabulu pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas par izstāšanās līgumu, un pirms ievēlētie ES un Apvienotās Karalistes pilsoņu pārstāvji balsos par tekstu. Diemžēl tas netika izdarīts.

Darba grupa paziņoja, ka tā plāno “atbilstošā laikā” publicēt ES ziņojumu par ziemeļu–dienvidu sadarbību Īrijas salā.

Apvienotā Karaliste ir publicējusi sarakstu ar ziemeļu–dienvidu sadarbības jomām, kas ir saistītas ar ES tiesisko regulējumu ^[9]. Darba grupa ombudam apstiprināja, ka tās noteiktās sadarbības jomas ir tādas pašas kā Apvienotās Karalistes dokumentā.

Komisijas Brexit darba grupas mijiedarbība ar finanšu nozari

Lieta 1946/2018/KR attiecas uz Komisijas Brexit darba grupas mijiedarbību ar finanšu organizācijām.

Lietas izskatīšanas grupa ir pārbaudījusi attiecīgos dokumentus un analizē Komisijas pamatojumu atteikumam pilnībā vai daļēji publiskot dažus dokumentus.

Ombuds savlaicīgi izklāstīs savu viedokli par šo sūdzību.

2019. gada 11. februāris

[1] Skatīt: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2017-0102+0+DOC+PDF+V0//EN.

[2] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/77306.

[3] “Sabiedrības informēšana par gaidāmajām sarunām, kuru mērķis ir panākt vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES” (2017. gada 28. februāris): https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/76528 ar paziņojumu presei (“Ombuds mudina nodrošināt pienācīgu Brexit pārredzamību”) un
“Nodrošināt pienācīgu ieinteresēto personu ieguldījumu Brexit sarunās un potenciālu turpmākam progresam pārredzamības jomā” (2018. gada 23. februāris) https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/90192.

[4] Ombuds 2017. gada 24. martā rakstīja ES Padomei, jautājot, vai Eiropadomes pamatnostādnes tiks publiskotas un vai Padome apņemsies laikus publicēt sarunu norādes: https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/77306.

^[5] Padome 2017. gada 6. jūnijā atbildēja uz IR: https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/80065.
Eiropadome ir sagatavojusi grafiku ar visām savām publikācijām: https://www.consilium.europa.eu/en/policies/eu-uk-after-referendum/.

[6] Skatīt: https://ec.europa.eu/info/departments/taskforce-article-50-negotiations-united-kingdom_en (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 30. janvārī).

[7] Papildus pamattekstā minētajiem sarunu dokumentiem tas cita starpā ietver: nostājas dokumenti par visiem atdalīšanās jautājumiem, sarunu kārtu sanāksmju darba kārtības un ES un Apvienotās Karalistes kopīgās tehniskās piezīmes, kurās aprakstīts progress pilsoņu tiesību jomā pēc katras sarunu kārtas.

[8] Ombuda dienesti ir iepazinušies ar dažādiem šādu sanāksmju protokoliem. Bieži vien šķiet, ka tie satur informāciju, kas ir komerciāli konfidenciāla. Ir pamatoti pieņemt, ka visu šādu dokumentu proaktīva atklāšana būtu saistīta ar ievērojamām administratīvām pūlēm. 

[9] Skatīt: https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/762820/Technical_note-_North-South_cooperation_mapping_exercise__2_.pdf