Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (EUAA) rīcībā esošajiem dokumentiem par nosacījumiem attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem ES finansētajos bēgļu centros Grieķijā. EUAA konstatēja, ka 53 dokumenti ietilpst pieprasījuma darbības jomā, un piešķīra daļēju piekļuvi tiem visiem. Atsakot pilnīgu piekļuvi, EUAA atsaucās uz vairākiem izņēmumiem no sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību, lēmumu pieņemšanas procesu un sabiedrības interesēm saistībā ar sabiedrisko drošību. Jo īpaši EUAA apgalvoja, ka pieprasītajos dokumentos ir ietverta sensitīva informācija par personām, kas uzturas īpašās telpās, un provizoriska informācija par situāciju šajās telpās, ko valsts iestādes sniegušas konfidenciāli. Pēdējās minētās informācijas izpaušana varētu mazināt šo iestāžu uzticēšanos EUAA un līdz ar to arī EUAA lēmumu pieņemšanas procesiem un sabiedrības drošībai.

Nebūdams apmierināts ar šo atbildi un piemērotajiem labojumiem, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja pieprasīto dokumentu nerediģētās versijas un apsprieda piemērotās rediģēšanas ar EUAA pārstāvjiem. Pamatojoties uz to, ombude pieņēma EUAA argumentus par nepieciešamību aizsargāt to īpaši neaizsargāto personu privātumu un integritāti, kuras uzturas īpašās telpās. Viņa arī atzina EUAA plašo rīcības brīvību, piemērojot izņēmumu attiecībā uz sabiedrisko drošību, kas varētu tikt nelabvēlīgi ietekmēts, ja EUAA konfidenciāli izpaustu informāciju, ar kuru dalījušās valstu iestādes, tādējādi atturot tās no ciešas sadarbības ar EUAA un tās izvietoto personālu. Turklāt, ņemot vērā to EUAA darbinieku sensitīvos darba apstākļus, kuri izvietoti, lai palīdzētu valsts iestādēm, ombuds uzskatīja, ka EUAA varēja pamatoti censties aizsargāt savu darbinieku komentārus par konkrētiem objektiem, pamatojoties uz izņēmumu attiecībā uz EUAA lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību.

Tomēr ombudu pilnībā nepārliecināja visi EUAA pamatojumi attiecībā uz piemērotajiem rediģējumiem un to konsekvenci. Tomēr, ņemot vērā plašo daļējo piekļuvi, ko EUAA jau bija piešķīrusi pieprasītajiem dokumentiem, ombuds konstatēja, ka turpmāka šīs sūdzības izmeklēšana nav pamatota. Tāpēc viņa slēdza lietu, ierosinot vienu uzlabojumu.

 

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi “paraugkartēm”, kas saistītas ar Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) mākslīgā intelekta (MI) rīkiem. Karšu paraugos ir informācija par MI rīku paredzēto lietojumu un to izvērtējumiem. Eiropols identificēja četrus dokumentus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā. Tā pilnībā atteica piekļuvi trim dokumentiem un piešķīra daļēju piekļuvi atlikušajam dokumentam. To darot, Eiropols pamatojās uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrisko drošību.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgos dokumentus un tikās ar Eiropola pārstāvjiem. Pamatojoties uz to un ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir ES iestādēm un aģentūrām, ja tās uzskata, ka ir apdraudēta sabiedriskā drošība, ombude konstatēja, ka Eiropola lēmums atteikt (pilnīgu) publisku piekļuvi nav acīmredzami nepareizs. Ņemot vērā to, ka attiecīgās sabiedrības intereses nevar aizstāt ar citām sabiedrības interesēm, kas tiek uzskatītas par svarīgākām, ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Tomēr ombude uzskatīja, ka Eiropola paskaidrojumi sūdzības iesniedzējai par to, kāpēc bija jāatsaka (pilnīga) piekļuve šiem dokumentiem, varēja būt konkrētāki, un atsaucās uz iepriekšējo ierosinājumu veikt uzlabojumus šajā sakarā. 

 

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Komisijai publisku piekļuvi dokumentiem par informācijas apmaiņu ar Ungārijas valdību par tiesu iestāžu neatkarību saistībā ar Komisijas novērtējumu par Ungārijas atbilstību kohēzijas fondiem. Pēc apspriešanās ar Ungārijas iestādēm Komisija atteica piekļuvi dažiem dokumentiem, atsaucoties uz diviem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Konkrētāk, Komisija apgalvoja, ka informācijas izpaušana apdraudētu tās izmeklēšanas mērķi attiecībā uz Ungārijas atbilstību kohēzijas fondiem un tās lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Ja Komisija neatbildēja piemērojamajos termiņos, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombude sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Ombuda izmeklēšanas laikā Komisija pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tā saglabāja savu lēmumu liegt piekļuvi, bet atsaucās uz papildu izņēmumu, apgalvojot, ka Eiropas Parlaments pa šo laiku ir uzsācis tiesvedību šajā jautājumā un informācijas izpaušana varētu kaitēt šai notiekošajai tiesvedībai.

Ombuda veiktā pārbaude parādīja, ka pieprasītie dokumenti ietver Ungārijas pašnovērtējumu, oficiālas anketas, ko Komisija nosūtīja Ungārijas iestādēm, un attiecīgo Ungārijas iestāžu oficiālās atbildes uz šiem jautājumiem. Tādējādi pieprasītie dokumenti ir pamatā Komisijas lēmumam, par kuru Parlaments ir uzsācis tiesvedību. Tie nav ne izstrādāti konkrētajai tiesvedībai, ne arī satur iekšējas juridiskas nostājas par strīdīgiem jautājumiem.

Ombude uzskatīja, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi, kā dokumentu izpaušana varētu kaitēt attiecīgajai tiesvedībai. Ombudu nepārliecināja arī Komisijas arguments, ka izpaušana varētu kaitēt tās izmeklēšanai. Turklāt ombude uzsvēra, cik svarīgi ir informēt sabiedrību par Komisijas un Ungārijas iestāžu darbībām, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu. Tāpēc ombude uzskatīja, ka Komisijas atteikums piešķirt plašu publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai pārskatīt savu nostāju attiecībā uz piekļuves pieprasījumu.

Atbildot uz to, Komisija apstiprināja savu nostāju, ka pieprasīto dokumentu izpaušana apdraudētu Parlamenta uzsāktās tiesvedības un izmeklēšanas par Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas līdzekļus rāmumu. Tomēr ombude konstatēja, ka Komisija nav sniegusi pārliecinošus paskaidrojumus par to, kāpēc šiem dokumentiem nevar piešķirt plašāku piekļuvi. Tāpēc ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi un slēdza lietu.