Sūdzības priekšvēsture

1. Kopīgu interešu projekti (KIP) ir svarīgi pārrobežu infrastruktūras projekti, kas savieno ES valstu energosistēmas, lai palīdzētu ES sasniegt tās enerģētikas politikas un klimata mērķus. Kopš 2013. gada reizi divos gados Eiropas Komisija ir izveidojusi KIP sarakstu (KIP saraksts). Šajā sarakstā iekļautajiem projektiem var piemērot paātrinātas plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūras, un tie var pretendēt uz ES finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ^[1].

2. TEN-E regula ^[2] izveido satvaru KIP apzināšanai, plānošanai un īstenošanai. Tajā noteikti deviņi stratēģiskie ģeogrāfiskie enerģētikas infrastruktūras prioritārie koridori elektroenerģijas, gāzes un naftas jomā.

3. Sūdzības iesniedzējs strādā vides NVO. No 2019. gada 19. līdz 28. oktobrim sūdzības iesniedzējs un Komisija apmainījās ar vairākām e-pasta vēstulēm par fosilā kurināmā projektu iekļaušanu ceturtajā KIP sarakstā (jaunākais saraksts). Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies par konkrēta gāzes projekta ilgtspēju un to, kā tas tika novērtēts, pirms Komisija nolēma iekļaut projektu KIP sarakstā.

4. Šajā viedokļu apmaiņā Komisija atsaucās uz Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) atzinumu, kurā paustas bažas par to, kā KIP saraksta sagatavošanas kontekstā tiek novērtēta gāzes projektu ilgtspēja un ko tas nozīmē šo projektu ilgtermiņa dzīvotspējai ^[3].  

5. Komisija norādīja sūdzības iesniedzējam, ka tā strādā, lai uzlabotu analītiskos instrumentus un procedūras gāzes projektu ilgtspējas novērtēšanai, analizējot kandidātprojektus turpmākiem KIP sarakstiem.

6. Tomēr sūdzības iesniedzējs atkārtoti pauda bažas par to, ka ceturtajā KIP sarakstā ir iekļauti projekti, kas nav jēgpilni novērtēti attiecībā uz ietekmi uz klimatu vai ilgtspēju. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2019. gada 29. oktobrī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

7. Ombuds sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai un kā Komisija ir centusies nodrošināt, ka gāzes projektu ilgtspēja tiek novērtēta pirms to iekļaušanas KIP sarakstā ^[4].

8. Izmeklēšanas gaitā ombuds nosūtīja Komisijai detalizētus jautājumus ^[5] un saņēma atbildi ^[6], par kuru sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes ^[7].

9. Ombuda izmeklēšanas grupa 2020. gada 22. septembrī lūdza Komisiju sniegt jaunāko informāciju par jauno ilgtspējas kritēriju, ko tā bija paziņojusi 2020. gada vidū, kā arī ar to saistītu pētījumu. Komisija atjaunināto informāciju sniedza 2020. gada 27. oktobrī.

Ombudam iesniegtie argumenti

Iepriekšējie KIP ilgtspējas novērtējumi

10. Komisija norādīja, ka pirms ceturtā KIP saraksta gāzes kandidātprojektu ilgtspēja tika novērtēta dažādos veidos. Tomēr vienoti pieejamu, konsekventu un precīzu datu trūkums neļāva veikt pilnīgi apmierinošu un konsekventu novērtējumu. Ceturtā KIP saraksta mērķis bija to labot. Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSOG)^[8] tika uzdots izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut ilgtspējas novērtējumu. Tas tika darīts, lai nodrošinātu vienotu novērtējumu un konsekvenci, kas vajadzīga ilgtspējai un kas jāizmanto gāzes kandidātprojektu sarindošanā. Pirmo reizi tika mēģināts kvantificēt ilgtspējības ieguvumus CO2 emisiju samazinājuma veidā.

11. Komisija norādīja, ka ENTSOG ierosinātā pieeja bija balstīta uz pieņēmumiem, ka visi gāzes projekti automātiski dos tikai pozitīvus ieguvumus CO2 emisiju mazināšanai, jo notiks pāreja no oglēm uz gāzi un ievērojama daļa atjaunīgās gāzes ^[9]. Negatīvā ietekme, piemēram, iespējamais siltumnīcefekta gāzu pieaugums, netika ņemta vērā. Tā kā netika veikta detalizēta analīze par atšķirīgajām situācijām atsevišķās valstīs, reālie ar projektu saistītie ieguvumi ilgtspējas jomā paliktu neredzami un skaitļos neizsakāmi. Tādējādi šī pieeja neļāva nošķirt projektus, kas patiešām dod labumu ilgtspējai, un projektus, kas nedod labumu ilgtspējai un kas varētu pat palielināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisija norādīja, ka 2019. gada pavasarī, kad tika izstrādāta un piemērota ceturtā KIP saraksta novērtēšanas metodika, tā saprata trūkumus kandidātgāzes projektu ilgtspējas novērtējumā.

12. ACER 2019. gada septembrī publiski norādīja uz nepilnībām novērtēšanas metodikā. Tā norādīja, ka KIP atlases procesā pieņemtā pieeja, proti, neizmantot ENTSOG sniegto ilgtspējas novērtējumu un neierosināt nekādas alternatīvas, rada būtiskas nepilnības projektu būtisku priekšrocību vai trūkumu novērtējumā. ACER uzskata, ka tas, ka nav veikts pienācīgs novērtējums par projektu ieguldījumu ilgtspējā, rada lielu nenoteiktību un šaubas par projektu dzīvotspēju (vai pat nepieciešamību) ilgtermiņā.

13. Komisija norādīja, ka ilgtspējas novērtējums neveido pamatu šo gāzes projektu KIP statusa piešķiršanai. Tā norādīja, ka visi KIP sarakstos iekļautie gāzes projekti “līdz šim ir devuši ieguldījumu pārējo kritēriju izpildē [..], pamatojoties uz kuriem tie ir izvēlēti par KIP”^[10].

14. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita Komisijas secinājumam, ka KIP sarakstā iekļauto gāzes projektu ilgtspēja ir pienācīgi novērtēta. Viņš apgalvoja, ka ACER atzinumā ir norādīts, ka novērtējums ir kļūdains un ka tādējādi tas nevar pilnībā atbilst ES tiesību aktiem. Sūdzības iesniedzējs joprojām uzskatīja, ka Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē visi pašreizējā KIP sarakstā iekļautie fosilā kurināmā projekti.

Turpmākie KIP ilgtspējas novērtējumi

15. Komisija norādīja, ka tiek izstrādāts atjaunināts ilgtspējas kritērijs un ka tam vajadzētu būt gatavam, lai novērtētu kandidātprojektus piektajam KIP sarakstam.^[11] Šajā nolūkā Komisija pasūtīja pētījumu, lai noteiktu attiecīgo datu vākšanu un analītisko metodiku nodrošināšanu KIP sarakstā iekļauto kandidātprojektu ilgtspējas analīzei. Šis pētījums tika publicēts ^[12].

16. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Komisija norādīja, ka tā gādās par to, lai ilgtspējas kritērijs darbotos. Pētījumā ir iekļauti vairāki ieteikumi, kurus Komisija pašlaik izstrādā kopā ar ENTSOG. Turklāt reģionālajās grupās tiks izstrādāta metodika, lai turpmāko KIP atlases procesā iekļautu ilgtspējas kritēriju ^[13]. Komisija arī norādīja, ka tā izmanto Eiropas zaļo kursu ^[14] un dekarbonizācijas pāreju, lai izstrādātu jaunu definīciju par to, kā novērtēt projektu ilgtspēju ^[15].

17. Atjauninātajam ilgtspējas kritērijam būtu jānodrošina, ka projektu novērtēšanā tiek ņemts vērā CO2 un metāna emisiju līmenis, kā arī ietekme uz efektivitāti. Jo īpaši būtu jāņem vērā ierosinātās infrastruktūras paredzamā ietekme uz enerģijas ražošanas vispārējo siltumnīcefekta gāzu intensitāti konkrētā ES dalībvalstī un emisijas, kas saistītas ar pašas infrastruktūras darbību.

18. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka tās Enerģētikas ģenerāldirektorāts 2019. gadā sāka veikt pētījumus par metāna emisijām. Galīgais pētījums ir gaidāms 2020. gadā, un tiek apgalvots, ka tajā tiks analizēts “gāzes vērtības ķēdes” klimata aspekts, kas nozīmē visu gāzes izpēti un ieguvi; Attīrīšana un sašķidrināšana, transportēšana un sadale ^[16] Gaidāma arī ES stratēģija minerālmetāna emisiju samazināšanai.

Ombuda novērtējums

19. Gan Komisija, gan sūdzības iesniedzējs piekrīt, ka gāzes kandidātprojektu ilgtspējas novērtējumi nav bijuši optimāli. Rezultātā nav pietiekami ņemta vērā ceturtajā KIP sarakstā (un iepriekšējos sarakstos) iekļauto gāzes projektu ilgtspēja.

20. Ombude norāda, ka ES mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu mērķiem un ilgtspēju ir steidzami uzlabojušies, palielinoties informētībai par klimata krīzes paātrināšanos. Šajā sakarā ombude pauž nožēlu par to, ka Komisija agrākā posmā nav centusies uzlabot pieejamos datus un izmantotās analītiskās metodes, lai būtu bijis iespējams sarindot gāzes KIP kandidātus, pamatojoties uz to ilgtspēju.

21. Ombuds norāda, ka Komisija strādā pie tā, lai uzlabotu gāzes kandidātprojektu ilgtspējas novērtēšanas metodiku nolūkā ņemt vērā projektu siltumnīcefekta gāzu (CO ₂ un metāna) emisijas, kā arī iespējamo ietekmi uz efektivitāti.

22. TEN-E regulā ^[17] ir noteikts, ka gāzes kandidātprojektam ir jāsniedz būtisks ieguldījums vismaz vienā no četriem iepriekš uzskaitītajiem alternatīvajiem kritērijiem (ilgtspēja ir viens). Ombuda veiktā izmeklēšana ir ļāvusi secināt, ka neviens no gāzes kandidātprojektiem netika atlasīts, pamatojoties uz cerībām, ka tas sniegs būtisku ieguldījumu ilgtspējas jomā. Tādējādi KIP atlase, kas notika, pamatojoties uz citiem kritērijiem, šķiet, ir notikusi saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

23. TEN-E regulā ir uzskaitīti rādītāji ^[18], kas būtu jāņem vērā, novērtējot gāzes projektus, norādot, ka ilgtspēju “mēra kā projekta ieguldījumu emisiju samazināšanā, lai atbalstītu rezerves elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vai elektroenerģijas pārvēršanu gāzē un biogāzes transportēšanu, ņemot vērā paredzamās klimatisko apstākļu izmaiņas”.

24. Ombude norāda, ka attiecībā uz turpmākajiem KIP ilgtspējas novērtējumā tiks ņemts vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis un ietekme uz efektivitāti, kā arī ietekme uz enerģijas ražošanas vispārējo siltumnīcefekta gāzu intensitāti ES dalībvalstīs un emisijas, kas saistītas ar pašas infrastruktūras darbību.

25. Ņemot vērā to, ka Komisija tagad veic nepieciešamos pasākumus, ombuds secina, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Komisijas plānotajiem pasākumiem būtu jānovērš trūkumi kopīgu interešu kandidātgāzes projektu ilgtspējas novērtējumā. Tas jo īpaši nozīmē ilgtspējas kritērija atjaunināšanu, lai ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmi uz efektivitāti, kā arī ietekmi uz enerģijas ražošanas vispārējo siltumnīcefekta gāzu intensitāti ES dalībvalstīs un emisijām, kas saistītas ar pašas ierosinātās infrastruktūras darbību. Šis atjauninātais kritērijs būtu jāievieš, pirms tiek novērtēti gāzes kandidātprojekti piektajam KIP sarakstam, kas būtu jāpieņem 2021. gada pēdējā ceturksnī.

26. Visbeidzot, Ombuds pieņem zināšanai Komisijas apņemšanos panākt ilgtspēju Eiropas zaļā kursa kontekstā, kā arī Komisijas iniciatīvu saistībā ar mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti. Sabiedrība, iespējams, sagaida, ka tas tiks atspoguļots konkrētajā politikā un iniciatīvās, ko Komisija ierosinās nākotnē, piemēram, enerģētikas jomā. Šajā nolūkā projektiem, kas ir iekļauti turpmākajos KIP sarakstos, vajadzētu būt ilgtspējīgiem, un gāzes kandidātprojektu izvērtēšanai vajadzētu būt balstītai uz kritērijiem.  Šajā nolūkā svarīgs solis būtu uzlabot to, kā tiek novērtēta gāzes kandidātprojektu ilgtspēja.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Tā kā Komisija strādā pie tā, lai uzlabotu metodiku un datu vākšanu KIP sarakstā iekļauto gāzes kandidātprojektu ilgtspējas novērtēšanai, Eiropas Ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana pašlaik nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2020. gada 17. novembrī

PIELIKUMS

Procedūra, kuras rezultātā Komisija pieņem KIP sarakstu, ir šāda:

1) Kandidātu projektus ierosina to virzītāji.

2) KIP sākotnējo novērtēšanu un atlasi veic reģionālās grupas ^[19], kuru sastāvā ir kompetento ministriju, valsts regulatīvo iestāžu, atsevišķu gāzes un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru un citu projektu virzītāju, gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO), Energoregulatoru sadarbības aģentūras un Eiropas Komisijas pārstāvji.

Reģionālās grupas izvērtē pieteikumus, ņemot vērā vispārējos un īpašos kritērijus, kas noteikti TEN-E regulā.

Reģionālo grupu sanāksmēs var piedalīties visas ieinteresētās personas, piemēram, vides un patērētāju organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kurus uzaicina, ar kuriem apspriežas un no kuriem sagaida, ka viņi sniegs ieguldījumu šo grupu veiktajā darbā.

3) Pēc šo novērtējumu veikšanas Komisija pieņem apstiprināto KIP sarakstu, izmantojot deleģēto aktu procedūru ^[20].

4) Projektu sarakstu Komisija pēc tam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šīm iestādēm ir divi mēneši laika, lai iebilstu pret sarakstu, vai arī tās var lūgt divu mēnešu pagarinājumu, lai pabeigtu savu nostāju. Ja ne Parlaments, ne Padome nenoraida sarakstu, tas stājas spēkā. Parlaments un Padome nevar pieprasīt grozījumus sarakstā.

[1] Skatīt: https://ec.europa.eu/energy/en/topics/infrastructure/projects-common-interest/key-cross-border-infrastructure-projects#content-heading-1.

[2] Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=celex%3A32013R0347.

[3] ACER 2019. gada 25. septembra atzinums ir pieejams šeit: https://www.acer.europa.eu/Official_documents/Acts_of_the_Agency/Opinions/Opinions/ACER%20Opinion%2019-2019%20on%20Gas%20PCI%20list.pdf.

[4] Sūdzībā netieši bija minēts jautājums par resursu efektīvas un ilgtspējīgas izmantošanas kritēriju KIP sarakstā iekļautajiem naftas projektiem. Tādēļ ombude to pievienoja pēc savas iniciatīvas, lai Komisija varētu risināt arī šo jautājumu. Pēc Komisijas paskaidrojuma saņemšanas ombuds nolēma, ka nav pietiekama pamata veikt papildu izmeklēšanu par šo aspektu.

[5] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/124432.

[6] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/129929.

[7] Skatīt: https://www.ombudsman.europa.eu/correspondence/135062.

[8] ENTSOG uzdevums ir veicināt un uzlabot sadarbību starp valstu gāzes pārvades sistēmu operatoriem (PSO) visā Eiropā, lai nodrošinātu Eiropas mēroga pārvades sistēmas attīstību saskaņā ar ES mērķiem enerģētikas jomā. Reizi divos gados ENTSOG pieņem tīkla attīstības desmit gadu plānu. Plānā iekļautie projekti var pieteikties iekļaušanai KIP sarakstā. Skatīt: https://www.entsog.eu/.

[9] Komisija paskaidroja, ka tas bija saistīts ar kurināmā maiņu no piesārņojoša uz mazāk piesārņojošu fosilo kurināmo, piemēram, no oglēm uz gāzi, un ievērojamu atjaunīgās gāzes apjomu.

[10] TEN-E regulā nav obligāti prasīts, lai gāzes projekts sniegtu būtisku ieguldījumu ilgtspējas ziņā. Saskaņā ar 4. panta b) punktu “gāzes projektiem [būtu] jāsniedz būtisks ieguldījums vismaz vienā no šādiem specifiskiem kritērijiem:

i) tirgus integrācija...; ii) piegādes drošība...; iii) konkurence...; iv) ilgtspēja. Sk. arī 1. zemsvītras piezīmi.

[11] Process gāzes projektu atlasei iekļaušanai nākamajā sarakstā sāksies 2020. gada beigās. Saraksta pieņemšana ir plānota 2021. gada pēdējā ceturksnī.

[12] Pētījums ir pieejams šeit: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/364d69a4-1744-11eb-b57e-01aa75ed71a1/language-en?WT.mc_id=Searchresult&WT.ria_c=37085&WT.ria_f=3608&WT.ria_ev=search. Pētījuma galīgās redakcijas datums ir 2020. gada jūnijs. Pirms publicēšanas ziņojums tika iesniegts un apspriests iekšēji. Ziņojumu nosūtīja publicēšanai oktobrī un publicēja pirms ikgadējā Enerģētikas infrastruktūras foruma, kas 29. oktobrī notika Kopenhāgenā. Šeit pētījums tika prezentēts un apspriests ar ieinteresētajām personām.

[13] Sīkāku informāciju par KIP saraksta izveides procedūru skatīt pielikumā.

[14] Skatīt: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_en.

[15] Skatīt: https://www.investigate-europe.eu/en/2020/klaus-dieter-borchardt/.

[16] Skatīt: https://ec.europa.eu/energy/topics/oil-gas-and-coal/methane-emissions_en#a-study-to-identify-knowledge-gaps-on-methane-.

[17] 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts

[18] Saskaņā ar regulas 4. panta 3. punktu: “Projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1.–3. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, šajā pantā uzskaitītos kritērijus novērtē saskaņā ar IV pielikuma 2.–5. punktā noteiktajiem rādītājiem.”;

[19] Skatīt: https://ec.europa.eu/energy/en/topics/infrastruktūra/projekti-common-interest/regional-groups-and-the-therole.

[20] Sīkāku informāciju skatīt: https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/adopting-eu-law/implementing-and-delegated-acts_en.