Godātais priekšsēdētāj!

Godātie Eiropas Parlamenta deputāti!

Paldies, ka uzaicinājāt mani uz šo svarīgo un aktuālo diskusiju. Vienmēr ir pagodinājums ierasties šajā Parlamentā. Esmu cieši pārliecināts, ka mūsu strukturētajam dialogam un – vēl svarīgāk – mūsu kopīgajiem centieniem ir konkrēta pozitīva ietekme uz plaisas mazināšanu starp Eiropas pilsoņiem un Eiropas Savienību. Šodienas diskusija un tās pienācīga turpmākā rīcība ir ļoti labs piemērs.

Gandrīz tieši pirms gada es sēdēju šajā komitejā. Tolaik mūsu izmeklēšana par to, kā Komisija sagatavoja steidzamus tiesību aktus, vēl turpinājās, un es varēju jums pastāstīt tikai to, ko mēs pārbaudījām. Šodien es atgriežos pie jums, lai pastāstītu, ko mēs atradām, uz ko Komisija atbildēja un kas vēl ir darāms.

Šai praksei ir nozīme. Atbildība nav tikai viens brīdis. Tā ir saruna, kas turpinās. Gadu no gada atgriežoties šeit, lai atskaitītos par mūsu darbu un uzklausītu jūsējo, divas iestādes, kas apkalpo vienus un tos pašus pilsoņus, pārvērš dialogu turpmākos pasākumos.

Pēc brīža es dalīšos ar savu skatījumu uz labāku likumdošanas procesu kā Eiropas ombude. Kā jūs, iespējams, zināt, mans birojs ir saņēmis dažādas sūdzības par to, kā Eiropas Komisija ir sagatavojusi jaunākos tiesību aktu priekšlikumus. Mēs esam arī veikuši vairākas izmeklēšanas un iesnieguši konkrētus priekšlikumus, lai uzlabotu Komisijas likumdošanas praksi.

Bet, pirms es iedziļināšos detaļās, ļaujiet man īsi pieskarties manas iestādes lomai, kad runa ir par to, kā tiek pieņemti ES lēmumi un kā tiek ierosināti ES tiesību akti.

Uzskatu, ka mans birojs ir tilts starp pilsoņiem un viņu ES administrāciju. Īsāk sakot, mēs esam šeit, lai nodrošinātu, ka administrācija pret visiem pilsoņiem izturas taisnīgi un ievēro visas viņu tiesības.

Demokrātijā vienas no šādām tiesībām ir tiesības piedalīties – piedalīties noteikumos, kas ietekmē mūs.

Protams, demokrātija neaprobežojas tikai ar vēlēšanām. Eiropieši vēlas iesaistīties pašā lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši, ja šie lēmumi attiecas uz viņu iztikas līdzekļiem, veselību, drošību vai vērtībām.

Arvien vairāk cilvēku sagaida, ka viņiem būs ne tikai teikšana par to, kas viņus pārvalda, bet arī par to, kā viņi tiek pārvaldīti.

Tomēr, tāpat kā iedzīvotāji virzās šajā virzienā, vairākas globālas krīzes, kas pārklājas, draud vilkt savas valsts iestādes pretējā virzienā. Ģeopolitiskais un ekonomiskais spiediens arvien vairāk noved pie paātrinātas lēmumu pieņemšanas, lielākas centralizācijas un prioritātes piešķiršanas procesa ātrumam.

Ļaujiet man teikt, ka es atzīstu spiedienu, ko rada visa iestāžu sistēma - Komisija, kā arī šī māja un Padome -, lai reaģētu uz daudzajām problēmām, ar kurām saskaras ES. Iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas arī saskaras ar tādu pašu nenoteiktību un izjūt tādu pašu satraukumu — šis ir brīdis, kas prasa pielāgošanos.

Taču šis diezgan saprotamais instinkts paātrināties, kad pasaule strauji mainās, var radīt sekas, ja mēs neatradīsim jaunu līdzsvaru.

Jo īpaši tas var radīt leģitimitātes plaisu starp to, ko iedzīvotāji vēlas, lai viņu valsts pārvalde darītu, un to, ko šī administrācija galu galā dara. Un, ja šī plaisa netiks novērsta, tā ne tikai mazinās politikas efektivitāti, bet arī vājinās uzticības un iekļaušanas pamatus, uz kuriem balstās mūsu demokrātija.

Viens no maniem ombudes pienākumiem ir nodrošināt, lai ES administrācija neatkāptos no likumdošanas noteikumiem, kas aizsargā līdzdalības demokrātiju; nodrošināt, ka tā neatsakās no procedūrām un procesiem, kas veicina leģitimitāti un iedzīvotāju uzticēšanos.

Tas nenozīmē, ka mans birojs veiks izmeklēšanu par pašu politiku. Mēs to nedarām. Ļaujiet man būt pilnīgi skaidram: Ombuds koncentrējas tikai uz procedūrām. Mēs skatāmies uz politikas sagatavošanu, lai nodrošinātu, ka tā ir pietiekami pārredzama, balstīta uz pierādījumiem un iekļaujoša — trīs Eiropas projekta pīlāri. Mēs neapšaubām tiesību aktu vienkāršošanas priekšrocības.

Pēdējo pāris gadu laikā mans birojs ir veicis trīs ievērojamas izmeklēšanas par to, kā Komisija, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus, kurus tā uzskatīja par steidzamiem, piemēroja savus labāka regulējuma noteikumus.

Šīs izmeklēšanas tika veiktas, pamatojoties uz sūdzībām, ko mums bija nosūtījušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Viņi apgalvoja, ka Komisija nav veikusi nepieciešamās sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējumus par priekšlikumiem, ar kuriem vienkāršo pienācīgas rūpības noteikumus attiecībā uz ilgtspēju uzņēmumiem (Omnibus I), par izmaiņām ES kopējā lauksaimniecības politikā un par jauniem noteikumiem migrantu kontrabandas apkarošanai.

Tā kā jautājumi katrā izmeklēšanā bija līdzīgi, mēs nolēmām publicēt kopīgus konstatējumus. Tajos mēs konstatējām procesuālus trūkumus, kas, kopā ņemot, bija administratīvas kļūmes.

Šie trūkumi jo īpaši ietvēra to, ka Komisija pilnībā nepamatoja savu tiesību aktu priekšlikumu steidzamību sabiedrībai, kā arī nedokumentēja savu pamatojumu atkāpēm no labāka regulējuma noteikumiem likumdošanas jomā.

Lai gan šie jautājumi attiecās uz visiem trim likumdošanas procesiem, mēs konstatējām arī katram no tiem specifiskas problēmas.

Piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas gadījumā Komisija publicēja dokumentu ar pierādījumiem, kas pamato tās tiesību akta priekšlikumu, tikai pēc tam, kad tiesību akts jau bija apstiprināts. Tikmēr attiecībā uz Omnibus I Komisija samazināja apspriešanās laiku starp saviem dienestiem līdz mazāk nekā divdesmit četrām stundām nedēļas nogalē.

Mēs sniedzām vairākus ieteikumus un ierosinājumus, lai nodrošinātu paredzamāku, konsekventāku un nepatvaļīgāku labāka regulējuma noteikumu piemērošanu nākotnē. Piemēram, mēs ieteicām Komisijai oficiāli definēt jēdzienu “steidzamība” un visaptveroši reģistrēt un izskaidrot lēmumus, ko tā pieņem, lai dažus priekšlikumus atbrīvotu no parastajām noteikumu pieņemšanas prasībām.

Es vēlos uzsvērt, ka lēmums par to, ka priekšlikums ir “steidzams”, nav tikai tehnisks vai semantisks jautājums. Kā mēs redzējām šajos gadījumos, šo nošķīrumu arvien vairāk izmanto, lai neņemtu vērā parastā likumdošanas procesa galvenos elementus, piemēram, sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējumus — elementus, kas palīdz nodrošināt, ka ES tiesību akti ir labi informēti un ka ES tiesību akti ir līdzdalīgi.

Pienākums plaši apspriesties nav pamatnostādne. Tas ir Līgumā noteikts pienākums. Pat paša Līguma izņēmumam attiecībā uz steidzamību ir jāsniedz pamatojums.

Turklāt mēs arī ieteicām Komisijai izveidot procedūru, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana, kad tā notiek, joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem.

Šo principu ievērošana nav abstrakts institucionāls mērķis. Tas ir konkrēts un strukturāls pieprasījums lēmumu pieņēmējiem, jo īpaši iestādei, kurai ir iniciatīvas tiesības. Šis Parlaments kā Eiropas pilsoņu pārstāvis tiek aicināts ne tikai lemt par turpmākajiem tiesību aktiem; tai ir arī tiesības zināt visus apstākļus, kas pamato katru iniciatīvu.

Tas ir svarīgi arī attiecībā uz principiem, kas ir jūsu ziņojuma pamatā. Valstu parlamentiem ir astoņas nedēļas laika, lai novērtētu, vai priekšlikumā ir ievērota subsidiaritāte. Tās to var darīt tikai attiecībā uz tām iesniegtajiem pierādījumiem. Kad ietekmes novērtējums tiek izlaists un atbalsta analīze tiek saņemta vairākus mēnešus vēlāk, šī pārbaude tiek vājināta pirms tās sākšanas. Laba procedūra nav nodalīta no subsidiaritātes un proporcionalitātes; tas ir to priekšnosacījums.

Komisijas reakcija uz mūsu konstatējumiem kopumā bija konstruktīva, taču tā nebija īpaši konkrēta. Pasākumi, ko tā plānoja veikt, bija aprakstīti vispārīgi un bieži vien nebija sīki izklāstīti.

Kā jūs zināt, Komisija arī publicēja paziņojumu par to, kā tā plāno reformēt savus labāka regulējuma noteikumus. Izdarot galīgos secinājumus, mēs izskatījām arī šo dokumentu. Mēs konstatējām, ka arī tajā nav pietiekamas informācijas par to, vai steidzamās situācijās tiks ievēroti labas likumdošanas principi un vai Komisija pilnībā īstenos mūsu ieteikumus un ierosinājumus.

Piemēram, viens no parametriem, ko Komisija ir minējusi, lai novērtētu steidzamas rīcības nepieciešamību, ir “politiskais konteksts”. Mūsuprāt, tas ir pārāk neskaidrs. Tas arī rada izredzes, ka tikai politisku mērķu sasniegšana vien varētu attaisnot steidzamu procedūru izmantošanu. Tas savukārt palielina risku, ka steidzama ES tiesību aktu pieņemšana kļūs par normu, nevis izņēmumu.

Komisija ir publiski apņēmusies uzlabot labāka regulējuma pamatnostādņu īstenošanu un ir paziņojusi, ka divos vienkāršošanas “omnibus” priekšlikumos, kas iesniegti pēc mūsu izmeklēšanas un tās paziņojuma, jau ir piemēroti šie jaunie principi, tostarp ietekmes novērtējums un Regulējuma kontroles padomes novērtējums.

Kopumā Komisijas atbildes vispārējais raksturs pašlaik neļauj mums noteikt, vai turpmākie steidzamie tiesību aktu priekšlikumi būs pietiekami pārredzama, iekļaujoša un uz pierādījumiem balstīta procesa rezultāts.

Tāpēc mans nodoms ir turpināt uzraudzīt, kā Komisija rīkojas steidzamā likumdošanas procesā un kā tā ievēro savus labāka regulējuma noteikumus.

Papildus steidzamai tiesību aktu pieņemšanai mans birojs turpina saņemt sūdzības par lēmumu pieņemšanas procedūrām Komisijā. Nesen es sāku izmeklēšanu, lai pārbaudītu, kā Eiropas Komisija nodrošina, ka tās “reālās situācijas pārbaudes” sanāksmēs ar ieinteresētajām personām tiek ievērotas pārredzamības prasības. Šī izmeklēšana turpinās, un es šobrīd nevaru paredzēt mūsu secinājumus, bet tas parāda, cik līdzdalības demokrātija mūsdienās ir ļoti aktuāla.  

Vai drīkstu izteikt vienu konkrētu ierosinājumu: ka jūsu ziņojumā Komisija tiek aicināta ziņot Parlamentam par to, kā tā ir īstenojusi šos ieteikumus pēc labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanas.

Godātie deputāti!

Ļaujiet man noslēgties ar vienu pēdējo domu.

Mūsu pasaule šodien ir viena no straujām pārmaiņām un satricinājumiem.

Tādi laiki kā šie nevar palīdzēt, bet pārbaudīt mūsu tradicionālo pārvaldības veidu robežas - atklātu, deliberatīvu un iekļaujošu noteikumu izstrādi. Arvien pieaug kārdinājums atrast īsceļus un nogriezt stūrus; ātri plāksteris veco struktūru, nevis veidot jaunus pamatus.

Es atzīstu, ka mums ir jāpielāgojas. Taču mums ir jāatrod veidi, kā to darīt, lai neapdraudētu mūsu vērtības un mūsu apņemšanos attiecībā uz līdzdalības demokrātiju. Mums ir jāparāda iedzīvotājiem, ka ES likumdošanas process var būt vienlaikus elastīgs un iekļaujošs. Mūsu radītie likumi būs labāki nevis par spīti noteikumiem, bet gan to dēļ. Un mūsu savienība būs stiprāka.

Es ceru atgriezties nākamajā gadā pēc tam, kad pārskatītie labāka regulējuma noteikumi būs piemēroti praksē, un pateikt, vai saistības ir ievērotas.

Paldies. Es ar nepacietību gaidu visus jautājumus, kas jums varētu rasties.