Trīs lietas attiecas uz to, kā Eiropas Komisija piemēroja labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (983/2025/MAS), migrantu kontrabandas apkarošanu (2031/2024/VB) un kopējo lauksaimniecības politiku (1379/2024/MIK). Komisija uzskatīja šos priekšlikumus par steidzamiem un tāpēc neiekļāva savos noteikumos paredzētos pasākumus, piemēram, ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas. Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskatīja, ka šie trūkumi ir Komisijas “labāka regulējuma” noteikumu pārkāpums. Divos gadījumos sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija nav pārbaudījusi tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Vienā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu par dienestu savstarpējām apspriedēm.   

Ombuds uzsāka izmeklēšanu trijās lietās. Viņa saņēma Komisijas rakstisko atbildi visās trijās lietās, pārbaudīja attiecīgos Komisijas dokumentus un viņas izmeklēšanas grupas tikās ar Komisijas pārstāvjiem saistībā ar divām izmeklēšanām.

Komisija atbildēja, ka labāka regulējuma noteikumi nav saistoši tiesību akti, bet gan politikas veidošanas instrumentu kopums attiecīgās informācijas vākšanai, kas būtu jāpiemēro samērīgi. Tā arī apgalvoja, ka pirms attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas ir savākusi visus attiecīgos pierādījumus, apspriedusies ar ieinteresētajām personām un veikusi klimata konsekvences novērtējumus un starpdienestu apspriešanos saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Pamatojoties uz savām izmeklēšanām, ombude konstatēja vairākus procesuālus trūkumus attiecībā uz to, kā Komisija sagatavoja tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā ir uzskatāmi par administratīvām kļūmēm.

Konkrētāk, ombude konstatēja, ka Komisija ir plaši interpretējusi jēdzienu “steidzamība” un nav pietiekami pamatojusi tiesību aktu priekšlikumu “steidzamību” attiecībā uz sabiedrību, kā arī nav dokumentējusi savas atkāpes no piemērojamajiem labāka regulējuma noteikumiem. Ombuds arī konstatēja, ka Komisija nav ieviesusi procedūru, kas saskaņā ar Līgumiem un judikatūru nodrošinātu pārredzamu, uz pierādījumiem balstītu un iekļaujošu “steidzamu” tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanu. Ombude arī konstatēja, ka, neveicot pienācīgu uzskaiti par obligātajām pārbaudēm attiecībā uz tās priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, Komisija nav rīkojusies atbildīgi.

Lai novērstu šos trūkumus, ombuds sniedza divus ieteikumus. Ombuds ieteica Komisijai nodrošināt tās labāka regulējuma noteikumu paredzamu, konsekventu un nepatvaļīgu piemērošanu, definējot “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no noteikumos izklāstītajām prasībām. Turklāt, ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombude nāca klajā ar četriem ierosinājumiem, tostarp precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem un nodrošināt, ka pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai varētu rīkot publiskas debates pirms tiesību aktu pieņemšanas.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu pārtraukt sadarbību ar pagaidu darbinieku tās bērnu aprūpes pakalpojumos. Sūdzības iesniedzējs tika nolīgts ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību, noslēdzot iknedēļas līgumus. Izpildot Komisijas norādījumus, darbuzņēmējs informēja sūdzības iesniedzēju, ka Komisija vairs nepieprasīs viņas pakalpojumus. Sūdzības iesniedzēja vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka Komisija nav sniegusi pamatotus sava lēmuma iemeslus.

Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka tad, ja ES iestādes pieprasa izbeigt personas līgumu ar ārēju darbuzņēmēju, tām būtu jāsniedz taisnīgi un objektīvi iemesli, lai pamatotu izbeigšanu, jāinformē attiecīgā persona un jānodrošina, ka tām tiek dota iespēja iesniegt komentārus pirms izbeigšanas. Pagaidu darba ņēmēja situācijas nestabilais raksturs nozīmē, ka Komisijai ir pienākums būt taisnīgai un pārredzamai pat tad, ja nepastāv līgumattiecības. Šajā gadījumā Komisija nenodrošināja sūdzības iesniedzēja uzklausīšanu un iespēju sniegt piezīmes par Komisijas norādītajiem iemesliem, pirms tā nolēma vairs nepieprasīt sūdzības iesniedzēja pakalpojumus. Lai gan tas ir nožēlojami, ombuds norāda, ka nedēļā pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas sūdzības iesniedzējs noteikti tika informēts par dažiem jautājumiem. Uzskaites trūkuma dēļ ombuds tomēr nevar pārbaudīt, vai Komisijas darbinieki ir apsprieduši šos jautājumus ar sūdzības iesniedzēju. Tomēr ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzina, ka tā būtu varējusi sīkāk paskaidrot savu argumentāciju sūdzības iesniedzējam šajā lietā.

Pamatojoties uz to, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, un slēdz lietu.  

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja pārskatīšanas pieprasījumus no kandidāta, kurš divās atlases procedūrās bija neveiksmīgs. Cita starpā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav pienācīgi kliedējis viņa bažas, un apšaubīja, vai tas ir pienācīgi pārskatījis viņa sniegumu.

Pēc tam, kad ombuds bija sācis izmeklēšanu, EPSO sūdzības iesniedzējam sniedza papildu atbildes. Ombuds konstatēja, ka pastāv neatbilstības starp šīm atbildēm un sākotnēji saņemtajām atbildēm un ka nav skaidrs, vai EPSO faktiski pārskatīja savus sākotnējos lēmumus. Izmeklēšanas gaitā EPSO sniedza papildu skaidrojumus, lai to paskaidrotu.

Ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, jo EPSO galu galā sniedza pamatotus paskaidrojumus par to, kā tas izskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumus. Tomēr izmeklēšanā atklājās problēmas ar EPSO standarta atbildēm uz pārskatīšanas pieprasījumiem. Lai risinātu šos jautājumus, ombuds ierosināja EPSO veikt uzlabojumus, aicinot to nodrošināt, ka turpmāk kandidāti, kuri ir iesnieguši pārskatīšanas pieprasījumu, saņem skaidru, precīzu un pilnīgu atbildi, kas viņus informē par to, vai pārskatīšana ir notikusi, un par EPSO lēmuma iemesliem.