Meklēt izmeklēšanas

Sūdzības iesniedzēji ir divi mazumtirdzniecības uzņēmumi — IKEA un Decathlon, kas apgalvoja, ka Eiropas Komisija nav pienācīgi izskatījusi pārkāpuma procedūru pret Vāciju saistībā ar plānošanas tiesību aktiem un mazumtirdzniecības telpu. Sūdzības iesniedzēji kritizēja lietas izskatīšanas laiku, un sākotnējā sūdzība par pārkāpumu tika iesniegta 2008. gadā. Tie arī apstrīdēja dažādos Komisijas sniegtos paskaidrojumus par kavēšanos.

Izmeklēšanas gaitā ombude sniedza Komisijai sākotnējus konstatējumus, proti, to, ka Komisijai bija vajadzīgs nesamērīgi ilgs laiks (vairāk nekā trīspadsmit gadi), lai izskatītu pārkāpuma procedūras sākotnējos administratīvos posmus. Viņa ierosināja, ka Komisijai bez turpmākas kavēšanās būtu jāpieņem lēmums par procedūras nākamo posmu.

Atbildot uz ombudes konstatējumiem, Komisija sniedza paskaidrojumus, lai pamatotu atvēlēto laiku, un norādīja, ka plāno pieņemt lēmumu 2023. gada sākumā.

Ombude uzskatīja, ka patērētais laiks nav attaisnojams. Viņa slēdza izmeklēšanu, konstatējot administratīvu kļūmi. Viņa uzskata, ka ieteikuma sagatavošana nebūtu lietderīga, jo Komisija apņēmās pieņemt lēmumu tuvāko mēnešu laikā. Komisijai jāziņo ombudei līdz 2023. gada marta beigām.

 

Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Padomes atteikumu pilnībā izpaust tās Juridiskā dienesta atzinumu par tirdzniecības un sadarbības nolīguma, kas noslēgts starp Apvienoto Karalisti un ES, būtību. Padome apgalvoja, ka pilnīga izpaušana kaitētu ES starptautiskajām attiecībām, juridiskām konsultācijām un notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam.

Ombude konstatēja, ka atzinumā ietvertā informācija nav sensitīva un ka Padomes argumenti nav pārliecinoši. Tāpēc ombude kā risinājumu ierosināja Padomei piešķirt iespējami plašāku piekļuvi atzinumam.

Padome nepieņēma šo risinājuma priekšlikumu. Ombude secināja, ka Padomes atteikums piešķirt plašu publisku piekļuvi atzinumam ir nepareiza pārvaldība, un sniedza attiecīgu ieteikumu.

Padome ombudes ieteikumu noraidīja. Tāpēc ombude izbeidz lietu, apstiprinot, ka viņa ir konstatējusi nepareizu pārvaldību.

Sūdzības iesniedzējs lūdza publisku piekļuvi Eiropas Savienības Padomes Juridiskā dienesta atzinumam par juridisko saturu nolīgumam, kas noslēgts starp Apvienoto Karalisti un ES.

Padome sniedza tikai ļoti ierobežotu piekļuvi atzinumam, apgalvojot, ka pilnīga izpaušana kaitētu tās starptautiskajām attiecībām, juridiskajām konsultācijām un notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam.

Ombude uzskatīja, ka atzinumā ietvertā informācija nav bijusi sensitīva. Viņa konstatēja, ka Padome nav uzskatāmi parādījusi, kā publiskošana konkrēti un faktiski kaitētu sabiedrības interesēm saistībā ar starptautiskajām attiecībām. Viņa arī konstatēja, ka nav skaidrs, kā informācijas izpaušana kaitētu Padomes spējai saņemt atklātus, objektīvus un visaptverošus ieteikumus. Ombude drīzāk uzskatīja, ka lielāka pārredzamība stiprinātu nolīguma leģitimitāti.

Ombude kā risinājumu ieteica Padomei piešķirt visplašāko iespējamo piekļuvi sava Juridiskā dienesta atzinumam. Komisija nav ņēmusi vērā šo risinājuma ieteikumu.

Tā kā Padome nav atspēkojusi vai iebildusi argumentiem ombudes risinājuma priekšlikumā, ombude pastāv uz savu viedokli. Viņa uzskata, ka Padomes atteikums piešķirt plašu publisku piekļuvi atzinumam ir administratīva kļūme, un sniedza attiecīgu ieteikumu tās novēršanai.

 

Lieta attiecās uz pieprasījumu piekļūt četriem dokumentiem, kas attiecās uz “ES un Ķīnas sadraudzības grupu” — Parlamenta deputātu neoficiālu grupu.

Eiropas Parlamenta prezidents lūdza Parlamenta Padomdevēja komitejai locekļu rīcības jautājumos novērtēt to, vai grupas priekšsēdētājs bija ievērojis savu pienākumu deklarēt jebkādu atbalstu, kas saņemts saistībā ar grupas darbību. Četri dokumenti bija daļa no minētās Komitejas izskatīšanas procedūras.

Parlaments atteica piekļuvi četriem dokumentiem, būtībā atsaucoties uz Padomdevēja komitejas procedūras konfidencialitāti.

Ombudes izmeklēšanas komanda pārbaudīja minētos četrus dokumentus un tikās ar attiecīgajiem Parlamenta darbiniekiem, lai iegūtu papildu informāciju par lēmumu atteikt piekļuvi. Ombude atklāja, ka Parlamenta lēmums atteikt piekļuvi ir bijis pamatots, ņemot vērā attiecīgo judikatūru.

Tādu dokumentu publiskošana, kā šajā lietā iesaistītie, apdraudētu Padomdevējas komitejas iespējas iegūt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju. Turklāt šajā gadījumā informācijas publiskošana nesniegtu daudz vai būtisku informāciju par publiskojamo jautājumu. Tāpēc ombude izbeidza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.