Lieta attiecās uz lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi īsziņai, ko Francijas Republikas prezidents 2024. gada janvārī nosūtīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājam saistībā ar ES un Mercosur tirdzniecības sarunām.

2025. gada jūlijā Komisija atbildēja, norādot, ka, lai gan šāda apmaiņa patiešām ir notikusi, tā nevar atrast pieprasīto ziņojumu. Komisija norādīja, ka ziņojums tika saņemts, izmantojot tūlītējās ziņojumapmaiņas lietotni “Signal”, kurai bija aktivizēta funkcija “pazudušie ziņojumi”. Tāpēc Komisija secināja, ka tās rīcībā nav dokumentu, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā.

Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija apstrādā pieprasījumu. Viņas izmeklēšanas grupa pārbaudīja Komisijas lietas materiālus par publiskās piekļuves pieprasījumu un rīkoja tikšanos ar Komisijas pārstāvjiem.

Pamatojoties uz pārbaudi un sanāksmi, ombuds nevarēja izslēgt, ka ziņojums pēc pieprasījuma saņemšanas tiek automātiski izdzēsts no priekšsēdētāja tālruņa. Izmeklēšanā arī atklājās, ka Komisijas priekšsēdētāja kabinets 15 mēnešus nav reaģējis uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, savukārt Ģenerālsekretariāts nav veicis turpmākus pasākumus vai atgādinājis uzraudzīt tā apstrādi. Ombuds secināja, ka Komisija, izskatot šo pieprasījumu, ir pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lai risinātu šo problēmu, ombude ieteica Komisijai pārskatīt un uzlabot publiskās piekļuves pieprasījumu izskatīšanu, iesaistot priekšsēdētāja vai jebkura komisāra kabinetu, un aktīvi uzraudzīt šādu pieprasījumu virzību, lai izvairītos no nepamatotas kavēšanās.

Turklāt ombude nāca klajā ar diviem ierosinājumiem uzlabojumiem. Pirmkārt, Komisijai būtu jāpielāgo savi iekšējie noteikumi, lai nodrošinātu, ka ikviens dokuments, uz kuru attiecas pieprasījums par publisku piekļuvi, tiek saglabāts, tiklīdz šāds pieprasījums par minēto dokumentu ir saņemts un līdz ir pabeigts jebkāds process, lai apstrīdētu atteikumu piešķirt piekļuvi, neatkarīgi no tā, vai dokuments atbilst Komisijas dokumentu reģistrācijas kritērijiem. Otrkārt, Komisijai saprātīgā laikposmā būtu pienācīgi jāsaglabā visi teksta un tūlītējie ziņojumi, ar kuriem apmainās valstu vai valdību vadītāji vai ministri un Komisijas locekļi, tostarp tie, kurus pēc noteikta laika intervāla automātiski dzēš, ņemot vērā šādu ziņojumu iespējamo nozīmi.

 

Sūdzības iesniedzējs, kas pārstāv nevalstisko organizāciju, lūdza publisku piekļuvi dokumentiem, kurus Eiropas Komisija nosūtīja un saņēma saistībā ar ierosināto Mākslīgā intelekta aktu. Komisija atklāja noteiktus dokumentus, bet atteica (pilnīgu) piekļuvi četriem dokumentiem, atsaucoties uz izņēmumiem sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām un personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzībai.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgos dokumentus un tikās ar attiecīgajiem Komisijas pārstāvjiem. Sanāksmes laikā Komisija informēja Ombuda izmeklēšanas grupu, ka tā ir nolēmusi nodrošināt plašāku piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem, ņemot vērā pagājušo laiku.

Ombuds atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu piešķirt plašāku piekļuvi un slēdza izmeklēšanu, kā atrisināts.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi (ES un ASV TTP). Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, lūdza publisku piekļuvi Konkurences ģenerāldirektorāta (COMP ĢD) dokumentiem, kuros minēta ES un ASV TTC, kā arī COMP ĢD pārstāvju, tostarp konkurences komisāra, sanāksmēm un protokoliem.

Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja 50 dokumentus, kurus Komisija bija identificējusi kā tādus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā. Pamatojoties uz šo pārbaudi, ombuds iesniedza risinājuma priekšlikumu, lūdzot Komisiju pārskatīt savu nostāju, lai nodrošinātu plašu publisku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Pēc tam Komisija piešķīra pilnīgu piekļuvi deviņiem dokumentiem un plašu piekļuvi 41 dokumentam, izņemot rediģēšanu tikai personas datu aizsardzības nolūkā. Attiecībā uz vienu dokumentu Komisija saglabāja savu nostāju, ka tā publiskošana varētu kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar starptautiskajām attiecībām.

Lai gan ombude atzinīgi novērtēja to, ka Komisija ir pārskatījusi savu nostāju un piešķīrusi plašu piekļuvi, viņa norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis pieprasītos dokumentus pēc tam, kad bija nogaidījis vienu gadu. Tāpēc viņa atgādināja Komisijai par saviem iepriekšējiem konstatējumiem, jo īpaši pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā par Komisijas sistēmisko kavēšanos publiskās piekļuves pieprasījumu izskatīšanā, kurā viņa sniedza ieteikumu un ierosinājumus Komisijai par šo sistēmisko kavējumu novēršanu.