Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Regulējuma kontroles padomes (RKP) 2023. gada septembra atzinumam par Komisijas ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu attiecībā uz tās likumdošanas iniciatīvu par multimodāliem digitālās mobilitātes pakalpojumiem (MDMS). Komisija atteica piekļuvi dokumentam kopumā, apgalvojot, ka publiskošana kaitētu tās notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam.

Pēc tam, kad izmeklēšanas grupa bija pārbaudījusi pieprasīto dokumentu, ombude nebija pārliecināta, ka tā izpaušana būtu nopietni ietekmējusi, pagarinājusi vai sarežģījusi ietekmes novērtējuma pabeigšanu un Komisijas tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu. Ņemot vērā skaidro judikatūru, saskaņā ar kuru Savienības iestādēm ir jāpiemēro īpaši augsts pārredzamības standarts leģislatīviem dokumentiem, ombuds uzskatīja, ka Komisijas argumentācija ir nepietiekama un ka tai nav pamata piemērot izņēmumu, lai aizsargātu tās notiekošo lēmumu pieņemšanu. Tāpēc viņa uzskatīja, ka Komisijas atteikums piešķirt publisku piekļuvi dokumentam, pat daļēji, ir administratīva kļūme.

Tikmēr Komisija publicēja tiesību aktu priekšlikumus saistībā ar “pasažieru tiesību aktu kopumu”, kam pievienots dienestu darba dokuments, kurā ietverts pārskatītais ietekmes novērtējums. Dienestu darba dokumentā ir atspoguļots RKP 2023. gada septembra atzinuma saturs un ietverts pārskats par to, kā Komisija ir īstenojusi RKP apsvērumus. Ņemot vērā to, ka attiecīgā RKP atzinuma saturs tagad ir publiski pieejams un ka Komisija ir publicējusi savus tiesību aktu priekšlikumus, ombude uzskatīja, ka ieteikuma sniegšana Komisijai nebūtu lietderīga, un viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību pret Nīderlandi saistībā ar Nīderlandes tiesību aktiem par vieglajiem elektrotransportlīdzekļiem. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies par to, ka vairāk nekā divu gadu laikā Komisija viņam nav sniegusi nekādu jaunāko informāciju.

Izmeklēšanas laikā Komisija lietu slēdza. Tomēr ombuds konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka tā ir aktīvi un rūpīgi izskatījusi lietu. It īpaši Komisija neesot sniegusi pārliecinošu pamatojumu novēlotai lietas izskatīšanai, kurai, ņemot vērā lietas izbeigšanas iemeslus, jau no paša sākuma bija jābūt skaidrai. Ombuds uzskatīja, ka tā ir administratīva kļūme. Tomēr, tā kā Komisija kopš tā laika ir atzinusi un atvainojusies par kavēšanos lietas slēgšanā un vienlaikus ir apņēmusies uzlabot saziņu ar sūdzību iesniedzējiem, ombuds uzskatīja, ka ieteikuma sniegšana nebūtu lietderīga.