Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs, Nīderlandē dzīvojošs ES pilsonis, 2021. gada oktobrī iesniedza Komisijai pārkāpuma sūdzību par Nīderlandes tiesību aktiem par vieglajiem elektrotransportlīdzekļiem [1]. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Nīderlande ir ieviesusi papildu tehniskās prasības attiecībā uz šiem transportlīdzekļiem, kas nozīmē, ka cilvēki Nīderlandē nevar izmantot transportlīdzekļus, kuri citādi atbilstu ES normām.[2] Viņš uzskatīja, ka tas neatbilst ES tiesību aktiem.

2. Komisija reģistrēja sūdzību 2021. gada novembrī. 2021. gada decembrī tā informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa sūdzība joprojām tiek analizēta, jo tajā ir izvirzīti plašāki jautājumi. Pēc tam sūdzības iesniedzējs nesaņēma nekādu jaunāko informāciju par savu sūdzību, neraugoties uz atgādinājuma nosūtīšanu Komisijai 2022. gada februārī.

3. Sūdzības iesniedzējs 2024. gada 7. aprīlī, būdams neapmierināts ar situāciju, vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

4. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija izskatīja sūdzību par pārkāpumu, jo īpaši par laiku, kas bija vajadzīgs, lai to izskatītu.

5. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atbildi par šo jautājumu. Ombuda izmeklēšanas grupa arī pārbaudīja Komisijas lietas materiālus saistībā ar sūdzību par pārkāpumu.

6. Pēc tam ombuds saņēma sūdzības iesniedzēja komentārus par Komisijas atbildi un pārbaudes ziņojumu.

7. Lietas izskatīšanas laikā Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu slēgt lietu un to izdarīja 2024. gada jūnijā.

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis rīkoties saistībā ar viņa sūdzību, lai nodrošinātu, ka cilvēki Nīderlandē var izmantot šos vieglos elektrotransportlīdzekļus.

9. Komisija atzina kavēšanos, kas, kā tā norādīja, bija saistīta ar darba slodzi, un atvainojās sūdzības iesniedzējam. Attiecībā uz to, ka kopš 2021. gada sūdzības iesniedzējs nav saņēmis atjauninājumus, Komisija paskaidroja, ka tas noticis IT kļūdas dēļ.

10. Attiecībā uz sūdzības par pārkāpumu novērtējumu Komisija norādīja, ka tā ir apmainījusies viedokļiem ar Nīderlandes iestādēm par šo jautājumu. Pēc tam 2024. gada maijā tā informēja sūdzības iesniedzēju par nodomu slēgt viņa sūdzību, jo tā nebija konstatējusi ES tiesību aktu pārkāpumu. Tas bija tāpēc, ka daļa no sūdzības iesniedzēja paustajām bažām attiecās tikai uz regulējuma projekta noteikumiem un tādējādi nevarēja pārkāpt ES tiesību aktus. Turklāt attiecībā uz spēkā esošajiem Nīderlandes tiesību aktiem Komisija paskaidroja, ka ES tiesību akti neattiecas uz drošības prasībām to kategoriju vieglo elektrotransportlīdzekļu izmantošanai uz ceļiem, par kurām sūdzības iesniedzējs bija norūpējies visvairāk [3].Lēmums par šādām prasībām tādējādi ir dalībvalstu kompetencē.

11. Saņēmusi sūdzības iesniedzēja atbildi uz pirmsslēgšanas vēstuli, Komisija 2024. gada jūnijā lietu slēdza.

Ombuda novērtējums

12. Komisijai ir plaša rīcības brīvība, izskatot sūdzības par pārkāpumiem [4] Tādējādi ombuda loma šajā jomā attiecas uz pārkāpumu lietu administratīvo un procesuālo izskatīšanu, ko veic Komisija. Tas nozīmē arī nodrošināt, ka Komisija izmanto savu rīcības brīvību saskaņā ar saviem noteikumiem [5].

13. Paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” Komisija ir noteikusi indikatīvu viena gada termiņu no pārkāpuma sūdzības reģistrēšanas, lai izlemtu, vai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli attiecīgajai dalībvalstij vai izbeigt lietu. Ja šis termiņš tiek pārsniegts, Komisija ir apņēmusies rakstiski informēt sūdzības iesniedzēju. Ombuds ir konsekventi konstatējis, ka labas pārvaldības principi prasa, lai Komisija norādītu konkrētus un pārliecinošus iemeslus papildu laikam, kas vajadzīgs lietas izskatīšanai.[6] Pretējā gadījumā tā var būt administratīva kļūme [7].

14. Šajā gadījumā Komisijas norādītie iemesli lietas slēgšanai (jo īpaši tas, ka noteikumi, par kuriem sūdzības iesniedzējs šķita visvairāk nobažījies, nekad nebija pieņemti) norāda, ka sūdzība jau no paša sākuma nevarēja būt pamats, lai konstatētu ES tiesību aktu pārkāpumu.  

15. Ņemot to vērā, nav skaidrs, kāpēc Komisijai bija vajadzīgi vairāk nekā 30 mēneši, lai konstatētu šos faktus un slēgtu lietu. Komisijas atbilde ombudam nav pārliecinošs un konkrēts šīs kavēšanās iemesls. Gluži pretēji, Ombuda izmeklēšanas grupas veiktā Komisijas lietas materiālu pārbaude parādīja, ka Komisija laikposmā no 2021. gada decembra līdz 2024. gada maijam, šķiet, nav veikusi nekādas darbības saistībā ar sūdzību par pārkāpumu.

16. Lai gan ombude atzīst Komisijas ātro rīcību saistībā ar sūdzību par pārkāpumu pēc izmeklēšanas sākšanas 2024. gada aprīlī, viņa atgādina, ka Komisijas plašā rīcības brīvība nenozīmē, ka Komisija ilgu laiku var atturēties no sūdzību par pārkāpumu izskatīšanas.[8] Šajā gadījumā Komisija nav pabeigusi pārkāpuma sūdzības novērtējumu saprātīgā termiņā un nav pierādījusi, ka tā ir aktīvi un rūpīgi izskatījusi lietu. Tā ir administratīva kļūme.

17. Turklāt ir žēl, ka sūdzības iesniedzējs 2021. gada decembrī saņēma tikai vienu standarta atbildi un papildu atjauninājumus nesaņēma, kamēr lieta netika slēgta vairāk nekā divus gadus vēlāk, neraugoties uz to, ka pa to laiku tas bija nosūtījis atgādinājumu Komisijai. Tā acīmredzami nav laba pārvaldība.

18. Tomēr, kā Komisija atzina un atvainojās par kavēšanos un slēdza lietu, un vienlaikus apņēmās uzlabot saziņu ar sūdzību iesniedzējiem [9], ombudam nebūtu jēgas sniegt ieteikumu šajā lietā. Ombude atsaucas uz savu neseno noslēguma piezīmi dokumentā SI/6/2024/JN, kurā viņa pievērsās gan jautājumam par kavēšanos, gan saziņai ar sūdzību iesniedzējiem.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Komisija, izskatot sūdzību par pārkāpumu, ir pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 3. jūnijā

[1] Vieglie elektrotransportlīdzekļi ir inovatīvi elektrotransportlīdzekļi, piemēram, e-motorolleri, vienriteņi vai kravas un kravas e-velosipēdi.

[2] Sūdzības iesniedzējs saziņā ar Komisiju jo īpaši atsaucās uz prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2006/42/EK par mašīnām (pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2006/42/oj/eng) un Regulā (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2013/168/oj/eng).

[3] Konkrētāk, Komisija paskaidroja, ka ir jānošķir elektrotransportlīdzekļi, uz kuriem attiecas ES tiesību akti par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu (piemēram, noteiktu velosipēdu) apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un elektrotransportlīdzekļi, uz kuriem tie neattiecas (vienriteņi, e-motorolleri un cita veida velosipēdi). Attiecībā uz pirmo kategoriju Nīderlandes tiesību akti atbilst ES tiesību aktiem par apstiprināšanu un tirgus uzraudzību. Attiecībā uz otro kategoriju, par kuru sūdzības iesniedzējs ir visvairāk nobažījies, lai gan dalībvalstis nedrīkst kavēt šo transportlīdzekļu laišanu tirgū, ja tie atbilst ES tiesību aktiem par mašīnām (Direktīva 2006/42/EK, kas 2027. gadā jāaizstāj ar Regulu 2023/1230), ES tiesību akti neaptver to izmantošanu ceļu satiksmē un ar to saistītās prasības.

[4] Tiesas 1989. gada 14. februāra spriedums lietā 247/87 Starfruit/Komisija, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:61987CJ0247.

[5] Jo īpaši Komisijas paziņojums “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, 2017/C 18/02, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52017XC0119(01)

[6] Sk. lietu 2029/2022/EIS, 18. punkts, pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/179452 ;, kā arī lietu 425/2017/ANA, 28. punkts, pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/90387.

[7] Lieta 2029/2022/EIS, 17. punkts, citēta iepriekš; kā arī lieta 369/2018/JAP, 19. punkts, pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/119020.

[8] Lieta 1171/2023/JN, 28. punkts, pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/186479.

[9] Noslēguma piezīme lietā SI/6/2024/JN, jo īpaši 9.–12. punkts, pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/closing-note/en/197101.