Šī izmeklēšana attiecās uz Eiropas Komisijas atbilstību noteikumiem par tabakas lobēšanu, kas izklāstīti Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijā par tabakas kontroli (PKTK). Konkrētāk, ombude novērtēja, kā Komisija nodrošina pārredzamību attiecībā uz tās mijiedarbību ar tabakas nozari.

Ombuda iepriekšējais darbs bija parādījis, kā Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE ĢD) un Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts (TAXUD ĢD) pilda pienākumus šajā jomā. Šīs izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, kā Komisija pilda savus pienākumus visos departamentos un attiecībā uz visiem Komisijas darbiniekiem.

Izmeklēšanas gaitā ombude darīja Komisijai zināmus savus sākotnējos konstatējumus. Viņa norādīja, ka Komisijas nespēja īstenot konsekventu pieeju visos tās departamentos, lai izpildītu savus pienākumus attiecībā uz pārredzamību mijiedarbībā ar tabakas nozares pārstāvjiem, ir administratīva kļūme. Tas ietvēra to, ka netika glabāti un darīti pieejami protokoli par sanāksmēm ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem, kā arī to, ka netika nodrošināts sistēmisks novērtējums visos ģenerāldirektorātos par to, vai ir vajadzīgas iespējamas sanāksmes ar tabakas nozares pārstāvjiem.

Savā atbildē Komisija atkārtoja savu standarta pieeju lobēšanas pārredzamībai un atsaucās uz SANTE ĢD un TAXUD ĢD veiktajiem papildu pasākumiem, kas pastāvēja pirms Ombuda izmeklēšanas. Tāpēc ombude apstiprināja savu konstatējumu, ka Komisijas nespēja nodrošināt visaptverošu pieeju sanāksmju ar tabakas nozares pārstāvjiem pārredzamībai visos tās departamentos ir administratīva kļūme.

Tomēr Komisija piebilda, ka tā uzdos savai vadībai veikt tabakas nozares iedarbības riska novērtējumu. Ombuds atzinīgi novērtēja šo apņemšanos kā zīmi, ka nākotnē situācija varētu uzlaboties. 2024. gada sākumā ombude rakstiski vērsīsies pie Komisijas ar jautājumiem, kurus viņa mudina darīt zināmus tās ģenerāldirektoriem, dienestu vadītājiem un biroju vadītājiem, kad tie veic šo novērtējumu. Ombuds arī lūgs Komisiju līdz 2024. gada 30. jūnijam ziņot par novērtējuma rezultātiem un uz tā pamata panākto progresu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību pret Nīderlandi saistībā ar Nīderlandes tiesību aktiem par vieglajiem elektrotransportlīdzekļiem. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies par to, ka vairāk nekā divu gadu laikā Komisija viņam nav sniegusi nekādu jaunāko informāciju.

Izmeklēšanas laikā Komisija lietu slēdza. Tomēr ombuds konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka tā ir aktīvi un rūpīgi izskatījusi lietu. It īpaši Komisija neesot sniegusi pārliecinošu pamatojumu novēlotai lietas izskatīšanai, kurai, ņemot vērā lietas izbeigšanas iemeslus, jau no paša sākuma bija jābūt skaidrai. Ombuds uzskatīja, ka tā ir administratīva kļūme. Tomēr, tā kā Komisija kopš tā laika ir atzinusi un atvainojusies par kavēšanos lietas slēgšanā un vienlaikus ir apņēmusies uzlabot saziņu ar sūdzību iesniedzējiem, ombuds uzskatīja, ka ieteikuma sniegšana nebūtu lietderīga.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja sūdzību par pārkāpumu saistībā ar Itālijas sistēmas strīdu alternatīvai izšķiršanai elektronisko sakaru nozarē atbilstību ES tiesību aktiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Itālijas sistēma pārkāpj ES direktīvu par strīdu alternatīvu izšķiršanu un pamattiesības.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pietiekami rūpīgi izskatījusi sūdzību par pārkāpumu, jo tā sniedza sūdzības iesniedzējam neskaidru un acīmredzami pretrunīgu informāciju un, šķiet, neņēma vērā pierādījumus, ko sūdzības iesniedzējs bija sniedzis, lai pamatotu savu apgalvojumu.

Tomēr izmeklēšanas laikā Komisija pieprasīja papildu informāciju no attiecīgās Itālijas iestādes un precizēja savu nostāju par to, kāpēc tā uzskata, ka Itālijas strīdu alternatīvas izšķiršanas sistēma nav pretrunā Direktīvai par strīdu alternatīvu izšķiršanu. Ņemot to vērā, ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Lieta attiecās uz laiku, ko Eiropas Komisija ir veltījusi, lai novērtētu Kipras iestāžu atbildi saistībā ar pārkāpuma procedūru attiecībā uz ES patērētāju tiesību piemērošanu, jo īpaši to, vai Kiprā ir ieviesta efektīva sistēma ES patērētāju tiesību īstenošanai.

Ombuds konstatēja, ka Komisija sniedza pamatotus paskaidrojumus par laiku, kas vajadzīgs novērtējuma veikšanai, jo īpaši tāpēc, ka šajā lietā laika gaitā ir jāpārbauda vietējā administratīvā un tiesu prakse. Šajā laikā tiesiskā vide attīstījās, un Komisijai bija jāapstrādā ievērojams informācijas apjoms. 

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr ombude mudināja Komisiju nodrošināt, ka pārkāpumu lietu izskatīšanu nepalēnina nepietiekams darbinieku skaits vai citas administratīvas problēmas.