Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) izskata procesuālos aspektus saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu, ko sūdzības iesniedzējs [1] iesniedza 2022. gadā. Trauksmes cēlēja ziņojums attiecās uz iespējamām ģimenes attiecībām starp darbā pieņemošo darbinieku un darbā pieņemto personu.

Sūdzības iesniedzējs saskārās ar iespējamo pārkāpēju rīcību, kas, viņuprāt, bija neatbilstoša rīcība (tostarp aizskaršana). Sūdzības iesniedzējs pieprasīja veikt saistītu administratīvu izmeklēšanu.

ECB nolēma izvērtēt trauksmes cēlēju ziņojumu kopā ar jautājumu par iespējamo neatbilstošo rīcību. Tā arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka iesniegtie pierādījumi nedod pamatu sākt administratīvu izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja abus punktus, iesniedzot administratīvu sūdzību, kuru ECB atzina par nepieņemamu individuālas intereses trūkuma dēļ (abu jautājumu kopīga izskatīšana) vai apstrīdama lēmuma trūkuma dēļ (administratīvās izmeklēšanas nesākšana).

Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apstrīdot ECB lēmumu par nepieņemamību. Ombuda izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs arī lūdza ombudu rūpīgāk izpētīt trauksmes cēlēju ziņojumu un sūdzību izskatīšanu ECB.

Ombuds uzskatīja, ka ECB norādītie iemesli sūdzības iesniedzēja administratīvās sūdzības atzīšanai par nepieņemamu nav pārliecinoši.

Ombude arī norādīja, ka izmeklēšanas laikā šajā jautājumā ir notikušas būtiskas pārmaiņas un ka ar to saistītās augsta līmeņa iekšējās izmeklēšanas joprojām turpinās. Turklāt ECB pabeidza pārskatu sniegšanas, izmeklēšanas un disciplinārās sistēmas pārskatīšanu pēc savas iniciatīvas. Šajos apstākļos ombuds secināja, ka turpmāka izmeklēšana tobrīd nebija pamatota, un slēdza izmeklēšanu.

 

[1] Anonimitātes apsvērumu dēļ, tostarp attiecībā uz sūdzības iesniedzēja dzimumu, tekstā sūdzības iesniedzējs ir minēts kā “viņi”/“viņi”/“viņi”.

 

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja pārskatīšanas pieprasījumus no kandidāta, kurš divās atlases procedūrās bija neveiksmīgs. Cita starpā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav pienācīgi kliedējis viņa bažas, un apšaubīja, vai tas ir pienācīgi pārskatījis viņa sniegumu.

Pēc tam, kad ombuds bija sācis izmeklēšanu, EPSO sūdzības iesniedzējam sniedza papildu atbildes. Ombuds konstatēja, ka pastāv neatbilstības starp šīm atbildēm un sākotnēji saņemtajām atbildēm un ka nav skaidrs, vai EPSO faktiski pārskatīja savus sākotnējos lēmumus. Izmeklēšanas gaitā EPSO sniedza papildu skaidrojumus, lai to paskaidrotu.

Ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, jo EPSO galu galā sniedza pamatotus paskaidrojumus par to, kā tas izskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumus. Tomēr izmeklēšanā atklājās problēmas ar EPSO standarta atbildēm uz pārskatīšanas pieprasījumiem. Lai risinātu šos jautājumus, ombuds ierosināja EPSO veikt uzlabojumus, aicinot to nodrošināt, ka turpmāk kandidāti, kuri ir iesnieguši pārskatīšanas pieprasījumu, saņem skaidru, precīzu un pilnīgu atbildi, kas viņus informē par to, vai pārskatīšana ir notikusi, un par EPSO lēmuma iemesliem.

 

Trīs lietas attiecās uz to, kā Eiropas Komisija piemēroja labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (983/2025/MIK), migrantu kontrabandas apkarošanu (2031/2024/VB) un kopējo lauksaimniecības politiku (1379/2024/MIK). Komisija uzskatīja šos priekšlikumus par steidzamiem un tāpēc neiekļāva savos noteikumos paredzētos pasākumus, piemēram, ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas. Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskatīja, ka šie trūkumi ir Komisijas labāka regulējuma noteikumu pārkāpums. Divos gadījumos sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Vienā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu par dienestu savstarpējām apspriedēm.

Pamatojoties uz savām izmeklēšanām, ombude konstatēja procesuālas nepilnības tajā, kā Komisija sagatavoja attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā bija administratīva kļūme. Lai novērstu šos trūkumus, ombude ieteica Komisijai nodrošināt savu labāka regulējuma noteikumu paredzamu, konsekventu un nepatvaļīgu piemērošanu, definējot “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no to prasībām, kā arī reģistrējot un izskaidrojot jebkādu piešķirto atkāpju iemeslus. Turklāt, ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombuds arī izteica četrus ierosinājumus uzlabojumiem, tostarp: precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem; nodrošināt, ka analītiskie dokumenti, ar kuriem aizstāj ietekmes novērtējumus un kuros izklāstīti pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai būtu iespējamas publiskas debates pirms tiesību akta pieņemšanas; izdot norādījumus par klimata konsekvences novērtējumu īstenošanu; sniedzot un reģistrējot pamatojumus, saīsinot starpdienestu konsultāciju periodus zem noteiktajām robežvērtībām.

Atbildē Ombudam Komisija piekrita apsvērt “steidzamu” situāciju definēšanu gaidāmajā labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanā, kā arī reģistrēt un publicēt iemeslus, kāpēc tiek piemērotas jebkādas atkāpes no to prasībām. Komisija arī apņēmās nodrošināt mērķorientētas apspriešanās par saviem “steidzamajiem” priekšlikumiem, trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas publicēt analītiskos dokumentus ar pierādījumiem, kas pamato tās priekšlikumus, iekļaut klimata konsekvences novērtējumus gan analītiskajos dokumentos, gan paskaidrojuma rakstos turpmākiem priekšlikumiem un sniegt pamatojumu saīsinātām starpdienestu apspriedēm.

Sūdzības iesniedzēji savās piezīmēs par Komisijas atbildi uzskatīja, ka Komisijas saistības nav ne skaidras, ne pietiekami konkrētas, lai garantētu pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas kopumā konstruktīvo atbildi uz viņas ieteikumiem un ierosinājumiem uzlabojumiem. Tomēr Komisijas atbilde vēl nesniedz pietiekamu skaidrību par konkrētiem pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai īstenotu Ombuda ieteikumus un ierosinājumus uzlabojumiem.

Tāpēc ombuds uzraudzīs šo jautājumu, pamatojoties uz turpmākām sūdzībām un pēc tam, kad Komisija būs pabeigusi labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanu. Šajā posmā turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas, un ombuds šīs trīs lietas slēdza.