Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) izskatīja sūdzību par testu rezultātiem pastāvīgā korpusa darbinieku darbā pieņemšanas procedūrā. Sūdzības iesniedzējs nebija ieguvis minimālo kopējo punktu skaitu daudzizvēļu testā (“MCQ tests”), lai varētu pāriet pie procedūras nākamā posma. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja viņa rezultātus un pauda bažas, ka viņš ir pakļauts rasu un etniskajai diskriminācijai. Sūdzības iesniedzējs lūdza jautājumus un atbildes, ko Frontex viņam nesniedza.

Neapmierināts ar to, kā Frontex izskatīja šo lietu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombude sāka izmeklēšanu un lūdza Frontex apsvērt iespēju iesniegt sūdzības iesniedzējam sarakstu, kurā vēstuļu veidā norādītas sūdzības iesniedzēja sniegtās atbildes un pareizās atbildes daudzizvēļu testā. Frontex sniedza sūdzības iesniedzējam šādu informāciju.

Ombude konstatēja, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes attiecībā uz to, kā Frontex aprēķināja sūdzības iesniedzēja pārbaudes rezultātus, kā arī nekas neliecina par diskrimināciju.

Ņemot vērā to, ka Frontex izmeklēšanas gaitā sniedza sūdzības iesniedzējam attiecīgo informāciju par daudzizvēļu testu, turpmāka izmeklēšana par šo lietas aspektu nebija pamatota. Ombude slēdza izmeklēšanu, ierosinot uzlabot Frontex, ka tai būtu jāinformē kandidāti tās darbā pieņemšanas procedūrās par rezultātiem, kas iegūti visos izslēdzošajos pārbaudījumos, izmantojot tabulu, kurā attiecībā uz katram jautājumam atbilstošo skaitu norādīta sniegtā atbilde (vēstules veidā), kā arī pareizā atbilde (arī vēstules veidā).

Lieta attiecās uz Eiropas Savienības delegācijas Papua-Jaungvinejā lēmumu noraidīt sūdzības iesniedzēja piedāvājumu kā nepamatoti lētu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācija nav lūgusi konkrētus paskaidrojumus, nav pamatojusi savu lēmumu un noraidījumu balstījusi uz elementiem, kas nav saistīti ar piedāvājumā norādīto cenu.

Ombude konstatēja, ka delegācijai vajadzēja būt konkrētākai, pieprasot sūdzības iesniedzējam paskaidrojumus par cenu, un tai vajadzēja noteikt skaidru saikni starp cenu un visiem elementiem, kas ņemti vērā tās novērtējumā. Delegācija arī neesot pietiekami pamatojusi savu lēmumu noraidīt piedāvājumu kā nepamatoti lētu, pārkāpjot pienākumu norādīt pamatojumu. Šie trūkumi ir administratīva kļūme.

Lai gan Komisija izmeklēšanas laikā sniedza papildu skaidrojumus, ombude konstatēja, ka ar šiem skaidrojumiem nav pietiekami novērsti konstatētie trūkumi.

Ombude uzskatīja, ka šajā gadījumā nebūtu lietderīgi sniegt atbilstošu ieteikumu, jo līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas. Tomēr viņa izteica trīs ierosinājumus, kuru mērķis ir novērst šādu problēmu rašanos līdzīgos gadījumos nākotnē.

Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta deputāts, pauda bažas par, viņaprāt, neatbilstību starp MI aktu un vispārīga lietojuma MI prakses kodeksu (GPAI). Eiropas Komisija nesen apstiprināja, ka ieinteresēto personu izstrādātais kodekss ir “pietiekams” brīvprātīgs rīks GPAI nodrošinātājiem, lai pierādītu atbilstību MI aktam. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka kodekss atbrīvo GPAI nodrošinātājus no MI aktā noteiktā pienākuma dokumentēt vai vismaz aplēst savu modeļu enerģijas patēriņu apmācības un testēšanas laikā.

Ombude izmeklēja šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija ir pamatoti paskaidrojusi, kā tās MI birojs plāno novērtēt GPAI enerģijas patēriņu, ja nodrošinātājiem trūkst konkrētas informācijas, kas nepieciešama aplēses veikšanai. Tādējādi Komisija sniedza nepieciešamās garantijas, ka tā šajā sakarā izpildīs MI akta pamatmērķi. Šajā kontekstā ombude norādīja, ka kodekss ir paredzēts kā pagaidu risinājums, kuru var vēl vairāk uzlabot un kuru, visticamāk, aizstās ar mērķtiecīgiem instrumentiem, piemēram, “saskaņotiem standartiem”, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas organizācijas.

Pamatojoties uz to, ombude konstatēja, ka šajā posmā turpmāka šīs sūdzības izmeklēšana nav pamatota.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt daļēju vai plašāku piekļuvi diviem dokumentiem, kas saistīti ar projektu, kurš finansēts partnerībā ar UNICEF. Atsakot piekļuvi, Komisija atsaucās uz pieciem izņēmumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par piekļuvi dokumentiem, proti, nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām un Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, kā arī aizsargāt tās lēmumu pieņemšanas procesu, trešās personas komerciālās intereses un fizisko personu, tostarp viņu personas datu, privātumu un integritāti.

Pamatojoties uz strīdīgo dokumentu pārbaudi, ombudu nepārliecināja Komisijas argumenti, ka daļēja vai plašāka publiskošana (nopietni) kaitētu norādīto interešu aizsardzībai. Ombuds iesniedza risinājuma priekšlikumu, lūdzot Komisiju pārskatīt savu nostāju par pieprasījumu, lai piešķirtu pēc iespējas plašāku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Viņa arī atgādināja Komisijai par tās pienākumu pieņemt lēmumus saprātīgā termiņā un pamatot savus lēmumus.

Komisija pieņēma Ombuda priekšlikumu par risinājumu un nodrošināja sūdzības iesniedzējam daļēju un plašāku piekļuvi dokumentiem. Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas pozitīvo atbildi uz viņas priekšlikumu par risinājumu, kas atrisināja sūdzību.  

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas ´s rīcību saistībā ar pārkāpuma sūdzību par Czechia´s lēmumu apvienot tās Dzelzceļa iestādi ar Konkurences iestādi. Galvenās bažas bija par to, ka apvienošanās, iespējams, ir pārkāpusi ES tiesību aktus un ka Čehija, iespējams, nav nodrošinājusi neatkarīgu un efektīvu dzelzceļa nozares uzraudzību.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav sniegusi sūdzības iesniedzējam pienācīgu pamatojumu savam konstatējumam, ka Čehija nav pārkāpusi ES tiesību aktus. Izskatījis Komisijas paskaidrojumus, kas sniegti izmeklēšanas laikā, ombuds secināja, ka Komisija ir rūpīgi izmeklējusi šo jautājumu un ka tās lēmums slēgt lietu ir pamatots.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz Komisijas veikto pārkāpuma sūdzības novērtējumu. Ņemot vērā, ka izmeklēšanas gaitā Komisija sniedza detalizētu pamatojumu, šis lietas aspekts tika atrisināts. Ombuds ierosināja Komisijai vienmēr sniegt sūdzības iesniedzējiem pienācīgu pamatojumu, kad tie plāno slēgt pārkāpuma lietu.

Lieta attiecās uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, ko organizēja Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) par apģērbu aprīkojuma nodrošināšanu Frontex darbiniekiem. Sūdzības iesniedzējs, uzņēmums, kas arī piedalījās konkursa procedūrā, pauda bažas Frontex par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu uzvarējušajam uzņēmumam. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Frontex vajadzēja noraidīt uzvarējušo piedāvājumu pretendenta iespējamo finansiālo grūtību un trūkumu dēļ cita līguma izpildē, kā arī tāpēc, ka tā iesniegtais piedāvājums, pēc sūdzības iesniedzēja domām, bija nepamatoti lēts.

Ombuds konstatēja, ka Frontex ir pareizi veikusi izraudzītā pretendenta atbilstības pārbaudi saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Turklāt viņa konstatēja, ka Frontex novērtējums par to, ka izraudzītais piedāvājums nav nepamatoti lēts, ir pamatots un atbilst piemērojamajiem noteikumiem.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.