Apgalvojums(-i)

1) Atklātā konkursa EPSO/AD/177/2010 (AUDIT 2013. gada izdevums) atlases komisija nav pietiekami pamatojusi savu lēmumu izslēgt sūdzības iesniedzēju no konkursa vērtēšanas centra posma. Šī nepilnība netika novērsta ar padomes atbildi uz viņa pārskatīšanas pieprasījumu.

2) EPSO pienācīgi neizskatīja sūdzības iesniedzēja sūdzību, kas iesniegta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, jo faktu dēļ tam vajadzēja pārskatīt iesniegtos dokumentus un izdarīt pilnīgi atšķirīgu secinājumu.

3) EPSO atteicās atkārtoti uzņemt sūdzības iesniedzēju konkursa vērtēšanas centra posmā, neraugoties uz Civildienesta tiesas spriedumu apvienotajās lietās F-1/14 un F-48/14 Kakol/Komisija [1] (attiecībā uz citu kandidātu, kurš piedalījās tajā pašā konkursā kā sūdzības iesniedzējs un kura sūdzības bija ļoti līdzīgas sūdzības iesniedzēja sūdzībām), kurā Civildienesta tiesa atcēla atlases komisijas lēmumu par kandidāta pārskatīšanas pieprasījumu.

Pamatojošie argumenti

Lai pamatotu pirmo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza šādus argumentus:

1) Atlases komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja diploms nav būtisks, neraugoties uz to, ka viņš savā pārskatīšanas pieprasījumā bija informējis, ka divas citas atlases komisijas divos citos identiskos revīzijas konkursos ir atzinušas viņa diplomu par atbilstošu un pietiekamu. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir noteikts, ka atlases komisijai ir konkrēti un skaidri jāpamato savs lēmums atkāpties no novērtējumiem par to, vai ir izpildīti nosacījumi paziņojumos par konkursiem, kurus līdzīgos konkursos iepriekš sagatavojušas citas atlases komisijas ^[2]. Ja lēmums nav pietiekami pamatots, tam ir procesuāls trūkums, kas izraisa tā atcelšanu ^[3].

2) Padome nesniedza sūdzības iesniedzējam nekādu informāciju par precīziem kritērijiem, ko tā piemēroja, un metodi, ko tā izmantoja, lai novērtētu viņa diplomu, neraugoties uz saistībām, ko EPSO bija uzņēmies pret ombudu lietas 814/2012/TN kontekstā (29. un 30. punkts).

Lai pamatotu otro apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza šādus argumentus:

3) Saskaņā ar Lēmuma 2002/621/EK par EPSO organizāciju un darbību ^[4] 1. panta 2. punktu viens no EPSO uzdevumiem ir organizēt konkursus, "pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem". Tādēļ EPSO būtu jāspēj pārbaudīt izmantotos vērtēšanas kritērijus un jo īpaši apstiprinātos diplomus/kvalifikācijas. Ņemot vērā būtisko atšķirību starp to kandidātu diplomiem un valstspiederību, kuri tika pielaisti 2010. gada konkursam un 2013. gada ^[5] konkursam, ir acīmredzams, ka EPSO nav nodrošinājis iekšējo konsekvenci starp nosacījumiem, kas tika piemēroti abos minētā konkursa izdevumos. Tā arī nespēja nodrošināt ārējo konsekvenci ar iepriekšējiem un turpmākajiem revīzijas konkursiem, jo sūdzības iesniedzēja diplomi (kā arī citu kandidātu diplomi, kuri netika pielaisti 2013. gada konkursam) tika uzskatīti par pietiekamiem citos revīzijas konkursos.

4) Šīs atšķirības liecina arī par to, ka EPSO ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tas ir atšķirīgi novērtējis vienu un to pašu diplomu attiecībā uz dažādiem kandidātiem. EPSO paziņoja, ka IEP Paris Sciences Po piešķirtais sūdzības iesniedzēja diploms ekonomikā un finansēs neattiecas uz revīzijas konkursu. Tomēr vairākiem citiem uzņemtajiem kandidātiem bija līdzvērtīgs diploms ekonomikā vai finansēs ^[6].

5) Savā lēmumā par 90. panta 2. punkta sūdzību EPSO izteica pretrunīgus apgalvojumus: 7. punktā tā norādīja, ka padome ņēma vērā informāciju, ko sūdzības iesniedzējs sniedza 2013. gada 9. decembrī, savukārt 8. punktā tā norādīja, ka padome 2013. gada 21. oktobrī pieņēma lēmumu par visiem pārskatīšanas pieprasījumiem, tostarp sūdzības iesniedzēja pieprasījumiem.

Sūdzības iesniedzējs, pamatojot trešo apgalvojumu, iesniedza šādu argumentu:

6) Ņemot vērā spriedumu lietā Kakol/Komisija, labas pārvaldības principi noteica, ka EPSO uz konkursa nākamo posmu ir jāuzņem atpakaļ visi kandidāti, kuri bija līdzīgā situācijā kā prasītājs minētajā lietā, vai vismaz tie, kuri bija iesnieguši sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu.

[1] Civildienesta tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums Kakol / Komisija, F-1/14 un F-48/14, ECLI:EU:F:2015:5, 48., 49. un 53. punkts (šobrīd pārsūdzēts).

[2] Skat., piemēram, Tiesas 1989. gada 12. jūlija spriedumu Bellardinelli / Tiesa, 225/87, ECLI:EU:C:1989:309, 21., 22. un 27. punkts, un nesenāku spriedumu Kakol / Komisija, minēts iepriekš, ECLI:EU:F:2015:5, 48., 49. un 53. punkts (pašlaik pārsūdzēts).

[3] Sk. iepriekš minēto spriedumu Kakol / Komisija, ECLI:EU:F:2015:5, 77. punkts.

[4] Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ģenerālsekretāru, Tiesas sekretāra, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas ģenerālsekretāru un Eiropas Ombuda pārstāvja Lēmums (2002. gada 25. jūlijs) par Eiropas Kopienu Personāla atlases biroja uzbūvi un darbību (OV 2002, L 197, 56. lpp.).

[5] 2010. gada izdevumā tika pieņemti daudzu veidu diplomi un pieņemti 8 vai 9 kandidāti no Francijas, savukārt 2013. gada izdevumā tika pieņemti galvenokārt ekonomikas, finanšu vai tiesību zinātņu diplomi, un tika uzņemts tikai 1 kandidāts no Francijas.

[6] Vairākiem kandidātiem, kuru vārdi bija iekļauti 2010. gada izdevuma rezerves sarakstā, bija identiski diplomi, ko piešķīra tas pats grande é cole, ko piešķīra sūdzības iesniedzējs. Viens no viņiem pat bija izvēlējies vienus un tos pašus fakultatīvos priekšmetus. Turklāt vienīgajam Francijas kandidātam, kura vārds ir iekļauts 2013. gada izdevuma rezerves sarakstā, bija diploms, kas ir līdzvērtīgs sūdzības iesniedzēja diplomam, kuru piešķīra IEP Bordeaux.

Prasījums(-i)

EPSO būtu jāuzaicina sūdzības iesniedzējs uz konkursa vērtēšanas centra posmu.

Ombuds aicina EPSO iesniegt atzinumu līdz 2016. gada 31. janvārim.