Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) izskata procesuālos aspektus saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu, ko sūdzības iesniedzējs [1] iesniedza 2022. gadā. Trauksmes cēlēja ziņojums attiecās uz iespējamām ģimenes attiecībām starp darbā pieņemošo darbinieku un darbā pieņemto personu.

Sūdzības iesniedzējs saskārās ar iespējamo pārkāpēju rīcību, kas, viņuprāt, bija neatbilstoša rīcība (tostarp aizskaršana). Sūdzības iesniedzējs pieprasīja veikt saistītu administratīvu izmeklēšanu.

ECB nolēma izvērtēt trauksmes cēlēju ziņojumu kopā ar jautājumu par iespējamo neatbilstošo rīcību. Tā arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka iesniegtie pierādījumi nedod pamatu sākt administratīvu izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja abus punktus, iesniedzot administratīvu sūdzību, kuru ECB atzina par nepieņemamu individuālas intereses trūkuma dēļ (abu jautājumu kopīga izskatīšana) vai apstrīdama lēmuma trūkuma dēļ (administratīvās izmeklēšanas nesākšana).

Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apstrīdot ECB lēmumu par nepieņemamību. Ombuda izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs arī lūdza ombudu rūpīgāk izpētīt trauksmes cēlēju ziņojumu un sūdzību izskatīšanu ECB.

Ombuds uzskatīja, ka ECB norādītie iemesli sūdzības iesniedzēja administratīvās sūdzības atzīšanai par nepieņemamu nav pārliecinoši.

Ombude arī norādīja, ka izmeklēšanas laikā šajā jautājumā ir notikušas būtiskas pārmaiņas un ka ar to saistītās augsta līmeņa iekšējās izmeklēšanas joprojām turpinās. Turklāt ECB pabeidza pārskatu sniegšanas, izmeklēšanas un disciplinārās sistēmas pārskatīšanu pēc savas iniciatīvas. Šajos apstākļos ombuds secināja, ka turpmāka izmeklēšana tobrīd nebija pamatota, un slēdza izmeklēšanu.

 

[1] Anonimitātes apsvērumu dēļ, tostarp attiecībā uz sūdzības iesniedzēja dzimumu, tekstā sūdzības iesniedzējs ir minēts kā “viņi”/“viņi”/“viņi”.

 

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA) izbeidza ārējā eksperta līgumu pēc apgalvojumiem par neprofesionālu rīcību pret tulkiem patvēruma atbalsta misijas laikā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lēmumam nav pietiekama pamatojuma, ka viņš nav pienācīgi informēts par apgalvojumu būtību, ka nav ievērotas viņa tiesības uz aizstāvību un ka veiktie pasākumi ir nesamērīgi. EUAA apgalvoja, ka līguma izbeigšana bija balstīta uz vairākiem ticamiem ziņojumiem par pārkāpumiem, ka sūdzības iesniedzējs tika informēts par bažām sanāksmēs un citā saziņā un ka konfidencialitātes apsvērumi ierobežoja konkrētas informācijas izpaušanu.

Ombuds konstatēja, ka, lai gan pašā izbeigšanas vēstulē nebija skaidri un pietiekami izklāstīts lēmuma pamatā esošais faktiskais un juridiskais pamatojums, plašākais konteksts liecināja, ka EUAA pirms viņa līguma izbeigšanas vairākas reizes bija sadarbojusies ar sūdzības iesniedzēju. Ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs ir informēts par bažu būtību un viņam ir dota iespēja atbildēt. EUAA pirms izbeigšanas arī mēģināja risināt situāciju, izmantojot mazāk stingrus pasākumus. Lai gan EUAA labāk atbilstu labai administratīvajai praksei veikt strukturētāku uzskaiti un sniegt detalizētāku pamatojumu izbeigšanas vēstulē, ombuds nekonstatēja acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai procedūras trūkumu, kas būtu pietiekami nopietns, lai to varētu uzskatīt par administratīvu kļūmi.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka EUAA, izskatot lēmumu izbeigt sūdzības iesniedzēja līgumu, nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lieta bija par to, kā Eiropas Komisija informēja sabiedrību par tās likumdošanas iniciatīvas statusu attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu satvaru (FSFS), kas bija daļa no stratēģijas “No lauka līdz galdam”. Pēc šīs iniciatīvas uzsākšanas un sabiedriskās apspriešanas Komisija to neiekļāva savā 2024. gada darba programmā. Sūdzības iesniedzējs, organizācija, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, pauda bažas par to, ka Komisija nav informējusi sabiedrību par iniciatīvas statusu un iemesliem, kāpēc kavējās ar to saistīta tiesību akta priekšlikuma pieņemšana.

Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija paskaidroja, ka 2023. gadā tā ir pārskatījusi savas politiskās prioritātes, ņemot vērā ekonomikas traucējumus, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, lauksaimnieku protestus visā ES un plašākas ieinteresēto personu bažas par ES lauksaimniecību. 2025. gadā Komisija pieņēma jaunu “Lauksaimniecības un pārtikas redzējumu”. Tā kā šajā dokumentā FSFS nebija minēta, Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām ir skaidrs, ka šī iniciatīva ir pārtraukta. Turklāt Komisija norādīja, ka tā pašlaik atjaunina informāciju par visām politikas iniciatīvām, kas pieejamas tās tīmekļa vietnē.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz tās politikas iniciatīvu statusu un uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.

Trīs lietas attiecās uz to, kā Eiropas Komisija piemēroja labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (983/2025/MIK), migrantu kontrabandas apkarošanu (2031/2024/VB) un kopējo lauksaimniecības politiku (1379/2024/MIK). Komisija uzskatīja šos priekšlikumus par steidzamiem un tāpēc neiekļāva savos noteikumos paredzētos pasākumus, piemēram, ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas. Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskatīja, ka šie trūkumi ir Komisijas labāka regulējuma noteikumu pārkāpums. Divos gadījumos sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Vienā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu par dienestu savstarpējām apspriedēm.

Pamatojoties uz savām izmeklēšanām, ombude konstatēja procesuālas nepilnības tajā, kā Komisija sagatavoja attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā bija administratīva kļūme. Lai novērstu šos trūkumus, ombude ieteica Komisijai nodrošināt savu labāka regulējuma noteikumu paredzamu, konsekventu un nepatvaļīgu piemērošanu, definējot “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no to prasībām, kā arī reģistrējot un izskaidrojot jebkādu piešķirto atkāpju iemeslus. Turklāt, ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombuds arī izteica četrus ierosinājumus uzlabojumiem, tostarp: precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem; nodrošināt, ka analītiskie dokumenti, ar kuriem aizstāj ietekmes novērtējumus un kuros izklāstīti pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai būtu iespējamas publiskas debates pirms tiesību akta pieņemšanas; izdot norādījumus par klimata konsekvences novērtējumu īstenošanu; sniedzot un reģistrējot pamatojumus, saīsinot starpdienestu konsultāciju periodus zem noteiktajām robežvērtībām.

Atbildē Ombudam Komisija piekrita apsvērt “steidzamu” situāciju definēšanu gaidāmajā labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanā, kā arī reģistrēt un publicēt iemeslus, kāpēc tiek piemērotas jebkādas atkāpes no to prasībām. Komisija arī apņēmās nodrošināt mērķorientētas apspriešanās par saviem “steidzamajiem” priekšlikumiem, trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas publicēt analītiskos dokumentus ar pierādījumiem, kas pamato tās priekšlikumus, iekļaut klimata konsekvences novērtējumus gan analītiskajos dokumentos, gan paskaidrojuma rakstos turpmākiem priekšlikumiem un sniegt pamatojumu saīsinātām starpdienestu apspriedēm.

Sūdzības iesniedzēji savās piezīmēs par Komisijas atbildi uzskatīja, ka Komisijas saistības nav ne skaidras, ne pietiekami konkrētas, lai garantētu pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas kopumā konstruktīvo atbildi uz viņas ieteikumiem un ierosinājumiem uzlabojumiem. Tomēr Komisijas atbilde vēl nesniedz pietiekamu skaidrību par konkrētiem pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai īstenotu Ombuda ieteikumus un ierosinājumus uzlabojumiem.

Tāpēc ombuds uzraudzīs šo jautājumu, pamatojoties uz turpmākām sūdzībām un pēc tam, kad Komisija būs pabeigusi labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanu. Šajā posmā turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas, un ombuds šīs trīs lietas slēdza.

Sūdzības iesniedzējs strādāja par ekspertu pie ārēja ES līgumslēdzēja ES finansētā projektā Tanzānijā, ko vadīja Eiropas Savienības delegācija Tanzānijā un Austrumāfrikas kopienā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka darbuzņēmējs ir pārkāpis Tanzānijas tiesību aktus, nereģistrējoties Tanzānijā, tādējādi liedzot viņam iegūt derīgu darba atļauju. Pēc tam līgumslēdzējs informēja sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu izbeigt līgumu, ņemot vērā ES delegācijas paustās bažas par sūdzības iesniedzēja darbu.

Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, kā delegācija risināja abus jautājumus. Šajā sakarā ombude atsaucās uz savu konsekventi pausto viedokli, ka gadījumos, kad ES iestādes cenšas aizstāt ekspertus, kas strādā pie ES projektiem, šīs personas pirms aizstāšanas būtu jāuzklausa. Lai gan Komisija apgalvoja, ka tā nelūdza eksperta aizstāšanu, ombuds konstatēja, ka Komisija bija iesaistīta lēmumā par aizstāšanu. Tādējādi ombuds konstatēja, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka pirms sūdzības iesniedzēja aizstāšanas tiek ievērotas viņa tiesības tikt uzklausītam, un tas ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.  Viņa ierosināja uzlabojumus, kuru mērķis ir novērst šā jautājuma rašanos nākotnē. 

Turklāt ombuds konstatēja, ka, tā kā sūdzības iesniedzēja līgums tika izbeigts, turpmāka izmeklēšana par darba atļaujas jautājumu nebija pamatota. Tomēr viņa ieteica Komisijai veikt uzlabojumus, aicinot to pārbaudīt šo jautājumu, jo tas var ietekmēt citus ekspertus, kas strādā pie ES projekta.