Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) izskatīja sūdzības iesniedzēja atjaunošanu darbā pēc atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka EMSA nav atjaunojusi viņu pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad viņa lūdza atgriezties darbā 2022. gadā, un apgalvoja, ka līdz ar to viņas darba stāžs un algas līmenis būtu jāpārrēķina tā, it kā viņa būtu atjaunota darbā no minētā datuma.

Ombude konstatēja, ka EMSA ir novērtējusi sūdzības iesniedzējas piemērotību visām attiecīgajām vakancēm, kas radušās attiecīgajā periodā, un piešķīrusi viņai prioritāti, kas nepieciešama saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Ombuds neatrada pierādījumus par acīmredzamu kļūdu EMSA vērtējumā, ka šīs vakances nebija piemērotas sūdzības iesniedzējai, un līdz ar to nebija pamata secināt, ka viņas atjaunošana darbā bija nepamatoti novēlota. Tomēr izmeklēšanā tika uzsvērts, cik svarīga ir skaidra informācija, regulāra pēckontrole un stingra dokumentācija gadījumos, kad tiek kavēta atjaunošana darbā pēc atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tajā pašā laikā ombude ierosināja uzlabojumus, ka EMSA būtu jānodrošina, ka darbinieki, kuri pieprasa atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ, kas pārsniedz sešus mēnešus, tiek skaidri informēti par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar novēlotu atjaunošanu darbā, un ka darbinieki, kuri gaida atjaunošanu darbā, regulāri saņem jaunāko informāciju par to, kā viņu profili tiek novērtēti, ņemot vērā pieejamās vakances.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) izskatīja ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību darbā pieņemta darbinieka sūdzību par psiholoģisku vardarbību, ko veicis viņa uzraudzītājs.

Ombuds konstatēja, ka EUSPA nopietni uztvēra apgalvojumus, sāka administratīvu izmeklēšanu, iztaujāja attiecīgās personas un lieciniekus un pēc šīs izmeklēšanas nonāca pie secinājuma. Tādējādi EUSPA ievēroja spēkā esošo procesuālo regulējumu. Ombuds nekonstatēja nekādas norādes par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un līdz ar to nekādu administratīvu kļūmi EUSPA veiktajā sūdzības par aizskarošu izturēšanos izskatīšanā.

Tomēr ombude ierosināja EUSPA izstrādāt labākas saziņas metodes šāda veida sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām neattiecas ES Civildienesta noteikumos paredzētās procesuālās garantijas, visā procedūras laikā saņem skaidru un konsekventu informāciju, tostarp pienācīgu pamatojumu, kad procedūra tiek slēgta.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) izskatīja ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību darbā pieņemta darbinieka sūdzību par psiholoģisku vardarbību, ko veicis viņa uzraudzītājs.

Ombuds konstatēja, ka EUSPA nopietni uztvēra apgalvojumus, sāka administratīvu izmeklēšanu, iztaujāja attiecīgās personas un lieciniekus un pēc šīs izmeklēšanas nonāca pie secinājuma. Tādējādi EUSPA ievēroja spēkā esošo procesuālo regulējumu. Ombuds nekonstatēja nekādas norādes par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un līdz ar to nekādu administratīvu kļūmi EUSPA veiktajā sūdzības par aizskarošu izturēšanos izskatīšanā.

Tomēr ombude ierosināja EUSPA izstrādāt labākas saziņas metodes šāda veida sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām neattiecas ES Civildienesta noteikumos paredzētās procesuālās garantijas, visā procedūras laikā saņem skaidru un konsekventu informāciju, tostarp pienācīgu pamatojumu, kad procedūra tiek slēgta.

Lieta attiecās uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) atteikumu nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar izmeklēšanu un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ieteikumiem. EIB identificēja daudzus dokumentus, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja pieprasījums, tostarp OLAF galīgos ziņojumus un ieteikumus, kā arī pašas EIB disciplināros lēmumus. Lai gan EIB piešķīra daļēju piekļuvi desmit no 13 identificētajiem OLAF galīgajiem ziņojumiem, tā pilnībā atteica piekļuvi pārējiem dokumentiem. Attiecībā uz EIB disciplinārajiem lēmumiem EIB sniedza kopsavilkumu par veiktajiem disciplinārajiem pēcpasākumiem. To darot, EIB savos pārredzamības noteikumos balstījās uz izņēmumiem attiecībā uz publisku piekļuvi, apgalvojot, ka pilnīga izpaušana kaitētu personas datu aizsardzībai, izmeklēšanas mērķiem un tās lēmumu pieņemšanas procesam.

Ombude sāka izmeklēšanu, un viņas izmeklēšanas grupa pārbaudīja sūdzības iesniedzēja publiskās piekļuves pieprasījumā minētos dokumentus. Pārbaude parādīja, ka ievērojams šajos dokumentos ietvertās informācijas apjoms ir personas dati, kuru izpaušana varētu padarīt identificējamus atsevišķus OLAF izmeklētos EIB darbiniekus. Ņemot vērā delikāto līdzsvarošanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai informācijas izpaušana varētu novest pie personu identificēšanas, un ņemot vērā to, ka EIB ir sniegusi sūdzības iesniedzējam pārskatu par veiktajiem turpmākajiem pasākumiem un piemērotajām sankcijām, ombude uzskatīja, ka EIB atteikums nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi kopumā ir pamatots. Tāpēc viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr, lai gan ievērojama daļa no neizpaustajos dokumentos ietvertās informācijas nepārprotami ir personas dati, ombuds norādīja, ka informācijas apjomam, pat ja tas ir ierobežots, ir administratīvs raksturs un tas nav personas dati. Tādējādi viņa ierosināja uzlabojumus, lai EIB apsvērtu, vai vismaz dažas tās disciplināro lēmumu daļas, kas ietver tikai administratīvu informāciju, varētu izpaust, neriskējot izpaust personas datus.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) izskata procesuālos aspektus saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu, ko sūdzības iesniedzējs [1] iesniedza 2022. gadā. Trauksmes cēlēja ziņojums attiecās uz iespējamām ģimenes attiecībām starp darbā pieņemošo darbinieku un darbā pieņemto personu.

Sūdzības iesniedzējs saskārās ar iespējamo pārkāpēju rīcību, kas, viņuprāt, bija neatbilstoša rīcība (tostarp aizskaršana). Sūdzības iesniedzējs pieprasīja veikt saistītu administratīvu izmeklēšanu.

ECB nolēma izvērtēt trauksmes cēlēju ziņojumu kopā ar jautājumu par iespējamo neatbilstošo rīcību. Tā arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka iesniegtie pierādījumi nedod pamatu sākt administratīvu izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja abus punktus, iesniedzot administratīvu sūdzību, kuru ECB atzina par nepieņemamu individuālas intereses trūkuma dēļ (abu jautājumu kopīga izskatīšana) vai apstrīdama lēmuma trūkuma dēļ (administratīvās izmeklēšanas nesākšana).

Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apstrīdot ECB lēmumu par nepieņemamību. Ombuda izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs arī lūdza ombudu rūpīgāk izpētīt trauksmes cēlēju ziņojumu un sūdzību izskatīšanu ECB.

Ombuds uzskatīja, ka ECB norādītie iemesli sūdzības iesniedzēja administratīvās sūdzības atzīšanai par nepieņemamu nav pārliecinoši.

Ombude arī norādīja, ka izmeklēšanas laikā šajā jautājumā ir notikušas būtiskas pārmaiņas un ka ar to saistītās augsta līmeņa iekšējās izmeklēšanas joprojām turpinās. Turklāt ECB pabeidza pārskatu sniegšanas, izmeklēšanas un disciplinārās sistēmas pārskatīšanu pēc savas iniciatīvas. Šajos apstākļos ombuds secināja, ka turpmāka izmeklēšana tobrīd nebija pamatota, un slēdza izmeklēšanu.

 

[1] Anonimitātes apsvērumu dēļ, tostarp attiecībā uz sūdzības iesniedzēja dzimumu, tekstā sūdzības iesniedzējs ir minēts kā “viņi”/“viņi”/“viņi”.