Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) izskatīja sūdzības no Eiropas deleģēto prokuroru valsts palīga Itālijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPPO biroja Romā Eiropas deleģētie prokurori ir iejaukušies divās administratīvajās procedūrās, ko viņš bija uzsācis valsts līmenī. Sūdzība attiecās arī uz to, kā EPPO izskatīja sūdzības iesniedzēja iesniegto pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

Ombude konstatēja trūkumus EPPO veiktajā sūdzību izskatīšanā attiecībā uz to, kā EPPO paziņoja savu nostāju sūdzības iesniedzējam, un iemesliem, kāpēc tā secināja neveikt turpmākus pasākumus. EPPO šo jautājumu risināja izmeklēšanas gaitā, sniedzot skaidrus un pamatotus paskaidrojumus par savu nostāju. Ombude arī konstatēja, ka EPPO, izskatot sūdzības, nav pārkāpusi sūdzības iesniedzēja tiesības.

Attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem ombude konstatēja, ka EPPO norādītie iemesli neizpaust pieprasītos dokumentus, šķiet, neatbilst ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Tomēr ombude konstatēja, ka lēmums neizpaust sūdzības iesniedzēja pieprasītos dokumentus bija pamatots, lai gan cita iemesla dēļ nekā EPPO norādītais.

Ombude slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu atkārtoti pārbaudīt visus kandidātus pēc tehniskas kļūmes testēšanas sesijā astoņām tulkotāju atlases procedūrām 2025. gadā. Problēma bija izveides kļūda, kas ļāva kandidātiem atlasīt vairākas atbildes pārbaudījumos, kuros tika pieņemta tikai viena atbilde. Aptuveni trešdaļa kandidātu bija atlasījuši vairākas atbildes. Atkārtotas testēšanas sesija bija plānota vienā dienā ar iespēju pārplānot tikai nepārvaramas varas gadījumā. Sūdzības iesniedzēji vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka lēmums par visu kandidātu atkārtotu pārbaudījumu ir nesamērīgs un ka atteikums atļaut pārbaudījuma pārcelšanu ir netaisnīgs.

Ombude konstatēja, ka EPSO un atlases komisijas ir rūpīgi izvērtējušas šo jautājumu un ka nekas neliecina par to, ka izvēlētā pieeja nenodrošina saprātīgu līdzsvaru starp diviem galvenajiem EPSO un atlases komisiju izvirzītajiem apsvērumiem, proti, tehnisko un administratīvo iespējamību, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem. Tādējādi lēmums atkārtoti pārbaudīt visus kandidātus bija samērīgs ar mērķi saglabāt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem. Ombude arī secināja, ka konkrētajā tehniskajā kontekstā EPSO bija saprātīgi piemērot savu standarta politiku attiecībā uz pārplānošanu.

Ombude slēdza izmeklēšanu, secinot, ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) izskatīja sūdzību par testu rezultātiem pastāvīgā korpusa darbinieku darbā pieņemšanas procedūrā. Sūdzības iesniedzējs nebija ieguvis minimālo kopējo punktu skaitu daudzizvēļu testā (“MCQ tests”), lai varētu pāriet pie procedūras nākamā posma. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja viņa rezultātus un pauda bažas, ka viņš ir pakļauts rasu un etniskajai diskriminācijai. Sūdzības iesniedzējs lūdza jautājumus un atbildes, ko Frontex viņam nesniedza.

Neapmierināts ar to, kā Frontex izskatīja šo lietu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombude sāka izmeklēšanu un lūdza Frontex apsvērt iespēju iesniegt sūdzības iesniedzējam sarakstu, kurā vēstuļu veidā norādītas sūdzības iesniedzēja sniegtās atbildes un pareizās atbildes daudzizvēļu testā. Frontex sniedza sūdzības iesniedzējam šādu informāciju.

Ombude konstatēja, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes attiecībā uz to, kā Frontex aprēķināja sūdzības iesniedzēja pārbaudes rezultātus, kā arī nekas neliecina par diskrimināciju.

Ņemot vērā to, ka Frontex izmeklēšanas gaitā sniedza sūdzības iesniedzējam attiecīgo informāciju par daudzizvēļu testu, turpmāka izmeklēšana par šo lietas aspektu nebija pamatota. Ombude slēdza izmeklēšanu, ierosinot uzlabot Frontex, ka tai būtu jāinformē kandidāti tās darbā pieņemšanas procedūrās par rezultātiem, kas iegūti visos izslēdzošajos pārbaudījumos, izmantojot tabulu, kurā attiecībā uz katram jautājumam atbilstošo skaitu norādīta sniegtā atbilde (vēstules veidā), kā arī pareizā atbilde (arī vēstules veidā).

Lieta attiecās uz to, kā ES misija izskatīja norīkota valsts eksperta pagarināto medicīnisko atvaļinājumu. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja pamatojumu viņa paturēšanai medicīniskajā atvaļinājumā, ievēroto procedūru, viņa medicīnisko datu aizsardzību un lēmumu pārtraukt dienas naudas izmaksu daļējas prombūtnes laikā.

Ombude konstatēja, ka misijai ir pamatots iemesls rīkoties. Tā balstījās uz vairāku medicīnas speciālistu vērtējumiem, iesaistīja sūdzības iesniedzēja norīkotāju iestādi un ļāva viņam atgriezties darbā, tiklīdz bija izpildīti attiecīgie nosacījumi. Misija arī piemēroja attiecīgos noteikumus, kad tā pārtrauca maksāt sūdzības iesniedzēja dienas naudu.

Tāpēc ombuds nekonstatēja administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja sūdzību par neskaidriem jautājumiem pārbaudījumā saistībā ar ES civildienesta darbinieku atlases procedūru. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka problēma ir saistīta ar sliktu tulkojumu, un pauda bažas arī par to, kā EPSO vispārīgāk izskata šādas sūdzības.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO ir pienācīgi izskatījis attiecīgo sūdzību un sniedzis apmierinošu pārskatu par savu praksi un procedūru ar tulkošanu saistīto sūdzību izskatīšanai kopumā.

Atzīstot, ka apstākļi, kādos kandidāti var iesniegt derīgu sūdzību, var būt sarežģīti, ņemot vērā stresa testu situāciju un to, ka kandidāti nevar veikt piezīmes, ombude slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombude ierosināja, ka EPSO būtu jāapsver iespēja publicēt papildu norādījumus kandidātiem par to, kāda veida informācija un apraksti ir nepieciešami, iesniedzot ar tulkošanu saistītas sūdzības.

Lieta attiecās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbinieku, kurš uzskatīja, ka viņa tiešais vadītājs viņu aizskar. Viņš par to sūdzējās 2021. gada sākumā. ECB uzsāka administratīvo izmeklēšanu un vienlaikus norīkoja sūdzības iesniedzēju uz citu darba vietu ECB viņa paša aizsardzībai.

Administratīvā izmeklēšana ilga divarpus gadus un tika slēgta trīs gadus pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs pirmo reizi lūdza palīdzību. Administratīvajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs ir ticis vajāts, un oficiāli tika sākta disciplinārlieta pret tiešo vadītāju.

Laikā, kad ECB veica turpmākus pasākumus saistībā ar administratīvās izmeklēšanas rezultātiem, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Viņš apgalvoja, ka process nepamatoti kavējas.

Ombuda izmeklēšanas gaitā ECB pabeidza disciplināro procedūru, un sūdzības iesniedzējs galu galā atgriezās savā galvenajā darba vietā.

Ombude konstatēja, ka visos ECB lietas izskatīšanas posmos ir notikusi nepamatota kavēšanās un ka ECB nav risinājusi svarīgus jautājumus, veicot turpmākus pasākumus. Tāpēc ombude ierosināja risinājumu ECB, proti, atvainoties, izmaksāt kompensāciju un nodrošināt jēgpilnu iekšējo saziņu ar darbiniekiem par aizskarošas izturēšanās lietu.

Atbildē uz ombudes risinājuma priekšlikumu ECB pauda nožēlu par notikušo. Tā organizēja papildu iekšējo saziņu par aizskarošas izturēšanās lietu. Tomēr tā neuzskatīja, ka tās rīcībā ir elementi, kas vajadzīgi, lai apsvērtu finansiālas kompensācijas piešķiršanu. Ombude konstatēja, ka kaitējums, ko radīja ECB rīcība sūdzības iesniedzēja aizskarošas izturēšanās lietā, diemžēl netika novērsts ar ECB atbildi uz risinājuma priekšlikumu. Tomēr, tā kā ieteikums, kurā atkārtoti minēti tie paši punkti, nešķiet lietderīgs, ombude slēdza izmeklēšanu, ierosinot sistēmiskus uzlabojumus, un vēlreiz lūdza ECB sadarboties ar sūdzības iesniedzēju, lai noteiktu attiecīgās administratīvās kļūmes finansiālās sekas.