- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 1333/2015/MDC par Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu izslēgt sūdzības iesniedzēju no konkursa, pamatojoties uz to, ka viņa diploms nav būtisks
Lēmums
Lieta 1333/2015/MDC - Uzsākta Trešdiena | 07 oktobris 2015 - Atzinuma projekts par Pirmdiena | 17 jūlijs 2017 - Lēmums par Trešdiena | 23 maijs 2018 - Iesaistītā iestāde Eiropas Personāla atlases birojs ( Konstatētas kļūdas pārvaldē )
Sūdzības iesniedzējs 2013. gadā tika izslēgts no Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkotā konkursa administratoru pieņemšanai darbā revīzijas jomā. Viņš tika izslēgts, pamatojoties uz to, ka viņa akadēmiskā kvalifikācija nebija pietiekami atbilstoša izsludinātajam amatam. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam norādīja, ka vairākiem kandidātiem, kuri tika pielaisti vienam un tam pašam konkursam 2010. gadā, bija diplomi, kas bija tādi paši vai mazāk būtiski nekā viņa diploms. Viņš apgalvoja, ka, ja citu kandidātu kvalifikācija 2010. gadā bija pietiekama, viņa diplomam vajadzētu būt pietiekamam arī 2013. gadā.
Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka 2013. gada konkurss bija tas pats konkurss, kas sākotnēji notika 2010. gadā, un ka 2013. gadā būtu jāpiemēro tie paši kvalifikācijas kritēriji kā 2010. gadā. Ombuds konstatēja EPSO pieļautu administratīvu kļūmi un ieteica EPSO lūgt atlases komisiju pārskatīt savu lēmumu par sūdzības iesniedzēja kvalifikāciju.
EPSO atteicās pieņemt ombuda ieteikumu, nesniedzot
pārliecinoši savas nostājas iemesli. Tāpēc ombuds slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs 2013. gadā tika izslēgts no Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkotā konkursa administratoru pieņemšanai darbā revīzijas jomā. Viņš tika izslēgts, pamatojoties uz to, ka viņa akadēmiskā kvalifikācija nebija pietiekami atbilstoša izsludinātajiem amatiem. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam norādīja, ka vairākiem kandidātiem, kuri tika pielaisti 2010. gada konkursam [1], bija diplomi, kas bija tādi paši vai mazāk būtiski nekā viņa diploms. Viņš apgalvoja, ka, ja pārējo kandidātu kvalifikācija 2010. gadā bija pietiekama, viņa diplomam vajadzētu būt pietiekamam arī 2013. gadā [2].
Kā EPSO izskata 90. panta 2. punkta sūdzību
Ombuda ieteikums
2. Vēršoties pie EPSO ar ieteikumu, ombuds ņēma vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.
3. Ieteikuma priekšvēsture bija šāda: Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā ombuds lūdza EPSO precizēt savu apgalvojumu (kas izteikts komentāros ombudam), ka pirms pieteikumu izskatīšanas atlases komisija ir nolēmusi, ka tā pieņems diplomus tikai tad, ja lielākā daļa pētīto priekšmetu tieši attiecas uz revīzijas jomu un paziņojumā minēto pienākumu raksturu. Ombudam nebija skaidrs, vai padome bija pieņēmusi šo lēmumu pirms to kandidātu pieteikumu izskatīšanas, kuri bija nokārtojuši 2010. gada konkursa priekšatlases testus, vai tikai pirms to kandidātu pieteikumu izskatīšanas, kuri piedalījās 2013. gada konkursā. Tāpēc EPSO tika lūgts precizēt, vai atlases komisija, pārbaudot citu EPSO/AD/177/10 (proti, 2010. gada izdevumā) atzīto kandidātu kvalifikāciju, piemēroja to pašu stingro interpretāciju, ko tā piemēroja sūdzības iesniedzējam 2013. gada izdevumā.
4. EPSO informēja ombudu, ka 2013. gada konkurss bija jauns konkurss, nevis 2010. gada konkursa atkārtojums [3]. Tā apgalvoja, ka kandidāti par to bija informēti.
5. Tomēr sūdzības iesniedzējs iesniedza pierādījumus, kas liecina, ka 2013. gada konkurss bija 2010. gada konkursa atkārtojums.
6. Savā ieteikumā ombude konstatēja, ka 2013. gada konkurss bija daļa no tā paša konkursa, kas sākotnēji notika 2010. gadā, un ka 2013. gadā bija jāpiemēro tie paši kvalifikācijas kritēriji kā 2010. gadā. Ombuds konstatēja EPSO pieļautu administratīvu kļūmi, jo EPSO attiecīgajā laikā nebija pārbaudījis, vai atlases komisija bija pieņēmusi stingrāku pieeju kandidātu diplomu novērtēšanai 2013. gada izdevumā nekā 2010. gada izdevumā. Tādējādi EPSO izvairījās pārbaudīt, vai atlases komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Ombuds ieteica EPSO “lūgt atlases komisiju pārskatīt tās lēmumu nepielaist sūdzības iesniedzēju vērtēšanas centra posmam attiecīgā konkursa 2013. gada izdevumā. Atlases komisijai būtu jāpatur prātā, ka atklātā konkursa EPSO/AD/177/10 2010. un 2013. gada izdevumi nebūtu jāuzskata par atsevišķiem konkursiem. Tāpēc 2013. gada izdevumu attiecināmības nosacījumi tai būtu jāinterpretē tādā pašā veidā, kā tā tos interpretēja 2010. gada izdevumā.”
7. Atzinumā par ombuda ieteikumu EPSO norādīja, ka jautājums par to, vai 2010. un 2013. gada procedūras bija vienas un tās pašas vai divi atsevišķi konkursi, kā tāds nav izvirzīts sūdzības iesniedzēja sūdzībā saskaņā ar 90. panta 2. punktu.
8. Tas bija “diezgan pārsteigts par ombuda secinājumu, ka, “apgalvojot, ka [2010. un 2013. gada procedūras] bija atsevišķi konkursi, […] EPSO pienācīgi neveica administratīvo pārskatīšanu (90. panta 2. punkta sūdzība)”[4] (un tādējādi pieļāva administratīvu kļūmi). EPSO pauda bažas, ka šis secinājums “varētu būt balstīts uz kaut kādu pārpratumu”. Pilnībā atzīstot, ka ombuds pats var izvirzīt principiālu jautājumu, ja tas attiecas uz viņa izmeklēšanu (tādēļ, kā tas norādīja, tas ir atbildējis uz ombuda jautājumu), EPSO norādīja, ka savā atbildē uz 90. panta 2. punkta sūdzību tas nav apgalvojis, ka 2010. un 2013. gada procedūras bija atsevišķi konkursi. Tāpēc EPSO nesaskatīja pamatu ombuda paziņojumam un konstatējumam par administratīvām kļūmēm. Tādēļ tā lūdza ombudi pārskatīt savu konstatējumu.
9. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka dažiem kandidātiem, kas pielaisti 2010. gada procedūras revīzijas jomai, bija mazāk piemērota kvalifikācija nekā sūdzības iesniedzējam, EPSO atsaucās uz iedibināto judikatūru, saskaņā ar kuru, pat ja atlases komisija nepareizi piemēro paziņojumu par konkursu, kā rezultātā daži kandidāti tiek nepamatoti pielaisti konkursam, šāds apstāklis nevar pierādīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, uz kuru izslēgtais kandidāts varētu lietderīgi atsaukties, lai apstrīdētu sava pieteikuma noraidīšanu, “jo neviens pats nevar atsaukties uz prettiesisku darbību, kas izdarīta par labu citam”.
10. EPSO norādīja, ka tā ir standarta pieeja, ko izmanto, atbildot uz sūdzībām, ja izslēgtais kandidāts apstrīd savu nepielaišanu, salīdzinot savu kvalifikāciju ar to kandidātu kvalifikāciju, kuri ir pielaisti tajā pašā konkursa procedūrā. Tādējādi EPSO savus secinājumus par to, vai atlases komisijas lēmums nepielaist sūdzības iesniedzēju, nav balstījis uz sūdzības iesniedzēja un tajā pašā procedūrā pielaisto kandidātu kvalifikācijas salīdzinošu analīzi. Tā drīzāk pārbauda, vai padomes lēmums par nepielaišanu šķiet pamatots, ņemot vērā konkrētajā konkursā piemērotos īpašos pielaišanas kritērijus.
11. EPSO arī norādīja, ka, lai gan jautājums par vienlīdzīgu attieksmi tika izvirzīts ombuda izmeklēšanas laikā, tas joprojām uzskatīja, ka 2010. un 2013. gada procedūras bija atsevišķi konkursi. Tomēr pretēji ombuda ieteikumā paustajiem apgalvojumiem EPSO izrādīja gatavību pārbaudīt, vai atlases komisijas sniegtā uzņemšanas kritēriju interpretācija 2010. un 2013. gada procedūrās atšķīrās.
12. Ombuds izmeklēšanas gaitā salīdzināja 2010. un 2013. gada procedūru revīzijas jomas lietu izlasi, lai noteiktu, vai šāda salīdzinoša analīze atklātu acīmredzamas atšķirības atlases komisijas pieejā kvalifikāciju novērtēšanai abās procedūrās. EPSO norādīja, ka “šis salīdzinājums neļāva secināt, ka kolēģijas pieejā 2010. un 2013. gadā bija skaidri nosakāmas sistēmiskas atšķirības”. Tas piebilda, ka šie jautājumi tika apspriesti sanāksmē, kas 2016. gada 19. oktobrī notika starp Ombuda izmeklēšanas grupu un EPSO darbiniekiem. EPSO iesniedza ombudam izmantotās izlases kopiju.
13. EPSO norādīja, ka tas nevar “pieņemt kā pamatotu secinājumu par administratīvu kļūmi, pamatojoties uz to, ka tas labprātīgi izvairījās salīdzināt kolēģijas interpretāciju par atbilstības kritērijiem 2010. un 2013. gadā”. Tas lūdza ombudi pārskatīt savu secinājumu.
14. Visbeidzot, EPSO apgalvoja, ka nav pierādījumu, kas pamatotu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka atlases komisijas veiktā vērtēšanas kritēriju interpretācija 2013. gadā bija stingrāka vai pat citāda nekā 2010. gadā. Tāpēc nav pamata secināt, ka, ja sūdzības iesniedzējs būtu novērtēts 2010. gada procedūras uzņemšanas posmā, atlases komisijas lēmums par viņa atbilstību būtu bijis citāds, kas, pēc EPSO domām, bija iemesls ombuda ieteikumam atkārtoti izvērtēt viņa pieteikumu.
15. Savos komentāros par EPSO viedokli sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka konkursa 2013. gada izdevuma rezultāti tika publicēti 2014. gada 10. jūlijā, t. i., divus mēnešus pēc 90. panta 2. punktā paredzētās sūdzības iesniegšanas termiņa. Analīze, kas tika veikta pēc veiksmīgo kandidātu rezerves saraksta publicēšanas konkursa 2013. gada izdevumā, pierādīja, ka atlases kritēriji 2010. un 2013. gada izdevumos tika piemēroti atšķirīgi. Rezultāti nepārprotami bija “jauns fakts”. Tāpēc EPSO nevarēja atteikties atbildēt uz ombuda jautājumu par to, vai abas procedūras bija vienas un tās pašas vai divi atsevišķi konkursi.
16. Sūdzības iesniedzējs uzstāja, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo dažiem kandidātiem, kuri piedalījās 2010. gada izdevumā, bija diploms, kas bija tieši tāds pats kā viņa diploms. Tā kā ombuds bija skaidri parādījis, ka 2013. gada konkurss bija 2010. gada konkursa atkārtojums, EPSO bija jāpārbauda to kandidātu diplomi, kuri tika pielaisti 2010. gada konkursam.
17. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir izskatījis visus rezerves sarakstā iekļautos kandidātus un iesniedzis “pārliecinošus pierādījumus, ka 2010. gadā daudziem kandidātiem bija inženiera grāds vai pat medicīnas/ķīmijas grāds”. Piemēram, vienai personai, kuras vārds ir iekļauts rezerves sarakstā saistībā ar 2010. gada izdevumu, bija neirozinātnes doktora grāds. No otras puses, atlases komisija 2013. gadā bija stingrāka, un diplomi tiesību un ekonomikas jomā “bija parastie diplomi”, kā parādīts EPSO iesniegtajā izlasē. Tā kā katrā konkursa kārtā tika pielaisti mazāk nekā 50 kandidāti, būtu bijis viegli iesniegt visus pieteikumus, nevis tikai paraugu. Turklāt, tā kā sūdzības iesniedzējs bija uzsvēris vairākus “aizdomīgus kandidātus”, būtu bijis labāk koncentrēties uz šiem kandidātiem.
Ombuda novērtējums pēc ieteikuma
18. Saskaņā ar paša EPSO teikto EPSO “pārbauda, vai kolēģijas lēmums par nepielaišanu šķiet pamatots, ņemot vērā konkrētajā konkursā piemērotos īpašos pielaišanas kritērijus” (mans izcēlums). Tā kā sūdzības iesniedzējs savā 90. panta 2. punkta sūdzībā bija apgalvojis, ka dažiem kandidātiem, kas tika pielaisti 2010. gada procedūras revīzijas jomā, bija mazāk piemērota kvalifikācija nekā viņa paša kvalifikācija, EPSO savā lēmumā par 90. panta 2. punkta sūdzību nebūtu bijis jāapmierina, atsaucoties uz judikatūru, kurā ir noteikts, ka paziņojuma par konkursu nepareiza piemērošana, kuras rezultātā daži kandidāti tika pielaisti nepamatoti, nevar pierādīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, neveicot padziļinātu šī apgalvojuma pārbaudi. Ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus (divas viena un tā paša konkursa kārtas), šim apgalvojumam būtu vajadzējis radīt EPSO šaubas par to, vai 2010. gada izdevumā piemērotie “īpašie pielaišanas kritēriji” ir tādi paši kā 2013. gada izdevumā piemērotie kritēriji. Kad ombuds jautāja EPSO, vai 2013. gada procedūrā piemērotie kritēriji ir stingrāki nekā 2010. gada procedūrā piemērotie kritēriji, EPSO vienkārši atbildēja, ka tie ir divi atsevišķi konkursi. Tādējādi ir skaidrs, ka, tā kā EPSO vienmēr ir uzskatījis abas procedūras par nošķirtām, tas nekad nav pārliecinājies, ka “īpašie uzņemšanas kritēriji” 2010. un 2013. gada izdevumos tika piemēroti vienādi (pārbaudot vērtēšanas skalas, ko atlases komisijas izmantoja abos izdevumos). Ombuds sava ieteikuma 37. punktā (t. i., paziņojumā, kas daļēji minēts iepriekš 8. punktā un pilnībā minēts iepriekš 4. zemsvītras piezīmē) bija domājis, ka, tā kā EPSO tagad (un tādējādi arī brīdī, kad tas pieņēma lēmumu par 90. panta 2. punkta sūdzību) uzskatīja, ka tie ir divi atsevišķi konkursi, ir skaidrs, ka, izskatot 90. panta 2. punkta sūdzību, EPSO nav izvērtējis, vai atlases komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, piemērojot atšķirīgus atlases kritērijus 2010. un 2013. gada procedūru kandidātiem, jo tā nekad nav centusies noskaidrot, vai “īpašie pielaišanas kritēriji” abos izdevumos tika piemēroti atšķirīgi.
19. Nepietiek ar to, ka EPSO apgalvo, ka tas ir salīdzinājis 2010. un 2013. gada procedūru revīzijas jomas lietu izlasi un secinājis, ka padomes pieejā 2010. un 2013. gadā nebija skaidri nosakāmu sistēmisku atšķirību. EPSO nevajadzēja pārbaudīt acīmredzamas atšķirības, bet tam bija jāpārbauda, vai kolēģijas pieeja abās procedūrās bija identiska. Ja EPSO vēlējās pierādīt, ka atlases komisijas interpretācija par pielaišanas kritērijiem 2010. un 2013. gada procedūrās bija identiska, tam bija jāpārbauda abu procedūru vajadzībām izmantotās vērtēšanas skalas.
20. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude apstiprina savu konstatējumu par administratīvu kļūmi.
Secinājums
Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:
EPSO atteikums lūgt atlases komisiju pārskatīt savu lēmumu nepielaist sūdzības iesniedzēju vērtēšanas centra posmam attiecīgā konkursa 2013. gada izdevumā ir administratīva kļūme.
Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reillija
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2018. gada 23. maijā
[1] Sūdzības iesniedzējs 2010. gadā piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/177/10 - AUDIT - Administratori. Pamatojoties uz priekšatlases testu rezultātiem, viņš tika izslēgts no atlases procesa. 2013. gadā, ņemot vērā Pachtitis lietas iznākumu (Civildienesta tiesas 2010. gada 15. jūnija spriedums Pachtitis / Komisija, F‑35/08, ECLI:EU:F:2010:51), EPSO paziņoja, ka tas atkārtoti rīkos konkursu EPSO/AD/177/10. Visi kandidāti, kuri tika izslēgti no konkursa EPSO/AD/177/10, pamatojoties uz priekšatlases testu rezultātiem, tika uzaicināti kārtot jaunus testus. Sūdzības iesniedzējs nokārtoja atklātā konkursa EPSO/AD/177/10 – AUDIT 2013 – Administratori priekšatlases testus (“2013. gada izdevums”).
[2] Sīkāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda veikto izmeklēšanu skatīt ombuda ieteikuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē:
https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/recommendation.faces/en/81510/html.bookmark
[3] Ja ir divi dažādi konkursi, abos attiecīgajos konkursos var piemērot atšķirīgus pielaišanas kritērijus. Gluži pretēji, ja ir tikai viens konkurss, kas sadalīts divos izdevumos, abos izdevumos ir vienādi jāpiemēro pielaišanas kritēriji.
[4] Šis secinājums ir atrodams ombuda ieteikuma 37. punktā, kas ir formulēts šādi: “Apgalvojot, ka tie bija atsevišķi konkursi, EPSO izvairījās pārbaudīt, vai atlases komisija 2013. gada izdevumā bija pieņēmusi stingrāku pieeju kandidātu diplomu novērtēšanai nekā 2010. gada izdevumā. Tādējādi EPSO izvairījās pārbaudīt, vai atlases komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Tomēr, tā kā ombude nepiekrīt, ka ir bijuši divi atsevišķi konkursi, viņa konstatē, ka EPSO nav pienācīgi veicis administratīvo pārskatīšanu (90. panta 2. punkta sūdzība). Ombuds ir konstatējis, ka EPSO ir kļūdījies, secinot, ka nav pierādījumu, ka atlases komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvērtējot sūdzības iesniedzēja pieteikumu.”