Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) praksi neļaut kandidātiem pieteikties vairāk nekā vienam vienlaicīgam ES ierēdņu darbā pieņemšanas konkursam, pat ja viņi atbilst kritērijiem. EPSO atteicās ļaut sūdzības iesniedzējam pieteikties divos vienlaicīgos konkursos tulkotāju pieņemšanai darbā ES iestādēs un pārliecinoši nepaskaidroja šīs prakses piemērošanas iemeslus.

Ombuds konstatēja, ka šāda prakse varētu kavēt viskvalificētāko personu pieņemšanu darbā un ka attiecīgi EPSO būtu jāspēj sniegt pārliecinošu pamatojumu par šādas prakses iemesliem. Ombuds konstatēja, ka tas, ka EPSO nesniedza sūdzības iesniedzējam šādu pamatojumu, bija administratīva kļūme. Viņa arī konstatēja, ka jebkāda prakses turpināšana bez pamatota pamatojuma noteikti būtu arī administratīva kļūme. Tādēļ ombuds ieteica EPSO nekavējoties pārskatīt savu politiku attiecībā uz šo praksi.

Sūdzības iesniedzējs 2013. gadā tika izslēgts no Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkotā konkursa administratoru pieņemšanai darbā revīzijas jomā. Viņš tika izslēgts, pamatojoties uz to, ka viņa akadēmiskā kvalifikācija nebija pietiekami atbilstoša izsludinātajam amatam. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam norādīja, ka vairākiem kandidātiem, kuri tika pielaisti vienam un tam pašam konkursam 2010. gadā, bija diplomi, kas bija tādi paši vai mazāk būtiski nekā viņa diploms. Viņš apgalvoja, ka, ja citu kandidātu kvalifikācija 2010. gadā bija pietiekama, viņa diplomam vajadzētu būt pietiekamam arī 2013. gadā.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka 2013. gada konkurss bija tas pats konkurss, kas sākotnēji notika 2010. gadā, un ka 2013. gadā būtu jāpiemēro tie paši kvalifikācijas kritēriji kā 2010. gadā. Ombuds konstatēja EPSO pieļautu administratīvu kļūmi un ieteica EPSO lūgt atlases komisiju pārskatīt savu lēmumu par sūdzības iesniedzēja kvalifikāciju.

EPSO atteicās pieņemt ombuda ieteikumu, nesniedzot

pārliecinoši savas nostājas iemesli. Tāpēc ombuds slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja sūdzību par nosacījumiem ES ierēdņu atlases konkursa pārbaudījumu centrā. Sūdzības iesniedzējai pie ieejas durvīm bija piešķirts dators, un viņa apgalvoja, ka traucējumi, ko radīja cilvēku ieiešana telpā un iziešana no tās, negatīvi ietekmēja viņas sniegumu. Viņas mēģinājumi panākt, lai viņas bažas risinātu testēšanas centra darbinieki, bija neveiksmīgi, un pēc tam viņa iesniedza sūdzību EPSO. Nebūdama apmierināta ar to, kā EPSO izskatīja viņas sūdzību, viņa vērsās pie ombuda.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EPSO rūpīgāk izskatīt sūdzību. Ombuda izmeklēšanas grupa tikās arī ar EPSO pārstāvjiem un darbuzņēmēju, kas atbild par testu pārvaldību, un apmeklēja pārbaudījumu centru EPSO galvenajā mītnē. Ombuds secināja, ka kopumā turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav pamatota; tomēr viņa sniedza EPSO vairākus ieteikumus uzlabojumiem.

Lieta attiecās uz atlases procedūru amatam ES delegācijā Albānijā. Sūdzības iesniedzēja nebija apmierināta ar to, ka netika iekļauta šā amata kandidātu sarakstā, jo viņa uzskatīja, ka viņa atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem. Viņa pieprasīja informāciju par savu pieteikumu un iemesliem, kāpēc viņa netika iekļauta sarakstā. Delegācija savlaicīgi neatbildēja uz viņas lūgumu.

Tiesībsargs jautāja par šo jautājumu. Izmeklēšanas gaitā delegācija atbildēja uz sūdzību, tādējādi atrisinot šo sūdzības aspektu. Attiecībā uz lēmumu neiekļaut sūdzības iesniedzēju sarakstā ombude uzskatīja, ka delegācijas skaidrojums par tās lēmumu ir pamatots, un slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Ombuds ierosināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāsniedz delegācijām norādījumi par nepieciešamību informēt kandidātus, ja atlases konkursi ir aizkavējušies. Ombuds arī ierosināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam “ES delegāciju rokasgrāmatā vietējiem darbiniekiem” būtu jāiekļauj detalizētākas prasības attiecībā uz to, kāda veida informācija jāiekļauj atlases komiteju sagatavotajā sarakstā / Excel izklājlapā.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) apgalvojumu, ka kandidāti nav pietiekami savlaicīgi informēti par konkursa datorizēto pārbaudījumu pārbaudījumu pārbaudījumu ilgumu. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Konkrētajā gadījumā kandidāts tika informēts par eksaminācijas periodu trīs nedēļas pirms tā sākuma. EPSO — saskaņā ar iepriekšēju ombuda lēmumu — vienmēr sazinās ar kandidātiem vismaz divas nedēļas pirms eksaminācijas perioda sākuma.

Šīs izmeklēšanas gaitā EPSO informēja ombudu, ka tam ir jauna prakse, saskaņā ar kuru tas publicē iepriekšēju indikatīvu grafiku tā rīkotajiem konkursiem. Tas ir pavērsiens, ko ombuds vērtē atzinīgi.

Lieta attiecās uz atlases procedūru IKT departamenta vadītāja amatam Eiropas Globālās navigācijas sistēmu aģentūrā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Aģentūra nav taisnīgi novērtējusi viņa pieteikumu, un pieprasīja, lai Aģentūra pārskata savu lēmumu noraidīt viņa pieteikumu.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza Aģentūru precizēt vairākus procedūras jautājumus. Pamatojoties uz Aģentūras atbildi un pašas veikto analīzi, ombude atlases procedūrā nekonstatēja acīmredzamu kļūdu. Tāpēc lietu slēdza, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Savienības padomdevēja misija Ukrainā (EUAM) noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu atlases procedūrā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz pieteikuma noraidīšanu. Ombuds arī konstatēja, ka pietiek ar viena līmeņa administratīvās pārskatīšanas mehānismu. Visbeidzot, ombude ar gandarījumu tika informēta, ka Eiropas Ārējās darbības dienests tagad ir nolēmis grozīt ziņojumu, ko tas nosūta noraidītajiem kandidātiem, lai iekļautu informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Lieta attiecās uz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu pēc līgumdarbinieka darbā pieņemšanas procedūras.

Ombude jautāja par šo jautājumu un lūdza EASME atbildēt sūdzības iesniedzējai un kliedēt viņas bažas par viņas izslēgšanu no veiksmīgo kandidātu rezerves saraksta. Savā atbildē EASME atvainojās par to, ko tā raksturoja kā “nelaimīgu notikumu”, kam nevajadzēja notikt, un paskaidroja, kāpēc sūdzības iesniedzējs netika iekļauts rezerves sarakstā.

Ombuds uzskatīja, ka EASME paskaidrojumi par sūdzības iesniedzēja izslēgšanu ir pārliecinoši. Tomēr viņa pauda nožēlu par to, ka EASME bija vajadzīgs viens gads, lai atbildētu uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu, un ka tas tika darīts tikai pēc ombuda iejaukšanās. Ombuds mudināja EASME veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nenotiek līdzīgi incidenti.

Lieta attiecās uz to, cik adekvātas bija EPSO atbildes uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka viņš, iespējams, nav izmantojis darbā pieņemšanas iespējas tehnisku problēmu dēļ viņa EPSO kontā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO atbildē, kas sniegta izmeklēšanas gaitā, ir pienācīgi ņemtas vērā sūdzības iesniedzēja bažas. EPSO pievērsās tehniskajam jautājumam un apliecināja, ka sūdzības iesniedzējs nav palaidis garām nevienu iespēju.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu neļaut sūdzības iesniedzējam iesniegt otru pieteikumu saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, kurā nebija noteikts konkrēts pieteikumu iesniegšanas termiņš. Sūdzības iesniedzējs centās iesniegt otru pieteikumu pēc tam, kad nebija nokārtojis pārbaudījumu, kas saistīts ar viņa sākotnējo pieteikumu tajā pašā atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav sniedzis pienācīgas atbildes uz viņa vēstulēm par i) juridisko pamatu, kas neļauj kandidātiem atkārtoti pieteikties atlases procedūrās bez konkrētiem beigu datumiem, un ii) nosacījumiem, tostarp darbinieku uzvedību, testēšanas centrā Spānijā.

Savā atbildē EPSO atsaucās uz uzaicinājumā izteikt ieinteresētību izklāstītajiem nosacījumiem kā savu darbību juridisko pamatu. Tā arī paskaidroja, ka ir izmeklējusi jautājumu par testēšanas centra darbinieku uzvedību.

Ombuds uzskatīja, ka EPSO paskaidrojums ir saprātīgs un atbilstošs, tāpēc lieta tika slēgta.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), iespējams, nav ievērojis atlases procedūras noteikumus.

Ombude lūdza EPSO savas izmeklēšanas pirmajā posmā kliedēt sūdzības iesniedzējas bažas. Šīs bažas bija saistītas ar iespējamu kļūdainas informācijas sniegšanu par atlases procedūras pārbaudījumiem un būtisku kļūdu vēstulēs, kurās sūdzības iesniedzēja tika informēta par viņas pārbaudījumu rezultātiem. Ombuds konstatēja, ka EPSO turpmākajā atbildē ir sniegti visaptveroši un pamatoti paskaidrojumi par sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem un ka nekas neliecina par to, ka tas neievēro noteikumus, kas reglamentē attiecīgo atlases procedūru. Tāpēc viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs vairākas reizes rakstīja EPSO, lūdzot dzēst viņa EPSO kontu. EPSO atbildēja, ka tas nevar dzēst viņa kontu, jo vēl nav pabeigtas divas atlases procedūras, kurās viņš piedalījās. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs vēl divas reizes sazinājās ar EPSO, nesaņemot atbildi, viņš vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka EPSO nav atbildējis, un pieprasot EPSO dzēst viņa kontu.

Pēc ombuda veiktās izmeklēšanas EPSO atbildēja sūdzības iesniedzējam. Tādējādi ombuds secināja, ka EPSO ir atrisinājis sūdzības iesniedzēja apgalvojumu. Savā atbildē EPSO arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka datu saglabāšanas periods abām atlases procedūrām, kurās viņš piedalījās, vēl nav beidzies un ka tāpēc tas vēl nevar dzēst viņa EPSO kontu. Ombuds šajā sakarā nekonstatēja administratīvas kļūmes un tādējādi slēdza lietu.  

Lieta attiecās uz līgumdarbinieku atlases procedūru, ko 2013. gadā organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Kandidātiem šādās atlases procedūrās vispirms ir jāatbilst noteiktiem atbilstības kritērijiem. Kandidātus, kas atbilst šiem atbilstības kritērijiem, pēc tam novērtē, pamatojoties uz atlases kritērijiem. Pēc tam labākos kandidātus iekļauj rezerves sarakstā.

Sūdzības iesniedzējs atbilda atbilstības kritērijiem, kas ietvēra nepieciešamību pēc doktora grāda vai vismaz piecu gadu darba pieredzes pētnieka amatā. Tomēr viņš tika izslēgts no konkursa pēc tam, kad viņa kandidatūra tika salīdzināta ar citiem kandidātiem, pamatojoties uz atlases kritērijiem. Pēc tam viņš sūdzējās, ka atlases kritērijos priekšroka ir dota kandidātiem ar doktora grādu, savukārt uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija norādīts, ka doktora grāds tiks uzskatīts par līdzvērtīgu piecu gadu profesionālajai pieredzei.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un secināja, ka nav pieļauta administratīva kļūme. Atbilstības kritēriji nosaka minimālo slieksni, kas jāievēro visiem kandidātiem. Atlases kritēriji ļauj atlases komisijai noteikt labākos kandidātus no piemērotajiem kandidātiem. Ir skaidrs, ka iestādei ir rīcības brīvība izlemt, kurus atlases kritērijus izmantot, ja vien tie nav acīmredzami nepiemēroti. Ombuds secināja, ka atlases kritēriju izvēle šajā lietā bija pilnīgi pamatota. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka atlase nebija pārredzama, ombuds norādīja, ka atlases kritēriji bija skaidri izklāstīti uzaicinājumā.