Sūdzības iesniedzējs 2013. gadā tika izslēgts no Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkotā konkursa administratoru pieņemšanai darbā revīzijas jomā. Viņš tika izslēgts, pamatojoties uz to, ka viņa akadēmiskā kvalifikācija nebija pietiekami atbilstoša izsludinātajam amatam. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam norādīja, ka vairākiem kandidātiem, kuri tika pielaisti vienam un tam pašam konkursam 2010. gadā, bija diplomi, kas bija tādi paši vai mazāk būtiski nekā viņa diploms. Viņš apgalvoja, ka, ja citu kandidātu kvalifikācija 2010. gadā bija pietiekama, viņa diplomam vajadzētu būt pietiekamam arī 2013. gadā.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka 2013. gada konkurss bija tas pats konkurss, kas sākotnēji notika 2010. gadā, un ka 2013. gadā būtu jāpiemēro tie paši kvalifikācijas kritēriji kā 2010. gadā. Ombuds konstatēja EPSO pieļautu administratīvu kļūmi un ieteica EPSO lūgt atlases komisiju pārskatīt savu lēmumu par sūdzības iesniedzēja kvalifikāciju.

EPSO atteicās pieņemt ombuda ieteikumu, nesniedzot

pārliecinoši savas nostājas iemesli. Tāpēc ombuds slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz informācijas pieprasījuma izskatīšanu par to, kā iegūt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) judikatūras datubāzes lejupielādējamu versiju. Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EUIPO labāk paskaidrot iemeslus, kāpēc tas nevarēja izpildīt pieprasījumu. EUIPO paskaidrojums bija precīzs un saprātīgs. Tādējādi lieta tika slēgta, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Parlaments izslēdza sūdzības iesniedzēju no pētniecības administratoru atlases procedūras.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un pārbaudīja Parlamenta rīcībā esošo lietu.

Pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, ombuds nekonstatēja Parlamenta pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz viena no tās bijušajiem ierēdņiem lūgumu Komisijai sniegt detalizētu informāciju par iespējamu disciplinārlietu pret citu bijušo Komisijas ierēdni.

Komisija atbildēja, ka tā nevar izpaust pieprasīto informāciju. Tā arī centās pārliecināt sūdzības iesniedzēju, ka tā nodarbojas ar bijušā ierēdņa jautājumu, veicot visus nepieciešamos pasākumus.

Ombuda izmeklēšana šajā jautājumā ietvēra to Komisijas lietu pārbaudes, kas attiecas uz bijušo ierēdni. Ombuds uzskatīja, ka, lai gan iestādēm ir jānodrošina augsts pārskatāmības līmenis, šajā lietā Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka tā nevar atklāt informāciju par savu rīcību attiecībā uz bijušo ierēdni, nekaitējot taisnīgai procesa norisei kopumā, kā arī attiecīgā ierēdņa privātajai dzīvei.

Tādējādi lieta tika slēgta, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzība, ko iesniedza British Air Line Pilots' Association, attiecas uz ES noteikumiem par lidojumu un darba laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām komerciālajām aviokompānijām. Konkrētāk, tas attiecas uz veidu, kādā EASA veica šo noteikumu atjaunināšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) zinātniskajiem ieteikumiem vajadzēja būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes procesā, ii) EASA nebija sniegusi pierādījumus par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un iii) EASA pienācīgi nerisināja interešu konflikta jautājumus.

Ombuds nekonstatēja, ka EASA būtu pieļāvusi administratīvas kļūmes attiecībā uz zinātnisko ieteikumu lomu noteikumu izstrādes procesā. Attiecībā uz jautājumu par to, kā EASA pārvalda iespējamos interešu konfliktus noteikumu izstrādes grupās, ombuds konstatēja, ka ir mainīta tās politika šādu konfliktu mazināšanai attiecībā uz saviem darbiniekiem un ka šī pārskatītā pieeja tagad tiek piemērota arī noteikumu izstrādes grupu ekspertiem. Pamatojoties uz to, ombude secināja, ka viņai nav sīkāk jāizpēta šis jautājums. Visbeidzot, EASA pieņēma ombuda ieteikumu sniegt sūdzības iesniedzējam anonimizētu informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļiem. Tāpēc ombude slēdza lietu, mudinot EASA pieņemt proaktīvāku pieeju, lai atklātu tai pieejamo informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām. Viņa arī norādīja, ka apsver iespēju izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ārējo ekspertu darbu dažās ES aģentūrās.

Lieta attiecās uz Norvēģijas uzņēmuma pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar saziņu starp Komisiju un Itāliju, lai pārbaudītu, vai Itālija ievēro preču brīvas aprites tiesības, proti, attiecībā uz ierobežojumiem, kas noteikti “sniega zeķu” izmantošanai (sniega zeķes ir paredzētas tādam pašam mērķim kā sniega ķēdes).

Komisija noraidīja pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka dokumentu izpaušana varētu kaitēt notiekošai izmeklēšanai. Ombude jautāja par šo jautājumu. Pēc tam tika piešķirta piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, kā rezultātā ombuds secināja, ka Komisija ir atrisinājusi šo jautājumu.

Lieta attiecās uz kandidāta lūgumu sniegt informāciju par viņa sniegumu atlases procesā un iespējām iesniegt sūdzību par atlases komisijas lēmumu. Eiropas Savienības Vērtspapīru izpētes institūts nesniedza sūdzības iesniedzējam pieprasīto informāciju, tāpēc sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka atlases procedūra nav pārredzama. Ombuds jautāja par šo jautājumu un secināja, ka, ņemot vērā izmeklēšanas laikā sniegtos papildu paskaidrojumus, nav konstatētas Aģentūras administratīvas kļūmes.

Lieta attiecās uz Spānijas pilsones izslēgšanu no atklātā atlases konkursa, pamatojoties uz to, ka viņai nebija pietiekamu spāņu valodas zināšanu. Sūdzības iesniedzēja noraidīja šo paskaidrojumu un pieprasīja novērtējuma lapas kopiju par viņas valodu prasmēm. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija sniedza sūdzības iesniedzējam iepriekš noteiktus kritērijus, ko izmanto visu kandidātu rakstisko pārbaudījumu atzīmēšanai, tādējādi atrisinot šo sūdzības daļu. Turklāt nesenā Civildienesta tiesas judikatūra par novērtējuma lapu slepenību attaisnoja Komisijas atteikumu tās publiskot. Tāpēc attiecībā uz šo lietas aspektu netika konstatētas administratīvas kļūmes.

Šī lieta attiecās uz ES delegācijas Armēnijā iespējami nelikumīgo un/vai netaisnīgo lēmumu izbeigt dotāciju līgumu saistībā ar Armēnijā un Jordānijā īstenotu projektu, kaitējot sūdzības iesniedzējam, Itālijas NVO, kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Rūpīgi izvērtējot visus faktus un argumentus, ombuds secināja, ka delegācijas skaidrojums par izbeigšanas lēmumu ir nepilnīgs. Tādēļ ombude ierosināja Komisijai, veicot ES delegāciju uzraudzību, sniegt sūdzības iesniedzējam vispusīgāku paskaidrojumu par projekta izbeigšanas iemesliem.

Atbildot uz ombuda priekšlikumu, Komisija paziņoja, ka delegācija, pieņemot lēmumu izbeigt līgumu, ir ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus. Tomēr tā atzina, ka skaidrojums par dotācijas izbeigšanu, iespējams, nav bijis pietiekami izsmeļošs. Tāpēc tā nosūtīja ombudam vēstuli, kuru delegācija bija nosūtījusi sūdzības iesniedzējam, izskaidrojot visus faktorus, ko tā ņēma vērā savā novērtējumā.

Neraugoties uz to, ka sūdzības iesniedzēja pauda neapmierinātību ar Komisijas atbildi uz viņas priekšlikumu par mierizlīgumu, ombude uzskatīja, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu. Tāpēc viņa nolēma lietu slēgt.