Pamatinformācija

1. Sūdzība, ko iesniedza British Air Line Pilots' Association (Pilotu asociācija), attiecās uz ES noteikumiem par lidojumu un darba laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām komerciālajiem aviosabiedrību pārvadājumiem. Konkrētāk, sūdzība attiecās uz veidu, kādā Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) veica darbu, kura rezultātā Eiropas Komisijai tika sniegts atzinums ^[1] par šo noteikumu atjaunināšanu.

2. Lai ierosinātu izmaiņas lidojumu laika ierobežošanas noteikumos, EASA izveidoja noteikumu izstrādes grupu, pamatojoties uz savu noteikumu izstrādes procedūru ^[2] un darba uzdevumiem ^[3]. Pilotu asociācija pauda bažas EASA par to, ka noteikumu izstrādes grupai nav attiecīgu medicīnisku un zinātnisku zināšanu. Tāpēc Pilotu asociācija lūdza EASA sniegt sīkāku informāciju par noteikumu izstrādes grupas kvalifikāciju un deklarētajām interesēm. Nebūdama apmierināta ar EASA rīcību saistībā ar bažām un pieprasījumu, Pilotu asociācija iesniedza sūdzību ombudam [4].

3. Ombuds sāka izmeklēšanu par apgalvojumu, ka EASA noteikumu izstrādes process, lai atjauninātu lidojumu un darba laika ierobežojumus un atpūtas prasības komerciālajiem gaisa pārvadājumiem, ir kļūdains šādu iemeslu dēļ:

i) Ņemot vērā attiecīgā darba uzdevumu, zinātniskajiem ieteikumiem vajadzēja būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes procesā.

ii) EASA neiesniedza pierādījumus par noteikumu izstrādes grupas kvalifikāciju.

iii) EASA neveica nekādus pasākumus, lai reģistrētu vai pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus noteikumu izstrādes grupā.

Ombude konstatēja attiecīgo prasību, ka EASA būtu:

i) Atsākt attiecīgo noteikumu izstrādes procesu, nodrošinot pienācīgu zinātnisko un medicīnisko ekspertīzi. Pamatojot šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vismaz pusei no topošās noteikumu izstrādes grupas locekļiem vajadzētu būt zinātniekiem un medicīnas speciālistiem.

ii) Izpauž visu attiecīgo informāciju, dokumentāciju un ierakstus, kas attiecas uz a) noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju; b) jebkādiem interešu konfliktiem saistībā ar noteikumu izstrādes grupas locekļiem.

Apgalvojums par kļūdainu noteikumu izstrādes procedūru

Ombuda ieteikums

4. Izanalizējis pušu izvirzītos argumentus, ombuds izdarīja šādus secinājumus.

5. Attiecībā uz i) apgalvojumu, ka zinātniskajiem ieteikumiem vajadzēja būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes procesā, ombuds norādīja, ka EASA noteikumos, kas reglamentē noteikumu izstrādes procedūru, ir noteikts, ka noteikumu izstrādes grupu sastāvā "izmanto tehniskās zināšanas, kas pieejamas valstu iestādēm un vajadzības gadījumā ieinteresētajām personām, kā arī pašā Aģentūrā"^[5]. Noteikumu izstrādes grupas locekļi attiecībā uz lidojumu laika ierobežojumu noteikumiem patiešām bija no valsts iestādēm, ieinteresētajām personām un EASA. Ombude arī norādīja, ka nekas attiecīgajos darba uzdevumos neliecina, ka noteikumu izstrādes grupā būtu jābūt locekļiem ar attiecīgām zinātniskām vai medicīniskām zināšanām, bet tā vietā būtu jāapspriežas ar zinātniskiem vai medicīnas ekspertiem, ja noteikumu izstrādes grupa uzskata, ka šāda apspriešanās ir nepieciešama. Ombuds neatrada nekādus pierādījumus, kas liecinātu par acīmredzamu kļūdu attiecīgās noteikumu izstrādes grupas locekļu atlasē. Tāpēc ombude nekonstatēja, ka EASA būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu, un tāpēc viņai nebija pamata turpināt sūdzības iesniedzēja saistīto prasību.

6. Attiecībā uz iii) apgalvojumu, ka EASA nav veikusi nekādus pasākumus, lai reģistrētu vai pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus noteikumu izstrādes grupā, ombudu nepārliecināja EASA argumenti par to, kā tika pārvaldīti iespējamie interešu konflikti noteikumu izstrādes grupā. Tomēr ombuds norādīja, ka EASA pa šo laiku ir pārskatījusi savus noteikumus, lai EASA personāla rīcības kodekss, tostarp tās politika attiecībā uz objektivitāti un neatkarību un interešu konfliktu novēršanu un mazināšanu, attiektos arī uz ekspertiem noteikumu izstrādes grupās.^[6] Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs nebija izvirzījis nevienu argumentu, kas liecinātu par konkrētu interešu konflikta situāciju attiecīgajā noteikumu izstrādes grupā, ombuds uzskatīja, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu attiecībā uz šo sūdzības aspektu un ar to saistīto apgalvojumu.

7. Tomēr attiecībā uz ii) apgalvojumu ombudu nepārliecināja veids, kādā EASA izskatīja sūdzības iesniedzēja lūgumu sniegt pierādījumus par noteikumu izstrādes grupas kvalifikāciju.

8. Ombuds uzskatīja, ka EASA būtu jāspēj sniegt anonimizētu informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu deklarētajām speciālajām zināšanām tādā veidā, lai locekļi nebūtu identificējami. Tādējādi šādi anonimizēti dati nebūtu personas dati [7], un Regula 45/2001 par personas datu aizsardzību un tās prasība pierādīt datu nosūtīšanas nepieciešamību ^[8] nebūtu piemērojama. Atkārtoti uzsverot noteikumu izstrādes procesa pārredzamības nozīmi, ombude uzskatīja, ka EASA bija jāsniedz sūdzības iesniedzējam pieprasītā informācija anonimizētā veidā.

9. Tādēļ ombuds uzskatīja, ka tas, ka EASA nesniedza informāciju anonimizētā veidā, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi, un sniedza attiecīgu ieteikumu EASA:

"EASA anonimizētā veidā būtu jāsniedz sūdzības iesniedzējam informācija par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām."

Ombuds arī izteica papildu piezīmi EASA:

"EASA būtu jāapsver iespēja pieņemt lēmumu publicēt informāciju par tās noteikumu izstrādes grupu locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām, iepriekš informējot personas, kas izvirzītas par locekļiem, par tās nodomu to darīt."

10. EASA nepiekrita ombuda ieteikumam. EASA norādīja, ka noteikumu izstrādes grupas locekļu speciālās zināšanas ir norādītas kontaktinformācijas veidlapā [9], ko nosūta EASA. Kontaktinformācijas datu veidlapā ir brīva teksta lauks, kas jāaizpilda sadaļā "Ekspertīze šajā jomā" un kurā izraudzītajiem kandidātiem "dažās rindās jānorāda iepriekšējā pieredze un gadu skaits šajā tehniskajā jomā" . Locekļi ļoti bieži norāda savu pieredzi ar dažām skaidri nosakāmām norādēm, piemēram, attiecīgo ministriju, organizāciju, valstspiederību vai profesionālo pieredzi. Kontaktinformācijas veidlapas satura un publicētā grupas sastāva kopīga lasīšana, uzskaitot vārdus un iestādi vai organizāciju, ko pārstāv atsevišķi grupas dalībnieki, padarītu personas pilnībā identificējamas. Tādējādi EASA joprojām uzskatīja, ka pieprasītā informācija ir personas dati, un norādīja, ka locekļi nav iepriekš informēti par to, ka kontaktinformācijas veidlapā ietvertie personas dati tiks publiskoti.

11. EASA arī norādīja, ka tās loma noteikumu izstrādes grupu sastāva noteikšanā aprobežojas ar pietiekama locekļu skaita atlasi no izvirzītajiem kandidātiem, nodrošinot interešu līdzsvarotu pārstāvību grupā. EASA atsaucās uz ombudes ieteikumu, ka, publicējot detalizētu informāciju par grupas locekļu kompetenci, sabiedrība būtu pārliecināta, ka noteikumu izstrādes process ietver "tādu ekspertu ieguldījumu, kuriem ir kvalifikācija, zināšanas un pieredze, lai veiktu darba uzdevumos noteiktos uzdevumus ". Šajā sakarā EASA norādīja, ka lēmumu par to, kuri eksperti būtu viskvalificētākie, lai dotu ieguldījumu EASA darbā, pieņem dalībvalstis un ieinteresētās personas, kas izvirza šādus ekspertus. Ekspertus izvirza, ņemot vērā viņu īpašās tehniskās zināšanas un pieredzi šajā jomā. Turklāt noteikumu izstrādes grupas darba rezultāts ir tehniskā priekšlikuma projekts, kas iesniegts Komisijai kā atzinums. Pēc tam šis atzinums tiek izskatīts komitoloģijas procesā, un EADA komitejā pārstāvētās valstis to gandrīz sistemātiski groza pirms tiesību akta galīgās redakcijas pieņemšanas. Tekstu pārbauda arī Eiropas Parlaments. Tāpēc EASA uzskatīja, ka darba uzdevumu un grupas sastāva publicēšana ir garantija sabiedrībai, ka tiek nodrošinātas attiecīgās speciālās zināšanas. Turklāt galīgais lēmums par pieņemamo tekstu ir jāpieņem augstākā politiskā līmenī.

12. Atbildot uz ombuda papildu piezīmi, EASA atkārtoti pauda apņemšanos nodrošināt pārredzamību, piekrītot, ka pietiekama pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos tās darbam. EASA pastāvīgi cenšas veikt pasākumus, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas un noteikumu pieņemšanas darbību pārredzamību. Tomēr EASA norādīja, ka mērķis nodrošināt pārredzamību ir jālīdzsvaro ar vairākiem citiem faktoriem, jo īpaši ar nepieciešamību nodrošināt proporcionalitāti administratīvajās procedūrās, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt EASA darbā iesaistīto ārējo ekspertu personisko tiesību aizsardzību.

13. EASA apgalvoja, ka papildu pārredzamībai nevajadzētu kļūt par papildu administratīvo slogu bez pienācīga pamatojuma. EASA atkārtoti pauda nostāju, ka noteikumu izstrādes grupas ieguldījums ir ne tikai konsultatīvs, bet arī daļa no noteikumu izstrādes procesa, ko dažādos papildu līmeņos pārbauda tehniskie un politiskie eksperti. EASA uzskata, ka noteikumu izstrādes grupas locekļu personas datu publicēšanas politikas izstrādi, kam būtu jānodrošina locekļu informēšana, būtu jārisina locekļu atteikšanās no viņu datu publicēšanas un citi nepieciešamie jautājumi, varētu uzskatīt par nesamērīgu, ņemot vērā to, ka locekļi sniedz konsultācijas bez lēmumu pieņemšanas pilnvarām. EASA arī uzsvēra, cik svarīgi ir aizsargāt to ekspertu personas datus, kuri velta savu laiku un dalās pieredzē, lai palīdzētu EASA sagatavot labākos iespējamos priekšlikumus noteikumiem par aviācijas drošību. EASA uzskata, ka prasību publicēt noteikumu izstrādes grupas locekļu personas datus varētu uztvert negatīvi kā vēlmi novērtēt un spriest par tik ļoti nepieciešamajām speciālajām zināšanām, ko sniedz noteikumu izstrādes grupas locekļi. Tas būtu pretrunā EASA darbam. Tomēr EASA norādīja, ka tā ir gatava turpināt analizēt šo jautājumu un apspriest to ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

14. Savos apsvērumos par EASA atbildi uz ombuda ieteikumu sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka tā sūdzība attiecas uz noteikumu izstrādes grupas kvalifikāciju uzņemties sava darba zinātniskos un medicīniskos elementus. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņam nav jāzina, ka kāds konkrēts loceklis strādā konkrētā iestādē, bet viņš vēlētos zināt, cik daudziem locekļiem ir attiecīgie zinātniskie un medicīniskie grādi. Informācija par noteikumu izstrādes grupas locekļu skaitu, kuriem ir grādi psiholoģijā, dabaszinātnēs, medicīnā utt., nebūtu personas dati.

15. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ombuds jautājumā par to, vai zinātniskajiem ieteikumiem vajadzēja būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes grupā, atsaucās uz attiecīgās noteikumu izstrādes grupas darba uzdevumiem, kuros noteikts, ka grupai būtu “jāņem vērā visi attiecīgie jaunākie un publiski pieejamie zinātniskie un/vai medicīniskie pētījumi/novērtējumi” un ka “zinātniskie vai medicīnas eksperti [bija] iesaistīti šajā noteikumu izstrādes darbībā, kad to uzskatīja par nepieciešamu”. Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt ombuda viedoklim, ka šis formulējums nenozīmē, ka noteikumu izstrādes grupā bija jābūt locekļiem ar tiešām attiecīgām zinātniskām vai medicīniskām zināšanām. Pēc sūdzības iesniedzēja domām, ja grupai ar medicīnisku uzdevumu nav medicīnas speciālistu, tā nezina pietiekami, lai noteiktu, vai ir nepieciešams konsultēties ar šādiem speciālistiem. Turklāt neviens no ekspertiem, ar kuriem apspriedās komentāru pārskatīšanas posmā, nebija medicīnas speciālists. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, lai pienācīgi novērtētu medicīniskos pierādījumus, ir nepieciešams, lai noteikumu izstrādes grupai būtu medicīniskas zināšanas vai lai tā atsauktos uz kādu, kas to dara. Šajā lietā tas nenotika, un tas ir administratīvas kļūmes gadījums. Līdz ar to noteikumu izstrādes grupa neizvērtēja priekšlikuma ietekmi uz pilotu veselību.

16. Attiecībā uz interešu konflikta jautājumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ombudam ir jāizmeklē ticamas norādes par iespējamiem interešu konfliktiem, ņemot vērā to, ka ombudam ir izmeklēšanas pilnvaras, kādas nav parastajiem pilsoņiem, un ka šīs pilnvaras ir neatkarīgas un diskrētas. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz noteikumu izstrādes grupas locekli no Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes kā konkrētu interešu konflikta situācijas piemēru. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šim dalībniekam būtu vajadzējis paziņot, ka SAFE programmu, kas tika izmantota EASA regulējuma ietekmes novērtējumam, Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestāde komerciāli izmantos (un galu galā kļūs par to) ar tai pilnībā piederoša meitasuzņēmuma starpniecību. Kopumā SAFE programmas galvenie klienti ir aviosabiedrības. SAFE izmantošana EASA regulējuma ietekmes novērtējumā plaši veicināja SAFE izmantošanu. Sūdzības iesniedzējam nebija atļauts iegūt piekļuvi SAFE attiecīgās noteikumu izstrādes procedūras apspriešanās periodā, kas tam būtu ļāvis pierādīt trūkumus EASA priekšlikumos. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes komerciālās interesēs nebija ļaut sūdzības iesniedzējam pierādīt EASA priekšlikumu drošības trūkumu, izmantojot SAFE programmu.

Turpmākās norises pēc ieteikuma

17. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja paskaidrojumiem par tās informācijas formātu, ko tas vēlējās iegūt par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju (sk. 14. punktu iepriekš), ombuda izmeklēšanas grupa sazinājās ar EASA un aicināja to pārskatīt savu atbildi uz ombuda ieteikumu. Atbildot uz to, EASA sniedza šādu informāciju, kas tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam:

"Pamatojoties uz informāciju, kas ietverta katra eksperta iesniegtajā kontaktinformācijas veidlapā, var konstatēt, ka:

Par aviācijas profesionāļiem var uzskatīt 15 ekspertus:

• 5 strādā pie regulatora vienā no ES dalībvalstīm
• 9 strādā pie ieinteresētajām personām, kas pārstāv nozari, interešu grupas
• 1 nav sniedzis nekādu konkrētu informāciju;
• W.r.t. uz gadu pieredzi:
• 10 no viņiem ir darba pieredze no 10 līdz 30 gadiem
• 3 no viņiem ir darba pieredze no 30 līdz 40 gadiem
• 2 ir vairāk nekā 40 gadu profesionālā pieredze
• 1 nav sniedzis konkrētu informāciju"

18. Atbildot uz to, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EASA sniegtajā informācijā nav sīki aprakstītas nekādas zinātniskas vai medicīniskas kvalifikācijas. Tādējādi sūdzības iesniedzējs secināja, ka EASA vai nu atsakās atklāt sīkāku informāciju par grupas dalībnieku zinātnisko un medicīnisko kvalifikāciju, vai arī tā nav varējusi pārliecināties, vai grupas dalībniekiem bija zinātniskā vai medicīniskā kvalifikācija. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šī lieta parāda, kā datu aizsardzības tiesību akti tiek nepareizi izmantoti, lai slēptu administratīvas kļūmes.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma un turpmākie pasākumi

Par informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām

19. Ombuds norāda, ka kontaktinformācijas veidlapā, kas jāaizpilda noteikumu izstrādes grupas locekļiem, ir lodziņš, kurā pieprasīta šāda informācija: "Speciālās zināšanas šajā jomā (Dažās rindās norādiet savu iepriekšējo pieredzi un attiecīgo gadu skaitu šajā tehniskajā jomā. Turklāt izteikt ar grupu sarakstu, savu iepriekšējo dalību noteikumu izstrādes grupās)". Tādējādi noteikumu izstrādes grupas dalībniekiem nav pienākuma sniegt informāciju par savu kvalifikāciju attiecībā uz akadēmiskajiem grādiem vai līdzīgiem grādiem. Faktiski, ņemot vērā veidu, kādā ir formulēta kontaktinformācijas veidlapa, ir pilnīgi loģiski, ka noteikumu izstrādes grupas locekļi sniedz tikai informāciju par savu attiecīgo pieredzi, kas parasti tiktu saprasta kā atsauce uz profesionālo pieredzi.

20. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds neredz iemeslu uzskatīt, ka EASA nav sniegusi nekādu informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju, bet galu galā ir sniegusi apkopotu un anonimizētu tai pieejamās informācijas apkopojumu. Ombude uzskata, ka EASA tādējādi ir pieņēmusi viņas ieteikumu šajā sakarā.

21. Attiecībā uz ombuda papildu piezīmi, mudinot EASA pieņemt proaktīvāku pieeju informācijas atklāšanai par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām, ombuds joprojām uzskata, ka šādas informācijas publiskošana par locekļiem nodrošinās lielāku uzticēšanos noteikumu izstrādes procesa iznākumam. Ombude atzinīgi vērtē EASA vēlmi turpināt analizēt šo jautājumu, un viņa ir pārliecināta, ka ir iespējams rast risinājumu, kas neradītu nesamērīgu administratīvo slogu un ko noteikumu izstrādes grupas locekļi neuztvertu negatīvi. Ombuds mudina EASA analizēt šo jautājumu, ņemot vērā neseno judikatūru par piekļuvi personas datiem, jo īpaši attiecībā uz ekspertiem, kas pastāvīgi virzās uz lielāku pārredzamību, līdzsvarojot attiecīgās intereses, kad personas rīkojas publiski [10]. Tāpēc ombude atkārtos savu papildu piezīmi lēmumā, ar ko izbeidz viņas izmeklēšanu šajā lietā, ar attiecīgu prasību EASA informēt viņu par saviem secinājumiem pēc jautājuma turpmākas analīzes.

Par zinātnisko ieteikumu nozīmi

22. Lieki piebilst, ka proaktīvā pieeja informācijas atklāšanai, ko veicina ombuda papildu piezīme, var attiekties tikai uz informāciju, kas faktiski ir pieejama EASA. Šajā sakarā ombuds pienācīgi ņem vērā sūdzības iesniedzēja bažas par noteikumu izstrādes grupas kompetenci, kuras pamatā ir locekļu izglītība - informācija, kas, šķiet, nav EASA rīcībā.

23. Kā norādīts viņas ieteikumā, ombuda uzdevums tādās lietās kā šī ir pārbaudīt, vai ir ievērotas pareizas un pārredzamas procedūras un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Attiecīgajai ES iestādei, birojam, struktūrai vai aģentūrai - šajā gadījumā EASA - būtu jāspēj sniegt pilnīgu un viegli saprotamu pārskatu par veiktajiem pasākumiem un struktūrām, kas iesaistītas noteikumu izstrādes procedūrā.^[11] Šajā sakarā ombude saglabā savu konstatējumu par to, ka EASA nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Šis konstatējums ir balstīts uz secinājumu, ka attiecīgie noteikumi ir ievēroti attiecībā uz attiecīgās noteikumu izstrādes grupas sastāvu un ka, pamatojoties uz attiecīgo darba uzdevumu formulējumu, noteikumu izstrādes grupā nebija jābūt locekļiem ar tiešām attiecīgām zinātniskām vai medicīniskām zināšanām, bet šādas zināšanas vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj noteikumu izstrādes grupas darbā, izmantojot citus kanālus.

24. Tomēr, neraugoties uz to, ka šajā lietā tika ievērotas pienācīgas procedūras un ka nav konstatēta acīmredzama kļūda vērtējumā, ombudu pilnībā nepārliecina EASA arguments, ka tās loma noteikumu izstrādes grupu sastāva noteikšanā aprobežojas ar pietiekama locekļu skaita atlasi no izvirzītajiem kandidātiem, nodrošinot līdzsvarotu interešu pārstāvību. Saskaņā ar EASA lēmumu par to, kuri eksperti būtu vislabāk kvalificēti sniegt ieguldījumu EASA darbā, pieņem dalībvalstis un ieinteresētās personas. Pirmkārt, ombudu nepārliecina EASA arguments, ka dalībvalstu un ieinteresēto personu ziņā ir garantēt EASA noteikumu izstrādes grupu kompetenci. Otrkārt, ombuda vispārējā nostāja ir tāda, ka ekspertu grupas sastāvam, kas aicināts sniegt speciālās zināšanas, vajadzētu būt ne tikai līdzsvarotam interešu ziņā, bet tajā būtu jāņem vērā arī nepieciešamās speciālās zināšanas. Tāpēc, gaidot norises notiekošajā izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas par Komisijas ekspertu grupu sastāvu [12], Ombuds apsver iespēju izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ārējo ekspertu darbu dažās ES aģentūrās.

Par iespējamo interešu konfliktu pārvaldību

25. Ombuds atzīst, ka ir būtiski veidot iedzīvotāju uzticēšanos EASA darbam, ka tās noteikumu izstrādes grupas locekļi ir neatkarīgi un arī tiek uzskatīti par neatkarīgiem no jebkādas trešo personu ietekmes, kas varētu nepamatoti ietekmēt viņu ieguldījumu noteikumu izstrādes procedūrā. Noteikumu izstrādes grupas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai brīvi sniegt savu ieguldījumu bez ietekmes, jo īpaši no komerciālām interesēm. Šajā sakarā ir svarīgi arī izvairīties no jebkādas neatkarības trūkuma izpausmes, lai nodrošinātu, ka EASA saglabā savu leģitimitāti pilsoņu acīs.

26. Tomēr iespējamai interešu konflikta situācijai ir jābūt zināmā mērā konkrētai, lai ombuds varētu veikt lietderīgu izmeklēšanu šajā jautājumā. Pēc rūpīgas analīzes ombuds secināja, ka tas tā nav attiecībā uz sūdzībā sniegto informāciju par iespējamiem interešu konfliktiem. Sūdzības iesniedzējs tagad ir vērsis ombuda uzmanību uz konkrētu situāciju, ko tas uzskata par problemātisku no interešu konflikta viedokļa. Tomēr, pirms ombuds, iespējams, varētu izskatīt šo jautājumu, par attiecīgajām bažām ir tieši jāinformē EASA [13]. Tādējādi ombude saglabā savu secinājumu, ka, pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju, turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo sūdzības iesniedzēja apgalvojuma un ar to saistītā apgalvojuma aspektu nav pamatota. Sūdzības iesniedzējs var paust savas bažas tieši EASA par noteikumu izstrādes grupas locekli no Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes, un, ja tas nav apmierināts ar saņemto atbildi, tam būtu iespēja iesniegt atsevišķu sūdzību ombudam.

Secinājums

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu par šo sūdzību, ombude slēdz to ar šādiem secinājumiem:

EASA ir pieņēmusi ombuda ieteikumu sniegt sūdzības iesniedzējam informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām.

EASA nav pieļāvusi administratīvas kļūmes attiecībā uz zinātnisko ieteikumu lomu noteikumu izstrādes procesā.

Turpmāka izmeklēšana attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu pārvaldību nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un EASA tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

EASA būtu jāapsver iespēja pieņemt lēmumu publicēt tai pieejamo informāciju par tās noteikumu izstrādes grupu locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām pēc tam, kad tā iepriekš ir informējusi personas, kas izvirzītas par locekļiem, par savu nodomu to darīt.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2015. gada 6. novembrī

[1] EASA 2012. gada 28. septembra Atzinums 04/2012 "Īstenošanas noteikumi par lidojuma un darba laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām (FTL) komerciāliem gaisa pārvadājumiem (CAT) ar lidmašīnām", pieejams: http://www.easa.europa.eu/agency-measures/docs/opinions/2012/04/EN%20to%20Opinion%2004-2012.pdf

[2] "Noteikumu pieņemšanas procedūra" ir strukturēts process, ko EASA izmanto atzinuma sniegšanai. "Noteikumu pieņemšanas procedūra" tika definēta EASA valdes 2007. gada 13. jūnija Lēmumā MB/8/07. EASA "noteikumu pieņemšanas procedūra" tika grozīta 2012. gada 13. martā ar valdes Lēmumu Nr. 01-2012. Skatīt https://easa.europa.eu/management-board/docs/management-board-meetings/2012/01/EASA%20MB%20Lēmums%2001-2012%20Pārskatīts%20MB%20Lēmums%20RM%20Process%20.pdf

[3] EASA 2009. gada 20. novembra darba uzdevums, OPS.055 a) & b) 1. punkts. Pieejams šeit:

http://www.easa.europa.eu/rulemaking/docs/tor/ops/EASA-ToR-OPS.055(a)_OPS.055(b)-00-20112009.pdf

[4] Sīkāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda veikto izmeklēšanu skatīt ombuda ieteikuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/draftrecommendation.faces/en/54686/html.bookmark.

[5] Skatīt 4. panta 5. punktu EASA noteikumu izstrādes procedūrā, kas pieņemta ar EASA valdes Lēmumu 08-2007 (piemērojams attiecīgā noteikumu izstrādes procesa laikā).

^[6] EASA personāla rīcības kodeksa 2. pants, pieejams vietnē http://easa.europa.eu/system/files/dfu/docs-quality-PO.HR.00180_Code-of-Conduct-for-the-staff-of-EASA.pdf

[7] 2. panta a) punkts Regulā 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti,

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, turpmāk “datu subjekts”; identificējama persona ir persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem šai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

[8] Regulas 45/2001 8. panta b) punkts

[9] http://easa.europa.eu/system/files/dfu/rulemaking-docs-procedures-and-work-instructions-FO.RPRO.00028---Contact-details-of-candidate-for-rulemaking-group.pdf

[10] Sk., piemēram, 2015. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-615/13 P ClientEarth un PAN Europe/EFSA.

[11] Sk. ombuda lēmumu lietā 875/2011/JF.

[12] OI/6/2014/NF, www.ombudsman.europa.eu/en/cases/caseopened.faces/en/54293/html.bookmark

[13] Saskaņā ar ombuda statūtu 2. panta 4. punktu pirms sūdzības iesniegšanas ir atbilstīgi administratīvā veidā jāvēršas attiecīgajās iestādēs un struktūrās.