Pamatinformācija

1. Sūdzība, ko iesniedza British Air Line Pilots' Association (Pilots' Association), attiecās uz ES noteikumiem par lidojumu un darba laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām komerciālajiem aviopārvadājumiem. Konkrētāk, sūdzība attiecās uz veidu, kādā Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) veica darbu, kura rezultātā Eiropas Komisijai tika sniegts atzinums ^[1] par šo noteikumu atjaunināšanu.

2. Lai ierosinātu izmaiņas lidojumu laika ierobežošanas noteikumos, EASA, pamatojoties uz savu noteikumu izstrādes procedūru ^[2] un darba uzdevumiem ^[3], izveidoja noteikumu izstrādes grupu. Pilotu asociācija pauda bažas EASA, ka noteikumu izstrādes grupai nav attiecīgu medicīnas un zinātnes atziņu. Tāpēc Pilotu asociācija lūdza EASA sniegt sīkāku informāciju par noteikumu izstrādes grupas kvalifikācijām un deklarētajām interesēm. Nebūdama apmierināta ar EASA rīcību saistībā ar bažām un pieprasījumu, Pilotu asociācija iesniedza sūdzību ombudam [4].

3. Ombude sāka izmeklēšanu par apgalvojumu, ka EASA noteikumu izstrādes process, lai atjauninātu lidojumu un darba laika ierobežojumus un atpūtas prasības komerciālajiem gaisa pārvadājumiem, ir kļūdains šādu iemeslu dēļ:

i) Ņemot vērā attiecīgā darba uzdevumus, zinātniskajiem ieteikumiem vajadzētu būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes procesā.

ii) EASA nesniedza pierādījumus par noteikumu izstrādes grupas kvalifikāciju.

iii) EASA neveica nekādus pasākumus, lai reģistrētu vai pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus noteikumu izstrādes grupā.

Ombude identificēja attiecīgo prasību, ka EASA būtu:

i) Atsākt attiecīgo noteikumu izstrādes procesu, izmantojot atbilstošas zinātniskās un medicīniskās zināšanas. Pamatojot šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vismaz pusei no nākamās noteikumu izstrādes grupas locekļiem vajadzētu būt zinātniekiem un medicīnas speciālistiem.

ii) izpauž visu attiecīgo informāciju, dokumentāciju un reģistrus, kas attiecas uz a) noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju; b) jebkādus interešu konfliktus attiecībā uz noteikumu izstrādes grupas locekļiem.

Apgalvojums par kļūdainu likumdošanas procedūru

Ombuda ieteikums

4. Izanalizējot lietas dalībnieku izvirzītos argumentus, ombuds nonāca pie šādiem secinājumiem.

5. Attiecībā uz i) apgalvojumu, ka zinātniskajām konsultācijām vajadzētu būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes procesā, Ombuds norādīja, ka EASA noteikumos, kas reglamentē noteikumu izstrādes procedūru, ir noteikts, ka noteikumu izstrādes grupu sastāvs "balstās uz tehniskajām zināšanām, kas pieejamas valstu iestādēm un vajadzības gadījumā ieinteresētajām personām, kā arī pašā Aģentūrā"^[5]. Noteikumu izstrādes grupas locekļi attiecībā uz noteikumiem par lidojuma laika ierobežojumiem patiešām bija no valsts iestādēm, ieinteresētajām personām un EASA. Ombude arī norādīja, ka nekas attiecīgajos darba uzdevumos neliecina, ka noteikumu izstrādes grupā būtu jābūt locekļiem ar attiecīgām zinātniskām vai medicīniskām zināšanām, bet tā vietā būtu jāapspriežas ar zinātniskajiem vai medicīnas ekspertiem, ja noteikumu izstrādes grupa uzskata, ka šāda apspriešanās ir nepieciešama. Ombuds neatrada nekādus pierādījumus, kas liecinātu par acīmredzamu kļūdu attiecīgās noteikumu izstrādes grupas locekļu atlasē. Tāpēc ombude nekonstatēja EASA pieļautu administratīvu kļūmi šajā sūdzības aspektā, un tādējādi viņai nebija pamata izskatīt ar sūdzības iesniedzēju saistīto prasību.

6. Attiecībā uz iii) apgalvojumu, ka EASA nav veikusi nekādus pasākumus, lai reģistrētu vai pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus noteikumu izstrādes grupā, Ombudu nepārliecināja EASA argumenti par to, kā tika pārvaldīti iespējamie interešu konflikti noteikumu izstrādes grupā. Tomēr ombude norādīja, ka EASA pa šo laiku ir pārskatījusi savus noteikumus, lai EASA personāla rīcības kodekss, tostarp tās objektivitātes un neatkarības politika un interešu konflikta novēršana un mazināšana, būtu jāpiemēro arī ekspertiem noteikumu izstrādes grupās.^[6] Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis nevienu argumentu, kas liecinātu par konkrētu interešu konflikta situāciju attiecīgajā noteikumu izstrādes grupā, ombude uzskatīja, ka nav pamatota turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo sūdzības un ar to saistītās prasības aspektu.

7. Tomēr attiecībā uz ii) apgalvojumu ombudu nepārliecināja veids, kādā EASA izskatīja sūdzības iesniedzēja lūgumu sniegt pierādījumus par noteikumu izstrādes grupas kvalifikāciju.

8. Ombude uzskatīja, ka EASA būtu jāspēj sniegt anonimizētu informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu deklarētajām speciālajām zināšanām tā, lai tās nebūtu identificējamas. Tādējādi šādi anonimizēti dati nebūtu personas dati [7] un nebūtu piemērojama Regula 45/2001 par personas datu aizsardzību, un tās prasība pierādīt, ka dati ir jānosūta ^[8]. Atgādinot, cik svarīga ir noteikumu izstrādes procesa pārredzamība, ombude uzskatīja, ka EASA būtu vajadzējis sniegt sūdzības iesniedzējam pieprasīto informāciju anonimizētā veidā.

9. Tāpēc ombude uzskatīja, ka tas, ka EASA nesniedza informāciju anonimizētā veidā, bija administratīva kļūme, un sniedza attiecīgu ieteikumu EASA:

"EASA būtu anonimizētā veidā jāsniedz sūdzības iesniedzējam informācija par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un kompetenci."

Ombude arī izteica vēl vienu piezīmi EASA:

"EASA būtu jāapsver iespēja pieņemt lēmumu publicēt informāciju par tās noteikumu izstrādes grupu locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām, iepriekš informējot personas, kas izvirzītas par locekļiem, par savu nodomu to darīt."

10. EASA nepiekrita ombuda ieteikumam. EASA norādīja, ka noteikumu izstrādes grupas locekļu speciālās zināšanas ir norādītas kontaktinformācijas veidlapā [9], ko nosūta EASA. Kontaktinformācijas veidlapā ir brīva teksta vieta, kas jāaizpilda laukā “Prasmes attiecīgajā jomā”, kurā izvirzītajiem kandidātiem dažās rindās būtu jānorāda “iepriekšējā pieredze un gadu skaits šajā tehniskajā jomā”. Locekļi ļoti bieži norāda savu pieredzi ar dažām skaidri identificējamām norādēm, piemēram, attiecīgo ministriju, organizāciju, valstspiederību vai profesionālo pieredzi. Apvienota kontaktinformācijas veidlapas un publicētā grupas sastāva satura lasīšana, uzskaitot vārdus un iestādi vai organizāciju, ko pārstāv atsevišķi grupas dalībnieki, padarītu personas pilnībā identificējamas. Tādējādi EASA joprojām uzskatīja, ka pieprasītā informācija ir personas dati, un norādīja, ka locekļi nav iepriekš informēti par to, ka kontaktinformācijas veidlapā ietvertie personas dati tiks publiskoti.

11. EASA arī norādīja, ka tās loma noteikumu izstrādes grupu sastāva noteikšanā aprobežojas ar pietiekama skaita locekļu atlasi no izvirzīto kandidātu vidus, nodrošinot interešu līdzsvarotu pārstāvību grupā. EASA savā ieteikumā atsaucās uz ombudes paziņojumu, ka, publicējot sīkāku informāciju par grupas dalībnieku speciālajām zināšanām, sabiedrība būs pārliecināta, ka noteikumu izstrādes process ietver "to ekspertu ieguldījumu, kuriem ir kvalifikācija, zināšanas un pieredze, lai veiktu darba uzdevumā noteiktos uzdevumus". Šajā sakarā EASA norādīja, ka lēmumu par to, kuri eksperti būtu viskvalificētākie, lai sniegtu ieguldījumu EASA darbā, pieņem dalībvalstis un ieinteresētās personas, kas izvirza šādus ekspertus. Ekspertus ieceļ, ņemot vērā viņu īpašās tehniskās zināšanas un pieredzi šajā jomā. Turklāt noteikumu izstrādes grupas darba rezultāts ir tehniskā priekšlikuma projekts, kas iesniegts Komisijai kā atzinums. Pēc tam šis atzinums tiek izskatīts komitoloģijas procesā, un pirms galīgā tiesību akta pieņemšanas EASA komitejā pārstāvētās valstis to gandrīz sistemātiski groza. Tekstu pārbauda arī Eiropas Parlaments. Tāpēc EASA uzskatīja, ka darba uzdevumu un grupas sastāva publicēšana sniedz sabiedrībai pārliecību, ka ir nodrošinātas attiecīgās speciālās zināšanas. Turklāt galīgais lēmums par pieņemamo tekstu ir jāpieņem augstākā politiskā līmenī.

12. Atbildot uz Ombuda papildu piezīmi, EASA atkārtoti pauda apņemšanos nodrošināt pārredzamību, piekrītot, ka pietiekama pārredzamības pakāpe ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos tās darbam. EASA pastāvīgi cenšas veikt pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību lēmumu pieņemšanas un noteikumu pieņemšanas darbībās. Tomēr EASA norādīja, ka pārredzamības nodrošināšanas mērķis ir jālīdzsvaro ar vairākiem citiem faktoriem, jo īpaši ar nepieciešamību nodrošināt proporcionalitāti administratīvajās procedūrās, kā arī ar vajadzību nodrošināt EASA darbā iesaistīto ārējo ekspertu personisko tiesību aizsardzību.

13. EASA apgalvoja, ka bez pienācīga pamatojuma papildu pārredzamībai nevajadzētu kļūt par papildu administratīvo slogu. EASA atkārtoti pauda savu nostāju, ka noteikumu izstrādes grupas ieguldījums ir ne tikai konsultatīvs, bet arī daļa no noteikumu izstrādes procesa, ko dažādos papildu līmeņos pārbauda tehniskie un politiskie eksperti. EASA uzskata, ka politikas izstrādi attiecībā uz noteikumu izstrādes grupas locekļu personas datu publicēšanu, kurai būtu jānodrošina locekļu informēšana, būtu jārisina locekļu atteikšanās publicēt savus datus un citi nepieciešamie jautājumi, varētu uzskatīt par nesamērīgu, ņemot vērā to, ka locekļi sniedz konsultatīvas zināšanas bez jebkādām lēmumu pieņemšanas pilnvarām. EASA arī uzsvēra, cik svarīgi ir aizsargāt to ekspertu personas datus, kuri velta savu laiku un dalās pieredzē, lai palīdzētu EASA sagatavot labākos iespējamos priekšlikumus noteikumiem par aviācijas drošību. EASA uzskata, ka pieprasījumu publicēt noteikumu izstrādes grupas locekļu personas datus varētu negatīvi uztvert kā vēlmi novērtēt un spriest par tik ļoti nepieciešamajām speciālajām zināšanām, ko sniedz noteikumu izstrādes grupas locekļi. Tas būtu neproduktīvi EASA darbam. Tomēr EASA paziņoja, ka tā ir gatava turpināt analizēt šo jautājumu un apspriest to ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

14. Savos apsvērumos par EASA atbildi uz ombuda ieteikumu sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka tā sūdzība ir par noteikumu izstrādes grupas kvalifikāciju uzņemties tās darba zinātniskos un medicīniskos elementus. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tam nav jāzina, ka kāds konkrēts loceklis strādā konkrētā iestādē, bet tas vēlētos zināt, cik locekļiem ir attiecīgie zinātniskie un medicīniskie grādi. Informācija par to noteikumu izstrādes grupas locekļu skaitu, kuriem ir grāds psiholoģijā, dabaszinātnēs, medicīnā utt., nebūtu personas dati.

15. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ombuds jautājumā par to, vai zinātniskajam ieteikumam vajadzētu būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes grupā, atsaucās uz attiecīgās noteikumu izstrādes grupas darba uzdevumiem, kuros noteikts, ka grupai būtu “jāņem vērā visi attiecīgie jaunākie un publiski pieejamie zinātniskie un/vai medicīniskie pētījumi/novērtējumi” un ka “vajadzības gadījumā ar šo noteikumu izstrādes darbību [bija] saistīti cienīgi eksperti vai medicīnas eksperti”. Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt ombuda viedoklim, ka šis formulējums nenozīmē, ka noteikumu izstrādes grupā bija jābūt locekļiem ar tiešām attiecīgām zinātniskām vai medicīniskām zināšanām. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, ja grupai ar medicīnisku uzdevumu nav medicīnas speciālistu, tā nezina pietiekami, lai noteiktu, vai ir nepieciešams konsultēties ar šādiem speciālistiem. Turklāt neviens no ekspertiem, ar kuriem apspriedās komentāru pārskatīšanas posmā, nebija medicīnas speciālisti. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka medicīnisko pierādījumu pienācīgai novērtēšanai ir nepieciešams, lai noteikumu izstrādes grupai būtu medicīniskās zināšanas vai lai tie attiektos uz kādu, kurš to dara. Tas nenotika šajā lietā, kas ir administratīvas kļūmes gadījums. Tāpēc noteikumu izstrādes grupa neizvērtēja priekšlikuma ietekmi uz izmēģinājuma projektu ietekmi uz veselību.

16. Attiecībā uz interešu konflikta jautājumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ombudam ir jāizmeklē ticamas norādes par iespējamiem interešu konfliktiem, ņemot vērā to, ka ombudam ir izmeklēšanas pilnvaras, kuru parastiem pilsoņiem nav, un ka šīs pilnvaras ir neatkarīgas un diskrētas. Sūdzības iesniedzējs minēja noteikumu izstrādes grupas locekli no Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes kā konkrētu interešu konflikta situācijas piemēru. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šim loceklim būtu bijis jāpaziņo, ka SAFE programmu, kas tika izmantota EASA regulatīvās ietekmes novērtējumā, Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestāde komerciāli izmantos (un galu galā tā kļūs) ar tai pilnībā piederoša meitasuzņēmuma starpniecību. Kopumā SAFE programmas galvenie klienti ir aviosabiedrības. SAFE izmantošana EASA regulatīvās ietekmes novērtējumā plaši veicināja SAFE izmantošanu. Apspriešanās periodā par attiecīgo noteikumu izstrādes procedūru sūdzības iesniedzējam nebija atļauts iegūt piekļuvi SAFE, kas tam būtu ļāvis pierādīt trūkumus EASA priekšlikumos. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes komerciālās interesēs nebija ļaut sūdzības iesniedzējam pierādīt EASA priekšlikumu drošības trūkumu, izmantojot SAFE programmu.

Turpmākās norises pēc ieteikuma

17. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja skaidrojumiem par tās informācijas formātu, ko tas vēlējās iegūt par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju (sk. iepriekš 14. punktu), Ombuda izmeklēšanas grupa sazinājās ar EASA un aicināja to pārskatīt savu atbildi uz Ombuda ieteikumu. Atbildot uz to, EASA sniedza šādu informāciju, kas tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam:

"Pamatojoties uz kontaktinformācijas veidlapā ietverto informāciju, ko sniedzis katrs eksperts, var konstatēt, ka:

Par aviācijas profesionāļiem var uzskatīt 15 ekspertus:

• 5 strādā pie regulatora no vienas no ES dalībvalstīm
• 9 strādā pie ieinteresētajām personām, kas pārstāv nozari, interešu grupām
• 1 nav sniedzis nekādu konkrētu informāciju;
• W.r.t. uz gadu pieredzi:
• 10 no viņiem ir darba pieredze no 10 līdz 30 gadiem
• 3 no viņiem ir 30-40 gadu profesionālā pieredze
• 2 ir vairāk nekā 40 gadu profesionālā pieredze
• 1 nav sniedzis konkrētu informāciju"

18. Atbildot uz to, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EASA sniegtajā informācijā nav sīki izklāstīta zinātniskā vai medicīniskā kvalifikācija. Tādējādi sūdzības iesniedzējs secināja, ka EASA vai nu atsakās atklāt informāciju par grupas dalībnieku zinātnisko un medicīnisko kvalifikāciju, vai arī tā nav varējusi pārliecināties, vai grupas dalībniekiem ir zinātniskā vai medicīniskā kvalifikācija. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šī lieta ilustrē to, kā datu aizsardzības tiesību akti tiek neatbilstīgi izmantoti, lai slēptu administratīvas kļūmes.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma un turpmākām norisēm

Par informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un kompetenci

19. Ombuds norāda, ka kontaktinformācijas veidlapā, kas jāaizpilda noteikumu izstrādes grupas locekļiem, ir lodziņš, kurā prasīta šāda informācija: "Ekspertīze attiecīgajā jomā (dažās rindās norādiet savu iepriekšējo pieredzi un attiecīgo gadu skaitu šajā tehniskajā jomā. Turklāt izsakiet grupu sarakstu, savu iepriekšējo dalību noteikumu izstrādes grupās)". Tādējādi noteikumu izstrādes grupas locekļiem nav pienākuma sniegt informāciju par savu kvalifikāciju attiecībā uz akadēmisko grādu vai tamlīdzīgām kvalifikācijām. Faktiski, ņemot vērā veidu, kādā ir formulēta kontaktinformācijas veidlapa, ir pilnīgi loģiski, ka noteikumu izstrādes grupas locekļi sniedz tikai informāciju par savu attiecīgo pieredzi, kas parasti būtu jāsaprot kā atsauce uz profesionālo pieredzi.

20. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombude uzskata, ka nav iemesla uzskatīt, ka EASA būtu noklusējusi jebkādu informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju, bet ka tā galu galā būtu sniegusi apkopotu un anonimizētu tai pieejamās informācijas apkopojumu. Ombude uzskata, ka EASA tādējādi ir pieņēmusi viņas ieteikumu šajā sakarā.

21. Attiecībā uz Ombuda papildu piezīmi, kas mudina EASA pieņemt proaktīvāku pieeju informācijas atklāšanai par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un kompetenci, Ombuds joprojām uzskata, ka šādas informācijas publiskošana par locekļiem nodrošinās lielāku uzticēšanos noteikumu izstrādes procesa iznākumam. Ombude atzinīgi vērtē EASA vēlmi sīkāk analizēt šo jautājumu un ir pārliecināta, ka var rast risinājumu, kas neradītu nesamērīgu administratīvo slogu vai ko noteikumu izstrādes grupas locekļi uztvertu negatīvi. Ombude mudina EASA analizēt šo jautājumu, ņemot vērā jaunāko judikatūru par piekļuvi personas datiem, jo īpaši attiecībā uz ekspertiem, kas pastāvīgi virzās uz lielāku pārredzamību, līdzsvarojot attiecīgās intereses, kad personas darbojas kā valsts iestādes [10]. Tāpēc ombude atkārtos savu papildu piezīmi lēmumā, ar kuru tiek izbeigta viņas izmeklēšana šajā lietā, ar attiecīgu lūgumu EASA informēt viņu par saviem secinājumiem pēc tam, kad tā būs sīkāk izanalizējusi šo jautājumu.

Par zinātnisko ieteikumu nozīmi

22. Lieki piebilst, ka proaktīvā pieeja informācijas izpaušanai, ko veicina ombuda papildu piezīme, var attiekties tikai uz informāciju, kas faktiski ir pieejama EASA. Šajā sakarā ombuds pienācīgi ņem vērā sūdzības iesniedzēja bažas par noteikumu izstrādes grupas kompetenci, kuras pamatā ir locekļu izglītība — informācija, kuras EASA, šķiet, nav.

23. Kā izklāstīts viņas ieteikumā, ombuda uzdevums tādās lietās kā šī ir pārbaudīt, vai ir ievērotas pareizas un pārredzamas procedūras un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Attiecīgajai ES iestādei, birojam, struktūrai vai aģentūrai, šajā gadījumā EASA, būtu jāspēj sniegt pilnīgu un viegli saprotamu pārskatu par veiktajiem pasākumiem un struktūrām, kas iesaistītas noteikumu izstrādes procedūrā.^[11] Šajā sakarā ombude joprojām uzskata, ka EASA nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Šis konstatējums ir balstīts uz secinājumu, ka attiecīgās noteikumu izstrādes grupas sastāvā ir ievēroti attiecīgie noteikumi un ka, pamatojoties uz attiecīgo statūtu formulējumu, noteikumu izstrādes grupā nav jābūt locekļiem ar tiešām atbilstošām zinātniskām vai medicīniskām zināšanām, bet šādas zināšanas vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj noteikumu izstrādes grupas darbā, izmantojot citus kanālus.

24. Tomēr, neraugoties uz to, ka šajā gadījumā tika ievērotas pienācīgas procedūras un ka nav konstatējama acīmredzama kļūda vērtējumā, Ombudu pilnībā nepārliecina EASA arguments, ka tās loma noteikumu izstrādes grupu sastāva noteikšanā aprobežojas ar pietiekama skaita locekļu atlasi no izvirzīto kandidātu vidus, nodrošinot interešu līdzsvarotu pārstāvību. EASA uzskata, ka lēmumu par to, kuri eksperti būtu viskvalificētākie, lai sniegtu ieguldījumu EASA darbā, pieņem dalībvalstis un ieinteresētās personas. Pirmkārt, Ombudu nepārliecina EASA arguments, ka dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir jāgarantē EASA noteikumu izstrādes grupu speciālās zināšanas. Otrkārt, ombuda vispārējā nostāja ir tāda, ka ekspertu grupas sastāvam, kurai jāsniedz speciālās zināšanas, vajadzētu būt ne tikai līdzsvarotam interešu ziņā, bet tajā būtu jāņem vērā arī nepieciešamās speciālās zināšanas. Tāpēc, gaidot norises saistībā ar notiekošo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Komisijas ekspertu grupu sastāvu [12], Ombuds apsver iespēju izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ārējo ekspertu veikto darbu attiecībā uz konkrētām ES aģentūrām.

Par iespējamo interešu konfliktu pārvaldību

25. Ombude atzīst, ka ir ļoti svarīgi veidot iedzīvotāju uzticēšanos EASA darbam, jo tās noteikumu izstrādes grupas locekļi ir un tiek uzskatīti par neatkarīgiem no jebkādas trešo personu ietekmes, kas varētu nepamatoti ietekmēt viņu ieguldījumu noteikumu izstrādes procedūrā. Likumdevēju grupas locekļiem vajadzētu būt iespējai sniegt savu ieguldījumu bez ietekmes, jo īpaši no komerciālām interesēm. Šajā sakarā ir svarīgi arī izvairīties no jebkādām šķietamām neatkarības trūkuma izpausmēm, lai nodrošinātu, ka EASA saglabā savu leģitimitāti iedzīvotāju acīs.

26. Tomēr iespējamai interešu konflikta situācijai ir jābūt ar zināmu konkrētības pakāpi, lai ombuds varētu veikt lietderīgu izmeklēšanu šajā jautājumā. Pēc rūpīgas analīzes ombude secināja, ka tas tā nav attiecībā uz sūdzībā sniegto informāciju par iespējamiem interešu konfliktiem. Sūdzības iesniedzējs tagad ir vērsis ombuda uzmanību uz konkrētu situāciju, ko tas uzskata par problemātisku no interešu konflikta viedokļa. Tomēr, pirms ombuds, iespējams, varētu izskatīt šo jautājumu, attiecīgās bažas ir tieši jādara zināmas EASA [13]. Tādējādi ombude paliek pie sava secinājuma, ka, pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju, turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo sūdzības iesniedzēja apgalvojuma un ar to saistītā apgalvojuma aspektu nav pamatota. Sūdzības iesniedzējs var paust bažas tieši EASA par noteikumu izstrādes grupas locekli no Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes; un, ja tā nebūs apmierināta ar saņemto atbildi, tai būs iespēja iesniegt ombudam atsevišķu sūdzību.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombude to slēdz ar šādiem secinājumiem:

EASA ir pieņēmusi Ombuda ieteikumu sniegt sūdzības iesniedzējam informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām.

EASA nav pieļāvusi administratīvas kļūmes attiecībā uz zinātnisko ieteikumu lomu noteikumu izstrādes procesā.

Turpmāka izmeklēšana attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu pārvaldību nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un EASA tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

EASA būtu jāapsver iespēja pieņemt lēmumu publicēt tai pieejamo informāciju par tās noteikumu izstrādes grupu locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām pēc tam, kad tā iepriekš ir informējusi personas, kas izvirzītas par locekļiem, par savu nodomu to darīt.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2015. gada 6. novembrī

[1] EASA 2012. gada 28. septembra Atzinums 04/2012 “Reisu un darba laika ierobežojumu un atpūtas prasību (FTL) īstenošanas noteikumi komerciāliem gaisa pārvadājumiem (CAT) ar lidmašīnām”, pieejams vietnē http://www.easa.europa.eu/agency-measures/docs/opinions/2012/04/EN%20to%20Opinion%2004-2012.pdf

[2] "Likumdošanas procedūra" ir strukturēts process, ko EASA piemēro atzinuma sniegšanai. "Likumdošanas procedūra" tika noteikta ar EASA valdes 2007. gada 13. jūnija Lēmumu MB/8/07. EASA "noteikumu pieņemšanas procedūra" tika grozīta 2012. gada 13. martā ar valdes Lēmumu Nr. 01-2012. Sk. https://easa.europa.eu/management-board/docs/management-board-meetings/2012/01/EASA%20MB%20Lēmums%2001-2012%20Pārskatīts%20MB%20Lēmums%20RM%20Process%20.pdf

[3] EASA statūti, OPS.055 a) & b) 2009. gada 20. novembra statūti, 1. punkts. Pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://www.easa.europa.eu/rulemaking/docs/tor/ops/EASA-ToR-OPS.055(a)_OPS.055(b)-00-20112009.pdf

[4] Lai iegūtu plašāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda izmeklēšanu, lūdzu, skatiet ombuda ieteikuma pilnu tekstu, kas pieejams vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/draftrecommendation.faces/en/54686/html.bookmark

[5] Sk. 4. panta 5. punktu EASA noteikumu pieņemšanas procedūrā, kas pieņemta ar EASA valdes Lēmumu 08-2007 (piemērojams attiecīgā noteikumu pieņemšanas procesa laikā).

^{[6] Piemērs:} EASA personāla rīcības kodeksa 2. pants, pieejams vietnē http://easa.europa.eu/system/files/dfu/docs-quality-PO.HR.00180_Code-of-Conduct-for-the-staff-of-EASA.pdf

[7] Regulas 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punktu,

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, turpmāk “datu subjekts”; identificējama persona ir persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem faktoriem, kas raksturīgi tās fiziskajai, fizioloģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei.

[8] Regulas 45/2001 8. panta b) punkts

[9] http://easa.europa.eu/system/files/dfu/rulemaking-docs-procedures-and-work-instructions-FO.RPRO.00028---Contact-details-of-candidate-for-rulemaking-group.pdf

[10] Sk., piemēram, 2015. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-615/13 P ClientEarth un PAN Europe/EFSA.

[11] Skatīt ombuda lēmumu lietā 875/2011/JF.

[12] OI/6/2014/NF, www.ombudsman.europa.eu/en/cases/caseopened.faces/en/54293/html.bookmark

[13] Saskaņā ar ombuda statūtu 2. panta 4. punktu pirms sūdzības iesniegšanas ir atbilstoši administratīvā veidā jāvēršas attiecīgajās iestādēs un struktūrās.