Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu atgūt summas, kas izmaksātas kā dotācijas dažādos ES finansētos projektos. Lēmums tika pieņemts pēc revīzijām, ko Komisijas vārdā veica revidents. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita revīzijas konstatējumiem. Cita starpā sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai revīzijas pārskatītu valsts revīzijas palāta savā dalībvalstī. Komisija to neuzskatīja par vajadzīgu.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Šīs lietas pamatā bija tas, ka Eiropas Komisijas pārstāvniecība Horvātijā neatbildēja uz Facebook informācijas pieprasījumu, un tas, ka tā bloķēja sūdzības iesniedzēju savā Facebook lapā. Sūdzības iesniedzējs jautāja, vai pārstāvniecības vadītājs Horvātijā ir bijušais Dienvidslāvijas komunistiskās partijas biedrs.

Tā kā Komisija tagad ir atbloķējusi savu Facebook lapu un atbildējusi, ombuds uzskata, ka Komisija ir atrisinājusi šos lietas aspektus. Ombuds arī konstatē, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, neatklājot pieprasīto informāciju, jo tā bija aizsargāti personas dati.

Tomēr ombude ierosina uzlabot nepieciešamību sniegt atbildes iedzīvotājiem, kuri sazinās ar Komisiju sociālajos medijos. Komisijai būtu jāņem vērā tas, ka tiesības uz atbildi, kas garantētas ES Pamattiesību hartā un labas pārvaldības principos, kā paredzēts Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā, attiecas uz paziņojumiem, kas saņemti, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus, ievērojot tikai ierobežojumus, kas pamatoti saskaņā ar proporcionalitātes principu. Komisijai tas būtu jāņem vērā, pārskatot Informācijas sniedzēju rokasgrāmatu un veicot jebkuru citu attiecīgu darbu.

Lieta attiecās uz atlases procedūru amatam ES delegācijā Albānijā. Sūdzības iesniedzēja nebija apmierināta ar to, ka netika iekļauta šā amata kandidātu sarakstā, jo viņa uzskatīja, ka viņa atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem. Viņa pieprasīja informāciju par savu pieteikumu un iemesliem, kāpēc viņa netika iekļauta sarakstā. Delegācija savlaicīgi neatbildēja uz viņas lūgumu.

Tiesībsargs jautāja par šo jautājumu. Izmeklēšanas gaitā delegācija atbildēja uz sūdzību, tādējādi atrisinot šo sūdzības aspektu. Attiecībā uz lēmumu neiekļaut sūdzības iesniedzēju sarakstā ombude uzskatīja, ka delegācijas skaidrojums par tās lēmumu ir pamatots, un slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Ombuds ierosināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāsniedz delegācijām norādījumi par nepieciešamību informēt kandidātus, ja atlases konkursi ir aizkavējušies. Ombuds arī ierosināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam “ES delegāciju rokasgrāmatā vietējiem darbiniekiem” būtu jāiekļauj detalizētākas prasības attiecībā uz to, kāda veida informācija jāiekļauj atlases komiteju sagatavotajā sarakstā / Excel izklājlapā.

Lieta attiecās uz Komisijas nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti saistībā ar finanšu revīziju dalībvalsts līmenī. Pēc ombuda iejaukšanās Komisija atbildēja. Tā atklāja sūdzības iesniedzēja pieprasīto dokumentu, bet aizklāja dažus personas datus (fizisku personu vārdus un uzvārdus). Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pareizi pamatojusi rediģēšanu saskaņā ar Regulu 45/2001.

Lieta attiecās uz informācijas pieprasījuma izskatīšanu par to, kā iegūt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) judikatūras datubāzes lejupielādējamu versiju. Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EUIPO labāk paskaidrot iemeslus, kāpēc tas nevarēja izpildīt pieprasījumu. EUIPO paskaidrojums bija precīzs un saprātīgs. Tādējādi lieta tika slēgta, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Bijušais praktikants Eiropas Savienības Padomē sūdzējās, ka pabalsts, ko ES iestādes maksā saviem praktikantiem, ir nepiemērots, jo tas ir mazāks par minimālo algu un tādējādi negarantē praktikantiem pienācīgu dzīves līmeni.

Ombuds sāka izmeklēšanu par šo jautājumu. Viņa konstatēja, ka Padome ir pietiekami detalizēti paskaidrojusi, kā tiek noteikts stažēšanās pabalsta apmērs. Ombuds uzskatīja, ka lēmums izmaksāt pabalstu 25 % apmērā no AD 5,1 pakāpes ierēdņa algas ir pamatots. Padome pieņēma šo lēmumu, rīkojoties pēc saviem ieskatiem, pamatojoties uz savām administratīvajām vajadzībām un pieejamo budžetu.

Ombuds norādīja, ka Padome nošķir stažēšanos un nodarbinātību. Tāpēc praktikants saņem pabalstu, nevis algu, jo praktikanta tiesības un pienākumi nav salīdzināmi ar darbinieka tiesībām un pienākumiem. Ombuds uzskatīja, ka Padomes paskaidrojums ir pamatots.

Tāpēc viņa slēdza lietu, konstatējot, ka Padomes prakse nav administratīva kļūme.

Lieta attiecās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) nespēju pienācīgi atbildēt uz sūdzības iesniedzēja informācijas pieprasījumu par ECB kompetenci nodrošināt finanšu regulējuma un patērētāju aizsardzības tiesību aktu izpildi dalībvalstīs. Ombuds lūdza ECB sniegt sūdzības iesniedzējam detalizētu atbildi par tā uzraudzības lomu attiecībā uz valstu centrālajām bankām, kā arī par vienotā uzraudzības mehānisma lomu privāto struktūru uzraudzībā. ECB sniedza skaidru un visaptverošu atbildi. Tādēļ ombuds nolēma lietu slēgt.

Lieta attiecās uz ES finansētu pētniecības projektu par ĢMO riska novērtējumu (zināms kā GRACE). Sūdzības iesniedzējs, Vācijā bāzēts pētniecības institūts, apgalvoja, ka vairāki GRACE projektā iesaistītie zinātnieki atrodas interešu konflikta situācijā, jo viņiem šķietami ir attiecības ar biotehnoloģiju nozari. Tas apgalvoja, ka Eiropas Komisija nav kliedējusi sūdzības iesniedzēja ´s bažas par projekta rezultātu zinātnisko pamatotību un saistītās zinātniskās publikācijas neatkarību. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija nav nodrošinājusi projekta objektivitāti un neatkarību, jo īpaši pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tā atlasē iesaistītajiem ekspertiem.

Tiesībsargs izmeklēja šo lietu. Viņa piekrita Komisijai, ka tai nevajadzētu iejaukties tās finansēto zinātnisko pētījumu zinātniskajā interpretācijā vai publicēšanas procesā. Ombuds arī secināja, ka tas vien, ka pastāv saikne starp projektā iesaistītajiem zinātniekiem un nozari, nepierāda interešu konfliktu. Ombuds norādīja, ka Komisija bieži finansē projektus, ko īsteno vai nu nozare, vai ar nozari cieši saistītas grupas. Tomēr ombuds ierosināja, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja nosūtīt sūdzības iesniedzējam pilnīgāku un detalizētāku paskaidrojumu par to, kāpēc tā uzskata, ka saikne starp nozari un GRACE zinātniekiem nerada interešu konflikta situāciju.

Lieta attiecās uz sūdzību par to, ka Eiropas Centrālā banka nav publicējusi, kā to iepriekš bija izdarījušas dažas centrālās bankas, rezultātu pārskatu par to, kā eurozonas dalībvalstis ievēro tā dēvētos konverģences kritērijus. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka ECB nav pienākuma publicēt šādu pārskatu, jo īpaši ņemot vērā to, ka dalībvalstis tagad tiek aicinātas ievērot dažādus kritērijus. Viņa arī konstatēja, ka ECB un Eiropas Komisija publicē būtisku un pieejamu statistisko informāciju par tirgus uzraudzību. Tāpēc administratīva kļūme netika konstatēta.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Parlaments, iespējams, nav iesniedzis sūdzības iesniedzējam vērtēšanas tabulu un konkrētus iemeslus, kāpēc viņam tika piešķirti punkti atlases procedūrā.

Ņemot vērā to, ka Civildienesta tiesa nesenā spriedumā ir lēmusi, ka atlases komisijām nav jāsniedz kandidātiem savu pārbaudījumu labotā versija, iemesli, kāpēc atbildes bija kļūdainas, vai vērtēšanas tabulas, kas izmantotas rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos, ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu, lai Parlaments varētu komentēt Civildienesta tiesas konstatējumu atbilstību darbā pieņemšanas procedūrās.

Parlaments apgalvoja, ka iemesli, kuru dēļ tas atteicās sniegt sūdzības iesniedzējam pieprasīto informāciju, ir pamatoti ar Civildienesta tiesas spriedumu. Tomēr tā norādīja sūdzības iesniedzējam iemeslus, kāpēc viņam tika piešķirts noteikts punktu skaits par noteiktām atbildēm.

Ombuds konstatēja, ka Parlaments rīkojās saprātīgi, un tāpēc slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzība, ko iesniedza British Air Line Pilots' Association, attiecas uz ES noteikumiem par lidojumu un darba laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām komerciālajām aviokompānijām. Konkrētāk, tas attiecas uz veidu, kādā EASA veica šo noteikumu atjaunināšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) zinātniskajiem ieteikumiem vajadzēja būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes procesā, ii) EASA nebija sniegusi pierādījumus par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un iii) EASA pienācīgi nerisināja interešu konflikta jautājumus.

Ombuds nekonstatēja, ka EASA būtu pieļāvusi administratīvas kļūmes attiecībā uz zinātnisko ieteikumu lomu noteikumu izstrādes procesā. Attiecībā uz jautājumu par to, kā EASA pārvalda iespējamos interešu konfliktus noteikumu izstrādes grupās, ombuds konstatēja, ka ir mainīta tās politika šādu konfliktu mazināšanai attiecībā uz saviem darbiniekiem un ka šī pārskatītā pieeja tagad tiek piemērota arī noteikumu izstrādes grupu ekspertiem. Pamatojoties uz to, ombude secināja, ka viņai nav sīkāk jāizpēta šis jautājums. Visbeidzot, EASA pieņēma ombuda ieteikumu sniegt sūdzības iesniedzējam anonimizētu informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļiem. Tāpēc ombude slēdza lietu, mudinot EASA pieņemt proaktīvāku pieeju, lai atklātu tai pieejamo informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām. Viņa arī norādīja, ka apsver iespēju izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ārējo ekspertu darbu dažās ES aģentūrās.

Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izlūkdienestu veikto interneta novērošanu. Ombuds ieteica Komisijai piešķirt piekļuvi vienam konkrētam dokumentam (Apvienotās Karalistes ārlietu ministra vēstule toreizējam Komisijas priekšsēdētāja vietniekam) un pārējo pieprasīto dokumentu gadījumā Komisijai vai nu tos izpaust, vai pienācīgi pamatot, kāpēc tā uzskata, ka izpaušana ir jāatsaka.

Komisija nolēma izpaust Apvienotās Karalistes ārlietu ministra vēstuli, tādējādi piekrītot ombuda ieteikuma pirmajai daļai. Tomēr tā saglabāja savu nostāju neizpaust pārējos dokumentus. Tā pamatoja šo nostāju ar to, ka tā joprojām izmeklē jautājumu par to, vai Apvienotās Karalistes masveida novērošanas programmas pārkāpj ES tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz personas tiesībām uz datu aizsardzību. Komisija apgalvoja, ka līdz izmeklēšanas galīgai pabeigšanai pārējo attiecīgo dokumentu agrīna izpaušana negatīvi ietekmētu dialogu starp Apvienotās Karalistes iestādēm un Komisiju. Vispārīgāk runājot, tas apgalvoja, ka tā spēja efektīvi veikt izmeklēšanu un lemt par atbilstošu reakciju būtu jāaizsargā no ārēja spiediena riska. Visbeidzot, Komisija neuzskatīja, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

Ombudu nepārliecina tas, ka Komisija ir pienācīgi pamatojusi savu lēmumu atteikt publisku piekļuvi pārējiem nepubliskotajiem dokumentiem. Tā kā Komisija nav ne publiskojusi šos dokumentus, ne arī sniegusi pietiekamus iemeslus, lai atteiktu publisku piekļuvi tiem, ir skaidrs, ka Komisija ir noraidījusi ombuda ieteikumu attiecībā uz šiem dokumentiem. Turklāt ombuds norāda, ka Komisija, šķiet, nav veikusi nekādus pasākumus attiecībā uz savu izmeklēšanu kopš 2013. gada. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijas rīcība šajā lietā ir administratīva kļūme un faktiski nopietna administratīva kļūme, ņemot vērā konkrētā jautājuma nozīmību ES iedzīvotājiem.