ANO komiteja 2015. gadā konstatēja, ka ES darbinieku veselības apdrošināšanas shēma — Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS) — neatbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). Komiteja ieteica pārskatīt KVAS, lai nodrošinātu visaptverošu segumu ar invaliditāti saistītām veselības aprūpes vajadzībām.

Pēc tam, kad ombude bija saņēmusi sūdzības no darbiniekiem, kuri bija saskārušies ar problēmām pilnībā atlīdzināt savus vai savu ģimenes locekļu medicīniskos izdevumus, tā veica stratēģisku izmeklēšanu. Viņa konstatēja, ka Eiropas Komisijas nespēja efektīvi rīkoties, reaģējot uz komitejas ieteikumu, ir uzskatāma par administratīvu kļūmi. Tādēļ viņa ieteica Komisijai pārskatīt noteikumus, kas reglamentē KVAS. Viņa arī nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem Komisijai par to, kā personu ar invaliditāti vajadzības tiek segtas no KVAS, kā arī par nepieciešamību apmācīt darbiniekus un pienācīgi apspriesties ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka KVAS atspoguļo personu ar invaliditāti vajadzības.

Komisija atbildēja, norādot, ka tā pārskatīs noteikumus, kas reglamentē KVAS, un veiks pasākumus, lai ņemtu vērā lielāko daļu ombuda ieteikumu.

Tā kā Komisija ir pieņēmusi viņas ieteikumu, ombude slēdz savu stratēģisko izmeklēšanu. Ņemot vērā jautājuma svarīgumu, viņa lūdz Komisiju sešu mēnešu laikā ziņot par ieteikuma īstenošanu. Ombude arī apstiprina savu ierosinājumu Komisijai pārskatīt tās 2004. gada noteikumus par darbinieku ar invaliditāti vajadzību apmierināšanu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) izmanto toksikoloģisko bažu robežvērtību (TTC). TTC ir riska novērtēšanas instruments, kura pamatā ir princips, ka ir ekspozīcijas līmeņi, zem kuriem ķimikālijas nerada būtisku risku cilvēka veselībai.

EFSA un Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2014. gadā rīkoja ekspertu darbsemināru, lai pārskatītu zinātni, kas ir TTC koncepcijas pamatā. Par semināra secinājumiem notika sabiedriskā apspriešana, un tie tika publicēti 2016. gada martā.

Sūdzības iesniedzējs, NVO, apšaubīja EFSA izmantoto TTC koncepciju, jo uzskatīja, ka tā neatspoguļo pašreizējos zinātniskos pierādījumus. Tā arī norādīja, ka daudziem ekspertiem, kas piedalījās seminārā, bija interešu konflikti.

Eiropas Ombuda birojs nav zinātniska struktūra un nevar paust viedokli par konkrēta riska novērtēšanas instrumenta, piemēram, TTC, priekšrocībām. Pamatojoties uz šajā lietā veikto pārskatīšanu, ombude uzskatīja, ka EFSA paskaidrojumi par TTC izmantošanu ir pamatoti.

Attiecībā uz ekspertiem, kas piedalījās seminārā, ombude konstatēja, ka šajā konkrētajā gadījumā EFSA nebija pienākuma tos pārbaudīt attiecībā uz interešu konfliktiem, jo bija pamatoti paļauties uz PVO veikto šo ekspertu iepriekšēju pārbaudi.

Ombuds secināja, ka EFSA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Tomēr ombuds ieteica EFSA pārliecināties, ka ekspertiem, kas piedalās konferencēs vai sanāksmēs, nav interešu konflikta, ja konference vai sanāksme – tāpat kā attiecīgā – tiek organizēta, lai informētu EFSA lēmumu pieņemšanas procesu, vai var tikt uztverta kā tāda, kas to dara.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas ikgadējā pārskata par eksporta kredīta aģentūrām – valsts iestādēm, kas sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību riskantos tirgos, – atbilstību, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides aizsardzību.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas metodiku un procedūras varētu uzlabot. Ombuds jo īpaši ieteica Komisijai iesaistīties dialogā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu veidni, ko dalībvalstis izmanto, lai sagatavotu ziņojumus par eksporta kredīta aģentūrām, kuri tām katru gadu jāiesniedz Komisijai. Ombuds arī ieteica Komisijai no savas puses uzlabot eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatu, kurus tā iesniedz Eiropas Parlamentam, analīzes un novērtēšanas saturu.

Komisija informēja Ombudu, ka tā apspriedīsies ar Padomi, Parlamentu un Eiropas Ārējās darbības dienestu un sadarbosies ar pilsonisko sabiedrību, lai īstenotu Ombuda ieteikumus. Jo īpaši Komisija ierosinās Padomes Eksporta kredītu darba grupai pārskatītu kontrolsaraksta veidni, kas dalībvalstīm jāizmanto savos gada ziņojumos. Komisija arī apsvērs iespēju izstrādāt attiecīgus norādījumus par dalībvalstu ziņojumiem.

Tā kā Komisijas paziņotie pasākumi pienācīgi atbilst ombudes ieteikumiem, ombude slēdza savu izmeklēšanu, bet lūdza Komisiju ziņot viena gada laikā.

Lieta attiecās uz to, vai Eiropas Komisija katru gadu pārskata eksporta kredītu aģentūras — valstu iestādes, kas sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību “riskantos” tirgos, — jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides aizsardzību.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas metodiku un procedūras varētu uzlabot. Viņa jo īpaši ierosināja, ka Komisijai būtu jāiesaistās dialogā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu veidni, ko dalībvalstis izmanto, apkopojot ziņojumus par eksporta kredīta aģentūrām, kuri tām katru gadu jāiesniedz Komisijai. Ombuds arī ierosināja, ka Komisijai no savas puses būtu jāuzlabo eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatu, kurus tā iesniedz Eiropas Parlamentam, analīzes un novērtēšanas saturs.

Komisija noraidīja ombuda priekšlikumus galvenokārt tāpēc, ka tā uzskata, ka to īstenošanai būtu jāgroza spēkā esošie tiesību akti. Ombude nepiekrita Komisijas nostājai un tagad ir sniegusi Komisijai ieteikumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekšējos priekšlikumos.  Ombuds uzskata, ka Komisijas gada pārskatam, ko tā nosūta Parlamentam, vajadzētu būt vairāk nekā tikai no dalībvalstīm saņemto gada ziņojumu satura apkopojumam un ka tajā būtu jāiekļauj uz informāciju balstīts un detalizēts eksporta kredīta aģentūru darbības novērtējums, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides ievērošanu.

Lieta attiecās uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) sūdzību izskatīšanas mehānisma iespējamo nespēju savlaicīgi izskatīt sūdzību. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka kavēšanās ir pamatota sūdzības priekšmeta sarežģītības dēļ. Tāpēc ombuds nekonstatēja EIB pieļautu administratīvu kļūmi.

Šīs lietas pamatā bija tas, ka Eiropas Komisijas pārstāvniecība Horvātijā neatbildēja uz Facebook informācijas pieprasījumu, un tas, ka tā bloķēja sūdzības iesniedzēju savā Facebook lapā. Sūdzības iesniedzējs jautāja, vai pārstāvniecības vadītājs Horvātijā ir bijušais Dienvidslāvijas komunistiskās partijas biedrs.

Tā kā Komisija tagad ir atbloķējusi savu Facebook lapu un atbildējusi, ombuds uzskata, ka Komisija ir atrisinājusi šos lietas aspektus. Ombuds arī konstatē, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, neatklājot pieprasīto informāciju, jo tā bija aizsargāti personas dati.

Tomēr ombude ierosina uzlabot nepieciešamību sniegt atbildes iedzīvotājiem, kuri sazinās ar Komisiju sociālajos medijos. Komisijai būtu jāņem vērā tas, ka tiesības uz atbildi, kas garantētas ES Pamattiesību hartā un labas pārvaldības principos, kā paredzēts Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā, attiecas uz paziņojumiem, kas saņemti, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus, ievērojot tikai ierobežojumus, kas pamatoti saskaņā ar proporcionalitātes principu. Komisijai tas būtu jāņem vērā, pārskatot Informācijas sniedzēju rokasgrāmatu un veicot jebkuru citu attiecīgu darbu.

Lieta attiecās uz iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar Komisijas darba grupas locekļiem, kuru uzdevums ir pārskatīt zinātni par elektromagnētisko lauku iespējamo ietekmi uz veselību. Sūdzībā ombudam tika apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi, vai darba grupas zinātniekiem ir interešu konflikts.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Viņa bija gandarīta, ka Komisija ir pienācīgi izskatījusi šo jautājumu un ka zinātniekiem nav konfliktējošu interešu. Tādējādi Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tomēr ombude konstatēja, ka Komisijas procedūras varētu uzlabot, un izteica dažus ierosinājumus uzlabojumiem.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti, kurā sūdzības iesniedzējs norādīja uz, iespējams, neprecīzu komisāra J. Bienkowska paziņojumu par šaujamieročiem. Komisija atbildēja izmeklēšanas gaitā un atzina šo neprecizitāti. Ombuds slēdza izmeklēšanu, jo Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo lietu. Tomēr ombude ierosināja Komisijai apsvērt iespēju publicēt labojumu, lai nodrošinātu, ka sabiedrība tiek precīzi informēta.

Lieta attiecās uz to, ka Padome, iespējams, nav pienācīgi paskaidrojusi sūdzības iesniedzējam, kāpēc var paiet līdz vienam gadam, lai labotu direktīvas tekstu, ja tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgas izmaiņas. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Padome ir sniegusi plašu un pienācīgu atbildi. Sūdzības iesniedzējs arī, šķiet, ir apmierināts ar sniegtajiem paskaidrojumiem. Tādējādi lieta tika slēgta kā atrisināta.