Sūdzība, ko iesniedza British Air Line Pilots' Association, attiecas uz ES noteikumiem par lidojumu un darba laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām komerciālajām aviokompānijām. Konkrētāk, tas attiecas uz veidu, kādā EASA veica šo noteikumu atjaunināšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) zinātniskajiem ieteikumiem vajadzēja būt nozīmīgākai lomai noteikumu izstrādes procesā, ii) EASA nebija sniegusi pierādījumus par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un iii) EASA pienācīgi nerisināja interešu konflikta jautājumus.

Ombuds nekonstatēja, ka EASA būtu pieļāvusi administratīvas kļūmes attiecībā uz zinātnisko ieteikumu lomu noteikumu izstrādes procesā. Attiecībā uz jautājumu par to, kā EASA pārvalda iespējamos interešu konfliktus noteikumu izstrādes grupās, ombuds konstatēja, ka ir mainīta tās politika šādu konfliktu mazināšanai attiecībā uz saviem darbiniekiem un ka šī pārskatītā pieeja tagad tiek piemērota arī noteikumu izstrādes grupu ekspertiem. Pamatojoties uz to, ombude secināja, ka viņai nav sīkāk jāizpēta šis jautājums. Visbeidzot, EASA pieņēma ombuda ieteikumu sniegt sūdzības iesniedzējam anonimizētu informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļiem. Tāpēc ombude slēdza lietu, mudinot EASA pieņemt proaktīvāku pieeju, lai atklātu tai pieejamo informāciju par noteikumu izstrādes grupas locekļu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām. Viņa arī norādīja, ka apsver iespēju izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ārējo ekspertu darbu dažās ES aģentūrās.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja publisku piekļuvi EASA apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem par ārvalstu gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācijām, kurās konstatēta neatbilstība noteiktām personāla prasībām. EASA atteica piekļuvi, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt savu pastāvīgo uzraudzības darbību un attiecīgo organizāciju komerciālās intereses. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka EASA ir nepamatoti atteikusi piekļuvi.

Ombuds uzskatīja, ka EASA principā būtu jāpiešķir piekļuve apstiprinājuma ieteikumu ziņojumu rediģētajām versijām. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumā nebija norādīts konkrēts termiņš, viņa iesniedza risinājuma priekšlikumu, ko, kā paredzēts Regulā 1049/2001, EASA varētu apspriest ar sūdzības iesniedzēju, lai rastu taisnīgu risinājumu nolūkā piešķirt daļēju piekļuvi vismaz dažiem (rediģētiem) apstiprinājuma ieteikumu ziņojumiem. EASA pieņēma ombuda risinājuma priekšlikumu un informēja viņu, ka tā ir uzticējusi sūdzības iesniedzējam un piekritusi novērtēt trīs gadu periodu pirms sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, lai piešķirtu daļēju piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar šo iznākumu, un ombuds slēdza lietu.

Lieta attiecās uz OLAF darbībām pēc tam, kad tika saņemts trauksmes celšanas ziņojums, kurā Eiropas Aviācijas drošības iestāde (EASA) tika sasaistīta ar iespējamu manipulāciju ar aviācijas drošības pārbaudes ziņojumu. Pēc sākotnējā novērtējuma ombuds bija nobažījies par OLAF lēmumu izbeigt lietu un nodot lietu atpakaļ EASA, neraugoties uz to, ka trauksmes cēlējs bija apzināti izvēlējies sniegt ziņojumu OLAF, nevis EASA. Ombuds sākotnēji uzskatīja, ka šāds lēmums varētu negatīvi ietekmēt trauksmes celšanas noteikumu efektivitāti kopumā. Tāpēc viņa nolēma noskaidrot šo jautājumu.

Pēc OLAF lietu pārbaudes ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi apsvēris, vai sākt izmeklēšanu. Izrādījās arī, ka OLAF faktiski nebija slēdzis lietu, bet bija lūdzis EASA izskatīt šo jautājumu un ziņot par izmeklēšanas rezultātiem. Turklāt OLAF bija paturējis tiesības uzsākt formālu izmeklēšanu vēlākā posmā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja ziņojumu par trauksmes celšanu. Ombude norādīja, ka OLAF vajadzēja skaidrāk informēt sūdzības iesniedzēju, ka tā lietas nodošana EASA nenozīmē, ka OLAF neveiks nekādas turpmākas darbības šajā jautājumā. Šajā sakarā viņa izteica vēl vienu piezīmi.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja sūdzību par pārkāpumu saistībā ar aviopasažieru tiesībām. Sūdzības iesniedzēja lidojums no Londonas uz Sofiju tika atcelts spēcīga sniega dēļ, un viņam tika mainīts maršruts caur Minheni. Tomēr viņa lidojums Minhenē ielidoja novēloti, un viņš nokavēja savu savienoto lidojumu. Tādējādi sūdzības iesniedzējam tur bija jāpavada nakts, un viņa pārvadātājs viņam nepiedāvāja viesnīcas numuru. Pēc sazināšanās ar Apvienotās Karalistes un Vācijas iestādēm viņš iesniedza Komisijai sūdzību par pārkāpumu, apgalvojot, ka Apvienotās Karalistes iestādes ir rīkojušās pretrunā attiecīgajiem ES noteikumiem par aviopasažieru tiesībām.

Komisija apgalvoja, ka problēmas izraisīja "ārkārtēji apstākļi", kas nozīmēja, ka saskaņā ar attiecīgo ES regulu sūdzības iesniedzējam nebija tiesību uz naudas kompensāciju. Pēc tam tā arī pārtrauca saraksti ar sūdzības iesniedzēju.

Ombuds piekrita Komisijas nostājai attiecībā uz "ārkārtēju apstākļu" pastāvēšanu saistībā ar sniegputeni. Tādējādi sūdzības iesniedzējam nebija tiesību uz naudas kompensāciju. Tomēr sūdzības iesniedzējam bija “tiesības uz aprūpi”, un pārvadātājam tas bija jānodrošina ar izmitināšanu viesnīcā. Ņemot vērā to, ka pārvadātājs nav nodrošinājis izmitināšanu viesnīcā, ombuds uzskatīja, ka ir pārkāpts rūpības pienākums. Šā iemesla dēļ ombuds uzskatīja, ka Komisijas viedoklis, ka nav noticis rūpības pienākuma pārkāpums, nav pārliecinošs.

Ombuds ieteica Komisijai turpmāk, izskatot šādas sūdzības par pārkāpumiem, pienācīgi ņemt vērā pārvadātāja pienākumu rūpēties par aviopasažieriem. Attiecībā uz lēmumu pārtraukt saraksti ar sūdzības iesniedzēju ombuds nepiekrita Komisijas viedoklim, ka viņa sarakste bija "nepareiza", un šajā sakarā sniedza Komisijai vēl vienu ieteikumu.

Komisija principā piekrita ombuda otrajam ieteikumam. Lai gan Komisija nenoraidīja ombuda pirmo ieteikumu, no tās atbildes ir skaidrs, ka tā nepiekrīt ombuda viedoklim par pārvadātāja pienākumu rūpēties par pasažieri. Noslēdzot izmeklēšanu, ombude to izskatīja ar aizrādījumu. Viņa arī nosūtīja savu lēmumu attiecīgajām Parlamenta komitejām un valstu ombudiem informācijai.

Aviopasažieru tiesību regulā ir noteikts, ka aviopasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju, ja viņu lidojumi tiek atcelti; gaisa pārvadātājam nav pienākuma maksāt kompensāciju, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

Šī lieta attiecās uz to, ka Komisija savā tīmekļa vietnē publicēja ārkārtas apstākļu sarakstu, ko bija sagatavojušas valstu izpildiestādes (VII saraksts).

Sūdzības iesniedzējs, advokātu birojs, vērsās pie Eiropas Ombuda un apgalvoja, ka notikumi, kas VII sarakstā minēti kā "ārkārtēji apstākļi", nav saderīgi ar Pasažieru tiesību regulu un attiecīgo judikatūru. Tā kā VII saraksta publicēšana Komisijas tīmekļa vietnē ir nodrošinājusi lielāku ticamību, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka VII, aviosabiedrības un valstu tiesas ņem vērā VII sarakstu un līdz ar to liedz pasažieriem kompensāciju.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un secināja, ka VII saraksta publicēšana Komisijas tīmekļa vietnē būtu problemātiska, ja tiktu konstatēts, ka VII saraksts i) maldina patērētājus par tā patieso izcelsmi un būtību vai ii) pienācīgi neatspoguļo Pasažieru tiesību regulas saturu. Šajā nolūkā ombuds iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu, kurā bija iekļauti konkrēti ieteikumi Komisijai.

Savā atbildē Komisija izklāstīja uzlabojumus, ko tā bija veikusi JEB sarakstā, un sniedza papildu skaidrojumus. Neraugoties uz sūdzības iesniedzējas neapmierinātību ar Komisijas atbildi, ombude uzskatīja, ka Komisijas skaidrojumos ir pienācīgi ņemti vērā divi jautājumi, kas norādīti viņas priekšlikumā par mierizlīgumu. Ņemot vērā šos apsvērumus, ombuds nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz to, ka EASA neiesniedza ieinteresētajām personām protokolu kopijas no EASA valstu iestāžu padomdevēju grupas sanāksmes, kurā tika apspriestas izmaiņas lidojumu un darba laika ierobežojumos un atpūtas prasībās komerciālajiem gaisa pārvadājumiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EASA ir kļūdījusies, liedzot piekļuvi protokoliem. Tādēļ viņa sagatavoja ieteikuma projektu par protokola publiskošanu. EASA piekrita publiskot protokolus un apņēmās nodrošināt, ka turpmāk tiks publiskoti līdzīgi protokoli.

Tādējādi ombude konstatēja, ka EASA ir pieņēmusi viņas ieteikuma projektu, un viņa slēdza izmeklēšanu.