Meklēt izmeklēšanas
Rādīt 1 - 20 no 117 rezultātiem
Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos eksporta kredīta aģentūru pārskatīšanā vairāk ņemt vērā vides un cilvēktiesību aspektus
Pirmdiena | 10 februāris 2020
Lēmums lietā 212/2016/JN par Eiropas Komisijas veikto dalībvalstu eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatīšanu
Pirmdiena | 03 decembris 2018
Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas ikgadējā pārskata par eksporta kredīta aģentūrām – valsts iestādēm, kas sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību riskantos tirgos, – atbilstību, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides aizsardzību.
Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas metodiku un procedūras varētu uzlabot. Ombuds jo īpaši ieteica Komisijai iesaistīties dialogā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu veidni, ko dalībvalstis izmanto, lai sagatavotu ziņojumus par eksporta kredīta aģentūrām, kuri tām katru gadu jāiesniedz Komisijai. Ombuds arī ieteica Komisijai no savas puses uzlabot eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatu, kurus tā iesniedz Eiropas Parlamentam, analīzes un novērtēšanas saturu.
Komisija informēja Ombudu, ka tā apspriedīsies ar Padomi, Parlamentu un Eiropas Ārējās darbības dienestu un sadarbosies ar pilsonisko sabiedrību, lai īstenotu Ombuda ieteikumus. Jo īpaši Komisija ierosinās Padomes Eksporta kredītu darba grupai pārskatītu kontrolsaraksta veidni, kas dalībvalstīm jāizmanto savos gada ziņojumos. Komisija arī apsvērs iespēju izstrādāt attiecīgus norādījumus par dalībvalstu ziņojumiem.
Tā kā Komisijas paziņotie pasākumi pienācīgi atbilst ombudes ieteikumiem, ombude slēdza savu izmeklēšanu, bet lūdza Komisiju ziņot viena gada laikā.
Eiropas Ombuda ieteikums lietā 212/2016/JN par Eiropas Komisijas veikto dalībvalstu eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatīšanu
Trešdiena | 23 maijs 2018
Lieta attiecās uz to, vai Eiropas Komisija katru gadu pārskata eksporta kredītu aģentūras — valstu iestādes, kas sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību “riskantos” tirgos, — jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides aizsardzību.
Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas metodiku un procedūras varētu uzlabot. Viņa jo īpaši ierosināja, ka Komisijai būtu jāiesaistās dialogā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu veidni, ko dalībvalstis izmanto, apkopojot ziņojumus par eksporta kredīta aģentūrām, kuri tām katru gadu jāiesniedz Komisijai. Ombuds arī ierosināja, ka Komisijai no savas puses būtu jāuzlabo eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatu, kurus tā iesniedz Eiropas Parlamentam, analīzes un novērtēšanas saturs.
Komisija noraidīja ombuda priekšlikumus galvenokārt tāpēc, ka tā uzskata, ka to īstenošanai būtu jāgroza spēkā esošie tiesību akti. Ombude nepiekrita Komisijas nostājai un tagad ir sniegusi Komisijai ieteikumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekšējos priekšlikumos. Ombuds uzskata, ka Komisijas gada pārskatam, ko tā nosūta Parlamentam, vajadzētu būt vairāk nekā tikai no dalībvalstīm saņemto gada ziņojumu satura apkopojumam un ka tajā būtu jāiekļauj uz informāciju balstīts un detalizēts eksporta kredīta aģentūru darbības novērtējums, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides ievērošanu.
Eiropas Ombuda lēmums par sūdzību Nr. 437/2015/ZA par iespējamiem interešu konfliktiem Eiropas Komisijas finansētā projektā par ĢMO riska novērtējumu
Ceturtdiena | 28 jūlijs 2016
Lieta attiecās uz ES finansētu pētniecības projektu par ĢMO riska novērtējumu (zināms kā GRACE). Sūdzības iesniedzējs, Vācijā bāzēts pētniecības institūts, apgalvoja, ka vairāki GRACE projektā iesaistītie zinātnieki atrodas interešu konflikta situācijā, jo viņiem šķietami ir attiecības ar biotehnoloģiju nozari. Tas apgalvoja, ka Eiropas Komisija nav kliedējusi sūdzības iesniedzēja ´s bažas par projekta rezultātu zinātnisko pamatotību un saistītās zinātniskās publikācijas neatkarību. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija nav nodrošinājusi projekta objektivitāti un neatkarību, jo īpaši pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tā atlasē iesaistītajiem ekspertiem.
Tiesībsargs izmeklēja šo lietu. Viņa piekrita Komisijai, ka tai nevajadzētu iejaukties tās finansēto zinātnisko pētījumu zinātniskajā interpretācijā vai publicēšanas procesā. Ombuds arī secināja, ka tas vien, ka pastāv saikne starp projektā iesaistītajiem zinātniekiem un nozari, nepierāda interešu konfliktu. Ombuds norādīja, ka Komisija bieži finansē projektus, ko īsteno vai nu nozare, vai ar nozari cieši saistītas grupas. Tomēr ombuds ierosināja, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja nosūtīt sūdzības iesniedzējam pilnīgāku un detalizētāku paskaidrojumu par to, kāpēc tā uzskata, ka saikne starp nozari un GRACE zinātniekiem nerada interešu konflikta situāciju.
Ombuds arī konstatēja, ka Komisija ir ievērojusi visas tiesību normas attiecībā uz to vērtētāju ekspertu vārdu publicēšanu, kuri bija iesaistīti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu finansēto projektu atlasē. Lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību un atvieglotu sabiedrības kontroli, ombuds ierosināja, ka turpmāk Komisijai būtu jāpublicē vērtētāju ekspertu vārdi dalījumā, kas atbilstu Septītās pamatprogrammas tematam un/vai jomu kategorijām. Ombuds arī ierosināja publicēt vērtētāju interešu deklarācijas.
Lēmums lietā 1354/2014/ANA par to, kā kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes (IMI) ietvaros risina iespējamu interešu konfliktu konkursa procedūrā
Pirmdiena | 04 jūlijs 2016
Lieta attiecās uz IMI rīcību saistībā ar iespējamu interešu konfliktu konkursa procedūrā par pētniecības projektu par vakcinācijas shēmas riskiem un ieguvumiem Eiropā.
Sūdzības iesniedzējs, konsorcija loceklis, kas piedalījās procedūrā, apgalvoja, ka IMI nav izvērtējis, vai visi vērtēšanas komitejas locekļi ir objektīvi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka diviem dalībniekiem bija saikne ar uzvarējušo konsorciju, kas radīja interešu konfliktu.
Ombuds konstatēja, ka IMI pareizi piemēroja attiecīgos noteikumus, un neatrada pierādījumus par sūdzības iesniedzēja konsorcija netaisnīgu attieksmi pret priekšlikumu. Tāpēc ombuds konstatēja, ka attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav pieļauta administratīva kļūme. Ombuds arī apsvēra, vai ekspertiem interešu konflikta situācijā ar vienu priekšlikumu būtu jāļauj novērtēt konkurējošu priekšlikumu. Ombuds konstatēja, ka, tā kā IMI noteikumus izstrādāja Eiropas Komisija, šīs konkrētās sūdzības kontekstā turpmāka izmeklēšana par šo jautājumu nav pamatota.
Atbilstība Komisijas noteikumiem par interešu konfliktiem pirms Komisijas priekšsēdētāja īpašā padomnieka iecelšanas
Pirmdiena | 30 maijs 2016
Lēmums lietā 1408/2015/OV par to, kā Eiropas Komisija ievēro noteikumus par īpašajiem padomdevējiem
Ceturtdiena | 26 maijs 2016
Šajā iebildumā tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija, ieceļot īpašo padomdevēju, nav ievērojusi savus noteikumus par interešu konfliktu novēršanu.
2015. gada septembrī divas NVO sūdzējās ombudam par to, ka Komisija nav ievērojusi tās noteikumus, ieceļot īpašo padomdevēju, kas palīdz Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 2014. gada 18. decembrī nāca klajā ar paziņojumu presei, kurā paziņoja par Edmund Stoiber kunga iecelšanu Komisijas priekšsēdētāja īpašā padomnieka amatā. Šis paziņojums tika sniegts trīs mēnešus pirms A. Stoiber oficiālās iecelšanas 2015. gada 4. martā bez jebkādām atrunām par vēl neizpildītajām administratīvajām prasībām. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka šis priekšlaicīgais paziņojums apdraudēja Komisijas spēju veikt objektīvu un kritisku novērtējumu par to, vai attiecīgajai personai ir interešu konflikti. Viņi arī sūdzējās, ka Komisijas "ticamības deklarācijā", kas ir būtiska iecelšanas procesa daļa, nav minēti amati, ko īpašais padomnieks ieņēma lielā apdrošināšanas grupā Nürnberger.
Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas paziņojums presei ir nepareizs un maldinošs. Ombuds arī konstatēja, ka priekšlaicīgs paziņojums par iecelšanu bez atrunas ieinteresētajai sabiedrībai radīja pamatotas šaubas par to, vai pēc paziņojuma ir veikta objektīva un kritiska interešu konflikta jautājuma pārbaude. Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi administratīvas kļūmes abās jomās. Ombuds arī konstatēja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc apdrošināšanas grupā ieceltā īpašā padomnieka amati nav iekļauti "ticamības deklarācijā". Viņa konstatēja, ka tā ir arī administratīva kļūme.
EĀDD rīcība saistībā ar apgalvojumiem par nopietniem pārkāpumiem, kas saistīti ar ES Tiesiskuma misiju (EULEX) Kosovā
Piektdiena | 29 aprīlis 2016
Eiropas Ombuda priekšlikums risinājumam lietā 212/2016/ZA par Eiropas Komisijas veikto dalībvalstu eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatīšanu
Piektdiena | 29 aprīlis 2016
Eiropas Komisijas nespēja novērtēt dalībvalstu eksporta kredītu aģentūru atbilstību ES mērķiem un saistībām, jo īpaši cilvēktiesību jomā
Ceturtdiena | 28 aprīlis 2016
Direktors kā personāla pārstāvis piedalās sociālās saskaņošanas sanāksmēs
Otrdiena | 12 janvāris 2016
Iespējamie interešu konflikti darba grupā, kas izstrādāja SCENIHR 2014. gada provizorisko atzinumu par zobārstniecības amalgamu
Pirmdiena | 21 decembris 2015
Lēmums lietā 1832/2014/TN par to, kā Eiropas Komisija risina iespējamos interešu konfliktus SCENIHR Zobārstniecības amalgamas darba grupā
Ceturtdiena | 17 decembris 2015
Lieta attiecās uz iespējamiem interešu konfliktiem Komisijas zinātniskajā darba grupā, kas gatavoja atzinumu par zobārstniecības amalgamas un tās alternatīvu drošumu un darbību. Ombuds izmeklēja šo jautājumu un šajā gadījumā nekonstatēja administratīvas kļūmes attiecībā uz Komisijas novērtējumu par darba grupas locekļu neatkarību un piemērotību.
Ombuds izmantoja iespēju sniegt komentārus par dažiem vispārīgākiem lietas aspektiem. Ombuds uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt, lai zinātniskās konsultācijas, ko sniedz eksperti, kuri strādā ar Komisijas zinātniskajām komitejām, būtu neatkarīgas un objektīvas. Pat uzskats, ka šādi zinātniski ieteikumi var nebūt neatkarīgi un objektīvi, var būt ļoti kaitīgs. Tāpēc Komisijai ir jānodrošina ne tikai tas, ka šādi zinātniskie ieteikumi ir pilnīgi neatkarīgi un pilnīgi objektīvi ,, bet arī tas, ka tiek kliedētas jebkādas pamatotas šaubas par šādu ieteikumu neatkarību un objektivitāti.
Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijai ir svarīgi ieviest ļoti stingras procedūras, kas nodrošina, ka eksperti deklarē visas savas intereses. Komisijai būtu rūpīgi jāizvērtē visas šīs intereses. Tai šīs procedūras būtu jāveic pēc iespējas pārredzamāk. Tādēļ ombuds ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija pašlaik izstrādā "Pamatnostādnes par to, kā rīkoties ar zinātnisko komiteju darbībā iesaistīto locekļu, ārējo ekspertu un ad hoc ekspertu interešu deklarācijām", kuru mērķis ir pārredzamā veidā izskaidrot, kā tiek veikts ekspertu interešu novērtējums. Ombude ir lūgusi Komisiju sniegt viņai jaunāko informāciju par izstrādes gaitu un galīgajām pamatnostādnēm.
Eiropas Ombuda lēmums lietā 2086/2014/EIS par iespējamu interešu konfliktu Eiropas Komisijas īstenotajā procedūrā par konkurences tiesību pārkāpumu
Pirmdiena | 30 novembris 2015
Lieta attiecās uz iespējamu bijušā komisāra interešu konfliktu Komisijas lēmumā neizmeklēt pretmonopola sūdzību, kas iesniegta Komisijai. Pretmonopola sūdzībā Komisijai tika apgalvots, ka Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) ir pārkāpusi ES konkurences noteikumus. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka UEFA Klubu licencēšanas un finansiāli godīgas spēles noteikumi (FFP) ir nelikumīgi, ciktāl tie paredz, ka trīs gadu laikā futbola kluba attiecīgajiem ienākumiem ir vismaz jāatbilst tā attiecīgajiem izdevumiem. Komisija nolēma neizmeklēt sūdzību, pamatojoties uz to, ka šis jautājums tai nav prioritārs. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šo lēmumu ietekmēja atbildīgais komisārs, kuram bija interešu konflikts, jo viņš bija viena konkrēta kluba, kuram FFP ir izdevīga, "asociēts" un spēcīgs atbalstītājs. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja uz to, ka komisārs vairāk nekā gadu pirms sūdzības iesniegšanas Komisijai bija izdevis kopīgu deklarāciju ar UEFA priekšsēdētāju, paužot atbalstu FFP.
Komisija apgalvoja, ka bijušajam komisāram nebija juridisku, finansiālu, organizatorisku vai cita veida saikņu ar attiecīgo futbola klubu. Tā piebilda, ka komisāra un UEFA priekšsēdētāja kopīgā deklarācija ir pilnīgi nesaistīta ar sūdzības iesniedzēja sūdzību, jo tajā nav pausts viedoklis par FFP no pretmonopola viedokļa.
Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi. Tādējādi viņa slēdza lietu.