Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs, Zviedrijas pilsonis, ir nobažījies par iespējamiem interešu konfliktiem Komisijas zinātniskās komitejas SCENIHR [1] Zobārstniecības amalgamas darba grupā. Minētā darba grupa izstrādāja 2014. gada atzinumu par zobārstniecības amalgamu, lai atjauninātu iepriekšējo 2008. gada atzinumu par zobārstniecības amalgamas drošumu un darbību un iespējamām alternatīvām.

2. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada septembrī pauda savas bažas detalizētā vēstulē Komisijai. Cita starpā sūdzības iesniedzējs norādīja, ka "zobārstniecības kopiena ir ļoti korporatīvistiska, kur zobārstniecības organizācijas un nozare veido ciešu grupu, ko vieno abpusējas intereses, organizatoriski sakari un finansiāla atkarība. ... Lielākā daļa SCENIHR 2014. gada zobārstniecības amalgamas (WGA) darba grupas locekļu pieder zobārstniecības kopienai. Vairāki WGA locekļi ir cieši iesaistīti vai nodarbināti organizācijās, kurām ir cieša saikne ar rūpniecības nozari, radot skaidru paralēlu lojalitāti organizācijām, kas nav ES." Sūdzības iesniedzējs uzskaitīja vairākas zobārstniecības organizācijas, aprakstot, kā viņš uzskata, ka tās ir savstarpēji saistītas un saistītas ar rūpniecību. Pēc tam viņš paziņoja, ka "[m]s ir cieši saistīti ar vienu no ieinteresētajām personām - zobārstniecību - dominē WGA. Dzīvsudraba plombu negatīvā ietekme var radīt tālejošas sekas gan zobārstniecības organizācijām, gan zobārstniecības nozarei. Ļaujot lielākajai daļai zobārstu kopienas locekļu veidot WGA kodolu, jau no paša sākuma tika radīts nopietns interešu konflikts."

3. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs nosauca sešus darba grupas locekļus, kuri, viņaprāt, atrodas interešu konflikta situācijā, un lūdza Komisiju risināt šos konfliktus. Viņš arī jautāja Komisijai, vai ir lietderīgi 2014. gada darba grupā iekļaut personas, kuras 2008. gada galīgajā atzinumā par zobārstniecības amalgamu paziņoja, ka nav jāveic turpmāki zinātniskie pētījumi par dzīvsudraba plombām. Viņš jautāja, vai šāds paziņojums nav interešu konflikta pierādījums.

4. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2014. gada oktobrī vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

5. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu un konstatēja šādu apgalvojumu un prasību:

Komisija nav pienācīgi kliedējusi sūdzības iesniedzēja bažas par iespējamiem interešu konfliktiem starp SCENIHR 2014. gada darba grupas zobārstniecības amalgamas jautājumos locekļiem un, vispārīgāk, par šo locekļu piemērotību un objektivitāti.

Komisijai nebūtu jāpieņem atzinums, ko sagatavojusi SCENIHR 2014. gada darba grupa zobārstniecības amalgamas jautājumos.

6. Vēstulē Komisijai par izmeklēšanas sākšanu ombude norādīja, ka ES publiskās pārvaldes neatkarība un objektivitāte ir būtiska, lai veidotu iedzīvotāju uzticēšanos. Attiecīgi ombuds pievērš lielu uzmanību jebkādām bažām par interešu konfliktiem. Šajā sakarā arī pilsoņu priekšstats, ka šādi konflikti pastāv vai ka attiecīgajām personām nav vajadzīgās piemērotības un objektivitātes, ir jautājums, kas ir jāuztver nopietni un jārisina. Tādēļ ombude lūdza Komisiju pievērsties šādiem jautājumiem:

1. Sūdzības iesniedzējs vēstulē Komisijai norādīja, ka seši darba grupas locekļi, iespējams, atrodas interešu konflikta situācijā, norādot iemeslus. Savā atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija paskaidroja metodiku, kas izmantota interešu konfliktu definēšanai zinātniskajās komitejās un nespecifisku un netiešu interešu konfliktu mazināšanai. Tomēr Komisija, pamatojoties uz savu metodiku, neizanalizēja sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju par sešiem darba grupas locekļiem, tādējādi paskaidrojot, kāpēc tā neuzskata, ka šie darba grupas locekļi atrodas interešu konflikta situācijā.

2. Ombuds lūdza Komisiju sīkāk paskaidrot, kāpēc lielākajai daļai darba grupas locekļu jābūt no zobārstniecības nozares, ņemot vērā, ka atzinuma mērķis ir izvērtēt “zinātniskos pierādījumus par iespējamo saistību starp amalgamu un iespējamām alternatīvām un alerģijām, neiroloģiskiem traucējumiem vai citu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību”, kas, šķiet, nozīmē, ka ir vajadzīgas medicīniskās zināšanas, piemēram, par alerģijām un neiroloģiskiem traucējumiem.

3. Ombuds arī lūdza Komisiju vispārīgāk pievērsties bažām par to, ka dažas personas, kas bija iesaistītas 2008. gada atzinuma par zobārstniecības amalgamu izstrādē, ir iesaistītas atjauninātā 2014. gada atzinuma izstrādē, ņemot vērā to, ka šīs personas var tikt uztvertas kā mazāk tendētas apšaubīt 2008. gada atzinumā izdarītos secinājumus, saskaņā ar kuriem turpmāki pētījumi šajā jomā nav nepieciešami.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz Komisijas atzinumu. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.

Apgalvojums par to, ka nav ņemtas vērā bažas par iespējamiem interešu konfliktiem

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Savā atzinumā Komisija norādīja, ka SCENIHR 2014. gada augustā pieņēma provizorisku atzinumu "Zobārstniecības amalgamas un alternatīvu zobu restaurācijas materiālu drošums pacientiem un lietotājiem" . Pēc tam tika uzsākta sabiedriskā apspriešana, lai apkopotu konkrētus komentārus, ierosinājumus, skaidrojumus vai viedokļus, kas balstīti uz atzinuma zinātnisko pamatojumu, lai SCENIHR varētu koncentrēties uz jautājumiem, kas vēl jāizpēta. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās divdesmit piecas organizācijas un privātpersonas, sniedzot 101 komentāru. Komisija īpaši aicināja sūdzības iesniedzēju piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, bet viņš izvēlējās neiesniegt piezīmes.

9. Komisija norādīja, ka tās trīs neatkarīgo zinātnisko komiteju darba pamatā kopš 1997. gada ir izcilības, pārskatāmības un riska novērtēšanas un riska pārvaldības dalīšanas principi. Šie principi nodrošina, ka ES pilsoņiem tiek nodrošināts visaugstākais iespējamais veselības aizsardzības līmenis. Ir ļoti svarīgi, lai zinātnisko komiteju eksperti atbilstu gan izcilības, gan neatkarības prasībām, lai viņi varētu strādāt sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā zinātniskās komitejas 2009. gadā kopīgi pieņēma stingru reglamentu [2].

10. Komisija uzskata, ka bieži vien pastāv nepamatotas aizdomas par interešu konfliktiem, ja starp zinātni un rūpniecību vispār pastāv mijiedarbība. Tomēr tā apgalvoja, ka zinātne plaukst zināšanu apmaiņā starp visiem pētniekiem, tostarp no rūpniecības nozares. Jo īpaši attiecībā uz patēriņa preču vai medicīnisko ierīču drošuma novērtēšanu būtiska nozīme ir klīniskajiem izmēģinājumiem un materiālu testēšanai, un šos izmēģinājumus bieži finansē nozare. Finanšu krīze un no tās izrietošais pētniecībai piešķirtā publiskā finansējuma samazinājums ir novedis pie arvien lielāka skaita partnerību starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem, lai veicinātu inovāciju un kalpotu sabiedrības interesēm. Lai mazinātu nozares ietekmi, publiskās struktūras nodrošina, ka zinātniskā pētniecība tiek izstrādāta un līdzekļi tiek pārvaldīti neatkarīgi. Zinātnieku profesionālās apvienības bieži vien pieņem sponsorēšanu no privātiem uzņēmumiem, lai organizētu dažas to korporatīvās darbības (konferences, apbalvojumus, PHD sponsorēšanu), taču tas nenozīmē, ka nozare nepamatoti ietekmē šo apvienību zinātnisko darbību.

11. Ja, kā ierosinājis sūdzības iesniedzējs, dalība šādās sabiedrībās tiktu uzskatīta par interešu konfliktu, lielākā daļa zinātnieku, kas strādā valsts iestādēs, atrastos interešu konflikta situācijā. Ja tas tā būtu, Komisija varētu paļauties tikai uz pensionētiem zinātniekiem vai zinātniekiem valsts institūtos, kuriem nav nekādas saiknes ar privāto sektoru un kuri negūst labumu no partnerības ar privāto sektoru.

12. Komisija uzskata, ka profesionālā piederība, tostarp ar nozares partneriem, ļauj zinātniekiem veidot kontaktus un sekot līdzi jaunākajām zinātnes atziņām. Tas nav tas pats, kas interešu konflikta situācija, ko tā ir definējusi kā “situāciju, kad persona, sadarbojoties ar zinātniskajām komitejām, var kaut kādā veidā izmantot savas profesionālās vai oficiālās spējas personiskam vai korporatīvam labumam saistībā ar minētās personas funkcijām”[3]. Komisija ļoti rūpīgi izvērtē šo iespēju, pamatojoties uz informāciju, ko eksperti snieguši savās interešu deklarācijās.

13. Nodrošinot sūdzības iesniedzējam interešu deklarāciju novērtēšanas metodiku, nevis izskaidrojot individuālos novērtējumus, Komisijas mērķis bija panākt taisnīgu līdzsvaru starp pārredzamību un zinātnieku personas datu aizsardzību. Komisija uzskata, ka pietiekama pārredzamība tiek nodrošināta, publicējot visus dokumentus, kas attiecas uz zinātnisko komiteju darbību, tostarp ekspertu interešu deklarācijas.

14. Tomēr savā atzinumā ombudam Komisija sniedza SCENIHR sekretariāta individuālu analīzi par sešu sūdzības iesniedzēja minēto personu interešu deklarācijām, izklāstot, kāpēc tā neuzskata, ka šīs personas atrodas interešu konflikta situācijā.

15. Atbildot uz jautājumu, kāpēc lielākajai daļai darba grupas locekļu bija jābūt no zobārstniecības nozares, Komisija norādīja, ka eksperti tika izraudzīti, pamatojoties uz īpašām zināšanām, kas vajadzīgas, lai aptvertu darba grupas pilnvaras, proti, attiecībā uz zobārstniecības amalgamas un alternatīvu zobu restaurācijas materiālu drošumu un veiktspēju. Visi darba grupas eksperti ir atzīti zinātnieki, kas ir labi pazīstami Eiropā un visā pasaulē, ir publicējuši daudzus zinātniskus dokumentus un strādā starptautiskās organizācijās, universitātēs un valsts institūtos dalībvalstīs. Nevienu no viņiem nenodarbina uzņēmēji. Kopumā no septiņiem zobārstniecības nozares ekspertiem bija četri. Eksperti, kas nebija no zobārstniecības nozares, bija i) imunoloģijas un epidemioloģijas eksperti; ii) toksikoloģija; un iii) neirozinātnes, tostarp neiroloģiski traucējumi, metildzīvsudraba neirotoksicitāte un epidemioloģija. Darba grupā laiku pa laikam piedalījās vēl divi eksperti – viens epidemioloģijas, arodmedicīnas un vides veselības jomā un viens toksikoloģijas jomā. Turklāt atzinuma projekta galīgajā redakcijā piedalījās arī citi SCENIHR locekļi. Tāpēc Komisija uzskata, ka darba grupa bija līdzsvarota un piemērota atzinuma projekta sagatavošanai.

16. Attiecībā uz to, vai pārskatītā atzinuma izstrādē ir lietderīgi iesaistīt divus ekspertus, kas izstrādājuši 2008. gada atzinumu, Komisija apgalvoja, ka tas tā patiešām ir. Komisija mudina novērtēt turpmāko pētījumu lietderību. Komisijai šie ieteikumi ir vajadzīgi, lai par prioritāti noteiktu turpmākus pētījumus par riskiem sabiedrības veselībai. Atbildes uz šādiem Komisijas pieprasījumiem nevar būt iemesls, lai tos izslēgtu no turpmāka darba pie riska novērtējuma par to pašu tematu. Tiek saprasts, ka šādi apgalvojumi ir balstīti uz pašreizējām zināšanām un tāpēc var tikt mainīti. Komisija uzsvēra, ka SCENIHR neveic pati savus pētījumus šajās dažādajās disciplīnās, bet balsta savu darbu uz zinātniski recenzētos žurnālos publicēto primāro zinātnisko pētījumu metaanalīzi. Turklāt citu ekspertu klātbūtne (salīdzinošās izvērtēšanas process), ārējo ekspertu sniegtais ieguldījums un SCENIHR lēmumu pieņemšanas koleģiālais raksturs, kā arī tās sastāvs ir faktori, kas mazina jebkādu iespējamu interešu konfliktu iespējamību.

17. Tādējādi Komisija secināja, ka tā ļoti rūpīgi pārbaudīja visus iespējamos attiecīgo zinātnieku interešu konfliktus. Pamatojoties uz to, Komisija nekonstatēja iemeslu lūgt SCENIHR apsvērt iespēju nepieņemt 2014. gada atzinumu par zobārstniecības amalgamas un alternatīvu restaurācijas materiālu drošumu. Komisija uzskata, ka sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri neapšauba atzinumā izklāstīto secinājumu vispārējo pamatotību vai darba grupas locekļu neatkarību. Tomēr, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja paustās bažas, SCENIHR sekretariāts ir nolēmis pieprasīt, lai sākotnējo atzinumu par zobārstniecības amalgamu rūpīgi un visaptveroši pārskatītu tikai SCENIHR locekļi, tādējādi novēršot iedzīvotāju priekšstatu par iespējamiem aizspriedumiem un interešu konfliktiem.

18. Turklāt zinātnisko komiteju sekretariāts pašlaik izstrādā “Pamatnostādnes par to locekļu, ārējo ekspertu un ad hoc ekspertu interešu deklarāciju apstrādi, kuri ir iesaistīti zinātnisko komiteju darbībās”, jo īpaši attiecībā uz interešu deklarācijās sniegtās informācijas novērtēšanu. Šo pamatnostādņu mērķis ir precizēt zinātniskās komitejas ekspertu interešu deklarāciju apstrādi (metožu, pienākumu un procedūru ziņā), lai pārredzamā veidā izskaidrotu, kā tiek veikts novērtējums. Komisija cer, ka tas samazinās par interešu konfliktiem saņemto jautājumu skaitu un precizēs atšķirību starp mijiedarbību ar ieinteresētajām personām un interešu konfliktiem.

19. Apsvērumos par Komisijas viedokli sūdzības iesniedzējs kopumā norādīja, ka Komisija acīmredzami nesaprot nozares iesaistes apjomu zobārstniecības jomā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lielākajai daļai darba grupas locekļu nevajadzētu būt no zobārstu kopienas. Viņš piebilda, ka zobārstniecības organizāciju darbību lielā mērā finansē nozare .. Tādējādi zobārstniecības organizācijas darbojas kā nozares pārstāvji. Viņš uzskata, ka tas rada acīmredzamu interešu konfliktu.

20. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tieši viņa sniegtā informācija par vienu no ekspertiem, kas saņēmis finansējumu no nozares, lika SCENIHR sekretariātam sazināties ar attiecīgo ekspertu, lai saņemtu skaidrojumus.

21. Attiecībā uz šo ekspertu sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini konstatējusi, ka eksperts neatrodas interešu konflikta situācijā. Viņš piebilst, ka SCENIHR sekretariāts centās mazināt šā eksperta nozīmi darba grupā.

22. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija arī izvēlējās nekomentēt cita eksperta lielo iesaistīšanos Pasaules Zobārstu federācijā.

23. Sūdzības iesniedzējs ar bažām arī norādīja, ka sākotnējais atzinums par zobārstniecības amalgamu tika izņemts no interneta, savukārt provizoriskie atzinumi par citiem jautājumiem joprojām ir pieejami.

Ombuda novērtējums

24. SCENIHR ar savu darba grupu palīdzību sniedz atzinumus par jauniem vai jaunatklātiem veselības un vides riskiem. Ir svarīgi nodrošināt, ka zinātniskie ieteikumi, ko sniedz SCENIHR strādājošie eksperti, ir visaugstākās kvalitātes un pilnīgi neatkarīgi un objektīvi. Jebkurš faktors, kas apdraudētu šo ieteikumu neatkarību un objektivitāti, būtiski kaitētu ES leģitimitātei. SCENIHR un tās darba grupu pārredzamība un pārskatatbildība palīdz nodrošināt, ka zinātniskie ieteikumi, ko sniedz SCENIHR strādājošie eksperti, ir pilnīgi neatkarīgi un objektīvi.

25. Reglamentā, ko piemēro SCENIHR locekļiem un ārējiem ekspertiem, ir skaidri noteikts, ka SCENIHR locekļi un ārējie eksperti "apņemas rīkoties neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes" .

26. Ombuds uzteic Komisiju par šo skaidro prasību. Tomēr Komisijai ir jānodrošina šā noteikuma efektivitāte, rūpīgi pārbaudot katra eksperta intereses, lai nodrošinātu, ka viņš var sniegt konsultācijas bez nepamatotas ietekmes.

27. Ir arī ļoti svarīgi, lai Komisija un SCENIHR sekretariāts spētu pārliecināt pilsoņus, ka šāda pārbaude ir veikta pareizi.

28. Komisija norāda, ka attiecīgās darba grupas locekļi tika atlasīti, pamatojoties uz īpašām zināšanām, kas vajadzīgas, lai aptvertu darba grupas pilnvaras. Ņemot vērā ombuda pilnvaras, viņš uzskata, ka ir pilnīgi pamatoti, ka vairāki darba grupas locekļi ir no zobārstniecības nozares. Ombuds arī norāda, ka locekļi ir speciālisti citās jomās, piemēram, imunoloģijā, epidemioloģijā, toksikoloģijā un neirozinātnē.

29. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nozare ietekmē visu zobārstniecības nozari tik lielā mērā, ka problēmas rada tas, ka tajā ir darba grupas locekļi no zobārstniecības nozares. Pamatojoties uz viņai sniegto informāciju, ombude nepiekrīt turpmāk minēto iemeslu dēļ.

30. Sūdzības iesniedzējs plaši atsaucas uz saikni starp zobārstniecību un rūpniecību. Šķiet, ka lielākā daļa zobārstu ir zobārstu pārstāvības organizāciju biedri. Zinātnieki, kas strādā zobārstniecības jomā, arī var būt biedri. Var būt arī taisnība, ka uzņēmumi, kas darbojas zobārstniecības jomā, ir šo zobārstniecības organizāciju biedri vai partneri. Iespējams, ka zobārstniecības nozare daļēji finansē dažas no šīm organizācijām. Tomēr šie fakti nenozīmētu, ka katru zobārstu un katru zinātnieku, kas pievienojas šīm organizācijām, kaut kādā veidā kontrolē nozare. Šādam plašam secinājumam nav ne faktiska, ne loģiska pamatojuma. Sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis nevienu argumentu, lai parādītu, kā nozare izmantotu savu dalību šajās organizācijās, lai īstenotu kontroli pār visiem organizāciju biedriem.

31. Sūdzības iesniedzējs arī uzskata, ka darba grupas locekļu cieša iesaistīšana Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) darbā rada interešu konfliktu. Acīmredzot vismaz divi darba grupas locekļi darbojas dažādās ISO tehniskajās komitejās, no kurām viena ir ISO Zobārstniecības tehniskā komiteja. Sūdzības iesniedzējs, pamatojot savu viedokli, apgalvo, ka ISO mērķis ir palīdzēt nozarei.

32. Ombuds norāda, ka ISO Zobārstniecības tehniskās komitejas mērķis ir tirdzniecības šķēršļu mazināšana; tirgū esošo produktu kvalitātes uzlabošana; pacientiem sniegtās aprūpes kvalitātes uzlabošana; zobu pacientu un lietotāju veselības un drošības aizsardzību; un zobārstniecībā izmantotās terminoloģijas vienveidību. ISO Zobārstniecības tehniskās komitejas uzņēmējdarbības plānā ir arī noteikts, ka viens no tā mērķiem ir nodrošināt, lai personiskās intereses nekad nediktē zobārstniecības standartu izstrādi.[4] Ombuds uzskata, ka darbs atzītā standartizācijas iestādē vai sadarbībā ar to, ko reglamentē iepriekš minētie principi, pats par sevi nevar būt pierādījums tam, ka persona ir neobjektīva par labu nozarei. Pietiek atzīmēt, ka sūdzības iesniedzējs nav ierosinājis mehānismu, ar kura palīdzību nozare varētu izmantot eksperta darbu SCO kā līdzekli, lai mazinātu eksperta neatkarību.

33. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka darba grupas locekļi ir saistīti ar NIOM (Ziemeļvalstu Zobārstniecības materiālu institūtu), sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka "NIOM ieņēmumi nāk no zobārstniecības materiālu nozares". Ombuds norāda, ka NIOM ir Ziemeļvalstu zobārstniecības biomateriālu kooperatīva struktūra. NIOM daļēji pieder Oslo Universitātei un Norvēģijas Veselības ministrijai. Tā darbojas, lai veicinātu pacientu drošību. NIOM veic pētījumus, materiālu testēšanu, standartizāciju [5] un uz pētījumiem balstītas konsultācijas, kas paredzētas veselības aizsardzības iestādēm un zobārstniecības veselības aprūpes dienestiem Ziemeļvalstīs. Tā izpētei un konsultācijām ir jābūt zinātniski pamatotām.[6] Tāpat kā ISO gadījumā, ombuds uzskata, ka darbs atzītā standartizācijas iestādē vai sadarbībā ar to, lai veicinātu pacientu drošību, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par neobjektīvu par labu nozarei. Pat ja NIOM ieņēmumus (daļēji) rada zobārstniecības materiālu nozare, piemēram, akreditācijas maksas veidā, tas nenozīmē, ka persona, kas saistīta ar NIOM, atrodas interešu konflikta situācijā. Nozarei būs jāmaksā par materiālu testēšanu un akreditāciju neatkarīgi no tā, kuri materiāli tiek uzskatīti par drošiem, un neatkarīgi no testēšanas rezultātiem. Tādējādi personai, kas saistīta ar NIOM, nav finansiāla stimula paziņot, ka daži materiāli ir drošāki par citiem. Kopumā sūdzības iesniedzējs nav ierosinājis mehānismu, ar kura palīdzību nozare varētu izmantot eksperta darbu NIOM vajadzībām, lai mazinātu eksperta neatkarību.

34. Izskatījis SCENIHR sekretariāta individuālo analīzi par sešu darba grupas locekļu iesniegtajām interešu deklarācijām, par kurām sūdzības iesniedzējs ir nobažījies, ombuds uzskata, ka četras no tām nerada problēmas bez turpmākiem komentāriem. Tika konstatēts, ka piektais darba grupas loceklis ir ieinteresēts saistībā ar produktu bisfenolu A. Tomēr Komisija veica atbilstošus riska mazināšanas pasākumus: attiecīgā persona nav piedalījusies sākotnējā atzinuma daļās par bisfenolu A.

35. SCENIHR sekretariāts sazinājās ar sesto darba grupas locekli, par kuru sūdzības iesniedzējam bija bažas ^[7]. Tā konstatēja, ka attiecīgais darba grupas loceklis nebija deklarējis visas būtiskās intereses, pirms viņš tika iecelts par darba grupas locekli, proti, viņa darbu saistībā ar diviem klīniskajiem pētījumiem. Pēc tam attiecīgais darba grupas loceklis paskaidroja, kāpēc viņš neuzskata, ka šie klīniskie pētījumi ir jādeklarē SCENIHR sekretariātam. SCENIHR sekretariāts konstatēja, ka pētījumi patiešām bija jādeklarē. Tomēr tā piebilda, ka pēc tam, kad bija pārbaudījusi darba grupas locekļa veiktā darba detaļas, tā konstatēja, ka tās nenostāda darba grupas locekli interešu konflikta situācijā.

36. Ombuds uzskata, ka SCENIHR sekretariāts ir rīkojies pareizi attiecībā uz nedeklarētajām interesēm. Tā sazinājās ar attiecīgo darba grupas locekli un ieguva vajadzīgo informāciju.

37. Ombuds arī norāda, ka šis jautājums vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir ievērot ombuda neseno ierosinājumu, ka Komisijai būtu jāprecizē ekspertiem, ka viņiem ir jāiesniedz pilnīgas deklarācijas par visām attiecīgajām interesēm, nevis tikai par tām interesēm, kuras eksperti uzskata par interešu konfliktiem. Tikai tad, kad eksperti deklarē visas attiecīgās intereses, Komisija var veikt ekspertu neatkarības rūpīgu novērtējumu [8]. Ja šādu procedūru nebūtu, Komisija faktiski paļautos uz ekspertiem, lai veiktu interešu konfliktu pašnovērtējumu. Tas nebūtu pietiekami vai piemēroti.

38. Attiecībā uz Komisijas novēloto konstatējumu, ka darba grupas loceklis tomēr nebija interešu konflikta situācijā, ombuds norāda, ka uzņēmumam, kuram attiecīgā persona bija veikusi divus klīniskos pētījumus, bija radusies interese par zobārstniecības amalgamas darba grupas darba rezultātiem. Tomēr jautājums ir par to, vai darba grupas loceklis, strādājot pie šīs sabiedrības klīniskajiem pētījumiem, bija tieši ieinteresēts zobārstniecības amalgamas darba grupas darba iznākumā. Ombuds uzskata, ka atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no viņa darba attiecību apjoma un rakstura ar šo uzņēmumu. Ja darba grupas loceklim būtu plašas un ilgstošas darba attiecības ar šo sabiedrību tādā mērā, ka viņa turpmākās finansiālās intereses varētu būt saistītas ar šīs sabiedrības interesēm, viņa neatkarība no šīs sabiedrības varētu būt apšaubāma. Tomēr šajā lietā ombuds uzskata, ka atkarības raksturs un pakāpe nebija tādi, kas varētu radīt interešu konflikta situāciju. Tāpēc SCENIHR Sekretariāta secinājums šajā sakarā ir pareizs.

39. Visbeidzot, attiecībā uz darba grupas locekļiem, kas iepriekš sniedza Komisijai konsultācijas par zobārstniecības amalgamu, ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nepiekrita šo ekspertu iepriekš sniegtajām konsultācijām, un no tā secina, ka ekspertiem nevajadzētu sniegt Komisijai papildu konsultācijas. Ombuds nesaskata nekādu loģiku sūdzības iesniedzēja argumentos. Ombuds uzskata, ka šādu personu neatkarību nekādā veidā neapdraud tas, ka tās iepriekš ir konsultējušas Komisiju.

40. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes Komisijā un SCENIHR sekretariātā attiecībā uz tās novērtējumu par zobārstniecības amalgamas darba grupas locekļu neatkarību un piemērotību.

41. Ombuds cer, ka iepriekš minētie konstatējumi attiecībā uz objektivitātes jautājumu kopā ar sākotnējā atzinuma par zobārstniecības amalgamu padziļinātu pārskatīšanu, ko Komisija ir pieprasījusi veikt tikai SCENIHR locekļiem, pārliecinās sabiedrību, ka darbs tika veikts bez nepamatotas nozares ietekmes.

42. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka sākotnējais atzinums par zobārstniecības amalgamu ir izņemts no interneta, lai gan citi provizoriskie atzinumi joprojām ir pieejami, ombuds norāda, ka vecāki provizoriskie atzinumi patiesībā nav pieejami internetā. Tas attiecas ne tikai uz sākotnējo atzinumu par zobārstniecības amalgamu, bet arī uz citiem iepriekšējiem atzinumiem. Tādējādi ombuds uzskata, ka šis fakts neliecina par nodomu būt slepenam attiecībā uz zobārstniecības amalgamas darba grupas darbu. Tomēr tas, ka pagājušajā gadā ombuds ir saņēmis vairākas sūdzības par iespējamiem interešu konfliktiem SCENIHR un tās darba grupās, liecina, ka pilsoņi ir ļoti nobažījušies par šajā kontekstā veikto darbu. Pat iedzīvotāju priekšstats, ka darbs, kas tiek veikts saistībā ar SCENIHR, netiek veikts neatkarīgi un objektīvi, un viņu bažas par to, ka SCENIHR cenšas to "slēpt", ļoti kaitē ES un ir jāuztver nopietni. Lai risinātu šo ļoti nopietno uztveres jautājumu, ombuds uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija ieviestu ļoti stingras procedūras ekspertiem, kuri deklarē savas intereses, un lai Komisija tās novērtētu, kā arī lai šīs procedūras padarītu pēc iespējas pārredzamākas. Kā minēts iepriekš, ombuds jau ir ierosinājis Komisijai uzlabot savas procedūras, lai nodrošinātu, ka visi eksperti vienādi deklarē visas intereses, kas, iespējams, varētu izraisīt konfliktu [9].

43. Ombuds par ļoti pozitīvu soli ceļā uz lielāku pārredzamību un pārskatatbildību uzskata arī to, ka zinātnisko komiteju sekretariāts pašlaik izstrādā pamatnostādņu kopumu par to locekļu, ārējo ekspertu un ad hoc ekspertu interešu deklarāciju apstrādi, kuri ir iesaistīti zinātnisko komiteju darbībās, lai pārredzamā veidā izskaidrotu, kā tiek veikts interešu novērtējums. Šajā sakarā ombude jau ir lūgusi Komisiju sniegt viņai jaunāko informāciju par šo pamatnostādņu izstrādes gaitu ^[10]. Komisija 2015. gada 17. novembrī informēja ombudu, ka pastāv pamatnostādnes par zinātnisko komiteju ekspertu interešu deklarāciju apstrādi kā projekts, kas tiks pabeigts un publicēts tiešsaistē, tiklīdz komisāru kolēģija būs pieņēmusi konsolidētos horizontālos noteikumus par ekspertu grupām, tostarp, piemēram, noteikumus par interešu konfliktiem. Komisija uzskata, ka šie konsolidētie noteikumi par ekspertu grupām drīzumā būtu jāpieņem.[11] Tādējādi ombude atkārto savu lūgumu Komisijai iesniegt viņai galīgo pamatnostādņu kopiju, tiklīdz tās būs pabeigtas.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

Komisijai būtu jāiesniedz ombudam „Pamatnostādnes par to locekļu, ārējo ekspertu un ad hoc ekspertu interešu deklarāciju apstrādi, kuri iesaistīti zinātnisko komiteju darbībās”, tiklīdz tās ir pabeigtas.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2015. gada 17. decembrī

[1] Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja. Komiteja sniedz Komisijai atzinumus par jauniem vai jaunatklātiem veselības un vides apdraudējumiem un par plašiem, sarežģītiem vai daudzdisciplīnu jautājumiem, kam nepieciešams visaptverošs patērētāju drošības vai sabiedrības veselības apdraudējumu novērtējums, kā arī par saistītiem jautājumiem, kurus neaptver citas Kopienas riska novērtēšanas struktūras. http://ec.europa.eu/health/scientific_Committees/emerging/index_en.htm

[2] http://ec.europa.eu/health/scientific_Committees/docs/rules_procedure_en.pdf

[3] Reglaments, 12. zemsvītras piezīme 12. lpp.

[4] http://isotc.iso.org/livelink/livelink/fetch/2000/2122/687806/ISO_TC_106__Dentistry_.pdf?nodeid=800823&vernum=-2

[5] Akreditācija saskaņā ar ISO 17025 Vispārīgās prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei ar Norvēģijas akreditāciju: http://www.niom.no/content/accredited-testing.

[6] http://www.niom.no/content/about-niom-0

[7] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņš brīdināja sekretariātu.

[8] Ombuda lēmums lietā 174/2015/FOR: http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/61195/html.bookmark

[9] Ombuda lēmums lietā 174/2015/FOR: http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/61195/html.bookmark

[10] http://www.ombudsman.europa.eu/register/2015/OUT2015-005217/OUT2015-005217_M0.pdf

[11] http://www.ombudsman.europa.eu/register/2015/INC2015-005454/INC2015-005454_M0.pdf